Supreme Court dismisses appeal to reject appeal against social benefit denial for past transport period.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings regarding a lower court's decision denying a social benefit for a past transport period. The applicant argued that a delay in obtaining a medical expert opinion prevented timely benefit claims, but the court found the benefit was intended for a specific future period, not past expenses. Consequently, the court ruled that the statutory limitation on granting benefits for periods prior to the application date was correctly applied and no legal error warranted a retrial.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 338.1 p. 2.; The Supreme Court held that a cassation appeal is inadmissible when the lower court's decision on statutory time limits for social benefits is legally sound and does not require judicial precedent formation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0627.A420259519.12.L
Lieta Nr. A420259519, SKA-357/2022
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 27.jūnijā
[1] Senātā saņemta /pers. A/ kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 16.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja
pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu piešķirts valsts sociālais pabalsts par speciālā autotransporta (mikroautobusa),
taksometra izmantošanu vai degvielas iegādi par periodu no 2016.gada 10.jūnija līdz 2018.gada 31.decembrim.
Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka pieteicēja likumiskā pārstāve regulāri sadarbojas ar pašvaldību dažādu pabalstu saņemšanā, bet sociālais
pabalsts par speciālā autotransporta (mikroautobusa), taksometra izmantošanu nav pieprasīts līdz 2019.gada 29.maijam.
Saskaņā ar Rīgas domes 2018.gada 24.janvāra saistošo noteikumu Nr. 23 „Par transporta pakalpojumu samaksas kārtību personām ar
funkcionāliem traucējumiem, kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu” (turpmāk – saistošie noteikumi) 9.punktu samaksu par transporta
pakalpojumiem var piešķirt no mēneša, kad saņemts personas iesniegums (līdzīgs regulējums bija spēkā arī pirms šo saistošo noteikumu pieņemšanas).
Līdz ar to tiesību normas neparedz sociālā pabalsta piešķiršanu par iepriekšējo periodu.
[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja,
izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras
veidošanā.
[3] Kasācijas sūdzībā ir norādīts, ka pieteicēja pārstāve 2016.gada 10.jūnijā bija iesniegusi iesniegumu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu
valsts komisijai (turpmāk –Komisija) atzinuma sniegšanai. Komisijas atteikums aizkavēja sociālā pabalsta pieprasīšanu. Šis apstāklis ir jāņem vērā, lai
nonāktu pie taisnīga rezultāta.
Kasācijas sūdzības arguments nav pamatots.
Apgabaltiesa ir vērtējusi šos apstākļus, bet atzinusi, ka tie nedod pamatu atkāpties no tiesību normā paredzētās kārtības.
Senatoru kolēģija neapšauba, ka pieteicēja iesniegums Komisijai par atzinuma sniegšanu ir saistīts ar sociālā pabalsta saņemšanu par speciālā
autotransporta (mikroautobusa), taksometra izmantošanu vai degvielas iegādi. Tādējādi var konstatēt, ka pieteicējam ir bijis nodoms pieprasīt pabalstu
jau 2016.gadā.
Iepriekš minētais tomēr nenozīmē, ka pabalsta piešķiršana ir pieļaujama par periodu vairāk nekā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas
pašvaldībai, kura piešķir pabalstu.
Sociālā pabalsta pasākuma mērķis ir samaksāt transporta pakalpojumus konkrētā laika periodā, lai palīdzētu personai, kura nevar pārvietoties ar
sabiedrisko transportu, bet naudas izmaksas nav paredzēta, lai to izmantotu citiem mērķiem. Sociālā pabalsta izmaksa par divu gadu periodu pirms tā
pieprasīšanas nesasniedz tiesību normās paredzēto mērķi, jo ir pārāk novēlota.
Taisnīguma principa ievērošana šādā gadījumā ir panākama ar zaudējumu atlīdzības prasījumu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanas likuma kārtībā. Par šādu iespēju spriedumā ir norādījusi arī apgabaltiesa.
[4] Nav pamata uzskatīt, ka konkrētais gadījums ir atzīstams par netipisku, kas ļautu atkāpties no tiesību normā paredzētā noteikuma par pabalsta
nepiešķiršanu par pagājušu periodu. Laika notecējums visbiežāk ietekmē personas prasījuma pamatu un mērķi. Ja prasītā labuma piešķiršana tiešā veidā
vairs nav iespējama, tad persona saglabā zaudējuma atlīdzības prasījuma tiesības.
Jānorāda, ka pieteicēja mērķis šobrīd ir nevis izdevumu segšana par transportu šā gada ietvaros, bet tieši zaudējumu atlīdzība par nesaņemto
atlīdzību 2016.–2018.gadā. Tādēļ arī tieši šādā veidā ir jāapskata pieteicēja prasījums, bet tas nav izdarāms šā procesa ietvaros.
[5] Ņemot vērā minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Lietā nav
risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras veidošanā. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana ir
atsakāma.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu, 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija
nolēma
Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 16.decembra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
(paraksts) (paraksts) (paraksts)
Senators V. Poķis Senatore D. Makarova Senatore L. Slica