Legislator Case Law & Legislation
A420314316 / AA43-0171-18 ECLI:LV:ADAT:2018:0104.A420314316.2.S AI generated

Court allows property tax refund for land use change not reflected in official records.

Case Number A420314316 / AA43-0171-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court ordered the town council to issue a favorable administrative act granting a property tax recalculation and refund. The plaintiff successfully argued that the land use purpose had changed to 'unbuilt residential land' but the tax was calculated based on the old 'individual housing' classification. The court ruled that the municipality must correct the tax assessment for the period where the incorrect classification applied and order the overpaid amount to be offset against future payments.

Legislator headnote

AI generated

Law on Property Tax; Administrative Procedure Law: When a change in land use purpose is not reflected in the relevant regulations or binding local rules, the tax authority is obligated to recalculate the tax for the period of the incorrect classification and refund the overpaid amount.

Keywords

AI generated
property tax recalculation land use purpose change unbuilt residential land administrative act issuance tax refund obligation cadastral value assessment municipal tax authority

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Article 126
Law on Property Tax
Ministerial Cabinet Decree No. 85 of 12 February 2013

Cited Case Law

AI generated
AI generated
A420314316 / AA43-0167-22
Court dismissed request to change land use and reduce property tax due to owner's failure to act on public notice.
C69345721 / CA-0105-22
Court dismissed tax claim against non-owner; plaintiff failed to prove defendant owed property tax. Property rights transferred to plaintiff before tax period. Defendant not liable for tax arrears. Claim dismissed.
A420144420 / A42-01444-20
Court dismissed taxpayers' challenge to municipal tax assessments based on corrected cadastral data. Taxpayers argued for procedural fairness and data accuracy, but the court upheld the tax authority's right to correct errors and collect outstanding taxes. The decision emphasizes that administrative bodies are not obligated to hold hearings if the taxpayer has already submitted objections in prior appeal submissions. The court ruled that the tax authority's duty to collect taxes takes precedence over procedural conveniences, and taxpayers must raise objections directly to the tax authority's general director. The court found no procedural violation since taxpayers had already expressed their views in prior appeal submissions, and the tax authority had considered these views before making its decisions. The court held that the tax authority's duty to collect taxes takes precedence over procedural conveniences, and taxpayers must raise objections directly to the tax authority's general director. The court found no procedural violation since taxpayers had already expressed their views in prior appeal submissions, and the tax authority had considered these views before making its decisions.
A420266014 / AA43-0318-16
Court dismissed appeal for property tax overpayment due to missed statutory objection deadline.
A42935409 / A42-04168-10
Court dismissed appeal against property tax assessment, ruling calculation correct and equal treatment applied.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:ADAT:2018:0104.A420314316.2.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420314316

AA43-0171-18/25

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 4.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Inga Juhņeviča-Knoka,

tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, nosakot pienākumu Lielvārdes novada domei izdot administratīvo aktu par nekustamā

īpašuma nodokļa pārrēķinu par trīs gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas īpašumiem Lielvārdē

/adrese/, /adrese/, /adrese/, Lielvārdē un pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai,

sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 29.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. C/ 2015.gada 30.martā vērsās ar iesniegumu Lielvārdes novada pašvaldībā, sūdzoties par

nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu viņai piederošajiem īpašumiem. Pieteicēja lūdza mainīt viņai piederošajiem

nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Lielvārdē (zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu /kadastra nr./,

/kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./; turpmāk – zemesgabali) lietošanas

mērķi no „individuālo dzīvojamo māju apbūve” uz „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūve”. Vienlaikus pieteicēja

lūdza veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu minētajiem īpašumiem par periodu kopš 2012.gada.

Lielvārdes novada pašvaldība 2015.gada 28.aprīļa vēstulē Nr.LNP/7-14/15/747 informēja pieteicēju, ka, lai lemtu par

lietošanas mērķa maiņu, pieteicējai jāiesniedz pašvaldībā akciju sabiedrības „Sadales tīkls” apliecinājums (izziņa), ka

elektrības pieslēgumam minētajos zemesgabalos ir nepieciešama elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūve.

Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai paskaidrots, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

normas nepieļauj iespēju par 2015.gadu piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumus, līdz ar to nekustamā īpašuma

nodoklis 1,5% apmērā tiek aprēķināts no īpašuma pilnas kadastrālās vērtības.

[2] Lielvārdes novada pašvaldībā 2016.gada 4.februārī saņemts pieteicējas pilnvarotās personas iesniegums, kurā

norādīts, ka pieteicējas zemesgabali ir neapgūta apbūves zeme, un lūgts nekustamā īpašuma nodokli par 2016.gadu

aprēķināt kā par neapgūtu apbūves zemi, kā arī veikt pārrēķinu par iepriekšējo periodu. Iesniegumam pievienota akciju

sabiedrības „Sadales tīkls” izziņa, kurā norādīts, ka pieteicējas zemesgabalos elektroenerģijas pieslēgumi ir iespējami tikai ar

papildus elektrolīniju vai transformatoru apakšstacijas izbūvi.

Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78 nolemts mainīt pieteicējas zemesgabaliem

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (kods 0601) uz „Neapgūta individuālo

dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600). Zemes vienībām noteiktā kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinam kā neapgūtai individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei ir spēkā ar brīdi, kad kadastrālā vērtība ir aktualizēta

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma).

[3] Ar 2016.gada 24.marta iesniegumu pieteicēja atkārtoti lūdza pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli pieteicējas

zemesgabaliem par iepriekšējo trīs gadu periodu, par pamatu izmantojot mainīto lietošanas mērķi, un pārrēķina rezultātā

pārmaksāto nodokļa summu novirzīt kārtējam nodokļa maksājumam.

Lielvārdes novada pašvaldība 2016.gada 20.aprīlī un 2016.gada 27.maijā sniedza atbildes uz pieteicējas iesniegumiem,

atsakoties veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par periodu līdz 2016.gadam.

Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 31.augusta lēmumu Nr.457 (turpmāk – Lēmums) atteikts pieteicējai izdot

labvēlīgu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu pieteicējas zemesgabaliem par iepriekšējiem trim

gadiem pirms lietošanas mērķa maiņas.

Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78, kadastra

informācijas sistēmā aktualizēta kadastrālā vērtība pieteicējas zemesgabaliem. Dome veica nekustamā īpašuma nodokļa par

2016.gadu pārrēķinu, jauno maksāšanas paziņojumu nosūtot pieteicējai. Par iepriekšējiem trīs taksācijas gadiem pirms

lietošanas mērķa maiņas pašvaldībai nav tiesiska pamata veikt pārrēķinu, jo nodoklis ir aprēķināts atbilstoši likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam, t.i., 1,5% no kadastrālās vērtības, kuru savukārt aprēķina Valsts zemes dienests.

[4] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par iepriekšējiem trīs gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

maiņas pieteicējas zemesgabaliem un pārmaksātās nodokļa summas tiktu novirzītas kārtējo nodokļu maksājumu segšanai.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Ministru kabineta 2011.gada 8.februāra noteikumi Nr.118 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija

noteikumos Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas

un maiņas kārtība”” (turpmāk – Noteikumi Nr.118) noteica, ja persona mēneša laikā neierosina lietošanas mērķa noteikšanu

vai maiņu, pašvaldībai ir tiesības bez saskaņošanas ar personu noteikt lietošanas mērķi atbilstoši zemes vienībai teritorijas

plānojumā atļautajiem galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

Pieteicēja mēneša laikā neierosināja pieteicējai piederošo zemes īpašumu lietošanas mērķa maiņu, savukārt pašvaldība

2011.gada martā nenodrošināja zemes lietošanas mērķa maiņu. Pašvaldība neveica darbības, lai nodrošinātu neapbūvētas

zemes iedalījumu apgūtā un neapgūtā apbūves zemē un neveica Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496

„Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”

(turpmāk – Noteikumi Nr. 496) 17.7, 23.3.3., 14.1, 18.,19. un 29.punkta izpildi.

Secīgi nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi pieteicējai tika izsniegti kā par apbūves zemi, kurai ir

izbūvēta infrastruktūra. Tā kā pieteicēja piecus gadus maksājusi nekustamā īpašuma nodokli par it kā apgūtu zemi, pieteicēja

lūdz pārmaksāto nodokļu summu novirzīt kārtējiem nodokļu maksājumiem, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 16.panta 10.punktu.

[4.2] No 2011.gada marta līdz 2016.gada martam kadastra informācijas sistēmā bija ievadīti dati, kas neatbilst likumam,

proti, nav ievēroti Noteikumi Nr.118, kā rezultātā šī kļūda radījusi kadastrālās vērtības pieaugumu, maldinot visu sabiedrību

un nodarot pieteicējai materiālo un morālo kaitējumu. Pieteicēja pašvaldības budžetā iemaksājusi summu, kas neatbilst

likumam.

[4.3] Lēmumā nav izvērtēts pieteicējas apgalvojums, ka zemes lietošanas mērķis kopš 2011.gada noteikts nepareizi,

tādējādi nepareizi noteikta arī īpašumu kadastrālā vērtība un attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī dome nav

izvērtējusi, vai ir notikusi nodokļa pārmaksa.

[4.4] Neuzklausot pieteicēju, iestāde nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 62.pantu, kā arī nav ņēmusi vērā

procesuālā taisnīguma principu.

[4.5] Par neatbilstībām maksāšanas paziņojumos pieteicēja uzzinājusi 2016.gada februārī. Nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis netiek uzrādīts maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli. Pašvaldība neizsūtīja

informāciju, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr.118 no 2011.gada februāra individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme tiek

iedalīta neapgūtā un apgūtā apbūves zemē.

[4.6] Maksāšanas paziņojumus par 2013., 2014., un 2015.gadu pieteicēja neapstrīdēja likumā noteiktajā kārtībā, jo bija

pārliecināta, ka nodokļu administrācija visas darbības veic, ievērojot visus likumus, uz pilnībā pārbaudītas informācijas

pamata, ka visi pieteicējai adresētie nodokļu maksāšanas paziņojumi satur patiesu informāciju.

Maksāšanas paziņojumu par 2016.gadu pieteicēja apstrīdēja, bet nav saņēmusi lēmumu.

[4.7] Noteikumu Nr.496 grozījumu mērķis bija kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nošķirt apbūves zemi, kuru tūlīt

iespējams apbūvēt, no zemes, kuru nevar faktiski apbūvēt, pirms nav izveidoti infrastruktūras objekti, kuru izveide nav

atkarīga vienīgi no zemes īpašnieka.

Atbilstoši vienlīdzības principam personām, kuru īpašums izmantojams līdzīgi, arī nekustamā īpašuma nodoklis ir

jāmaksā līdzīgā apmērā.

[4.8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa nosaka, ka nodokļu administrācija papildus aprēķina

nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru

kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā

pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

[4.9] Likumā „Par nodokļiem un nodevām” nav teikts, ka nodokļu maksātājam ir jāseko Ministru kabineta noteikumiem

un to grozījumiem. Likuma 16.panta trešā daļa cita starp noteic, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļu administrācijā

bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas

kārtību, kā arī saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

Nesamērīgi ir likt nodokļu maksātājam zināt kadastrālās vērtības aprēķina formulas un regulējumu un sekot pašvaldības

nodokļu administratoru un Valsts zemes dienesta darbībai, lai pārliecinātos, vai pareizi veikti kadastrālās vērtības aprēķini.

[4.10] Pieteicēja pašvaldības budžetā piecu gadu laikā ir iemaksājusi 1,56 reizes lielāku summu, nekā būtu jāmaksā, ja

lietošanas mērķis no 2011.gada būtu piemērots atbilstoši.

[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 29.marta spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Spriedums motivēts

šādi.

[5.1] Lietā pārbaudāms, vai pastāv priekšnoteikumi, lai pieteicējai samazinātu nekustamā īpašuma nodokli par

iepriekšējiem trim gadiem pirms nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas (par 2013., 2014. un 2015.gadu) par pieteicējai

piederošajiem zemesgabaliem. Lietā ir strīds, vai Lielvārdes novada pašvaldībai 2011.gada martā bija pienākums pēc savas

iniciatīvas noteikt pieteicējas zemesgabaliem lietošanas mērķi „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, un

informēt pieteicēju par iespēju ierosināt lietošanas mērķa maiņu.

[5.2] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu nodokļu administrācija papildus aprēķina

nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru

kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā

pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļas un 4.panta pirmās daļas secināms, ka nekustamā

īpašuma nodokļa objektu nosaka Valsts zemes dienests un pašvaldība vadās no Valsts zemes dienesta noteiktās īpašuma

kadastrālās vērtības.

[5.3] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un kārtību, kādā nosaka un maina nekustamā īpašuma

lietošanas mērķus, noteic Noteikumi Nr.496. Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam lietošanas mērķi reģistrē kadastra

informācijas sistēmā. Reģistrācijas mērķis, kā to paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2.pants, ir nodrošināt

publiski pieejamu aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Atbilstoši

likuma 8.panta 4.punktam kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo kadastra informāciju izmanto nekustamā īpašuma

nodokļa administrēšanai.

Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 23.februārim, paredzēja nekustamā īpašuma lietošanas

mērķi „individuālo dzīvojamo māju apbūve”, savukārt Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas stājās spēkā 2011.gada 24.februārī,

paredzēja sīkāku individuālo dzīvojamo māju apbūvei paredzētās zemes iedalījumu, ieviešot nekustamā īpašuma lietošanas

mērķi „neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 punktu noteikumu 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto neapbūvētu apbūves zemi

iedala šādi:

14.1 1. neapgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai nav izbūvēta

infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora

apakšstacijas izbūves;

14.1 2. apgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai ir izbūvēta infrastruktūra –

vismaz piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespēja bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas

izbūves.

Minēto noteikumu 17.7.apakšpunkts nosaka, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina, ja iepriekš likumīgi noteiktais

lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām. Savukārt kārtību,

kādā noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos tiek veikta lietošanas mērķa maiņa, atrunā noteikumu 18.punkts. Proti,

lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais

valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība ir ierosināt lietošanas mērķa maiņu, lai

atspoguļotu aktuālo situāciju.

Savukārt Noteikumu Nr.496 23.1.apakšpunkts paredz, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas

atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums,

lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detālplānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai un ievērojot šo

noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu.

[5.4] Tiesa norādīja, ka Lielvārdes novada pašvaldība nav pārkāpusi normatīvos aktus, pieteicējai aprēķinot nekustamā

īpašuma nodokli par 2013., 2014. un 2015.gadu, jo Lielvārdes novada pašvaldība 2013., 2014. un 2015.gadā ir aprēķinājusi

maksājamo nodokli par pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju.

Zemesgabalu lietošanas mērķis „individuālo dzīvojamo māju apbūve” bija noteikts saskaņā ar Lielvārdes novada

teritorijas plānojumā norādīto plānoto (atļauto) zemesgabalu izmantošanu – mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (lietas

111.-113.lapa).

Lietā nepastāv pazīmes, ka Lielvārdes novada pašvaldībai būtu jāzina, ka pieteicējai piederošo zemesgabalu lietošanas

mērķis ir noteikts nepareizi. Lietā nav strīda, ka pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem ir piebraucamais ceļš, un tie

atrodas konkrētās Lielvārdes ielās. Tiesa konstatēja, ka blakus minētajiem zemesgabaliem pastāv apbūve, ir elektrības

pieslēgumi, kā arī pieteicējai piederošajos zemesgabalos ir izbūvētas elektrolīnijas (lietas 112., 113., 151.?156.lapa ),

tādējādi pašvaldība pamatoti varēja uzskatīt, ka konkrētajiem zemesgabaliem ir elektrības pieslēguma iespējas bez papildus

elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves. Fakta, ka zemesgabalam nav elektrības pieslēguma iespējas bez

papildus elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves, konstatēšanai bija jāiegūst informācija no AS „Sadales

tīkls”. Tomēr normatīvie akti nenosaka pašvaldības tiesības saņemt informāciju no privātpersonām un uzņēmumiem

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, tādējādi fakts, ka pašvaldība nav pieprasījusi informāciju no AS „Sadales

tīkls” nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas nolūkiem, nav pamats, lai uzskatītu par prettiesisku nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķinu pieteicējai piederošajiem zemesgabaliem par 2013., 2014. un 2015.gadu. Pieteicējai pašai bija jāiegūst

minētā informācija no AS „Sadales tīkls” un saskaņā ar Noteikumu Nr.496 17. un 18.punktu bija jāierosina pašvaldībā

zemesgabalu lietošanas mērķa maiņa.

Pašvaldības pienākums nav arī informēt tās iedzīvotājus par nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņām.

Tāpēc fakts, ka Lielvārdes novada pašvaldība nav informējusi pieteicēju par to, ka 2011.gadā stājās spēkā grozījumi

Noteikumos Nr.496, kas paredzēja sīkāku zemes lietošanas mērķa noteikšanu atkarībā no tā, vai neapbūvētai apbūves zemei

ir piebraucamais ceļš un elektrības pieslēgums, nevar būt par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina par 2013.,

2014., 2015.gadu atzīšanai par prettiesisku. Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta

pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (kas bija spēkā Noteikumu Nr.118

pieņemšanas laikā) 2.panta pirmā daļa noteica, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie

akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Noteikumi Nr.118 ir

publicēti izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gada 23.februārī un stājušies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.pantu spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas

teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

Fakts, ka pieteicēja nav uzklausīta pirms lietošanas mērķa noteikšanas zemesgabaliem, nav uzskatāms par procesuālu

pārkāpumu, jo no gadījuma būtības izriet, ka pieteicējas viedokļa uzklausīšana nav adekvāta. Tiesas ieskatā nebūtu adekvāti

prasīt, lai pašvaldība, nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, uzklausītu katru zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 29.marta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas

sūdzībā un rakstveida paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.

[6.1] Pirmās instances tiesa nepamatoti noteikusi, ka tā ir nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība ierosināt lietošanas

mērķa maiņu, neņemot vērā Noteikumu Nr.496.29.punkta trešajā teikumā noteikto.

[6.2] Noteiktais zemes lietošanas mērķis no 2011.gada marta līdz 2016.gadam bija pretrunā Nekustamā īpašuma valsts

kadastra likuma mērķim – nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju. Pieteicējai piederošajām zemes vienībām

kadastra informācijas sistēmā bija ievadīti dati, kas neatbilda Noteikumiem Nr.496. Zemes gabaliem nebija un nav

piebraucamais ceļš un elektrības pieslēgums nebija iespējams bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas

izbūves.

[6.3] Lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšana vispārīgi ir pašvaldības, nevis Valsts zemes

dienesta kompetencē, jo Valsts zemes dienests aprēķinot kadastrālo vērtību ņem vērā tos datus, kas par zemes kas reģistrēti

kadastra informācijas sistēmā. Taču pašvaldība no 2011.gada marta kadastra informācijas sistēmā bija ievadījusi

neatbilstošus datus, neievērojot Noteikumus Nr.118.

[6.4] Tiesa izteikusi pieņēmumu, ka pašvaldība varēja uzskatīt, ka ir elektrības pieslēguma iespējas bez papildu

elektrolīnijas vai apakšstacijas izbūves, bet tiesa nav motivējusi, kāpēc devusi priekšroku Lielvārdes novada teritorijas

plānojumā norādītajam (lietas 111.-113.lapa), nevis zemes vienību robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānos norādītajam

(lietas 151.-156.lapa). Pašvaldības būvvaldes darbinieki zina, ka patērētājiem elektrību no augstsprieguma līnijām nevar

piegādāt bez transformatoru apakšstacijas vai papildus elektrolīnijas.

[6.5] Pašvaldība pieņemot pieteicējai nelabvēlīgu Lēmumu, neievēroja vienlīdzības principu, samērīguma principu un

likumu „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī nodokļu aprēķinā nepiemēroja procesuālo taisnīgumu.

[6.6] Nav izvērtēts, vai pastāv priekšnoteikumi, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokli par 2016.gada 1.ceturkni.

Maksāšanas paziņojums par 2016.gadu apstrīdēts, nesaņemot atbildi.

[7] Lielvārdes novada pašvaldība paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību norādījusi, ka tiesas spriedums ir

tiesisks un pamatots, taču apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. Kadastra datu aktualizēšanai būtiski pienākumi

noteikti privātpersonai – nekustamā īpašuma (tostarp zemes vienības) īpašniekam. Īpašniekam ir pienākums ierosināt

kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai

nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati, tai skaitā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Nevienā normatīvajā aktā

pašvaldībai nav uzlikts par pienākumu veikt darbības īpašnieka vietā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanā vai

maiņā. Pieteicējai piederošo zemes gabalu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas

mērķis līdz 2016.gada 24.februārim bija noteikts atbilstoši Lielvārdes novada teritorijas plānojumam un normatīvajiem

aktiem. Līdz ar to nodokļa aprēķins ir veikts pareizi un nav pamata veikt tā pārrēķinu.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējusi procesa dalībnieku argumentus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem,

atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[10] Pieteikumā tiesai pieteicēja norādījusi, ka vēlas, lai Lielvārdes novada dome pieteicējas zemesgabaliem pārrēķinātu

par periodu 2013.gada 31.marta līdz 2016.gada 31.martam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un pārmaksāto

nekustamā īpašuma nodokli novirzītu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai. Ar Lielvārdes novada domes 2016.gada

24.februāra lēmumu Nr.78 nolemts mainīt pieteicējas zemesgabaliem nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Pieteicēja

uzskata, ka jau no 2011.gada 24.februāra, kad tika ieviests nekustamā īpašuma lietošanas mērķis „neapgūta individuālo

dzīvojamo māju apbūves zeme”, pieteicējas zemesgabaliem nekustamā īpašuma lietošanas mērķis bija noteikts un kadastra

informācijas sistēmā norādīts nepareizi. Attiecīgi mainās zemes gabalu kadastrālā bāzes vērtība nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķinam.

Lietā nav strīda par to, ka maksāšanas paziņojumi pieteicējai paziņoti, pieteicēja tos saņēma, apmaksāja un

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos neapstrīdēja.

[11] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktu nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt

pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc

konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Administratīvo tiesu praksē atzīts, ka nodokļa pārmaksas būtību nevar saprast tik šauri, ka nodokļa pārmaksa

nepastāv, ja nodoklis samaksāts saskaņā ar maksāšanas paziņojumu, un uz šāda pamata ierobežot personas tiesības saņemt

nodokļa summu, kura budžetā iemaksāta bez pamata, tas ir, neesot attiecīgam pamatojumam likumā. Izvērtējot nodokļu

maksātājiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteiktās tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa

summas atmaksu iepretim tiesībām apstrīdēt maksāšanas paziņojumu, priekšroka dodama privātpersonas tiesības un

tiesiskās intereses vairāk aizsargājošajai likuma „Par nodokļiem un nodevām” normai, jo saskaņā ar to korekcijas nodokļa

aprēķinā, tostarp uz jaunu ziņu pamata, pieļaujamas ilgākā laika posmā, nekā tas būtu iespējams, apstrīdot administratīvo

aktu vai lūdzot uzsākt administratīvo procesu no jauna. Pretēja pieeja nostādītu atšķirīgā situācijā personas, kurām nodoklis

aprēķināts ar administratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), un personas, kuras nodokli aprēķina

pašas (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā) (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2013.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-149/2013 7.punktu,

2015.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-112/2015 10.punktu, 2015.gada 23.decembra sprieduma lietā

Nr.SKA-448/2015 6.punktu, 2016.gada 14.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-276/2016 5.punktu ). Tātad

maksāšanas paziņojuma neapstrīdēšana pati par sevi nenozīmē, ka nodokļa maksātājam vairs nav iespēju panākt samaksātā

nodokļa apmēra pārskatīšanu un saņemt atpakaļ nepamatoti samaksāto nodokli.

Tomēr nodokļa maksātājs ir saistīts ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteikto termiņu.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi

ceturksnī – ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada

summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Pieteicējas iesniegums par nekustamā īpašuma pārrēķinu sakarā

ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmuma Nr.78 pieņemšanu Lielvārdes novada pašvaldībā saņemts

2016.gada 24.martā. Tātad pieteicējai bija tiesības lūgt pārskatīt aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par laika

posmu no 2013.gada 1.aprīļa. Līdz ar to ir izvērtējams, vai pieteicējai par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada

31.martam ir izveidojusies nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksa.

[12] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no

nekustamā īpašuma objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Atbilstoši panta sestajai daļai, ja

taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas,

aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.

Minētā likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests

atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.panta pirmās

daļas 3.punkts paredz, ka kadastrālo vērtību aprēķina, cita starpā ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma lietošanas mērķus.

Tātad nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir atkarīgs arī no nekustamajam īpašumam noteiktā lietošanas mērķa.

[13] Noteikumu Nr.496 2.punkts paredz, ka lietošanas mērķi nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai

kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.

Saskaņā ar noteikumu 16.punktu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nosaka, ja tiek izveidota jauna zemes vienība vai

zemes vienības daļa vai zemes vienībai vai zemes vienības daļai nav noteikts lietošanas mērķis.

No Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmuma Nr.78 un atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet,

ka saskaņā ar Lielvārdes novada domes 2009.gada 28.augusta saistošajos noteikumos Nr.3 „Lielvārdes novada teritorijas

plānojums” noteikto pieteicējas zemesgabaliem plānotā (atļautā) izmantošana ir mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija un

pieteicējas zemesgabaliem kadastrālās vērtēšanas vajadzībām bija noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis –

individuālo dzīvojamo māju apbūve.

Apgabaltiesa konstatē, ka Noteikumu Nr.496 10. un 11.punkts un 1.pielikums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada

23.februārim, paredzēja nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (0601), kas kā vienīgais

klasificēts grupā „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”. Savukārt Noteikumi Nr.496 redakcijā, kas stājās spēkā

2011.gada 24.februārī, paredzēja sīkāku individuālo dzīvojamo māju apbūvei paredzētās zemes iedalījumu, grupā

„Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” ieviešot arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Neapgūta individuālo

dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600).

No 2011.gada 24.februāra saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 punktu noteikumu 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto

neapbūvētu apbūves zemi iedala šādi: neapgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme,

kurai nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai

transformatora apakšstacijas izbūves (14.1 1.apakšpunkts) un apgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir

neapbūvēta apbūves zeme, kurai ir izbūvēta infrastruktūra – vismaz piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespēja bez

papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves (14.1 2.apakšpunkts).

Savukārt Noteikumu Nr.496 23.punkts paredz, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas

teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas

mērķi nosaka vai maina cita starp ievērojot šo noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu.

Tādējādi no 2011.gada 24.februāra bija pamats iepriekš likumīgi noteiktā lietošanas mērķa pārskatīšanai un noteikšanai

atbilstoši šo noteikumu 14.1 punktā minētajam neapbūvētas zemes iedalījumam.

[14] Apgabaltiesa konstatē, ka ar Lielvārdes novada domes 2016.gada 24.februāra lēmumu Nr.78 pieteicējas

zemesgabaliem lietošanas mērķis ir mainīts uz „Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600), ņemot

vērā akciju sabiedrības „Sadales tīkls” 2016.gada 29.janvāra informāciju, ka elektroenerģijas pieslēgumi zemesgabalos ir

iespējami tikai ar papildus elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūvi (lietas 43.-45.lapa). Akciju sabiedrība

„Sadales tīkls” 2016.gada 4.jūlijā ir sniegusi informāciju, ka arī uz 2011.gada 1.februāri zemesgabalos nebija iespējams

elektroenerģijas pieslēgums bez papildus elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūves (48.lapa). Izvērtējot minētos

dokumentus kopsakarā ar pašvaldības sniegto lēmuma pamatojumu un paskaidrojumiem, atzīstams, ka arī laika periodā no

2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam zemesgabalos nebija iespējams elektroenerģijas pieslēgums bez papildus

elektrolīniju vai transformatora apakšstaciju izbūves.

Līdz ar to saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1 1.apakšpunktu un 1.pielikumu pieteicējas zemesgabalu lietošanas mērķis

arī minētajā periodā bija nosakāms kā „Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (kods 0600). Savukārt

noteiktais lietošanas mērķis un kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati neatbilda faktiskajai un jaunajai tiesiskajai

situācijai.

[15] Noteikumu Nr.496 17.punkts nosauc, kādos gadījumos var ierosināt lietošanas mērķa maiņu, tostarp, ja iepriekš

likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām

(noteikumu 17.7.apakšpunkts).

Noteikumu Nr.496 18.punkts paredz, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā

minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai

vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt

arī valsts vai pašvaldības institūcija.

Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.pants paredz nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu ierosināt

kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai

nekustamā īpašuma objektu raksturojošie datu.

Noteikumu Nr.496 18.punkta satura pietiekami skaidri izriet, ka gadījumos, kad nekustamajam īpašumam ir īpašnieks,

primāri tieši īpašnieks ir tas subjekts, kuram ir jāierosina lietošanas mērķa maiņa noteikumu 17.punktā nosauktajos

gadījumos. Tomēr, ja īpašnieks nerīkojas, to dara pašvaldība (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 5.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-43/2015 14.punktu, Augstākās tiesas 2015.gada 18.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-163/2015 9.punktu ).

Pieteicējas pārmetumi pašvaldībai būtu pamatoti, ja pašvaldībai būtu no tiesību normām izrietošs pienākums ierosināt

lietošanas mērķa maiņu tai nepiederošam nekustamajam īpašumam. Tomēr Noteikumu Nr.496 18.punkts šādu pienākumu

nenoteic. Arī Noteikumi Nr.118 nenoteica pienākumu pašvaldībai pārskatīt visiem nekustamajiem īpašumiem iepriekš

noteiktos lietošanas mērķus un tos mainīt atbilstoši šo noteikumu 14.1 punktā minētajam neapbūvētas zemes iedalījumam.

Tiesību normas paredz pašvaldības tiesības ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Tiesību neizmantošana nevar tikt uzlūkota kā

prettiesiska bezdarbība.

Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, pašvaldības pienākums nav arī informēt tās iedzīvotājus par nodokļus

reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņām. Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru

kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2.panta pirmo daļu likumi

un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā

preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Noteikumi Nr.118 ir publicēti izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gada 23.februārī

un stājušies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.pantu spēkā esošie likumi un

Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

[16] Konkrētajā gadījumā pieteicēja mēneša laikā pēc tam, kad mainījās tiesiskais regulējums, neierosināja lietošanas

mērķa maiņu. Arī pašvaldība to neierosināja. Tas nozīmē, ka apskatāmajā laika periodā zemesgabaliem kadastra

informācijas sistēmā bija reģistrēts nepareizs lietošanas mērķis, kas bija par pamatu kadastrālās vērtības noteikšanai un

secīgi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Apgabaltiesa ņem arī vērā, ka atbilstoši jaunajam individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes lietošanas mērķu

iedalījumam jau no 2012.gada, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.panta pirmo daļu, Ministru

kabinets noteica arī mazāku kadastrālo vērtību bāzi nekustamajam īpašumam ar lietošanas mērķi „Neapgūta individuālo

dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600), nekā ar lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (0601). Tas secīgi

ietekmē arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā pieteicējai bija jāmaksā lielāks nodoklis, nekā, ja zemes vienības lietošanas mērķis būtu

reģistrēts atbilstoši faktiskajai un jaunajai tiesiskajai situācijai. Tādējādi pieteicēja ilgstoši ir maksājusi lielāku nekustamā

īpašuma nodokli, nekā tai būtu bijis jāmaksā, ja lietošanas mērķa izmaiņas un izmaiņas valsts kadastra informācijas sistēmā

būtu veiktas laicīgi.

[17] Nosakot pieteicējas tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksu, ir jāpatur prātā, ka nekustamā īpašuma

nodokļa pareiza samaksa ir visas sabiedrības interese. Proti, sabiedrības interesēs ir, lai nodoklis būtu samaksāts atbilstoši

tā faktiskajam apmēram atbilstoši katrā konkrētajā gadījumā pastāvošai faktiskai un tiesiskai situācijai.

Lēmums par lietošanas mērķa noteikšanu (maiņu) zemes īpašniekam nepiešķir kādas pašas par sevi izlietojamas

tiesības vai pienākumus, bet rada tiesiskas sekas tādējādi, ka ietekmē zemes vienības kadastrālo vērtību un secīgi

nekustamā īpašuma nodokli. Konkrēta zemes lietošanas mērķa pamatā ir faktiskā vai atļautā, proti, teritorijas plānojumā

noteiktā, zemes izmantošana. Tādējādi lietošanas mērķa piešķiršana ir vienīgi tā identificēšana jeb konstatēšana atbilstoši

attiecīgās zemes vienības izmantošanas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko tiesiski nostiprina iestādes lēmums –

konstatējošais administratīvais akts (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 18.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-237/2013

15.punktu un 2015.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-43/2015 8.punktu).

Tas, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pamatā bija kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati, nemaina to, ka

tā apmēram bija jāatbilst faktiski maksājamam apmēram. Proti, gadījumā, jā kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati

vēlāk izrādās neatbilstoši faktiskajai vai tiesiskajai situācijai, nebūtu pareizi, ja persona nevar atgūt pārmaksāto nekustamā

īpašuma nodokļa daļu, kas būtībā tai nebija jāmaksā.

Ievērojot, ka izmaiņu pamatā bija nevis faktiskas izmaiņas pieteicējas zemesgabalu sastāvā, bet grozījumi normatīvajos

aktos, kas neatspoguļojās maksāšanas paziņojumos, apgabaltiesas ieskatā arī pieteicējai nevar pārmest to, ka viņa nav ātrāk

izmantojusi tiesības ierosināt zemesgabalu lietošanas mērķa maiņu un apšaubījusi zemesgabaliem noteiktās kadastrālās

vērtības tiesiskumu. Tā kā zemesgabalu kadastrālās vērtības, kas bija maksāšanas paziņojumu izdošanas pamatā, ir bijušas

nepareizas, šādas situācijas saglabāšana tikai tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai būtu pretrunā taisnīguma principam.

Turklāt, ņemot vērā, ka lietā izšķirams jautājums ir par nodokļa maksātāja tiesībām prasīt nodokļa pārmaksu, ja tā

rīcībā ir informācija, ka nodoklis nebija jāmaksā tādā apmērā, kā noteikts ar maksāšanas paziņojumiem un faktiski ir

samaksāts, un līdz ar to pieteicējai ir izveidojusies nodokļu pārmaksa, lietā nav izšķirošas nozīmes vērtējumam, vai

pieteicēja zināja par nepareizi noteikto lietošanas mērķi un vai bezdarbības dēļ nodokļa aprēķinam tika izmantoti nekorekti

kadastra informācijas dati (sal. sk. Augstākās tiesas 2015.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-112/2015

11.punktu).

[18] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu nodokļu administrācija samazina nodokļa

maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir

pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi.

Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma nodoklis zemesgabaliem bija aprēķināts, ņemot vērā zemesgabalu lietošanas

mērķim, kas noteikts neievērojot Noteikumu Nr.496 14.1 punktu, pieteicēja ir pārmaksājusi nekustamā īpašuma nodokli, un

pašvaldībai ir pamats samazināt maksājamā nodokļa apmēru.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai ir tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu

par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam un pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanu kārtējo

nodokļu maksājumu segšanai. Līdz ar to ir pamats izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu.

Nosakot pārmaksātā nodokļa apmēru, pašvaldība nav kavēta no Valsts zemes dienesta iegūt informāciju par zemes

vienības kadastrālo vērtību, kāda tā būtu iepriekšējos taksācijas periodos, ja zemes vienībai būtu noteikts tiesiskajai

situācijai atbilstošs lietošanas mērķis.

[19] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā,

atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā

pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās

iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tā kā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētāja par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu par

lietas ierosināšanu 28,46 euro apmērā un par apelācijas sūdzības iesniegšanu 60 euro apmērā, kopā 88,46 euro. Ņemot

vērā, ka administratīvajā lietā atbildētājas Lielvārdes novada pašvaldības pusē pieaicinātā iestāde ir Lielvārdes novada

dome, tad pieteicējas samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Lielvārdes novada pašvaldības un tā jāatlīdzina no

Lielvārdes novada domes budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un uzlikt pienākumu Lielvārdes novada

domei viena mēneša laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas izdot labvēlīgu administratīvo aktu par nekustamā

īpašuma nodokļa pārrēķinu /pers. C/ nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Lielvārdē (zemes vienībām ar

kadastra apzīmējumu /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./, /kadastra nr./)

par laika posmu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam un pārmaksātā nodokļa summas novirzīšanu kārtējo

nodokļu maksājumu segšanai.

Piespriest no Lielvārdes novada pašvaldības par labu /pers. C/ (personas kods /personas kods/) viņas samaksāto

valsts nodevu 88,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.