A420305615 / AA43-1441-16 · Administratīvā apgabaltiesa

Lietas Nr. A420305615

Lietas arhīva Nr. AA43-1441-16/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016. gada 20. decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents K. Berķis,

tiesneši M. Birzgalis un L. Paegļkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Nekustamo īpašumu

individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības “Mans mājoklis – mans cietoksnis” biedra /pers. A/

interesēs iesniegto pieteikumu par Rīgas domes 2015. gada 21. maija lēmuma Nr. 2-30/RD-15-158-ap atcelšanu, sakarā ar

pieteicējas iesniegto apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 3. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldes 2015. gada 5. februāra maksāšanas paziņojumu par

nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN) 2015. gadam /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) paziņots NĪN aprēķins par

dzīvokļa īpašumu /adrese A/, 38,10 euro apmērā un par zemes vienību /adrese/, 16,62 euro apmērā.

Ar Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldes 2015. gada 24. marta lēmumu (turpmāk – Sākotnējais

lēmums) maksāšanas paziņojums atstāts negrozīts.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

Ar Rīgas domes 2015. gada 21. maija lēmumu Nr. 2-30/RD-15-158-ap (turpmāk – Lēmums) pieteicēja iebildumi

noraidīti kā nepamatoti.

Lēmumā norādīts, ka /pers. A/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese A/, 47,40 m2

platībā ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/un tam piekrītošās kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās ēkas ar

kadastra apzīmējumu Nr. /numurs B/ koplietošanas telpām. Līdz ar to, pamatojoties uz likuma “Par nekustamā īpašuma

nodokli” 2. panta pirmo daļu un otro daļu, 4. panta 1.1 daļu, Zemesgrāmatu likuma 1. pantu un 29. pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 2. panta pirmo daļu un otro daļu, pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par šo

dzīvokļa īpašumu un tam piekrītošo kopīpašuma domājamo daļu.

Dzīvokļa īpašums ir daudzdzīvokļu mājas (ēkas) /adrese/, daļa un ir saistīts arī ar minētajai daudzdzīvokļu

mājai/ēkai piesaistīto zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs C/. Līdz ar to atbilstoši likuma “Par nekustamā

īpašuma nodokli” 2. panta septītajai daļai pieteicējs ir uzskatāms arī par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par

4739/279755 domājamām daļām no zemes vienības /adrese/, kā minētās zemes faktiskais lietotājs.

[2] Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrība “Mans

mājoklis – mans cietoksnis” pieteicēja interesēs iesniedza pieteikumu tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā visa ēka /adrese/ kopā ar tai piesaistīto zemi nedalīti pieder

vienam īpašniekam – Rīgas pašvaldībai. Neviena daļa no veseluma nevar piederēt kādai citai personai. Turklāt dzīvokļa

īpašums nav apliekams ar nodokļiem.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2015. gada 3. decembra spriedumu noraidīja pieteicēja pieteikumu.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta pirmā daļa noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek

ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji

nebojājot, – zemi, ēkas, tostarp kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un

inženierbūves, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Minētā likuma 1. panta otrajā daļā nav noteikts, ka

dzīvokļa īpašumu neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts

patstāvīgs nekustamais īpašums. Saskaņā ar minētā likuma 2. panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no

atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums

un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, pieteicējam ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokļa

īpašumu /adrese A/, kā arī kopīpašuma 4739/279755 domājamām daļām no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām.

[3.2] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta septītajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli

par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu

nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots

valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa

maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).

Pieteicēja dzīvokļa īpašums ietilpst dzīvojamā mājā /adrese/, tādējādi nav šaubu, ka arī minētais dzīvokļa

īpašums ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību /adrese/. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas tiesneša 2000. gada 8. decembra lēmumu noteikts, ka zemes vienība saistīta ar dzīvojamo māju /adrese/.

Līdz ar to pieteicējs saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta septīto daļu ir uzskatāms par

nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kā zemesgabala lietotājs.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu biedrība pieteicēja interesēs iesniedza apelācijas sūdzību.

Sūdzībā norādīts, ka strīdus īpašums nepieder pieteicējam, bet gan Rīgas pašvaldībai. Tiesa lietā nav vērtējusi apstākli, ka

ēka /adrese/, nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī nav ņēmusi vērā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2010. gada

26. maija lēmumā lietā Nr. SKC-852/2010 paustās atziņas par īpašuma tiesību uz atsevišķu dzīvokļa īpašumu

nostiprināšanu zemesgrāmatā.

[5] Rīgas dome paskaidrojumos par apelācijas sūdzību ir norādījusi, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums

ir tiesisks un pamatots.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar pieteikumā

un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā

sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 307. panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti izvērstāku argumentu

izklāstu nenorāda.

[8] Attiecībā par apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem apgabaltiesa norāda, ka Augstākās tiesas 2010. gada

26. maija lēmumā lietā Nr. SKC-852/2010 ir ietvertas atziņas par dzīvokļa īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā un ar to

saistīto tiesību nostiprināšanas kārtību saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” normām.

Likums “Par dzīvokļa īpašumu” ir zaudējis spēku kopš 2011. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās Dzīvokļa īpašuma

likums. Konkrētajā lietā ir piemērojamas Dzīvokļa īpašuma likuma normas, tādēļ Augstākās tiesas 2010. gada 26. maija

lēmumā lietā Nr. SKC-852/2010 paustās atziņas nav attiecināmas uz šīs lietas apstākļiem.

[9] Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ir ieguvusi dzīvokļa

īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Atbilstoši zemesgrāmatas datiem dzīvokļa īpašumam Nr. 43, /adrese/, 2004. gada 20. aprīlī ir atvērts nodalījums

Nr. 29312 43, kurā ir nostiprinātas pieteicēja īpašuma tiesības uz minēto dzīvokļa īpašumu un daudzdzīvokļu mājas

kopīpašuma domājamo daļu.

Līdz ar to pieteicējs saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu ir uzskatāms par strīdus dzīvokļa

īpašuma un mājas kopīpašuma domājamās daļas īpašnieku. Tādēļ apelācijas sūdzības arguments, ka pieteicējs nav strīdus

nekustamā īpašuma īpašnieks, ir nepamatots.

[10] Nav pamatots arī apelācijas arguments, ka māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Atbilstoši 2001. gada

17. septembrī veiktajam zemesgrāmatas ierakstam nekustamais īpašums /adrese A/, sastāv no dzīvojamās ēkas ar 60

dzīvokļu īpašumiem.

Turklāt saskaņā ar 2014. gada 7. oktobra ierakstu Rīgas pilsētas pašvaldībai ir nostiprinātas īpašuma tiesības vien uz

15050/279755 kopīpašuma domājamām daļām atbilstoši neatklātajiem dzīvokļa īpašumiem Nr. 7, Nr. 10, Nr. 13 un Nr. 29.

Citi argumenti, kam būtu tiesiska nozīme konkrētā strīdus izšķiršanai, apelācijas sūdzībā nav ietverti.

Ievērojot iepriekš minēto, apelācijas sūdzība ir atzīstama par nepamatotu un tādēļ noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības “Mans

mājoklis – mans cietoksnis” biedra /pers. A/ interesēs iesniegto pieteikumu par Rīgas domes 2015. gada 21. maija lēmuma

Nr. 2-30/RD-15-158-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents K. Berķis

Tiesnesis M. Birzgalis

Tiesnese L. Paegļkalna