Court partially allowed claim for breach of contract damages and court costs in construction defect case.

Lietas Nr. C30576612 Lietas arhīva Nr. CA-2214-14/6 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 16.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare, tiesneši I.Ošiņa, L.Blūmiņa, ar sekretāri I.Pelēkzirni,

piedaloties prasītājas SIA "CVS" pārstāvim /pers. E/, atbildētājas SIA "Landekss" pārstāvim /pers. F/, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu SIA "CVS" prasībā pret SIA "Landekss" par zaudējumu piedziņu, sakarā ar SIA "Landekss" apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.jūnija spriedumu, un

konstatēja:

2012.gada 21.martā SIA "CVS" Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret SIA "Landekss" par zaudējumu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1770. - 1775., 1779.pantu, lūdza piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 2 053,78 apmērā un prasītājas samaksātos tiesas izdevumus. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 10.martā starp pusēm noslēgts apakšuzņēmēja līgums Nr.2-039/10 "Par autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbu izpildi /adrese/ un /adrese/", ar kura 1.1.punktu prasītāja uzdeva un atbildētāja apņēmās veikt prasītājas uzdevumu - Autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbus /adrese/ un /adrese/.

Objekts nodots ekspluatācijā ar 2010.gada 9.jūnija aktu, ar līguma 9.1.punktu atbildētājas darbiem un izmantotajiem materiāliem, konstrukcijām, iekārtām utt. noteikts garantijas termiņš 24 kalendārie mēneši no objekta nodošanas - pieņemšanas ekspluatācijā. Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Būvniecības nodaļa 2011.gada 31.maija atzinumā Nr.036 par būves pārbaudi konstatējusi, ka Kuldīgas autoostas manevrēšanas laukumā ir iebūvēts mākslīgais bruģakmens bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, ar LVS EN 1338:2003 standartam neatbilstošiem tehniskajiem raksturojumiem aptuveni 1 000 m2 platībā.

Bruģakmens tehnisko raksturojumu neatbilstību minētajam standartam apliecina arī Būvmateriālu testēšanas laboratorijas testēšanas pārskati Nr.10/842 un Nr.10/815. Piegādātājs SIA "Brikers Latvija" apliecinājusi bruģakmens piegādi uz objektu 1 097,30 m2 apjomā, atbildētāja nav norādījusi atlikušā izmantotā bruģakmens (999,70 m2) izcelsmi. Objekta apsaimniekotājs Kuldīgas novada pašvaldība objektā konstatējusi defektus: atsevišķās vietās uz sienām un griestiem parādās mitrums, pelējums; atsevišķās vietās nenotiek gaisa apmaiņa; konstatējama pelējuma smaka un konstatētas problēmas ar betona grīdas kvalitāti.

Par defektu esamību atbildētāja informēta ar prasītājas 2010.gada 5.oktobra vēstuli Nr.403. Atbilstoši līguma 9.1., 9.2., 9.3.punktam prasītāja informējusi atbildētāju par nepilnībām, nosūtot pretenzijas un dodot iespēju trūkumus novērst vai citādi vienoties, uz ko atbilde nav sniegta. Daļu no trūkumiem prasītāja novērsa uz sava rēķina -veica iekšējo durvju un kanalizācijas garantijas remontu, samaksājot Ls 861,86, novērsa bojājumus elektroenerģijas kabelī, samaksājot Ls 1 191,92, kopā Ls 2 053,78, kuru atlīdzināšanas pienākums gulstas uz atbildētāju.

Prasības pieteikumā ietverts pieteikums nodrošināt prasību, kas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2012.gada 2.aprīļa lēmumu apmierināts daļēji, ierakstot aizlieguma atzīmi visām darbībām VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijā transportlīdzekļu valsts reģistrā attiecībā uz atbildētājai piederošo transportlīdzekli BMW X6, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, prasības summas Ls 2 053,78 apmērā. 2012.gada 18.septembrī prasītāja tiesā iesniegusi prasības pieteikuma grozījumus, kuros lūdz piedzīt zaudējumus Ls 14 390,29 apmērā un prasītājas samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikuma papildinājumos norādīts, ka SIA "CVS" novērsusi visus Kuldīgas novada pašvaldības konstatētos trūkumus, piesaistot apakšuzņēmēju SIA "AVA", ir palielinājies zaudējumu apmērs, kuri iestājušies atbildētājas prettiesiskas rīcības un bezdarbības dēļ. Trūkumu novēršanai apakšuzņēmējs pieaicināts, ievērojot pušu līguma 9.3.punktu (ja apakšuzņēmējs garantijas perioda laikā konstatētos trūkums nav bijis spējīgs novērst līguma 9.2.punktā norādītajā termiņā, galvenais būvuzņēmējs ir tiesīgs konstatēto trūkumu novēršanai pieaicināt citu būvfirmu pēc savas izvēles un izdevumus, kas saistīti ar attiecīgās būvfirmas piesaisti un samaksu, tai sedz apakšuzņēmējs).

Trūkumu novēršana, pieaicinot būvfirmu SIA "AVA", izmaksājusi Ls 12 337,29, līdz ar to ir palielinājusies prasības summa.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 15.oktobra aizmugurisko spriedumu prasība pilnībā apmierināta, no atbildētājas piedzīti zaudējumi Ls 14 390,29 apmērā un tiesas izdevumi Ls 453,54 apmērā.

2012.gada 9.novembrī SIA "Landekss" iesniedza tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, norādot, ka prasību neatzīst. Par izdevumiem par iekšējo durvju un kanalizācijas remontu Ls 861,86 norāda, ka nav pierādīta nepieciešamība šāda remonta veikšanai un remonta cēloniskais sakars ar atbildētājas nepienācīgu līguma izpildi, t.i., ka objektā būtu iebūvētas nekvalitatīvas durvis vai kanalizācijas sistēma. Līgumā noteiktais garantijas remonts neattiecas uz bojājumiem, kas radušies trešo personu rīcības dēļ vai nepareizas ekspluatācijas dēļ. 2011.gada 26.oktobra tāme Nr.1, kas apliecina izdevumus par remontu, nav saistāma ar iekšējo durvju vai kanalizācijas sistēmas remontu vai trūkumu novēršanu. Atbildētājas ieskatā nav pierādīti izdevumi par bojājumu novēršanu elektroenerģijas kabelī, bojājumu esamības fakts un tas, ka bojājumi radušies atbildētājas darbības vai bezdarbības rezultātā. Par zaudējumiem par nekvalitatīvā bruģa nomaiņu Ls 12 337,29 norāda, ka prasītāja nav atgriezusi nomainīto it kā nekvalitatīvo bruģi, kas bija tās pienākums. Atbildētāja apšauba bruģa nomaiņu, tāpēc tai nav pienākums atlīdzināt izdevumus. Ja bruģis nomainīts 2012.gada 11.maijā, gandrīz divus gadus pēc stāvlaukuma nodošanas ekspluatācijā, trūkumi nav bijuši tādi, kas liegtu stāvlaukuma lietošanu. Saskaņā ar Civillikuma 1613.pantu, atbildētājai nav pienākums atbildēt par iespējamiem nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē lietas lietošanu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2012.gada 17.decembra lēmumu atjaunota tiesvedība civillietā un lieta nozīmēta izskatīšanai no jauna tiesas sēdē.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 27.jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, no SIA "Landekss" SIA "CVS" labā piedzīti zaudējumi Ls 12 337,29 un tiesas izdevumi Ls 420,70, pārējā daļā prasība noraidīta. No SIA "Landekss" valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,63 apmērā. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka pušu tiesiskās attiecības izriet no 2010.gada 10.marta apakšuzņēmēja līguma Nr.2-039/10, ar kuru prasītāja uzdeva un atbildētāja apņēmās ar saviem spēkiem veikt prasītājas uzdevumu - Autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbus /adrese/ un /adrese/.

Ar 2010.gada 9.jūnija aktu objekts nodots ekspluatācijā, ar garantijas termiņu 24 kalendārie mēneši. Lietā iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka Kuldīgas autoostas manevrēšanas laukumā iebūvēts mākslīgais bruģakmens bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, neatbilstošs standartiem. Objekta apsaimniekotājs Kuldīgas novada pašvaldība uzdevusi prasītājai veikt nenoskaidrotās izcelsmes bruģakmens seguma nomaiņu. Ar lietā iesniegtajām pretenzijām prasītāja atbildētājai paziņojusi par defektiem un lūgusi tos novērst.

Tā kā atbildētāja to nav izdarījusi, trūkumu novēršanai pieaicināta SIA "AVA", kurai prasītāja samaksāja atlīdzību par būvdarbiem Ls 12 337,29 apmērā. Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1770.pantu, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums; 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt cietušā tagadējās mantas samazinājums; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā – uz nodrošinājumu; 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Spriedumā atzīts, ka civiltiesiskai atbildībai ir objektīvi priekšnosacījumi: prettiesiska darbība (bezdarbība), kas nepamatoti aizskar personas subjektīvās tiesības; zaudējumu vai kaitējuma fakts kā mantiska rakstura negatīvās sekas; cēloniskais sakars starp personas darbībām un reālajām sekām; vaina, jo bez vainas nav aizskāruma (delikta). Pastāvot vienlaicīgi šiem vispārīgajiem un nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, var iestāties delikātatbildība. Ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, saskaņā ar Civillikuma 1785.pantu atlīdzības apmēru noteic šā līguma saturs.

Tiesa atzinusi, ka ar iesniegtiem pierādījumiem ir pierādīti visi zaudējumu piedziņas pamati, pušu noslēgtā līguma 9.3.punkts noteic atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājai izdevumus par trūkumu novēršanu garantijas laikā, ko nav izdarījusi pati atbildētāja, ja to novēršanai prasītāja pieaicinājusi trešo personu. Spriedums pamatots ar Civillikuma 1587.pantu, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa atzinusi, ka atbildētājas rīcība – nepienācīgi un neatbilstoši veicot līguma izpildi, pārkāpjot līguma noteikumus, izmantojot neatbilstošus būvmateriālus, kā arī nenovēršot konstatētos defektus, radīja prasītājai zaudējumus Ls 12 337,29 apmērā, kas izpaudās garantijas laikā konstatēto defektu novēršanā. Tāpēc atbildētājai ir jāsedz prasītājai izdevumi saistībā ar garantijas laikā konstatēto defektu novēršanu saskaņā ar pušu 2010.gada 10.marta līgumu Nr.2-039/10. Par nepamatotu atzīts atbildētājas iebildums, ka nekvalitatīvais bruģis tai nav atgriezts, sakarā ar ko tiek apšaubīta tā nomaiņa, un bruģim konstatētie bojājumi nebija tādi, kas traucētu izmantot stāvlaukumu paredzētajam mērķim.

Tiesa atzinusi, ka no pušu noslēgtā līguma neizriet prasītājas pienākums nodot atbildētājai nekvalitatīvos materiālus, kas nomainīti garantijas laikā par prasītājas līdzekļiem. Pretenzijas par izņemtā nekvalitatīvā bruģa atgriešanu atbildētāja izteikusi tikai tiesā. No Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Būvniecības nodaļas atzinuma Nr.036 par būves pārbaudi, 2010.gada 1.oktobra Būvmateriālu testēšanas laboratorijas testēšanas pārskata Nr.10/842 un 2010.gada 22.septembra testēšanas pārskata Nr.10/815 tiesa secinājusi, ka atbildētājas ieklātais bruģis bija nekvalitatīvs un tā kā atbildētāja neizpildīja apakšuzņēmēja līguma 9.punktā uzņemto pienākumu novērst garantijas laikā konstatētos trūkumus un defektus, prasītāja bija tiesīga izvēlēties veidu un personu, kura veiks garantijas remontu.

Vērtējot prasību par zaudējumu Ls 861,86 piedziņu, ko veido izdevumi par iekšējo durvju un kanalizācijas remontu, un Ls 1 191,92, ko veido izdevumi par bojājumu novēršanu elektroenerģijas skapī, tiesa atzinusi par nepierādītu, ka Kuldīgas novada pašvaldība kā pasūtītājs būtu izteikusi pretenzijas par iekšējo durvju, kanalizācijas bojājumiem un bojājumiem elektroenerģijas skapī, ko nepieciešams novērst garantijas laikā. Prasītājas pretenzijas un tāmes par darbiem nepierāda, ka atbildētājas nekvalitatīvi veiktu darbu rezultātā radušies bojājumi, uz kuriem attiecas apakšuzņēmēja līguma 9.punkts par atbildētājas pienākumu veikt garantijas remontu vai to apmaksāt.

Lietā nav pierādīts, ka šie bojājumi ir konstatēti un novērsti par prasītājas līdzekļiem, tāpēc prasība daļā par zaudējumu Ls 2 053,78 piedziņu noraidīta. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas prasītājas labā piedzīti izdevumi par valsts nodevas samaksu proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, par pieteikumu par prasības nodrošināšanu, kopā Ls 417,40, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,63, ko nav sedzis prasītājas maksājums Ls 3,30.

Par spriedumu SIA "Landekss" iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdz spriedumu prasības apmierinātajā daļā un lūdz noraidīt prasību par zaudējumu Ls 12 337,29 apmērā piedziņu. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sprieduma nepareizība izpaužas sekojoši. Apmierinot prasību daļā, tiesa nav ņēmusi vērā Civillikuma 1613.pantu, kas atbrīvo atbildētāju no atbildības, jo ieklātā bruģakmens trūkumi bija nenozīmīgi, kas visumā nekavēja ar to ieklātā autoostas stāvlaukuma lietošanu tam paredzētājiem mērķiem; iespējamie trūkumi prasītājai un pašvaldībai kā būvdarbu pasūtītājai nevarēja palikt apslēpti, ja tam tiktu piegriezta visparastākā uzmanība.

Ar 2010.gada 9.jūnija aktu atbildētāja kā apakšuzņēmējs nodeva prasītājai kā galvenajam būvuzņēmējam līgumā noteiktos darbus, t.sk., ar bruģakmeni ieklāto autoostas stāvlaukumu. Saskaņā ar prasītājas paskaidroto un rakstveida pierādījumiem nekvalitatīvais bruģakmens it kā nomainīts 2012.gada 11.maijā. Tādējādi, no 2010.gada 9.jūnija līdz 2012.gada 11.maijam autoostas stāvlaukums izmantots ar atbildētājas tajā ieklāto bruģakmeni, un ja tam bija atsevišķi defekti, tie nebija tādi, kas visumā kavētu lietas (stāvlaukuma) lietošanu gandrīz divus gadus.

Bruģakmens izcelsmi apliecinošu dokumentu neesamība Kuldīgas novada pašvaldībai kā pasūtītājam un prasītājai kā galvenajam būvuzņēmējam nevarēja palikt apslēpti, ja viņi tam būtu piegriezuši visparastāko uzmanību. Norāda uz Būvniecības likuma 27.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru, ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, attiecīgajam būvētajam jāpieaicina būvuzraugs būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai. Prasītājai bija pienākums objekta būvniecībā pieaicināt būvuzraugu, kurš uzraudzītu būvizstrādājumu kvalitāti.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 10.februāra noteikumu Nr.75 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 "Būvuzraudzības noteikumi"" 10.6.punktu būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un tehniskās pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam. Ja pašvaldības kā pasūtītāja vai prasītājas kā galvenā būvuzņēmēja pieaicinātais būvuzraugs neizpildīja likumā noteikto pienākumu pārbaudīt ieklājamā bruģakmens dokumentāciju un kvalitāti, tā ir pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja nolaidība.

Saskaņā ar Civillikuma 1613.pantu atbildētājai nav jāatbild par trūkumiem, ko pašvaldība un prasītāja būtu pamanījusi, ja būvuzraugi būtu izpildījuši likumu un piegriezuši visparastāko uzmanību, vai bruģakmenim ir izcelsmi apliecinoši dokumenti. Pati par sevi bruģakmens izcelsmi apliecinošu dokumentu neesamība nav trūkums, jo tas nekavē lietas (stāvlaukuma) lietošanu.

SIA "CVS" rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

Tiesas sēdē SIA "Landekss" pārstāvis /pers. F/ prasību neatzina, uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītā pamata. Tiesas sēdē SIA "CVS" pārstāvis /pers. E/ uzturēja prasību daļā, kādā to apmierinājusi pirmās instances tiesa, apelācijas sūdzību neatzina, norādot, ka SIA "Landekss" atbildība par nekvalitatīvi uzklāto bruģi izriet no apakšuzņēmēja līguma.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība daļā, kādā to apmierinājusi pirmās instances tiesa, ir pamatota, bet apelācijas sūdzība nav pamatota, sekojošu apsvērumu dēļ. Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Saskaņā ar apelācijas sūdzībā norādīto, spriedums tiek pārsūdzēts prasības apmierinātajā daļā, līdz ar to likumīgā spēkā ir stājies pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta SIA "CVS" prasība par zaudējumu Ls 2 053,78 apmērā piedziņu.

No apelācijas sūdzības satura izriet, ka netiek apstrīdēti sekojoši pirmās instances tiesas spriedumā nodibinātie apstākļi. Ar 2010.gada 10.marta apakšuzņēmēja līgumu Nr.2-039/10, kas noslēgts starp pusēm, prasītāja uzdeva un atbildētāja apņēmās ar saviem spēkiem veikt prasītājas uzdevumu - Autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbus /adrese/ un /adrese/ (1.1.punkts). Līguma 1.2.punkts noteic, ka darbi veicami atbilstoši līgumam, tā pielikumiem un visiem un jebkādiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, noteikumiem, instrukcijām, kas reglamentē līgumā noteiktos darbus un to izpildi.

Saskaņā ar līguma 4.2.punktu, gadījumā, ja darba kopumā vai arī iepriekšējā mēnesī izpildītās darba daļas nodošanas – pieņemšanas laikā galvenais būvuzņēmējs konstatē, ka darbi kopumā vai kāda to daļa nav pabeigti vai to izpilde, vai darbā izmantotie materiāli, izstrādājumi vai konstrukcijas neatbilst līguma noteikumiem, tad darbu pieņemšana – nodošana pārtraucama un par to sagatavojams akts, kurā norāda konstatētos darba trūkumus. SIA "Landekss" pušu saskaņotajā aktā norādītajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit kalendārajām dienām no šajā līgumā noteiktā akta parakstīšanas dienas, ar saviem spēkiem un uz sava rēķina līdz galam jāizpilda nepadarītie darbi vai jānovērš konstatētie trūkumi.

Saskaņā ar 2010.gada 9.jūnija aktu par izbūvētā objekta nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā objekts - Autoostas ēka (jaunbūve) un stāvlaukums /adrese/ un /adrese/, nodots ekspluatācijā. Līguma 9.1.punktā atbildētājas darbiem un darbā izmantotajiem materiāliem, konstrukcijām, iekārtām utt. garantijas termiņš tiek noteikts 24 kalendārie mēneši no objekta nodošanas - pieņemšanas ekspluatācijā. No Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Būvniecības nodaļas atzinuma Nr.036 par būves pārbaudi, 2010.gada 1.oktobra Būvmateriālu testēšanas laboratorijas testēšanas pārskata Nr.10/842 un 2010.gada 22.septembra testēšanas pārskata Nr.10/815 izriet, ka Kuldīgas autoostas manevrēšanas laukumā iebūvēts mākslīgais bruģakmens bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, neatbilstošs standartiem.

Objekta apsaimniekotājs Kuldīgas novada pašvaldība objektā konstatējis arī citus defektus un galvenajam būvuzņēmējam (prasītājai) uzdots veikt nenoskaidrotās izcelsmes bruģakmens seguma nomaiņu. Ar 2010.gada 5.oktobra prasītājas pretenziju Nr.403; 2010.gada 9.jūlija pretenziju Nr.267; 2011.gada 22.septembra pretenziju Nr.308; 2011.gada 3.oktobra pretenziju Nr.314; 2011.gada 28.novembra pretenziju Nr.480101; 2010.gada 3.novembra pretenziju Nr.448; 2011.gada 19.oktobra pretenziju Nr.342 atbildētājai ir paziņots par konstatētajiem defektiem un lūgts tos novērst.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja būtu reaģējusi uz prasītājas pretenzijām. Ar 2012.gada 7.maija uzņēmuma līgumu Nr.12-2, kas noslēgts starp prasītāju un SIA "AVA", pierādīts, ka prasītāja pieaicināja SIA "AVA" konstatēto trūkumu novēršanai – seguma remonta darbu autoostā Kuldīgā veikšanai, nosakot līguma cenu Ls 12 337,29. SIA "AVA" kā apakšuzņēmējs konstatēto trūkumu novēršanai pieaicināta, ievērojot procedūru, kas noteikta 2010.gada 10.marta līguma Nr.2-039/10 "Par autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbu izpildi /adrese/ un /adrese/" 9.3.punktā, saskaņā ar kuru, ja apakšuzņēmējs garantijas perioda laikā konstatētos trūkums nav bijis spējīgs novērst līguma 9.2.punktā norādītajā termiņā (50 dienu laikā no pretenzijas saņemšanas), SIA "CVS" ir tiesīga konstatēto trūkumu novēršanai pieaicināt citu būvfirmu pēc savas izvēles un izdevumus, kas saistīti ar attiecīgās būvfirmas piesaisti un samaksu, tai sedz SIA "Landekss" uz sava rēķina.

No Kuldīgas novada pašvaldības 2012.gada 3.jūlija paziņojuma Nr.02-18/1518, 2012.gada 11.maija pieņemšanas – nodošanas akta, akta par izpildītajiem darbiem 2012.gada maijā izriet, ka prasītāja ir novērsusi visus garantijas laikā konstatētos defektus.

Ar 2012.gada 11.maija rēķinu AVA 7-12, maksājuma uzdevumu Nr.2058, 2012.gada 9.maija maksājuma dokumentu Nr.3197, 2012.gada 19.jūnija maksājuma uzdevumu Nr.3197 un vienošanās protokolu Nr.CVS1 ir pierādīts, ka prasītāja apmaksāja SIA "AVA" atlīdzību par būvdarbiem Ls 12 337,29 apmērā. Minētie fakti atbilst lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, apelācijas sūdzībā tie netiek apstrīdēti, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda. Tāpat apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka no pušu starpā noslēgtā apakšuzņēmēja līguma neizriet prasītājas pienākums nodot atbildētājai izņemtos nekvalitatīvos materiālus, kas nomainīti garantijas laikā par prasītājas līdzekļiem.

Līdz ar to nav pamatoti SIA "Landekss" iebildumi, ka SIA "CVS" bija pienākums tai atgriezt izņemto bruģakmeni. Pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi, atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu un norādot uz pušu noslēgtā līguma 9.3.punktu, kas noteic atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājai izdevumus par trūkumu novēršanu garantijas laikā, ko nav izdarījusi pati atbildētāja, ja to novēršanai prasītāja pieaicinājusi trešo personu, un atzīstot, ka atbilstoši Civillikuma 1771., 1772., 1779.pantam lietā ir konstatēti visi zaudējumu piedziņas pamati.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pušu tiesiskās attiecības izriet no 2010.gada 10.marta apakšuzņēmēja līguma Nr.2-039/10 "Par autoostas ēkas (jaunbūves) un stāvlaukumu būvdarbu izpildi /adrese/ un /adrese/". Vērtējot apelācijas sūdzības pamatojumu ar Civillikuma 1613.pantu, ka atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti, Civillietu tiesu kolēģija vadās no sekojošiem apsvērumiem.

Tiesa nevar piekrist atbildētājas viedoklim, ka konstatētie trūkumi būtu uzskatāmi par nenozīmīgiem, kas nekavēja lietas (ar bruģakmeni ieklātā autoostas stāvlaukuma) lietošanu. Tā kā nekvalitatīvā bruģakmens nomaiņa pabeigta 2012.gada 11.maijā, var pieņemt, ka laika periodā no 2010.gada 9.jūnija, kad starp pusēm parakstīts akts par izbūvētā objekta nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, līdz 2012.gada 11.maijam objekts, t.sk., autoostas stāvlaukums, patiešām tika izmantots tam paredzētajam mērķim. Tāpat var piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam, ka bruģakmens izcelsmi apliecinošu dokumentu neesamība pati par sevi nekavē lietas (ar bruģakmeni ieklātā stāvlaukuma) lietošanu.

Tomēr minētie apstākļi nepierāda atbildētājas iebildumus pret prasību, jo vienlaikus lietā ir konstatējams, ka jau 2010.gada 9.jūlijā, t.i., nepilnus 2 mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā prasītāja ir paziņojusi atbildētājai par garantijas laika pretenzijām attiecībā uz ieklātā bruģa kvalitāti, kas saskaņā ar vēstulē norādīto, bijušas jau objekta nodošanas dienā, un informējusi par Kuldīgas novada pašvaldības pieprasījumu veikt bruģa kvalitātes ekspertīzi /l.l.34/. Ar Būvmateriālu testēšanas laboratorijas testēšanas pārskatiem Nr.10/842 un Nr.10/815.LVS ir pierādīta izmantotā bruģakmens neatbilstība EN 1338:2003 standartam, līdz ar to lietā ir pierādīts, ka izmantotais būvmateriāls nav savienojams ar objekta ekspluatāciju.

Kā spriedumā norādīts jau iepriekš, attiecīgas pretenzijas atbildētājai nosūtītas arī vēlāk. Minētie apstākļi liecina par to, ka atbildētājas veikto būvdarbu kvalitātes trūkumi atklājās jau neilgi pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, šie trūkumi nebija savienojami ar objekta normālu ekspluatāciju, taču SIA "Landekss" kavēja trūkumu novēršanu un pretenzijas atstāja bez ievērības. Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats pievienoties pirmās instances tiesas viedoklim, ka atbildētāja nepienācīgi veica līguma izpildi, pārkāpjot līguma noteikumus, kas izpaudās neatbilstošu būvmateriālu izmantošanā un defektu nenovēršanā.

Vērtējot atbildētājas argumentu, ka pati prasītāja ir vainojama nekvalitatīva bruģakmens ieklāšanā, jo tās pieaicinātais būvuzraugs neizpildīja likumā noteikto pienākumu pārbaudīt atbildētājas ieklājamā bruģakmens dokumentāciju un kvalitāti, apelācijas instances tiesa vadās no sekojošiem apsvērumiem. Apelācijas sūdzība pamatota ar Būvniecības likuma 27.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru, ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, attiecīgajam būvētajam jāpieaicina būvuzraugs būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

No minētās normas tiešām izriet, ka prasītājai kā būvētajam bija pienākums konkrētā objekta būvniecības procesā pieaicināt būvuzraugu, kura pienākums bija uzraudzīt būvizstrādājumu kvalitāti, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 10.februāra noteikumu Nr.75 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 „Būvuzraudzības noteikumi"" 10.6.punktu būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un tehniskās pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam.

Atbilstoši SIA "CVS" pārstāvja tiesas sēdē paskaidrotajam, ko neapstrīdēja arī SIA "Landekss" pārstāvis, būvuzraugs objekta būvniecības procesā ir bijis pieaicināts. Pie šādiem apstākļiem tiesai ir pamats piekrist atbildētājas viedoklim, ka minētais būvuzraugs savus pienākumus nav pildījis pienācīgi un nav pietiekami pārbaudījis būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas. Tomēr minētais apstāklis pats par sevi nav pamats prasību noraidīt un neatbrīvo atbildētāju no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, jo konkrētajā gadījumā saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība ir radusies no tiesiska darījuma. 2010.gada 10.martā pušu starpā noslēgtais līgums Nr.2- 039/10 noteic apakšuzņēmējam (atbildētājai) pienākumu ievērot un nodrošināt darbu izpildes labu kvalitāti, darbu veikšanai izmantoto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju labu kvalitāti, atbilstību līguma noteikumiem un Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā spēkā esošiem normatīviem aktiem, noteikumiem, instrukcijām (līguma 7.1.7.punkts).

Tā kā atbildētāja šo līguma nosacījumu nav izpildījusi, tai saskaņā ar līguma 9.punktu Garantijas termiņš un tā apakšpunktiem 9.1., 9.2., 9.3. ir pienākums segt prasītājai izdevumus saistībā ar garantijas laikā konstatēto defektu novēršanu. Līdz ar to atbildētājas atsaukšanās uz Civillikuma 1613.pantu un iebildumi, ka bruģakmens iespējamie trūkumi prasītājai nevarēja palikt apslēpti, ja tam tiktu piegriezta visparastākā uzmanība, konkrētajā gadījumā neatbrīvo SIA "Landekss" no līguma izpildes, t.sk., atbildības par trūkumiem.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka lietā ir konstatējami priekšnoteikumi pienākumam atlīdzināt zaudējumus un no SIA "Landekss" SIA "CVS" labā piedzenami izdevumi par trūkumu novēršanu garantijas laikā Ls 12

337,29 apmērā, kas, konvertējot uz EUR, veido EUR 17 554,38. Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir novērtējusi vispusīgi un objektīvi, un prasību pamatoti apmierinājusi daļā, kamēr apelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti tiesas sēdē neguva apstiprinājumu un nevar būt pamats prasību noraidīt. Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Atbilstoši minētajai normai no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi EUR 598,60 apmērā, ko veido valsts nodeva par prasības celšanu Ls 367,40 (EUR 522,76), valsts nodeva par prasības nodrošinājuma pieteikumu Ls 50 (EUR 71,14) un ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi Ls 3,30 (EUR 4,70). Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar pavēstu uzziņu lietā veido EUR 17,05. Tā kā pie prasības celšanas prasītāja šos izdevumus apmaksājusi Ls 3,30 (EUR 4,70) apmērā, nesamaksātā daļa sastāda EUR 12,35 apmērā.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

SIA "CVS" prasību pret SIA "Landekss" par zaudējumu piedziņu apmierināt. Piedzīt no SIA "Landekss", reģistrācijas Nr.40003942979, SIA "CVS", reģistrācijas Nr.49003001300, labā zaudējumus EUR 17 554,38 (septiņpadsmit tūkstoši pieci simti piecdesmit četri euro 38 centi) un tiesas izdevumus EUR 598,60 (pieci simti deviņdesmit astoņi euro 60 centi). Piedzīt no SIA "Landekss", reģistrācijas Nr.40003942979, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus EUR 12,35 (divpadsmit euro 35 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C30576612. Noteikt SIA "Landekss" termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā ar lietas izskatīšanu saistīto tiesas izdevumu samaksu. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 30.septembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna-Žagare Tiesneši /divi paraksti/ L.Blūmiņa, I.Ošiņa

NORAKSTS PAREIZS Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna- Žagare Rīgā, 30.09.2014