Court convicts defendant of petty theft and imposes forced labor while ordering civil compensation payment.

Lietas Nr. 11370035114

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2014.gada 16.jūnijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

ar tiesas sēžu sekretāri I.Šali,

piedaloties prokurorei I.Salahovai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu neatliekamības kārtībā, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas apsūdzēts

/pers. A/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2014.gada 4.jūnijā ap plkst.20.27 /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, atrodoties SIA ,,Maxima Latvija" veikala ,,Maxima"

Aizkrauklē, Gaismas ielā 22 tirdzniecības zālē, no plaukta slepeni nozaga 0,7 litri tilpuma pudeli degvīna ,,Nemiroff" 11,01 eiro

vērtībā. Ar nozagto pudeli /pers. A/ izgāja no veikala telpām. Zādzības rezultātā cietušajai SIA ,,Maxima Latvija" nodarīts mantiskais

kaitējums 11,01 eiro apmērā.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņai celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un izteica lūgumu lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori, apsūdzēto,ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas

apsūdzētajam tiesas izmeklēšanā izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to

kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.

pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo

daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja zādzību nelielā apmērā. Tiesa atzīst, ka

apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats

notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu

raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk sodīts deviņas reizes, pēdējo reizi ar Aizkraukles rajona tiesas 2014.gada

23.janvāra spriedumu ar piespiedu darbu uz 110 stundām, sods izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 16.-19. lapa),vairākas reizes

sodīts par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu(lietas 15. lapa ), nestrādā, personas apgādībā neatrodas.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto

kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. pantu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstina apstāklis, ka viņš savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1.punktu, 12.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstākļi, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un izdarīts alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļassankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos

no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts,

7.lpp).

Tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas sods, kaut vai īslaicīga brīvības atņemšana apsūdzētajam nav piemērojams, jo šāds sods būtu

pārāk bargs un neadekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.

Savukārt sods naudas soda veidā apsūdzētajam nav piemērojams, jo atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai, izvērtējot

apsūdzētā mantisko stāvokli, tiesa uzskata, ka šis sods ir neatbilstošs, jo apsūdzētais nestrādā, viņam nav pastāvīgu ienākumu un

ienākumi nav paredzami arī nākotnē.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ iespējams piemērot sodu piespiedu darbu veidā, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos

darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbs zināmā mērā ierobežos apsūdzētās brīvību, kā arī

piespiedu darbs-darbs bez atlīdzības kompensēs sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Piemērojot piespiedu darbu, tiks sasniegti

kriminālsoda piemērošanas mērķi-sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, piespriežot izpildīt bezatlīdzības darbu;

panākt likumpārkāpēja labošanos, t.i., atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē; ietekmēt citu cilvēku uzvedību,

brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā un atjaunot taisnīgumu. Šāds sods apsūdzētajam būs daudz

audzinošāks nekā citi Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteiktie soda veidi un šāds sods būs taisnīgs.

Lietā cietusī SIA „Maxima Latvija” pieteikusi mantisko kaitējumu 11,01 EUR apmērā. Apsūdzētais atzina mantisko kaitējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās

iespējas materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Minētās tiesību normas izpratnē cietušie pieteikuši mantisko

zaudējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Izvērtējot cietušās pieteiktā kaitējuma atlīdzību, tiesa secina, ka pieteiktais mantiskā kaitējuma apmērs ir pamatots, pierādīts, par

radītā kaitējuma apmēru lietā strīda nav, tad radītais kaitējums piedzenams no apsūdzētā.

Lietā procesuālie izdevumi nav.

Lietiskais pierādījums CD ar videoierakstu glabājams pie krimināllietas.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa

nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512, 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu

darbu uz 160(viens simts sešdesmit)stundām.

Drošības līdzekli līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā /pers. A/ neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Maxima Latvija”mantiskā kaitējuma kompensāciju 11,01

EUR(vienpadsmit euro 01 centus).

Lietisko pierādījumu CD disku ar videoierakstu glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma

pieejamības 2014.gada 17.jūnijā , sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 17.jūnijā.

Tiesnese J.Bebriša