Court allows property tax refund for land use change not reflected in official records.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court ordered the town council to issue a favorable administrative act granting a property tax recalculation and refund. The plaintiff successfully argued that the land use purpose had changed to 'unbuilt residential land' but the tax was calculated based on the old 'individual housing' classification. The court ruled that the municipality must correct the tax assessment for the period where the incorrect classification applied and order the overpaid amount to be offset against future payments.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Property Tax; Administrative Procedure Law: When a change in land use purpose is not reflected in the relevant regulations or binding local rules, the tax authority is obligated to recalculate the tax for the period of the incorrect classification and refund the overpaid amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ADAT:2018:0104.A420314316.2.S
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420314316
AA43-0171-18/25
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2018.gada 4.janvārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Inga Juhņeviča-Knoka,
tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, nosakot pienākumu Lielvārdes novada domei izdot administratīvo aktu par nekustamā
īpašuma nodokļa pārrēķinu par trīs gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas īpašumiem Lielvārdē
/adrese/, /adrese/, /adrese/, Lielvārdē un pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai,
sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 29.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja /pers. C/ 2015.gada 30.martā vērsās ar iesniegumu Lielvārdes novada pašvaldībā, sūdzoties par
nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu viņai piederošajiem īpašumiem. Pieteicēja lūdza mainīt viņai piederošajiem
nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Lielvārdē (zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu /kadastra nr./,
/kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./; turpmāk – zemesgabali) lietošanas
mērķi no „individuālo dzīvojamo māju apbūve” uz „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūve”. Vienlaikus pieteicēja
lūdza veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu minētajiem īpašumiem par periodu kopš 2012.gada.
Lielvārdes novada pašvaldība 2015.gada 28.aprīļa vēstulē Nr.LNP/7-14/15/747 informēja pieteicēju, ka, lai lemtu par
lietošanas mērķa maiņu, pieteicējai jāiesniedz pašvaldībā akciju sabiedrības „Sadales tīkls” apliecinājums (izziņa), ka
elektrības pieslēgumam minētajos zemesgabalos ir nepieciešama elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūve.
Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai paskaidrots, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”
normas nepieļauj iespēju par 2015.gadu piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumus, līdz ar to nekustamā īpašuma
nodoklis 1,5% apmērā tiek aprēķināts no īpašuma pilnas kadastrālās vērtības.
[2] Lielvārdes novada pašvaldībā 2016.gada 4.februārī saņemts pieteicējas pilnvarotās personas iesniegums, kurā
norādīts, ka pieteicējas zemesgabali ir neapgūta apbūves zeme, un lūgts nekustamā īpašuma nodokli par 2016.gadu
aprēķināt kā par neapgūtu apbūves zemi, kā arī veikt pārrēķinu par iepriekšējo periodu. Iesniegumam pievienota akciju
sabiedrības „Sadales tīkls” izziņa, kurā norādīts, ka pieteicējas zemesgabalos elektroenerģijas pieslēgumi ir iespējami tikai ar
papildus elektrolīniju vai transformatoru apakšstacijas izbūvi.
Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78 nolemts mainīt pieteicējas zemesgabaliem
nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (kods 0601) uz „Neapgūta individuālo
dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600). Zemes vienībām noteiktā kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma nodokļa
aprēķinam kā neapgūtai individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei ir spēkā ar brīdi, kad kadastrālā vērtība ir aktualizēta
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma).
[3] Ar 2016.gada 24.marta iesniegumu pieteicēja atkārtoti lūdza pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli pieteicējas
zemesgabaliem par iepriekšējo trīs gadu periodu, par pamatu izmantojot mainīto lietošanas mērķi, un pārrēķina rezultātā
pārmaksāto nodokļa summu novirzīt kārtējam nodokļa maksājumam.
Lielvārdes novada pašvaldība 2016.gada 20.aprīlī un 2016.gada 27.maijā sniedza atbildes uz pieteicējas iesniegumiem,
atsakoties veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par periodu līdz 2016.gadam.
Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 31.augusta lēmumu Nr.457 (turpmāk – Lēmums) atteikts pieteicējai izdot
labvēlīgu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu pieteicējas zemesgabaliem par iepriekšējiem trim
gadiem pirms lietošanas mērķa maiņas.
Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78, kadastra
informācijas sistēmā aktualizēta kadastrālā vērtība pieteicējas zemesgabaliem. Dome veica nekustamā īpašuma nodokļa par
2016.gadu pārrēķinu, jauno maksāšanas paziņojumu nosūtot pieteicējai. Par iepriekšējiem trīs taksācijas gadiem pirms
lietošanas mērķa maiņas pašvaldībai nav tiesiska pamata veikt pārrēķinu, jo nodoklis ir aprēķināts atbilstoši likuma „Par
nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam, t.i., 1,5% no kadastrālās vērtības, kuru savukārt aprēķina Valsts zemes dienests.
[4] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu
veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par iepriekšējiem trīs gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa
maiņas pieteicējas zemesgabaliem un pārmaksātās nodokļa summas tiktu novirzītas kārtējo nodokļu maksājumu segšanai.
Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[4.1] Ministru kabineta 2011.gada 8.februāra noteikumi Nr.118 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija
noteikumos Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas
un maiņas kārtība”” (turpmāk – Noteikumi Nr.118) noteica, ja persona mēneša laikā neierosina lietošanas mērķa noteikšanu
vai maiņu, pašvaldībai ir tiesības bez saskaņošanas ar personu noteikt lietošanas mērķi atbilstoši zemes vienībai teritorijas
plānojumā atļautajiem galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
Pieteicēja mēneša laikā neierosināja pieteicējai piederošo zemes īpašumu lietošanas mērķa maiņu, savukārt pašvaldība
2011.gada martā nenodrošināja zemes lietošanas mērķa maiņu. Pašvaldība neveica darbības, lai nodrošinātu neapbūvētas
zemes iedalījumu apgūtā un neapgūtā apbūves zemē un neveica Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496
„Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”
(turpmāk – Noteikumi Nr. 496) 17.7, 23.3.3., 14.1, 18.,19. un 29.punkta izpildi.
Secīgi nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi pieteicējai tika izsniegti kā par apbūves zemi, kurai ir
izbūvēta infrastruktūra. Tā kā pieteicēja piecus gadus maksājusi nekustamā īpašuma nodokli par it kā apgūtu zemi, pieteicēja
lūdz pārmaksāto nodokļu summu novirzīt kārtējiem nodokļu maksājumiem, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 16.panta 10.punktu.
[4.2] No 2011.gada marta līdz 2016.gada martam kadastra informācijas sistēmā bija ievadīti dati, kas neatbilst likumam,
proti, nav ievēroti Noteikumi Nr.118, kā rezultātā šī kļūda radījusi kadastrālās vērtības pieaugumu, maldinot visu sabiedrību
un nodarot pieteicējai materiālo un morālo kaitējumu. Pieteicēja pašvaldības budžetā iemaksājusi summu, kas neatbilst
likumam.
[4.3] Lēmumā nav izvērtēts pieteicējas apgalvojums, ka zemes lietošanas mērķis kopš 2011.gada noteikts nepareizi,
tādējādi nepareizi noteikta arī īpašumu kadastrālā vērtība un attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī dome nav
izvērtējusi, vai ir notikusi nodokļa pārmaksa.
[4.4] Neuzklausot pieteicēju, iestāde nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 62.pantu, kā arī nav ņēmusi vērā
procesuālā taisnīguma principu.
[4.5] Par neatbilstībām maksāšanas paziņojumos pieteicēja uzzinājusi 2016.gada februārī. Nekustamā īpašuma
lietošanas mērķis netiek uzrādīts maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli. Pašvaldība neizsūtīja
informāciju, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr.118 no 2011.gada februāra individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme tiek
iedalīta neapgūtā un apgūtā apbūves zemē.
[4.6] Maksāšanas paziņojumus par 2013., 2014., un 2015.gadu pieteicēja neapstrīdēja likumā noteiktajā kārtībā, jo bija
pārliecināta, ka nodokļu administrācija visas darbības veic, ievērojot visus likumus, uz pilnībā pārbaudītas informācijas
pamata, ka visi pieteicējai adresētie nodokļu maksāšanas paziņojumi satur patiesu informāciju.
Maksāšanas paziņojumu par 2016.gadu pieteicēja apstrīdēja, bet nav saņēmusi lēmumu.
[4.7] Noteikumu Nr.496 grozījumu mērķis bija kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nošķirt apbūves zemi, kuru tūlīt
iespējams apbūvēt, no zemes, kuru nevar faktiski apbūvēt, pirms nav izveidoti infrastruktūras objekti, kuru izveide nav
atkarīga vienīgi no zemes īpašnieka.
Atbilstoši vienlīdzības principam personām, kuru īpašums izmantojams līdzīgi, arī nekustamā īpašuma nodoklis ir
jāmaksā līdzīgā apmērā.
[4.8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa nosaka, ka nodokļu administrācija papildus aprēķina
nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru
kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā
pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
[4.9] Likumā „Par nodokļiem un nodevām” nav teikts, ka nodokļu maksātājam ir jāseko Ministru kabineta noteikumiem
un to grozījumiem. Likuma 16.panta trešā daļa cita starp noteic, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļu administrācijā
bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas
kārtību, kā arī saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.
Nesamērīgi ir likt nodokļu maksātājam zināt kadastrālās vērtības aprēķina formulas un regulējumu un sekot pašvaldības
nodokļu administratoru un Valsts zemes dienesta darbībai, lai pārliecinātos, vai pareizi veikti kadastrālās vērtības aprēķini.
[4.10] Pieteicēja pašvaldības budžetā piecu gadu laikā ir iemaksājusi 1,56 reizes lielāku summu, nekā būtu jāmaksā, ja
lietošanas mērķis no 2011.gada būtu piemērots atbilstoši.
[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 29.marta spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Spriedums motivēts
šādi.
[5.1] Lietā pārbaudāms, vai pastāv priekšnoteikumi, lai pieteicējai samazinātu nekustamā īpašuma nodokli par
iepriekšējiem trim gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas (par 2013., 2014. un 2015.gadu) par pieteicējai
piederošajiem zemesgabaliem. Lietā ir strīds, vai Lielvārdes novada pašvaldībai 2011.gada martā bija pienākums pēc savas
iniciatīvas noteikt pieteicējas zemesgabaliem lietošanas mērķi „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, un
informēt pieteicēju par iespēju ierosināt lietošanas mērķa maiņu.
[5.2] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu nodokļu administrācija papildus aprēķina
nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru
kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā
pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļas un 4.panta pirmās daļas secināms, ka nekustamā
īpašuma nodokļa objektu nosaka Valsts zemes dienests un pašvaldība vadās no Valsts zemes dienesta noteiktās īpašuma
kadastrālās vērtības.
[5.3] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un kārtību, kādā nosaka un maina nekustamā īpašuma
lietošanas mērķus, noteic Noteikumi Nr.496. Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam lietošanas mērķi reģistrē kadastra
informācijas sistēmā. Reģistrācijas mērķis, kā to paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2.pants, ir nodrošināt
publiski pieejamu aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Atbilstoši
likuma 8.panta 4.punktam kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo kadastra informāciju izmanto nekustamā īpašuma
nodokļa administrēšanai.
Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 23.februārim, paredzēja nekustamā īpašuma lietošanas
mērķi „individuālo dzīvojamo māju apbūve”, savukārt Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas stājās spēkā 2011.gada 24.februārī,
paredzēja sīkāku individuālo dzīvojamo māju apbūvei paredzētās zemes iedalījumu, ieviešot nekustamā īpašuma lietošanas
mērķi „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 punktu noteikumu 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto neapbūvētu apbūves zemi
iedala šādi:
14.1 1. neapgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai nav izbūvēta
infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora
apakšstacijas izbūves;
14.1 2. apgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai ir izbūvēta infrastruktūra –
vismaz piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespēja bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas
izbūves.
Minēto noteikumu 17.7.apakšpunkts nosaka, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina, ja iepriekš likumīgi noteiktais
lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām. Savukārt kārtību,
kādā noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos tiek veikta lietošanas mērķa maiņa, atrunā noteikumu 18.punkts. Proti,
lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais
valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks.
Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība ir ierosināt lietošanas mērķa maiņu, lai
atspoguļotu aktuālo situāciju.
Savukārt Noteikumu Nr.496 23.1.apakšpunkts paredz, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas
atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums,
lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detālplānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai un ievērojot šo
noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu.
[5.4] Tiesa norādīja, ka Lielvārdes novada pašvaldība nav pārkāpusi normatīvos aktus, pieteicējai aprēķinot nekustamā
īpašuma nodokli par 2013., 2014. un 2015.gadu, jo Lielvārdes novada pašvaldība 2013., 2014. un 2015.gadā ir aprēķinājusi
maksājamo nodokli par pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju.
Zemesgabalu lietošanas mērķis „individuālo dzīvojamo māju apbūve” bija noteikts saskaņā ar Lielvārdes novada
teritorijas plānojumā norādīto plānoto (atļauto) zemesgabalu izmantošanu – mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (lietas
111.-113.lapa).
Lietā nepastāv pazīmes, ka Lielvārdes novada pašvaldībai būtu jāzina, ka pieteicējai piederošo zemesgabalu lietošanas
mērķis ir noteikts nepareizi. Lietā nav strīda, ka pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem ir piebraucamais ceļš, un tie
atrodas konkrētās Lielvārdes ielās. Tiesa konstatēja, ka blakus minētajiem zemesgabaliem pastāv apbūve, ir elektrības
pieslēgumi, kā arī pieteicējai piederošajos zemesgabalos ir izbūvētas elektrolīnijas (lietas 112., 113., 151.?156.lapa ),
tādējādi pašvaldība pamatoti varēja uzskatīt, ka konkrētajiem zemesgabaliem ir elektrības pieslēguma iespējas bez papildus
elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves. Fakta, ka zemesgabalam nav elektrības pieslēguma iespējas bez
papildus elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves, konstatēšanai bija jāiegūst informācija no AS „Sadales
tīkls”. Tomēr normatīvie akti nenosaka pašvaldības tiesības saņemt informāciju no privātpersonām un uzņēmumiem
nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, tādējādi fakts, ka pašvaldība nav pieprasījusi informāciju no AS „Sadales
tīkls” nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas nolūkiem, nav pamats, lai uzskatītu par prettiesisku nekustamā īpašuma
nodokļa aprēķinu pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem par 2013., 2014. un 2015.gadu. Pieteicējai pašai bija jāiegūst
minētā informācija no AS „Sadales tīkls” un saskaņā ar Noteikumu Nr.496 17. un 18.punktu bija jāierosina pašvaldībā
zemesgabalu lietošanas mērķa maiņa.
Pašvaldības pienākums nav arī informēt tās iedzīvotājus par nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņām.
Tāpēc fakts, ka Lielvārdes novada pašvaldība nav informējusi pieteicēju par to, ka 2011.gadā stājās spēkā grozījumi
Noteikumos Nr.496, kas paredzēja sīkāku zemes lietošanas mērķa noteikšanu atkarībā no tā, vai neapbūvētai apbūves zemei
ir piebraucamais ceļš un elektrības pieslēgums, nevar būt par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina par 2013.,
2014., 2015.gadu atzīšanai par prettiesisku. Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta
pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (kas bija spēkā Noteikumu Nr.118
pieņemšanas laikā) 2.panta pirmā daļa noteica, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie
akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Noteikumi Nr.118 ir
publicēti izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gada 23.februārī un stājušies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.pantu spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas
teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.
Fakts, ka pieteicēja nav uzklausīta pirms lietošanas mērķa noteikšanas zemesgabaliem, nav uzskatāms par procesuālu
pārkāpumu, jo no gadījuma būtības izriet, ka pieteicējas viedokļa uzklausīšana nav adekvāta. Tiesas ieskatā nebūtu adekvāti
prasīt, lai pašvaldība, nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, uzklausītu katru zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 29.marta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas
sūdzībā un rakstveida paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.
[6.1] Pirmās instances tiesa nepamatoti noteikusi, ka tā ir nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība ierosināt lietošanas
mērķa maiņu, neņemot vērā Noteikumu Nr.496.29.punkta trešajā teikumā noteikto.
[6.2] Noteiktais zemes lietošanas mērķis no 2011.gada marta līdz 2016.gadam bija pretrunā Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma mērķim – nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju. Pieteicējai piederošajām zemes vienībām
kadastra informācijas sistēmā bija ievadīti dati, kas neatbilda Noteikumiem Nr.496. Zemes gabaliem nebija un nav
piebraucamais ceļš un elektrības pieslēgums nebija iespējams bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas
izbūves.
[6.3] Lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšana vispārīgi ir pašvaldības, nevis Valsts zemes
dienesta kompetencē, jo Valsts zemes dienests aprēķinot kadastrālo vērtību ņem vērā tos datus, kas par zemes kas reģistrēti
kadastra informācijas sistēmā. Taču pašvaldība no 2011.gada marta kadastra informācijas sistēmā bija ievadījusi
neatbilstošus datus, neievērojot Noteikumus Nr.118.
[6.4] Tiesa izteikusi pieņēmumu, ka pašvaldība varēja uzskatīt, ka ir elektrības pieslēguma iespējas bez papildu
elektrolīnijas vai apakšstacijas izbūves, bet tiesa nav motivējusi, kāpēc devusi priekšroku Lielvārdes novada teritorijas
plānojumā norādītajam (lietas 111.-113.lapa), nevis zemes vienību robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānos norādītajam
(lietas 151.-156.lapa). Pašvaldības būvvaldes darbinieki zina, ka patērētājiem elektrību no augstsprieguma līnijām nevar
piegādāt bez transformatoru apakšstacijas vai papildus elektrolīnijas.
[6.5] Pašvaldība pieņemot pieteicējai nelabvēlīgu Lēmumu, neievēroja vienlīdzības principu, samērīguma principu un
likumu „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī nodokļu aprēķinā nepiemēroja procesuālo taisnīgumu.
[6.6] Nav izvērtēts, vai pastāv priekšnoteikumi, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokli par 2016.gada 1.ceturkni.
Maksāšanas paziņojums par 2016.gadu apstrīdēts, nesaņemot atbildi.
[7] Lielvārdes novada pašvaldība paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību norādījusi, ka tiesas spriedums ir
tiesisks un pamatots, taču apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. Kadastra datu aktualizēšanai būtiski pienākumi
noteikti privātpersonai – nekustamā īpašuma (tostarp zemes vienības) īpašniekam. Īpašniekam ir pienākums ierosināt
kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai
nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati, tai skaitā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Nevienā normatīvajā aktā
pašvaldībai nav uzlikts par pienākumu veikt darbības īpašnieka vietā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanā vai
maiņā. Pieteicējai piederošo zemes gabalu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas
mērķis līdz 2016.gada 24.februārim bija noteikts atbilstoši Lielvārdes novada teritorijas plānojumam un normatīvajiem
aktiem. Līdz ar to nodokļa aprēķins ir veikts pareizi un nav pamata veikt tā pārrēķinu.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu
izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējusi procesa dalībnieku argumentus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem,
atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.
[10] Pieteikumā tiesai pieteicēja norādījusi, ka vēlas, lai Lielvārdes novada dome pieteicējas zemesgabaliem pārrēķinātu
par periodu 2013.gada 31.marta līdz 2016.gada 31.martam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un pārmaksāto
nekustamā īpašuma nodokli novirzītu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai. Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada
24.februāra lēmumu Nr.78 nolemts mainīt pieteicējas zemesgabaliem nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Pieteicēja
uzskata, ka jau no 2011.gada 24.februāra, kad tika ieviests nekustamā īpašuma lietošanas mērķis „neapgūta individuālo
dzīvojamo māju apbūves zeme”, pieteicējas zemesgabaliem nekustamā īpašuma lietošanas mērķis bija noteikts un kadastra
informācijas sistēmā norādīts nepareizi. Attiecīgi mainās zemes gabalu kadastrālā bāzes vērtība nekustamā īpašuma
nodokļa aprēķinam.
Lietā nav strīda par to, ka maksāšanas paziņojumi pieteicējai paziņoti, pieteicēja tos saņēma, apmaksāja un
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos neapstrīdēja.
[11] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktu nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt
pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc
konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
Administratīvo tiesu praksē atzīts, ka nodokļa pārmaksas būtību nevar saprast tik šauri, ka nodokļa pārmaksa
nepastāv, ja nodoklis samaksāts saskaņā ar maksāšanas paziņojumu, un uz šāda pamata ierobežot personas tiesības saņemt
nodokļa summu, kura budžetā iemaksāta bez pamata, tas ir, neesot attiecīgam pamatojumam likumā. Izvērtējot nodokļu
maksātājiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteiktās tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa
summas atmaksu iepretim tiesībām apstrīdēt maksāšanas paziņojumu, priekšroka dodama privātpersonas tiesības un
tiesiskās intereses vairāk aizsargājošajai likuma „Par nodokļiem un nodevām” normai, jo saskaņā ar to korekcijas nodokļa
aprēķinā, tostarp uz jaunu ziņu pamata, pieļaujamas ilgākā laika posmā, nekā tas būtu iespējams, apstrīdot administratīvo
aktu vai lūdzot uzsākt administratīvo procesu no jauna. Pretēja pieeja nostādītu atšķirīgā situācijā personas, kurām nodoklis
aprēķināts ar administratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), un personas, kuras nodokli aprēķina
pašas (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā) (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2013.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-149/2013 7.punktu,
2015.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-112/2015 10.punktu, 2015.gada 23.decembra sprieduma lietā
Nr.SKA-448/2015 6.punktu, 2016.gada 14.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-276/2016 5.punktu ). Tātad
maksāšanas paziņojuma neapstrīdēšana pati par sevi nenozīmē, ka nodokļa maksātājam vairs nav iespēju panākt samaksātā
nodokļa apmēra pārskatīšanu un saņemt atpakaļ nepamatoti samaksāto nodokli.
Tomēr nodokļa maksātājs ir saistīts ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteikto termiņu.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi
ceturksnī – ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada
summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Pieteicējas iesniegums par nekustamā īpašuma pārrēķinu sakarā
ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmuma Nr.78 pieņemšanu Lielvārdes novada pašvaldībā saņemts
2016.gada 24.martā. Tātad pieteicējai bija tiesības lūgt pārskatīt aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par laika
posmu no 2013.gada 1.aprīļa. Līdz ar to ir izvērtējams, vai pieteicējai par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada
31.martam ir izveidojusies nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksa.
[12] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no
nekustamā īpašuma objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Atbilstoši panta sestajai daļai, ja
taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas,
aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.
Minētā likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests
atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.panta pirmās
daļas 3.punkts paredz, ka kadastrālo vērtību aprēķina, cita starpā ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma lietošanas mērķus.
Tātad nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir atkarīgs arī no nekustamajam īpašumam noteiktā lietošanas mērķa.
[13] Noteikumu Nr.496 2.punkts paredz, ka lietošanas mērķi nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai
kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.
Saskaņā ar noteikumu 16.punktu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nosaka, ja tiek izveidota jauna zemes vienība vai
zemes vienības daļa vai zemes vienībai vai zemes vienības daļai nav noteikts lietošanas mērķis.
No Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmuma Nr.78 un atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet,
ka saskaņā ar Lielvārdes novada domes 2009.gada 28.augusta saistošajos noteikumos Nr.3 „Lielvārdes novada teritorijas
plānojums” noteikto pieteicējas zemesgabaliem plānotā (atļautā) izmantošana ir mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija un
pieteicējas zemesgabaliem kadastrālās vērtēšanas vajadzībām bija noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis –
individuālo dzīvojamo māju apbūve.
Apgabaltiesa konstatē, ka Noteikumu Nr.496 10. un 11.punkts un 1.pielikums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada
23.februārim, paredzēja nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (0601), kas kā vienīgais
klasificēts grupā „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”. Savukārt Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas stājās spēkā
2011.gada 24.februārī, paredzēja sīkāku individuālo dzīvojamo māju apbūvei paredzētās zemes iedalījumu, grupā
„Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” ieviešot arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Neapgūta individuālo
dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600).
No 2011.gada 24.februāra saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 punktu noteikumu 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto
neapbūvētu apbūves zemi iedala šādi: neapgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme,
kurai nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai
transformatora apakšstacijas izbūves (14.1 1.apakšpunkts) un apgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir
neapbūvēta apbūves zeme, kurai ir izbūvēta infrastruktūra – vismaz piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespēja bez
papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves (14.1 2.apakšpunkts).
Savukārt Noteikumu Nr.496 23.punkts paredz, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas
teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas
mērķi nosaka vai maina cita starp ievērojot šo noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu.
Tādējādi no 2011.gada 24.februāra bija pamats iepriekš likumīgi noteiktā lietošanas mērķa pārskatīšanai un noteikšanai
atbilstoši šo noteikumu 14.1 punktā minētajam neapbūvētas zemes iedalījumam.
[14] Apgabaltiesa konstatē, ka ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78 pieteicējas
zemesgabaliem lietošanas mērķis ir mainīts uz „Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600), ņemot
vērā akciju sabiedrības „Sadales tīkls” 2016.gada 29.janvāra informāciju, ka elektroenerģijas pieslēgumi zemesgabalos ir
iespējami tikai ar papildus elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūvi (lietas 43.-45.lapa). Akciju sabiedrība
„Sadales tīkls” 2016.gada 4.jūlijā ir sniegusi informāciju, ka arī uz 2011.gada 1.februāri zemesgabalos nebija iespējams
elektroenerģijas pieslēgums bez papildus elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūves (48.lapa). Izvērtējot minētos
dokumentus kopsakarā ar pašvaldības sniegto lēmuma pamatojumu un paskaidrojumiem, atzīstams, ka arī laika periodā no
2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam zemesgabalos nebija iespējams elektroenerģijas pieslēgums bez papildus
elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūves.
Līdz ar to saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 1.apakšpunktu un 1.pielikumu pieteicējas zemesgabalu lietošanas mērķis
arī minētajā periodā bija nosakāms kā „Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600). Savukārt
noteiktais lietošanas mērķis un kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati neatbilda faktiskajai un jaunajai tiesiskajai
situācijai.
[15] Noteikumu Nr.496 17.punkts nosauc, kādos gadījumos var ierosināt lietošanas mērķa maiņu, tostarp, ja iepriekš
likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām
(noteikumu 17.7.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.496 18.punkts paredz, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā
minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai
vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt
arī valsts vai pašvaldības institūcija.
Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.pants paredz nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu ierosināt
kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai
nekustamā īpašuma objektu raksturojošie datu.
Noteikumu Nr.496 18.punkta satura pietiekami skaidri izriet, ka gadījumos, kad nekustamajam īpašumam ir īpašnieks,
primāri tieši īpašnieks ir tas subjekts, kuram ir jāierosina lietošanas mērķa maiņa noteikumu 17.punktā nosauktajos
gadījumos. Tomēr, ja īpašnieks nerīkojas, to dara pašvaldība (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 5.marta sprieduma lietā
Nr.SKA-43/2015 14.punktu, Augstākās tiesas 2015.gada 18.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-163/2015 9.punktu ).
Pieteicējas pārmetumi pašvaldībai būtu pamatoti, ja pašvaldībai būtu no tiesību normām izrietošs pienākums ierosināt
lietošanas mērķa maiņu tai nepiederošam nekustamajam īpašumam. Tomēr Noteikumu Nr.496 18.punkts šādu pienākumu
nenoteic. Arī Noteikumi Nr.118 nenoteica pienākumu pašvaldībai pārskatīt visiem nekustamajiem īpašumiem iepriekš
noteiktos lietošanas mērķus un tos mainīt atbilstoši šo noteikumu 14.1 punktā minētajam neapbūvētas zemes iedalījumam.
Tiesību normas paredz pašvaldības tiesības ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Tiesību neizmantošana nevar tikt uzlūkota kā
prettiesiska bezdarbība.
Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, pašvaldības pienākums nav arī informēt tās iedzīvotājus par nodokļus
reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņām. Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru
kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2.panta pirmo daļu likumi
un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā
preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Noteikumi Nr.118 ir publicēti izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gada 23.februārī
un stājušies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.pantu spēkā esošie likumi un
Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.
[16] Konkrētajā gadījumā pieteicēja mēneša laikā pēc tam, kad mainījās tiesiskais regulējums, neierosināja lietošanas
mērķa maiņu. Arī pašvaldība to neierosināja. Tas nozīmē, ka apskatāmajā laika periodā zemesgabaliem kadastra
informācijas sistēmā bija reģistrēts nepareizs lietošanas mērķis, kas bija par pamatu kadastrālās vērtības noteikšanai un
secīgi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.
Apgabaltiesa ņem arī vērā, ka atbilstoši jaunajam individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes lietošanas mērķu
iedalījumam jau no 2012.gada, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.panta pirmo daļu, Ministru
kabinets noteica arī mazāku kadastrālo vērtību bāzi nekustamajam īpašumam ar lietošanas mērķi „Neapgūta individuālo
dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600), nekā ar lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (0601). Tas secīgi
ietekmē arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu.
Līdz ar to konkrētajā gadījumā pieteicējai bija jāmaksā lielāks nodoklis, nekā, ja zemes vienības lietošanas mērķis būtu
reģistrēts atbilstoši faktiskajai un jaunajai tiesiskajai situācijai. Tādējādi pieteicēja ilgstoši ir maksājusi lielāku nekustamā
īpašuma nodokli, nekā tai būtu bijis jāmaksā, ja lietošanas mērķa izmaiņas un izmaiņas valsts kadastra informācijas sistēmā
būtu veiktas laicīgi.
[17] Nosakot pieteicējas tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksu, ir jāpatur prātā, ka nekustamā īpašuma
nodokļa pareiza samaksa ir visas sabiedrības interese. Proti, sabiedrības interesēs ir, lai nodoklis būtu samaksāts atbilstoši
tā faktiskajam apmēram atbilstoši katrā konkrētajā gadījumā pastāvošai faktiskai un tiesiskai situācijai.
Lēmums par lietošanas mērķa noteikšanu (maiņu) zemes īpašniekam nepiešķir kādas pašas par sevi izlietojamas
tiesības vai pienākumus, bet rada tiesiskas sekas tādējādi, ka ietekmē zemes vienības kadastrālo vērtību un secīgi
nekustamā īpašuma nodokli. Konkrēta zemes lietošanas mērķa pamatā ir faktiskā vai atļautā, proti, teritorijas plānojumā
noteiktā, zemes izmantošana. Tādējādi lietošanas mērķa piešķiršana ir vienīgi tā identificēšana jeb konstatēšana atbilstoši
attiecīgās zemes vienības izmantošanas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko tiesiski nostiprina iestādes lēmums –
konstatējošais administratīvais akts (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 18.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-237/2013
15.punktu un 2015.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-43/2015 8.punktu).
Tas, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pamatā bija kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati, nemaina to, ka
tā apmēram bija jāatbilst faktiski maksājamam apmēram. Proti, gadījumā, jā kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati
vēlāk izrādās neatbilstoši faktiskajai vai tiesiskajai situācijai, nebūtu pareizi, ja persona nevar atgūt pārmaksāto nekustamā
īpašuma nodokļa daļu, kas būtībā tai nebija jāmaksā.
Ievērojot, ka izmaiņu pamatā bija nevis faktiskas izmaiņas pieteicējas zemesgabalu sastāvā, bet grozījumi normatīvajos
aktos, kas neatspoguļojās maksāšanas paziņojumos, apgabaltiesas ieskatā arī pieteicējai nevar pārmest to, ka viņa nav ātrāk
izmantojusi tiesības ierosināt zemesgabalu lietošanas mērķa maiņu un apšaubījusi zemesgabaliem noteiktās kadastrālās
vērtības tiesiskumu. Tā kā zemesgabalu kadastrālās vērtības, kas bija maksāšanas paziņojumu izdošanas pamatā, ir bijušas
nepareizas, šādas situācijas saglabāšana tikai tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai būtu pretrunā taisnīguma principam.
Turklāt, ņemot vērā, ka lietā izšķirams jautājums ir par nodokļa maksātāja tiesībām prasīt nodokļa pārmaksu, ja tā
rīcībā ir informācija, ka nodoklis nebija jāmaksā tādā apmērā, kā noteikts ar maksāšanas paziņojumiem un faktiski ir
samaksāts, un līdz ar to pieteicējai ir izveidojusies nodokļu pārmaksa, lietā nav izšķirošas nozīmes vērtējumam, vai
pieteicēja zināja par nepareizi noteikto lietošanas mērķi un vai bezdarbības dēļ nodokļa aprēķinam tika izmantoti nekorekti
kadastra informācijas dati (sal. sk. Augstākās tiesas 2015.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-112/2015
11.punktu).
[18] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu nodokļu administrācija samazina nodokļa
maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir
pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi.
Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma nodoklis zemesgabaliem bija aprēķināts, ņemot vērā zemesgabalu lietošanas
mērķim, kas noteikts neievērojot Noteikumu Nr.496 14.1 punktu, pieteicēja ir pārmaksājusi nekustamā īpašuma nodokli, un
pašvaldībai ir pamats samazināt maksājamā nodokļa apmēru.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai ir tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu
par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam un pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanu kārtējo
nodokļu maksājumu segšanai. Līdz ar to ir pamats izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu.
Nosakot pārmaksātā nodokļa apmēru, pašvaldība nav kavēta no Valsts zemes dienesta iegūt informāciju par zemes
vienības kadastrālo vērtību, kāda tā būtu iepriekšējos taksācijas periodos, ja zemes vienībai būtu noteikts tiesiskajai
situācijai atbilstošs lietošanas mērķis.
[19] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa
piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā,
atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā
pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās
iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.
Tā kā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētāja par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu par
lietas ierosināšanu 28,46 euro apmērā un par apelācijas sūdzības iesniegšanu 60 euro apmērā, kopā 88,46 euro. Ņemot
vērā, ka administratīvajā lietā atbildētājas Lielvārdes novada pašvaldības pusē pieaicinātā iestāde ir Lielvārdes novada
dome, tad pieteicējas samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Lielvārdes novada pašvaldības un tā jāatlīdzina no
Lielvārdes novada domes budžeta līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
apmierināt /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un uzlikt pienākumu Lielvārdes novada
domei viena mēneša laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas izdot labvēlīgu administratīvo aktu par nekustamā
īpašuma nodokļa pārrēķinu /pers. C/ nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Lielvārdē (zemes vienībām ar
kadastra apzīmējumu /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./)
par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam un pārmaksātā nodokļa summas novirzīšanu kārtējo
nodokļu maksājumu segšanai.
Piespriest no Lielvārdes novada pašvaldības par labu /pers. C/ (personas kods /personas kods/) viņas samaksāto
valsts nodevu 88,46 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.