Court dismisses appeal claiming illegal number porting, ruling third-party payment was lawful termination.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a lower court ruling that declared a phone number transfer contract void. The plaintiff argued the transfer violated regulations by failing to preserve the number, while the defendant claimed the number was legally transferred to a third party who paid for the service. The court held that the temporary suspension of service was lawful because the number was registered to a third party who had the right to terminate the contract.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 432.-434. panti; The court ruled that a temporary suspension of service following a lawful transfer of a phone number to a third party who paid for the service does not constitute a violation of number porting regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31365610
Lietas arhīva Nr. CA-0121-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2016.gada 4.aprīlī
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Šilova,
tiesneši V.Lohova, V.Sokolova
tiesas sēdes sekretāre S.Leščinska
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tele 2” par veiktā darījuma ar telefona numuru
/numurs/ starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tele 2” un akciju sabiedrību “Rīgas namu apsaimniekotājs” atzīšanu par spēkā neesošu no tā
noslēgšanas brīža, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
/pers. B/ 2010.gada 14.jūlijā iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“Tele 2” par veiktā darījuma ar telefona numuru /numurs/ starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tele 2” un akciju sabiedrību “Rīgas namu
apsaimniekotājs” atzīšanu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
Prasības pieteikumā norādīja, ka 2003.gada 23.aprīlī prasītājs iegādājies mobilo sakaru pakalpojuma sniedzēja „Zelta zivtiņa” SIM karti telefona
numuram /numurs/. Tā kā SIM karte esot viedkarte, ko izmanto mobilo telefonu operatori, pakalpojuma sniedzēji un kas ir unikāli identificēta, ļaujot
pakalpojuma sniedzējam atpazīt pakalpojuma lietotāju un piegādāt tam nepieciešamos pakalpojumus, un SIM karte tiek kodēta, aizsargāta ar vairākām
atslēgām (parasti PIN1, PIN2, PUK1, PUK2), tad šajā gadījumā tas apstiprinot to, ka šīs kartes un numura /numurs/ lietotājs visu laiku ir bijis tikai
prasītājs.
Atsaucoties uz Elektronisko sakaru likuma 1.panta 31.punktu, 33.punktu, 57.panta pirmo daļu, prasītājs norādīja, ka viņam ar likumu ir noteiktas
tiesības, mainot pieslēgumu no komersanta „Zelta zivtiņa” uz abonementa pieslēgumu, ko sniedz atbildētājs, saglabāt telefona numuru /numurs/.
Atsaucoties uz Sabiedrisko pakalpojuma regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 10.oktobra lēmuma Nr.425 „Par Numura saglabāšanas
pakalpojuma nodrošināšanas noteikumiem” 9.punktu prasītājs norādīja, ka viņš var uzrādīt gan SIM karti, gan tās lietošanas priekšapmaksas
pakalpojumu apmaksu, kas veido likumīgu pamatojumu iesniegtajiem pierādījumiem un pierāda, ka ir šī numura galalietotājs. Prasītājs norādīja, ka
minētās likuma normas un atbildētājam saistošais lēmums norādot uz to, ka to nepildīšana un pārkāpšana novedusi pie pārkāpuma attiecībā pret prasītāju.
2009.gada 4.jūnijā ap plkst.12:00 prasītājam tikuši pārraukti mobilie sakari. Pie atbildētājas prasītājs noskaidrojis, ka mobilie sakari pārtraukti
2007.gada 26.jūnija korporatīvā līguma Nr.E709782, kas noslēgts starp akciju sabiedrību „Rīgas namu apsaimniekotājs” un atbildētāju par prasītājam
piederošo numuru /numurs/, noslēgšanas dēļ.
Prasītājs esot dzīvokļu īpašnieku biedrības „Duntes-Alekša nams” viens no dibinātājiem un tās valdes priekšsēdētājs. Telefona numurs /numurs/
tiek izmantots gan personiskajiem mērķiem, gan biedrības interesēs. Sakarā ar to, ka telefona numurs ticis izmantots arī kā biedrības sakaru līdzeklis,
samaksu veikusi AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” saskaņā ar noslēgto dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, tā veikta no
biedrības un dzīvokļa īpašnieku līdzekļiem. Ar 2009.gada 30.jūniju akciju sabiedrība „Rīgas namu apsaimniekotājs” vienpusēji lauzusi minēto līgumu.
Prasītājs uzsvēra, ka telefona numuru /numurs/ norādījis savā darbavietā – /nosaukums/, dažādos līgumos un saskarsmē ar citām fiziskām un
juridiskām personām, līdz ar to atbildētājam, liedzot minēto numuru lietot pēc dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma laušanas,
nodarīts būtisks kaitējums, jo prasītājs neesot saņēmis gan sev svarīgu informāciju, gan biedrības darbībā tika radīti šķēršļi. Saziņā ar biedriem un
dzīvokļa īpašniekiem ticis izmantots minētais telefona numurs un pēc tā atslēgšanas tikusi traucēta informācijas apmaiņa.
Prasītājs uzskata, ka no atbildētāja puses ir noticis patērētāju tiesību pārkāpums un, saskaņā ar 2009.gada 18.maija Latvijas Republikas Augstākās
tiesas apkopoto tiesu praksi, jāņem vērā, ka strīdu gadījumos, kas saistās ar Patērētāju tiesību aizsardzības normu pārkāpumiem, jāvadās ne tikai no
vispārējām tiesību normām par gribas izteikumu un prettiesīgi noslēgtajiem līgumiem, kas ietvertas Civillikumā, bet arī no speciālām tiesību normām, kuras
satur patērētāju tiesību aizsardzības likums un citi normatīvie tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību. Atsaucoties uz 2008.gada 19.jūnijā
pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, prasītājs norādīja, ka tiesā nepieciešams pārbaudīt atbildētāja noslēgto līgumu par
telefona numuru /numurs/ tiesiskumu.
Prasītājs lūdza uzlikt pienākumu atbildētājam atdot telefona numuru /numurs/ prasītājam, pieprasīt no atbildētājas visus darījumus apliecinošos
dokumentus ar telefona numuru /numurs/ un akciju sabiedrības „Rīgas namu apsaimniekotājs” dotā pilnvarojuma apstiprinājumu tās amatpersonai
parakstīt kooperatīvo līgumu Nr.E709782, izvērtēt veikto darījumu ar telefona Nr./numurs/ tiesiskumu, uzdot atbildētājam atlīdzināt prasītājam visus
tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāja SIA ”Tele 2” 2010.gada 30.septembrī iesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka 2007.gada 26.jūnijā noformēts
korporatīvais līgums Nr.E709782 uz SIA „Rīgas namu apsaimniekotājs” vārda, uzrādot pilnvaru uz /pers. G/ vārda un priekšapmaksas pakalpojumu
kartes „Zelta zivtiņa” PUK2 kodu, veicot Nr./numurs/ migrāciju uz Tele2 pastāvīgo pieslēgumu.
Līgums noslēgts atbilstoši SIA „Tele2” procedūrām. Sākot ar 2009.gada 5.jūniju saņemti vairāki prasītāja iesniegumi par Nr./numurs/ atgriezenisko
migrāciju uz priekšapmaksas karti un līguma Nr.E709782 izsniegšanu. Sakarā ar vairākkārtējo līgumu pieprasīšanu no SIA „Unistock” arhīva, tā
nogādāšanu uz atbildētājas ofisu, kā arī veiktajām pārbaudēm, šobrīd atbildētājai nav iespējams uzrādīt darījuma apliecinošus dokumentus, nav
saglabājušies pieraksti par to, kur atrodas līguma oriģināls un pilnvara. Sakarā ar to, ka 2010.gada 26.februārī, nosūtot iesniegumu atbildētājai, abonents
SIA „Rīgas namu apsaimniekotājs” pārtrauca līgumsaistību ar atbildētāju par pieslēguma Nr./numurs/, kā arī atbildētājai nebija iespējas izsniegt līguma
Nr.E709782 noformēšanas pierādījumus, prasītājam piedāvāts noslēgt jaunu līgumu par pieslēguma Nr./numurs/ piešķiršana uz viņa vārda.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.februāra protokola lēmumu kā trešā persona lietā pieaicināta akciju sabiedrība
“Rīgas namu apsaimniekotājs”.
2014.gada 12.septembrī tiesā saņemti trešās personas akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” rakstveida paskaidrojumi, kur norādīts, ka
trešās personas rīcībā nav atbildētājas rēķini un to apmaksas apliecinoši dokumenti par 2007.-2008.gadu, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma
10.pantu, uzņēmuma attaisnojošie dokumenti jāglabā piecus gadus.
2015.gada 16.februārī prasītājs iesniedza prasības pieteikuma grozījumus, kuros precizē prasījumu robežu un lūdz atzīt par spēkā neesošu no tā
noslēgšanas brīža veikto darījumu par prasītāja abonenta telefona numuru /numurs/ starp atbildētāju un trešo personu, kas pamatots ar Civillikuma
2387.pantu. Lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās, tai skaitā ar lietas vešanu saistītos, izdevumus- kopā 176,80 EUR.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.septembra spriedumu /pers. B/ prasība noraidīta.
Tiesa no /pers. B/ valsts ienākumos piedzina ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu 46,67 EUR.
Tiesa konstatēja, ka AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” un SIA “Tele2” noslēdza darījumu par tālruņa numura /numurs/ pārreģistrāciju no
priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu.
Lietā nav strīda par to, ka šo tālruņa numuru, kas sākotnēji bija piesaistīts Zelta Zivtiņa priekšapmaksas kartei, iegādājās /pers. B/ un šo numuru
lietoja arī pēc tā pārreģistrācijas no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu. Tieši prasītāja rīcībā bijuši dati, kas apliecina SIM kartes iegādi.
Starp AS ”Rīgas namu pārvaldnieks” un dzīvokļu īpašnieku biedrību „Duntes-Alekša nams”, kuras valdē ir prasītājs, tika noslēgts
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Trešā persona tostarp uzņēmās apmaksāt prasītāja kā biedrības „Duntes-Alekša nams”
valdes priekšsēdētāja telefona rēķinu no sava konta. AS ”Rīgas namu pārvaldnieks”, noslēdzot numura /numurs/ pārreģistrācijas līgumu no
priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu ar atbildētāju, papildus iegādājās un nodeva prasītājam lietošanā viņa paša izvēlēto mazcenas mobilo tālruni
Motorola V3.
Tiesa norādīja, ka netika iegūti rakstveida pierādījumi tam, ka AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” būtu tiesīga rīkoties ar tālruņa Nr./numurs/
pārreģistrāciju, bet tas apstiprinājās ar pušu paskaidrojumiem un citiem lietā esošajiem pierādījumiem.
Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā prasītājs neiesniedza pierādījumus tam, ka nepieciešamā informācija, lai veiktu numura pārreģistrāciju, būtu
iegūta bez paša prasītāja ziņas un prettiesiskā veidā, kā arī šie prasītāja apgalvojumi netika pierādīti ar prasītāja pieaicinātās liecinieces liecībām, un to, ka
informācija par PIN un PUK kodiem joprojām atrodas prasītāja rīcībā, tiesa piešķīra lielāku ticamību atbildētājas un trešās personas apgalvojumam, ka
prasītājs pats sniedzis nepieciešamās ziņas mobilā tālruņa numura /numurs/ pārreģistrācijai no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu.
Tiesa secināja, ka pats prasītājs bija klāt, kad tika slēgts attiecīgs līgums un pats sniedza numuru pārreģistrācijai nepieciešamo informāciju klientu
apkalpošanas centra darbiniekiem vai arī trešās personas pilnvarotajai pārstāvei.
Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumiem, kas bija spēkā brīdī, kad tika noslēgts līgums
Nr.E709782, lai saņemtu numura saglabāšanas pakalpojumu, abonentam bija jāiesniedz numura saglabāšanas pakalpojuma rakstveida pieteikums tīkla
operatoram. Ņemot vērā 2009.gada 25.jūnija prasītāja iesniegumā atbildētājai norādīto dokumentu parakstīšanas faktu, tiesa uzskatīja, ka pastāv ticama
iespēja, ka tieši pats prasītājs parakstījis rakstveida pieteikumu tīkla operatoram par numura saglabāšanas pakalpojuma saņemšanu.
Lai arī atbildētājas rīcībā nav saglabājušies visi darījumu apstiprinošie dokumenti, tiesas ieskatīja, no lietas materiāliem ir iespējams konstatēt,
ka prasītāja tālruņa numura pārreģistrācija ir veikta tiesiski, saskaņā ar prasītāja tā brīža gribu.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka nav pamatota prasītāja atsauce uz Civillikuma 2387.pantu, jo lietā nav pierādīts, ka informācija, kas
nepieciešama, lai veiktu numura reģistrāciju, būtu iegūta nelikumīgi vai pretlikumīgam mērķim. Līdz ar to tiesa uzskatīja ka nav pamata darījumu atzīt par
spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža, jo tas atbilst Civillikuma 1403.pantā noteiktajām pazīmēm par tiesiska darījuma priekšmetu, dalībniekiem, formu.
Apelācijas sūdzību par minēto tiesas spriedumu iesniedza /pers. B/, norāda, ka tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam, nav pareizi
noteikusi pierādīšanas subjektus, priekšmetu, pierādījumu iesniegšanas kārtība.
Tiesa norāda, ka netika iegūti rakstveida pierādījumi tam, ka trešā persona būtu bijusi tiesīga rīkoties ar tālruņa numuru pārreģistrāciju, bet tas
apstiprinās ar pušu paskaidrojumiem un citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Vērš tiesas uzmanību uz to, ka paskaidrojumi ir pretrunīgi un pierādījumi-
nepilnīgi. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmuma Nr.155 “Par noteikumiem par numerācijas lietošanas tiesībām”
27.punktu numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanai paredz noteiktu rakstveida formu. Lietā konstatējot, ka forma nav ievērota, komersantam
nekādas tiesiskas sekas neiestājas.
Tiesa pieļauj varbūtības formā to, ka bijusi mutiska vienošanās un prasītājs nodeva trešajai personai PUK kodu, kas ir pretrunā tajā laikā spēkā
esošajam tiesiskajam regulējumam par telefona sakaru pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, kas tiesiski nav iespējama tikai ar mutisku vienošanos
uz PUK koda izpaušanas pamata, īpaši, kad Civillikuma 1403.pants definē tiesisku darījumu. Jāpierāda atbildētājam tiesiskums, nevis prasītājam
darījuma noslēgšanas prettiesiskums.
Nepiekrīt spriedumā norādītajam par to, ka lai notiktu numura pārreģistrācija, ir nepieciešams nosaukt PUK2 kodu, ko varēja izdarīt tikai pats
prasītājs, jo telefona numuram piesaistīto PUK2 un PIN kodus piešķir pati atbildētāja. Neviens normatīvais akts nepieprasa tos lietot, lai mainītu
pieslēguma veidu.
Saskaņā ar “Microsoft” publiski sniegto informāciju pierāda, ka tieši atbildētāja, kā sakaru pakalpojuma sniedzēja, ir PIN un PUK kodu radītāja
un turētāja.
Norāda, ka līgumi Nr.E709782 un Nr.E12200 starp atbildētāju un trešo personu tika noslēgti 2007.gada 26.jūnijā un 2007.gada 29.jūnijā bez
prasītāja klātbūtnes un tikai 2007.gada 3.jūlijā prasītājs devās pie atbildētājas, lai saņemtu mazcenas mobīlo telefonu, par kura saņemšanu parakstījās
pavadzīmē. Telefona saņemšana saskaņā ar pavadzīmi ABP Nr.571154 nevar būt saistīta ar telefona numura /numurs/ nodošanu trešajai personai, jo ir
atsevišķs darījums.
Būtiski ir tas, ka 2007.gada 26.jūnija līguma Nr.E709782 un 2007.gada 29.jūnija līguma Nr.E12200, starp atbildētāju un trešo personu, kopijas
prasītājs ieguva nezinot trešajai personai. Līgumos nav tādu darījuma nosacījumu, kas prasītājam ļautu nojaust par telefona numura /numurs/ nodošanu
trešajai personai vienlaicīgi ar pieslējuma vai pakalpojuma sniegšanas nosacījumu maiņu.
Prasītāju trešā persona informēja, ka ir nepieciešams veikt priekšapmaksas pakalpojuma maiņu uz patstāvīgo pieslēgumu, lai varētu izpildīt
2007.gada 27.marta dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma pielikuma “Tāmes” nosacījumus, nevis lai uz visiem laikiem atteiktos no
sava telefona numura /numurs/. Rakstveidā nekas netika noformēts.
Tas, ka visas telefona numura /numurs/ SIM kartiņas ar PIN un PUK kodiem atrodas pie prasītāja, neliedza trešajai personai ar atbildētāju,
bez prasītāja informēšanas, izlemt dažādus jautājumus un veikt darījumus. Minēto apliecina tas, ka prasītājam telefona numurs tika atslēgts 2009.gada
4.jūnijā, bet no lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka 2009.gada jūlijā, kad numurs jau bija atslēgts no minētā telefona numura ir veiktas 36 sarunas,
kas apgāž tiesas konstatēto faktu par SIM kartiņas ar PIN un PUK kodu esamību tikai prasītāja rīcībā. Tas apliecina faktu, ka atbildētāja 2009.gada
jūlijā trešajai personai bija izsniegusi citu SIM kartiņu ar minēto telefona numuru, ar citu PIN un PUK kodu.
Norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta trešo daļu, ja tiesa atzīst, ka par kādu no pušu norādītajiem faktiem nav iesniegti
pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai. Pierādīšanas pienākums gulstas ne tikai uz prasītāju bet arī uz citiem
lietas dalībniekiem kā to paredz Civilprocesa likuma 93.panta trešā daļa.
Tiesa ir ignorējusi prasītāja tiesas sēdē norādītos apstākļus sakarā ar telefona numura /numurs/ apmaksu no trešās personas puses, kas tai bija
jāveic saskaņā ar 2007.gada 27.marta dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, neparedzēja īpašuma tiesības uz šo numuru. Trešā
persona minēto līgumu lauza 2009.gada 30.jūnijā, ko apliecina Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 22.februāra spriedums.
Trešā persona savas liecības nav apstiprinājusi ar rakstveida pierādījumiem.
Tiesa pareizi konstatējusi, ka lietā nepieciešama fakta fiksācija likumā noteiktā kārtībā, tas ir, jābūt prasītāja rakstveidā noformētam lūgumam
par pieslēguma maiņu, tomēr šāda rakstveida lūguma neesamība nevar apliecināt to, ka tāpēc tas it bijis izteikts mutiski un tāpat arī pieņemts. Tiesa
kļūdījusies, dažādas darījuma sastāvdaļas, apvienojot vienā darījumā.
Tiesa nav vērtējusi atbildētājas 2009.gada 30.septembra vēstuli Nr.1-1/687 prasītājam, kurā prasītājam, nepārprotami ir dota norāde- “vērsties
tiesā”.
Tiesai nebija pamata atzīt par tiesisku jebkādu vienošanos, bez prasītāja rakstveidā noformētas gribas izpausmes par telefona numura /numurs/
nodošanu trešajai personai un atbildētājam, lietošanai vai pieslēguma maiņai.
Pēc tiesvedības uzsākšanas atbildētāja atgrieza prasītājam telefona numuru, tomēr, atklāts paliek jautājums par trešās personas lomu šajā
darījumā, lai šāds darījums varētu notikt.
No faktiskajiem lietas apstākļiem tiesai bija jāvērtē vai nav saskatāmas pazīmes svarīgas maldības ietekmei, kad noslēgts darījums tiek
uzskatīts par absolūti spēkā neesošu- brīvas gribas trūkuma dēļ.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 17.panta pirmo daļu, Civillikuma 1403.,1404., 1445., 2387.pantu,
Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu, 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.panta pirmo daļu, 93.pantu, 95.panta pirmo daļu, lūdz prasību
apmierināt un piedzīt no atbildētājas prasītāja labā visus tiesāšanās un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja pilnvarota pārstāve /pers. I/ apelācijas sūdzību uzturēja pēc jau norādītajiem motīviem un lūdza
prasību apmierināt, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem.
Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. J/ apelācijas sūdzību neatzina un lūdza noraidīt prasību un ņemt vērā to, ka numurs ir atgriezts
prasītājam un atbildētāja neaizskāra prasītāja intereses un tiesības, kā tas nepamatoti tiek norādīts prasības pieteikumā.
Trešās personas pilnvarota pārstāve /pers. K/ apelācijas sūdzībai nepiekrita un lūdza prasību noraidīt.
Motīvu daļa
Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, novērtējot rakstveida pierādījumus lietā, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un /pers. B/ prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.septembra spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams prasības noraidīšanai, sakarā ar ko
apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Latgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā nepamatoti norādīts, ka pirmās instances tiesa nav novērtējusi vispār, vai ir nepareizi
novērtējusi kādus apstākļus vai pierādījumus lietā. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi faktiskos lietas
apstākļus, dodot tiem pareizu juridisko novērtējumu, piemērojot pareizās materiālo tiesību normas, sakarā ar ko spriedums atzīstams par likumīgu un
pamatotu.
Kā jau tika minēts, prasītājs lūdz atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža darījumu, kas noslēgts starp atbildētāju un trešo personu
lietā par telefona numura /numurs/ pārreģistrāciju.
Civilprocesa likuma 426.panta otrā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā.
Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.
Pirmās instances tiesa ir izskatījusi prasījumu, kas vērsts pret trešo personu. Prasības priekšmets konkrētajā gadījumā ir tās apstrīdētās
tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju un kuras tiek lūgtas atzīt par spēkā neesošām. Tikai pret atbildētāju var vērst
prasību sakarā ar patiesu vai iespējamu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargātu interešu aizskārumu, un tikai atbildētājs vai izvirzīt iebildumus pret
prasību, nevis trešā persona. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.pantu puses civilprocesā ir tikai prasītājs un atbildētājs.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nepareiza personu procesuālā stāvokļa noteikšana, kuras piedalās lietā, novedusi pie tā, ka pirmās instances
tiesa taisījusi spriedumu lietā, kurā prasījums izvirzīts pret trešo personu, kas neatbilst prasības tiesvedībai.
Tā kā prasība pret otru līguma dalībnieku vispār nav celta un apelācijas instances tiesā tas nav pieļaujams, prasība ir noraidāma arī
pamatojoties uz šo argumentu, papildus pirmās instances tiesas motivācijai par prasības nepamatotību, pamatojoties uz materiālo tiesību normām.
Pirmās instances tiesa pamatoti ir secinājusi, ka konkrētajā gadījumā trešā persona ar atbildētāju noslēdza darījumu par tālruņa numura
/numurs/ pārreģistrāciju no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu, ko apliecina lietas materiālos esošais 2007.gada 26.jūnija līgums Nr.E709782.
Tālruņa numuru, kas sākotnēji bija piesaistīts Zelta Zivtiņa priekšapmaksas kartei, iegādājās prasītājs un šo numuru lietoja arī pēc tā
pārreģistrācijas no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu, pamatojoties uz 2007.gada 26.jūnija darījumu.
Ar paša prasītāja lietas materiāliem pievienotajām dokumentu kopijām par SIM kartes numuru, paroli, PIN un PUK kodiem un apmaksas
čekiem pierādīts, ka tieši prasītāja rīcībā bijuši dati, kas apliecina SIM kartes iegādi (SIM kartes numurs, parole, PIN1, PIN2, PUK1 un PUK2 kodi).
Tiesa atzīst par pierādītu, ka trešā persona un dzīvokļu īpašnieku biedrība „Duntes-Alekša nams”, kuras valdē ir bijis prasītājs, noslēdza
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Trešā persona, tostarp, uzņēmās apmaksāt prasītāja kā biedrības „Duntes-Alekša nams”
valdes priekšsēdētāja telefona rēķinu no sava konta.
Trešā persona, noslēdzot numura /numurs/ pārreģistrācijas līgumu no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu ar atbildētāju, papildus
iegādājās un nodeva prasītājam lietošanā viņa paša izvēlēto mazcenas mobilo tālruni Motorola V3, ko tiesas sēdēs nenoliedza pats prasītājs un necēla
iebildumus, ka mobilā tālruņa rēķinus no sava konta apmaksā trešā persona.
Līdz noteiktajam termiņam, prasītājs necēla iebildumus par sava telefona rēķina apmaksu no trešās personas naudas līdzekļiem un konta, bez
iebildumiem lietoja mobīlo telefonu Motorola V3, kas liecina par piekrišanu trešās personas un atbildētājas darījumiem un to akceptēšanu, kas apstiprinās
arī ar liecinieces /pers. L/ liecībām pirmās instances tiesā un ir pamats uzskatīt, ka prasītājs pats sniedzis nepieciešamās ziņas mobilā tālruņa numura
/numurs/ pārreģistrācijai no priekšapmaksas kartes uz pēcapmaksu.
Bez tam, ar 2009.gada 25.jūnija prasītāja iesniegumu atbildētājai apstiprinās, ka 2007.gada 26.jūnijā un 29.jūnijā viņš ir bijis klientu
apkalpošanas centrā, kad tika noformēti līgumi Nr.E709782 un Nr.E712200 un parakstījis dokumentus. Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti
secināja, ka pats prasītājs bijis klāt, kad tika slēgts attiecīgais līgums un pats sniedzis numura pārreģistrācijai nepieciešamo informāciju.
Jauna telefona saņemšanas un lietošanas apstākļi liecina par prasītāja rīcību laikā, kad viņš piekrita un akceptēja numura pārreģistrāciju uz
trešās personas vārda, kura apmaksāja viņa izdevumus, sakarā ar ko pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi šos faktus un apelācijas sūdzība šajā daļā
nav pamatota.
Nav nozīmes, ka informāciju par nepieciešamību pārreģistrēt telefonu uz trešo personu ir nākusi no pašas trešās personas, jo tas nebūtu
iespējams bez prasītāja aktīvām darbībām un piekrišanas, sakarā ar ko apelācijas sūdzība arī šajā daļā nav pamatota.
Saskaņā ar Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumiem, kas apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas 2006.gada 21.jūnija lēmumu Nr.152 un bija spēkā brīdī, kad tika noslēgts līgums Nr.E709782, (pieejams http://likumi.lv/ta/id/138606-
par-numura-saglabasanas-pakalpojuma-nodrosinasanas-noteikumiem), lai saņemtu numura saglabāšanas pakalpojumu, abonentam bija jāiesniedz
numura saglabāšanas pakalpojuma rakstveida pieteikums tīkla operatoram (noteikumu 9.punkts). Ņemot vērā 2009.gada 25.jūnija prasītāja iesniegumā
atbildētājai norādīto dokumentu parakstīšanas faktu, pastāv ticama iespēja, ka tieši pats prasītājs parakstījis rakstveida pieteikumu tīkla operatoram par
numura saglabāšanas pakalpojuma saņemšanu.
Pirmās instances tiesa ir secinājusi, lai arī atbildētājas rīcībā nav saglabājušies visi darījumu apstiprinošie dokumenti, no lietas materiāliem ir
iespējams konstatēt, ka prasītāja tālruņa numura pārreģistrācija ir veikta tiesiski, turklāt saskaņā ar prasītāja tā brīža gribu.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs nepamatoti uzskata, ka formas neievērošana iznīcina tiesiska darījuma spēku, jo pārējie pierādījumi lietā ļāva
tiesai nonākt pie secinājuma, ka prasītāja tālruņa numura pārreģistrācija ir veikta tiesiski, saskaņā ar prasītāja tā brīža gribu.
Pirmās instances tiesa pamatoti ir secinājusi, ka nav pamatota prasītāja atsauce uz Civillikuma 2387.pantu, jo lietā nav pierādīts, ka
informācija, kas nepieciešama, lai veiktu numura pārreģistrāciju, būtu iegūta netikumīgam vai pretlikumīgam mērķim.
Līdz ar to apelācijas instances tiesa atzīst, ka darījums starp atbildētāju un trešo personu atbilst Civillikuma 1403. un iepriekš norādītajos
pantos noteiktajām pazīmēm par tiesiska darījuma priekšmetu, dalībniekiem, formu u.c., līdz ar to nav pamata atzīt darījumu starp atbildētāju un trešo
personu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
Bez tam, tiesa nekonstatē prasītāja tiesību aizskārumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un prasītājs nepamatoti uzskata, ka
darījuma rezultātā notika patērētāja tiesību aizskārums.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs nepamatoti norāda, ka tiesa nepareizi noskaidrojusi faktiskos lietas apstākļus un devusi tiem kļūdainu
novērtējumu. Prasītāja atšķirīga lietas apstākļu un likumu interpretācija neliecina par sprieduma nepareizību.
Lietā nepastāv strīds, ka īslaicīgi prasītājam tika liegta iespēja izmantot strīdus numuru, kas notika likumīgi, jo telefona numurs tika reģistrēts
tajā brīdī uz trešās personas vārda un trešā persona apmaksāja pakalpojumu, kā arī bija tiesīga atteikties no tā. Uz lietas izskatīšanas laiku numurs ir
atjaunots prasītājam un prasītājs izmanto pakalpojumu.
Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst prasītāja apelācijas sūdzību par pilnīgi nepamatotu un prasību par pilnīgi noraidāmu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, no prasītāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu
nosūtīšanu, ar pieteikuma noraksta un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas iepriekš netika samaksāti 59,07 EUR.
No prasītāja atbildētājas labā ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 85,65 EUR, ko veido ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar
ierašanos tiesas sēdē, kā to nosaka Civilprocesa likuma 44.pants un Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 “Kārtība, kādā
atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt pilnīgi /pers. B/ prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tele 2” par veiktā darījuma ar telefona numuru /numurs/ starp
sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tele 2” un akciju sabiedrību “Rīgas namu apsaimniekotājs” atzīšanu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tele 2”, reģistrācijas numurs 40003272854, labā ar
lietas vešanu saistītos izdevumus 85,65 EUR (astoņdesmit pieci euro, 65 centi).
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi 85,65 EUR (astoņdesmit pieci euro, 65 centi) maksājami sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tele 2”,
reģistrācijas numurs 40003272854, norēķinu kontā: Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle, konts LV62NDEA0000080024145.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 59,07 EUR (piecdesmit deviņi euro,
07 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma dokumentā norādot: saņēmēja iestāde Valsts kase, kods TRELLV22, maksājuma mērķis-21499, lieta
Nr.C31365610.
Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, prasītājam iesniedzams Latgales apgabaltiesā, lai
netiktu uzsākta piespiedu izpilde.
Noteikt prasītājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā 30
dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 18.aprīļa.
Sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Šilova
Tiesnese V.Lohova
Tiesnese V.Sokolova