Appeal court dismissed appeal against traffic fine, upholding lower court's factual and legal assessment.

NORAKSTS Lieta Nr.A42551807 143/AA43-0719-10/5

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 21.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Zakrevska, tiesneses I.Amona un Ļ.Kušnire, piedaloties V.Z., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim A.B. un cietušajam A.J., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.Z., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 27.jūnija lēmuma Nr.1455 atcelšanu, sakarā ar V.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – RP GPP KPP) 2007.gada 27.jūnija lēmumu Nr.1455 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts RP GPP KPP Ceļu policijas nodaļas 2007.gada 5.februāra lēmums Nr.050/PA, saskaľā ar kuru pie administratīvās atbildības tika saukts V.Z., uzliekot naudas sodu Ls 20 apmērā par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 146. un 281.4.punkta pārkāpumiem, par kuriem atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.11 panta pirmajā daļā.

[2] 2007.gada 19.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saľemts V.Z. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] RGPP KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors par notikušo ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) 2006.gada 17.oktobrī sastādīja nepilnīgu apskates protokolu PK

Nr.351432, nenorādot CSNg aculieciniekus, motivējot, ka tie noderēšot tikai tiesā. [2.2] 2006.gada 17.decembra Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr.2631 atzīts, ka sadursmes vieta esot bijusi vieta, kur beidzas redzamās bremzēšanas pēdas, kuras atstāja automašīnu Peugeot Partner, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – a/m Peugeot). Taču pieteicējs uzskata, ko ir norādījis jau sākotnējās liecībās, ka sadursmes vieta bija vieta, kur a/m Peugeot vadītājs A.J., braucot ar

100 km/h, bremzējot, slīdēja ar inerci, nevarēja mainīt trajektoriju, atlaida bremzes, kā rezultātā viľa a/m Peugeot tika uzsviesta uz trotuāra, no kura viľš ar slīdošu triecienu pa pieteicēja automobili liedza pieteicējam iespēju pabeigt iesākto labo pagriezienu uz Bauskas ielu. Pēc šī trieciena a/m Peugeot vadītājs automašīnu apstādināja tikai pēc 15 m aiz pieteicēja automašīnas. [2.3] Pieteicējs nav vainīgs minētajā CSNg, jo sadursmes vieta ir Jelgavas un Bauskas ielas krustojumā un tai nav nekāda sakara ar Vanagu ielas krustojumu.

[3] Iestāde rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.jūlija spriedumu nolemts daļēji apmierināt V.Z. pieteikumu, grozot Lēmumu daļā par piemēroto naudas sodu un samazinot naudas sodu līdz Ls 10, pārējā daļā Lēmums atstāts negrozīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minēto. [4.1] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [4.1.1] 2006.gada 17.oktobrī sastādīts apskates protokols PK Nr.351432 par notikušo CSNg (lietas lapa 75-84), kurā kā CSNg vieta norādīta Vanagu un Jelgavas ielas krustojums. [4.1.2] 2006.gada 17.oktobrī RP GPP KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors V.Z. par CSN 146. un 281.4.punktu prasību pārkāpumu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PA 180582 (lietas lapa 46), kurā konstatēts, ka 2006.gada 17.oktobrī plkst.10:59 V.Z. vadīja automašīnu Audi 100 valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – a/m Audi) pa Vanagu ielu Jelgavas ielas virzienā, Jelgavas – Vanagu ielas krustojumā neievēroja ceļa zīmi Nr.206 „Dodiet ceļu” un nedeva ceļu a/m Peugeot, ko vadīja A.J. un krustojumā tuvojās pa galveno ceļu, kā rezultātā notika sadursme. [4.1.3] V.Z. 2006.gada 17.oktobra paskaidrojumā (lietas lapa 47), norāda, ka ar a/m Audi, braucot jau pa Jelgavas ielu ar ieslēgtu labo pagrieziena rādītāju, veicot jau labo pagriezienu, lai izbrauktu uz Bauskas ielu, virzienā uz savu māju, saľēma samērā lielu triecienu pa labā sāna priekšējo daļu.

A/m Peugeot, uz diviem ratiem pacēlusies gaisā, apsteidza pieteicēju, liedzot iespēju pabeigt iesākto manevru. Šajā negadījumā neuzskata sevi par vainīgu, jo vairāk, ka brauca, jau izpildot manevru otrajā (nākošajā krustojumā), kurā notika sadursme. Bet otras automašīnas vadītājs apgalvo, ka pieteicējs esot izgriezies viľam priekšā iepriekšējā krustojumā, kurš jau bija pieteicējam aizmugurē. Viľš brauca piedevām ar divkāršu (vismaz), ātrumu. Kā arī pats izteicās, ka ļoti steidzoties uz lidostu, esot jālido uz Ēģipti pēc stundas.

Pieteicēja automašīnai bojātas pasažieru priekšējās durvis, slieksnis, priekšējais spārns, priekšējais buferis, moldingi uz durvīm un spārna, kā arī pieteicējs domā, ka sabojāts stūres mehānisms. Uzskata, ka nav pārkāpis zīmi „Dodiet ceļu” iepriekšējā krustojumā. Pēc izbraukšanas no krustojuma – Vanagu ielas uz Jelgavas ielu, virzoties pa Jelgavas ielu ar ieslēgtu labā pagrieziena rādītāju, veica manevru, lai nogrieztos uz Bauskas ielu, kur notika sadursme. A/m Peugeot vadītājs, domādams, ka pieteicējs brauks taisni, aizķēra a/m Audi labās puses sānu, jo a/m Peugeot vadītājs apgalvoja, ka arī gribējis braukt pa to pašu ceļu.

A/m Peugeot bremzēšanas ceļš līdz sadursmes vietai ir apmēram 14 m. Iztaisnojot no sitiena pieteicēja automašīnu virzienā pa Jelgavas ielu. Pieteicējs nav vainīgs zīmju „Dodiet ceļu” pārkāpšanā jau iepriekšējā krustojumā. [4.1.4] A.J. 2006.gada 17.oktobra paskaidrojumā (lietas lapa 48), norāda, ka vadījis a/m Peugeot pa Jelgavas ielu no Vienības gatves puses Bauskas ielas virzienā. Pirms Bauskas ielas pagrieziena no kreisās puses apmēram 10 m pirms Bauskas ielas pagrieziena pa labi ir Vanagu iela, no kuras pēkšľi izbrauca a/m Audi un griezās uz kreiso pusi Bauskas ielas virzienā.

Pirms Bauskas ielas sāka bremzēt, bet no sadursmes ar a/m Audi izvairīties nav izdevies. A/m Peugeot braukšanas ātrums bijis apmēram

50 km/h. Vainīgs sadursmē ir a/m Audi vadītājs. Sadursmes rezultātā bojāts priekšējais kreisais lukturis, priekšējais kreisais spārns, priekšējais bampers, priekšējais kreisais riteľa disks, kā arī metāla konstrukcija pie kuras piestiprināts lukturis, spārns un bampers. [4.1.5] 2006.gada 20.oktobra paskaidrojumā (lietas lapa 17-18) pieteicējs norāda, ka pilnībā nepiekrīt 2006.gada 17.oktobrī sastādītajam protokolam par negadījumu Jelgavas ar Bauskas ielu krustojumā. Uzreiz pēc notikušā A.J., kurš vadīja a/m Peugeot, taisnojās ar atvainošanos, ka baigi steidzoties. Pieteicējs domā, ka atļautā ātruma ierobežojumu viľš pārsniedza vismaz divreiz, jo viľa automašīnu pieteicējs redzēja vismaz

150 metru attālumā, no kreisās puses bija VW Sharan busiľs, kurš pieteicēju izlaida uz Jelgavas ielas. Pa Jelgavas ielu jau virzījās taisni un jau ar ieslēgtu virzienu rādītāju veica pagriezienu uz Bauskas ielu. Tad pieteicēja Audi 100 saľēma slīdošu sitienu pa labās puses slieksni, nobrāza durvis, un priekšējo spārnu. Autoservisā konstatēja, ka arī pat aizmugurējam buferim apakšdaļā ir nobrāzums no viľa automašīnas daļām. To, ja ir kādas šaubas, ir iespējams aplūkot servisā vēl šobrīd, jo automašīna ir neskarta līdz Ergo darbinieka ierašanās brīdim 23.oktobrim plkst.11:00.

Pēc šīs apskates tikai tiks uzsākts remonts. [4.1.6] A.K. 2007.gada 16.marta paskaidrojumā (lietas lapa 51) norāda, ka 2006.gada oktobrī (datumu precīzi neatceras), ap pusdienas laiku brauca ar velosipēdu pa Jelgavas ielu uz darba objektu, kurš atrodas Bauskas ielā, pagriežoties uz Bauskas ielu, krustojumā ievēroja automašīnu Audi 100 Avant, kurš griezās no pretējas puses, arī lai izbrauktu uz Bauskas ielu. Tanī vietā ir tāds zaļās zonas trīsstūris. Uzmanību pievērsa tāpēc, ka lielāko daļu vadītāji velosipēdistus sevišķi neievēro, kaut atrodas uz galvenā ceļa.

Tanī brīdī no trotuāra puses Audi automašīnā ietriecās auto Peugeot (automašīna brauca vai pārāk ātri, vai vadītājs pie stūres gulēja). Tīri sportiskas intereses pēc piebrauca un izteica savu viedokli automašīnas Audi vadītājam. Sadursme notika Bauskas ielas krustojumā. Ja automašīnas Peugeot vadītājs nebūtu uzbraucis uz ietves, viľš būtu ietriecies tieši Audi aizmugurē. Bija jāsteidzas uz darbu, atstāja Audi vadītājam savu telefona numuru un brauca prom. Kad brauca prom, piebrauca SOS automašīna, dzeltena, trafareta. [4.1.7] 2006.gada 17.decembra Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr.2631 tika secināts, ka a/m Peugeot ar virsbūves priekšējās daļas kreiso stūri kontaktējās ar a/m Audi virsbūves labās puses priekšējo daļu durvju un spārna rajonā.

Pirms sadursmes a/m Peugeot atradās bremzēšanas režīmā, par ko liecina shēmā fiksētās bremzēšanas pēdas. A/m Peugeot minimālais kustības ātrums pirms bremzēšanas bija aptuveni 51 km/h, nevērtējot kinētiskās enerģijas zudumus uz transportlīdzekļu deformācijām. A/m Peugeot vadītājam no kustības bīstamības rašanās brīža, braucot ar maksimāli atļauto kustības ātrumu 50 km/h un bremzējot taisnvirzienā, nebūtu tehniskas iespējas novērst transportlīdzekļu sadursmi. Savukārt, a/m Audi vadītājam vienīgā tehniskā iespēja izvairīties no CSNg bija vadīt transportlīdzekli atbilstoši CSN un neradīt situāciju uz brauktuves, kas liek citiem satiksmes dalībniekiem veikt darbības CSNg novēršanai – šai gadījumā a/m Peugeot vadītājam pielietot ekstremālu bremzēšanu (lietas lapa 10-12). [4.1.8] 2007.gada 5.februārī RP GPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks saskaľā ar LAPK 149.11panta pirmo daļu pieľēma lēmumu Nr.050/PA saukt V.Z. pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu 20 latu apmērā (lietas lapa 45). [4.1.9] Nepiekrītot pieľemtajam lēmumam Nr.050/PA, V.Z. 2007.gada 5.martā to apstrīdēja RP GPP KPP (lietas lapa 63).

[4.1.10] 2007.gada 12.aprīļa Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta ekspertu atzinumā Nr.935/07, kas veikts pamatojoties uz V.Z. iesniegumu, tika secināts, ka a/m Peugeot sānslīdes pēdu sākšanās vietā minimālais braukšanas ātrums bija ap 68 km/h. A/m Peugeot vadītājs nebija izvēlējies kustības ātrumu, atbilstošu pastāvošajam ātruma ierobežojumam apdzīvotām vietām – 50 km/h, kas jebkurā gadījumā ir saistāms ar CSNg sekām, jo pie maksimāli atļautā kustības ātruma 50 km/h a/m Peugeot vadītājam reāli, savlaicīgi bremzējot, būtu bijusi tehniska iespēja novērst transportlīdzekļu sadursmi.

No tehniskā redzes viedokļa abu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, kas neatbilda CSN punktu prasībām, ir saistāma ar CSNg notikšanu (lietas lapa 24-28). [4.1.11] 2007.gada 30.maija Valsts tiesu ekspertīžu biroja konsultatīvajā atzinumā Nr.07-907 secināts, ka sadursmes brīdī savstarpējā kontaktā ir bijusi a/m Audi labā sāna priekšējā daļa un a/m Peugeot priekšējais kreisais stūris, sadursmes brīdī starp transportlīdzekļu garenasīm ir bijis minimālais leľķis aptuveni 10° - 15°. Nav iespējams noteikt transportlīdzekļu sadursmes vietu.

A/m Peugeot kopējais kustības ātrums, uzsākot bremzēšanu, ir bijis aptuveni 57 - 58 km/h. Nav iespējams viennozīmīgi secināt, vai a/m Peugeot vadītājam, braucot ar maksimāli atļauto kustības ātrumu un bremzējot, būtu bijusi tehniska iespēja novērst sadursmi. Nav iespējams spriest par a/m Peugeot vadītāja rīcības saistību ar CSNg rašanos, bet a/m Audi vadītāja rīcība jebkurā gadījumā neatbilda CSN prasībām un ir saistāma ar CSNg rašanos (lietas lapa 72-74). [4.1.12] 2007.gada 27.jūnijā tika pieľemts Lēmums (lietas lapa 5- 9). [4.2] Lietā nav strīda par to, ka V.Z. 2006.gada 17.oktobrī plkst.10:59 vadīja a/m Audi Rīgā pa Jelgavas ielu virzienā uz Bauskas ielu, kur starp Vanagu un Bauskas ielu notika CSNg starp a/m Audi un a/m Peugeot.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka uz Vanagu ielas pirms krustojuma ar Jelgavas ielas bija uzstādīta zīme Nr.206 un ka no Vanagu ielas līdz Bauskas ielai ir apmēram 15m. Lietā ir strīds par to, vai V.Z. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.11 panta pirmajā daļā. [4.3] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izľemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [4.4] CSN 146.pants noteic, ka nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

CSN 281.4.punkts noteic, ka priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas: 206.zīme „Dodiet ceļu”. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 840.zīme, – jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izľemot tramvaju vadītājus, kuriem saskaľā ar šo noteikumu 148.punktu šajā gadījumā ir priekšroka.

LAPK 149.11 panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma un Lēmuma pieľemšanas brīdī) noteic, ka par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no desmit līdz piecdesmit latiem. [4.5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, jo īpaši administratīvā pārkāpuma protokolu, Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2006.gada 17.decembra un 30.maija ekspertīzēm, Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta 2007.gada 12.aprīļa ekspertīzi, apskates protokolu, kā arī paša pieteicēja paskaidrojumiem, ir pierādīts, ka 2006.gada 17.oktobrī plkst.10:59 V.Z., vadot a/m Audi, Rīgā pa Jelgavas ielu virzienā uz Bauskas ielu, neievēroja zīmes Nr.206 prasības, tādējādi izraisīja CSNg ar a/m Peugeot, līdz ar to izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.11 panta pirmajā daļā. [4.6] Kā tiesa jau konstatēja, lietā nav strīda par to, ka uz Vanagu ielas pirms krustojuma ar Jelgavas ielu ir uzstādīta zīme „Dodiet ceļu”.

Tas nozīmē, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt, turpināt braukt vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai vai viľi ir spiesti mainīt braukšanas virzienu vai ātrumu (CSN 1.14.punkts). Turklāt ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus (CSN 10.punkts).

Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka manevra izdarīšanai no Vanagu ielas uz Jelgavas ielu un, lai tālāk pagrieztos uz Bauskas ielu, ir nepieciešamas apmēram 2-3 sekundes. Savukārt ātrumu, kādā automašīna var nobraukt 150 m (t.i., attālumu, kādā pieteicējs no Vanagu ielas pa labi novērtēja a/m Peugeot atrašanās vietu uz Jelgavas ielas), braucot ar atļauto ātrumu 50 km/h, pieteicējs novērtēja kā 4 sekundes. Tiesas ieskatā tas liecina, ka pieteicējs nepietiekami novērtēja gan iespēju savlaicīgi veikt manevru, gan nepietiekami novērtēja pa galveno ceļu braucošās a/m Peugeot ātrumu, līdz ar to izraisot satiksmei bīstamu situāciju, proti, CSNg.

Tas, ka CSNg ir noticis Jelgavas un Bauskas ielas krustojumā, nevis Jelgavas un Vanagu ielas krustojumā, ľemot vērā, ka attālums no Vanagu ielas krustojuma līdz Bauskas ielas krustojumam ir apmēram 15 m, ko tiesas sēdē atzina arī pieteicējs, nav atzīstams par tādu apstākli, ka pieteicējs nebūtu pārkāpis CSN 146. un 281.4.punktu un nebūtu izdarījis administratīvo pārkāpumu, proti, ceļa nedošanu to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu, kā rezultātā citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiek radīti traucējumi braukšanai vai viľi ir spiesti mainīt braukšanas virzienu vai ātrumu, konkrēti a/m Peugeot, kas brauca pa Jelgavas ielu, t.i., galveno ceļu, bija spiesta strauji samazināt ātrumu, bremzējot, par ko liecina bremzēšanas ceļš 14,9 m garumā.

Arī abas Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2006.gada 17.decembra un 30.maija ekspertīzes apstiprina to, ka a/m Audi rīcība neatbilda CSN prasībām un ir saistāma ar CSNg rašanos, bet attiecībā uz a/m Peugeot vadītāja rīcību atzīts, ka nav iespējams viennozīmīgi secināt, vai a/m Peugeot vadītājam, braucot ar maksimāli atļauto kustības ātrumu un bremzējot, būtu bijusi tehniska iespēja novērst sadursmi, nav iespējams spriest par a/m Peugeot vadītāja rīcības saistību ar dotā CSNg rašanos, bet a/m Audi vadītāja rīcība jebkurā gadījumā neatbilda CSN prasībām un ir saistāma ar dotā CSNg rašanos (lietas lapa 72-74).

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta 2007.gada 12.aprīļa ekspertīzē ir secināts, ka abu transportlīdzekļu rīcība neatbilda CSN prasībām, kas ir saistāma ar CSNg rašanos. Tāpat, kā redzams no apskates protokola CSNg shēmas (lietas lapa 83), brauktuves platums vietā, kur a/m Audi ir fiksēta pēc CSNg, ir 7,2 m, tātad vienas joslas platums ir 3,6 m, bet attālums no Jelgavas ielas apmales līdz a/m Audi labajam sānam ir 2,8 m. Tātad a/m Audi krustojumā ar Bauskas ielu atrodas pa vidu iedomātajai ceļa līnijai, t.i. daļēji pretējā braukšanas joslā.

Savukārt CSN 83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieľem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izľemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme). Tātad pieteicējs pēc uzbraukšanas uz Jelgavas ielu un pirms nogriešanās pa labi uz Bauskas ielu nebija ieľēmis labējo malējo stāvokli uz brauktuves Jelgavas ielā, bet gan atradās daļēji pretējā braukšanas joslā, tādējādi liekot uz galvenā ceļa braucošajai a/m Peugeot mainīt braukšanas ātrumu.

Par to liecina arī gūtie a/m Audi bojājumi – labās puses priekšējās durvis, priekšējais spārns, slieksnis, roldings, dubļu sargs, kas sakrīt ar a/m Peugeot radītajiem bojājumiem - priekšējais kreisais lukturis, spārns, riteľa disks, metāla konstrukcija pie kura stiprinās spārns un stienis (lietas lapa 78). Tiesas ieskatā iepriekš minētais apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto pārkāpumu, ka a/m Audi vadītājs, neievērojot ceļa zīmes Nr.206 prasības un izbraucot uz Jelgavas ielu, izraisīja satiksmei bīstamu situāciju, kā rezultātā notika CSNg.

Tas, ka ekspertīzēs ir atzīts, ka nav iespējams konstatēt konkrēto CSNg vietu, nav vērtējams kā tāds apstāklis, kas izslēgtu to, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN prasības par ceļa došanu to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu, un šo faktu neatkarīgi no sadursmes konstatēšanas vietas pierāda lietas materiāli. [4.7] Gan Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2007.gada 30.maija, gan Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta 2007.gada 12.aprīļa ekspertīzē ir secināts, ka a/m Peugeot ātrums bija attiecīgi 57- 57km/h un 68km/h.

Tātad tas pārsniedza konkrētajā ceļa posmā Rīgas pilsētā pieļaujamo braukšanas ātrumu 50 km/h. Ľemot vērā to, ka šie fakti konstatēti 2007.gada 12.aprīlī un 30.maijā, bet CSNg noticis 2006.gada 17.oktobrī, iestāde pamatoti neuzsāka administratīvo lietvedību pret A.J. saskaľā ar LAPK 239.panta 7.punktu (noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiľi) un 37.pantu (noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas), jo ir pagājuši vairāk kā četri mēneši no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas. [4.8] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaľā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. 149.11 panta pirmās daļas sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir no desmit līdz piecdesmit latiem.

Ar Lēmumu pieteicējam noteikts naudas sods Ls 20 apmērā. Apstākļus, kas mīkstina atbildību, un apstākļus, kas pastiprina atbildību, iestāde nav konstatējusi. Tiesas ieskatā, ja nepastāv atbildību mīkstinoši apstākļi un nav konstatēti arī atbildību pastiprinoši apstākļi, konkrētajā gadījumā nav pamata noteikt lielāku sankciju, nekā tiesību normā minētā minimālā sankcija. Tādējādi tiesa atzīst, ka iestāde ir nepamatoti noteikusi naudas sodu Ls 20. Ľemot vērā iepriekš minēto, tiesa, pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu, atzīst par nepieciešamu grozīt sodu attiecībā uz naudas sodu LAPK 149.11 panta pirmās daļas sankcijas ietvaros, nosakot sankcijā paredzēto minimālo naudas sodu Ls 10 apmērā. [4.9] Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka V.Z. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.11panta pirmajā daļā, tādēļ ir noraidāms lūgums par Lēmuma atcelšanu.

Taču, ievērojot iepriekš minēto, ir samazināms piemērotā naudas soda lielums.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.jūlija spriedumu V.Z. iesniedza apelācijas sūdzību. Pieteicējs lūdz tiesu atkārtoti izskatīt pieteicēja sūdzību, jo pieteicējs neatzīst viľam inkriminēto administratīvo pārkāpumu, un lūdz tiesu pieaicināt liecinieku A.K., jo tiesa neľēma vērā šīs liecības.

[6] 2009.gada 24.augustā saľemti atbildētāja paskaidrojumi par pieteicēja apelācijas sūdzību. Atbildētājs norāda, ka pieteicēja apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu, jo lietas izskatīšanā tiesā tika konstatēti fakti, kas apliecina pieteicēja vainu administratīvajā pārkāpumā. Pirmās instances tiesa lietu izskatījusi, nepārkāpjot tiesību normas, un tiesas spriedums ir likumīgs un pamatots.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, sniedza iepriekš minētajam atbilstošu motivāciju. Iestādes pārstāvis un cietušais apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja iepriekš sniegtos paskaidrojumus. Apgabaltiesa atzina, ka lietu var izskatīt bez liecinieka A.K. liecības uzklausīšanas, kurš netika etapēts uz tiesas sēdi, jo konstatēja, ka nepastāv strīds par iepriekš paskaidroto, bet par paskaidrojumā sniegto ziľu novērtējumu. Pieteicējs neuzskata, ka liecinieks varētu liecināt savādāk, kā iepriekš paudis savu viedokli lietā esošajos paskaidrojumos, bet iebilst tikai pret tiesas veikto paskaidrojumu izvērtējumu.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.

[9] LAPK 286.15 panta astotā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieľemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc analoģijas minētā tiesību norma ir piemērojama, arī izskatot apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem. Turklāt šādas apgabaltiesas tiesības tieši ir iekļautas Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajā daļā. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka apelācijas sūdzībā nav izteikti jauni argumenti vai minēti papildus izvērtējami apstākļi, tādēļ atzīst, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu, pareizi konstatējusi visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus attiecībā uz pārkāpuma faktu un tā kvalifikāciju, tajā skaitā subjektīvo pusi, un sniegusi izvērsti motivētu šo apstākļu juridisko novērtējumu. Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumā ietverto argumentāciju, apgabaltiesa atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai argumentācijai un to neatkārto.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11 otrās daļas 1.punktu, 286.14 pantu, 286.15 panta astoto daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

V.Z. apelācijas sūdzību noraidīt. Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.jūlija spriedumu, ar kuru nospriests: 1) apmierināt daļēji V.Z., personas kods /personas kods/, pieteikumu; 2) grozīt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 27.jūnija lēmumu Nr.1455 (2006.gada 17.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA180582) daļā par piemēroto naudas sodu, un samazināt naudas sodu līdz Ls 10 (desmit lati); 3) pārējā daļā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 27.jūnija lēmumu Nr.1455 atstāt negrozītu.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Zakrevska

Tiesneses (paraksts) I.Amona

(paraksts) Ļ.Kušnire

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Zakrevska Rīgā, 2010.gada 21.maijā