Appeal court partially reversed first instance verdict on sentencing for recidivism and new charges.

Lietas Nr. 11351003612

Lietas arhīva Nr. KA04-0290-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 31.augustā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese Z.Lagzdiņa

tiesneši D.Dumbre un G.Stūris

piedaloties prokurorei S.Dombrovskai

aizstāvēm – zvērinātām advokātēm I.Šultei un S.Kundziņai

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar apsūdzēto /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ apelācijas sūdzībām par Rīgas rajona tiesas 2015.gada

15.jūnija spriedumu, un

k o ns t a t ē j a :

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.jūnija spriedumu:

/pers. G/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā

daļā, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pievienots sods pēc Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra

lēmuma, un galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem 7 (septiņiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

/pers. G/ grozīts piemērotais drošības līdzeklis, apcietinot viņu tiesas zālē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā noteikts ieskaitīt:

aizturēšanā pavadīto laiku no 2011.gada 20.februāra līdz 2011.gada 22.februārim (pēc Rīgas rajona tiesas 2012.gada 12.marta sprieduma lietā

Nr. 11352008311); apcietinājumā pavadīto laiku no 2012.gada 13.februāra līdz 2013.gada 7.maijam (pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

sprieduma lietā Nr. 11095156311); no 2012.gada 21.februāra līdz 2012.gada 9.maijam (apcietinājumā šajā lietā); no 2013.gada 7.maija līdz 2013.gada

20.novembrim (no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma lietā Nr. 11095156311 līdz 2013.gada 20.novembra lēmumam par galīgā soda

noteikšanu); no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada 29.aprīlim (no Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmuma līdz Rīgas rajona tiesas

2014.gada 29.aprīļa lēmumam par pirmstermiņa atbrīvošanu), un proti, no 2011.gada 20.februāra līdz 2011.gada 22.februārim, no 2012.gada

13.februāra līdz 2014.gada 29.aprīlim.

Soda izciešanas termiņā noteikts ieskaitīt izciesto papildsodu – policijas kontroli no 2014.gada 9.augusta līdz 2015.gada 15.jūnijam.

/pers. I/, personas kods /kods/, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, un sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam daļēji pievienots neizciestais sods pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas

2009.gada 17.februāra sprieduma, un galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2

(diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā noteikts ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku 2012.gada 10.februārī,

atrašanos apcietinājumā Vācijā no 2014.gada 26.augusta līdz 2014.gada 21.oktobrim, un atrašanos apcietinājumā Latvijā no 2014.gada 22.oktobra līdz

2015.gada 15.jūnijam.

/pers. H/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā

daļā, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā noteikts soda termiņā ieskaitīt atrašanos aizturēšanā no 2012.gada 8.februāra līdz 2012.gada

10.februārim.

Cietušajam/pers. J/ kaitējuma kompensāciju nolemts nenoteikt.

Ar spriedumu izlemts jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un piedzīti procesuālie izdevumi no apsūdzētā /pers. G/.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. G/, /pers. I/ un /pers. H/ atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka viņi personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās izdarīja svešas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšana).

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

/pers. G/ 2012.gada 7.februārī ap plkst. 20.00 vienojās ar /pers. H/ un /pers. I/ par /pers. J/ mantas nolaupīšanu. Atrodoties /pers. H/ piederošajā

automašīnā SAAB, v.n.z. /numurs/, /pers. G/ telefoniski sazinājās ar cietušo /pers. J/ un, stādoties priekšā kā cigarešu potenciālais pircējs, norunāja

tikšanos 2012.gada 7.februārī ap plkst. 21.00 Ķekavas novadā, Ķekavas pagastā pagriezienā uz Katlakalnu, pretī mājām /nosaukums/”. Ierodoties

norunātajā vietā, /pers. H/ palika automašīnā SAAB, v.n.z. /numurs/, pie stūres, bet /pers. G/ un /pers. I/ izkāpa no automašīnas un piegāja pie cietušā

automašīnas Nissan Pathfinder, v.n.z. /numurs/. Brīdī, kad cietušais /pers. J/ pēc /pers. G/ lūguma izņēma no savas automašīnas somu, kurā atradās 150

cigarešu bloki, /pers. I/, rīkojoties saskaņā ar iepriekš sadalītajām lomām, izņēma no kabatas gāzes-signālpistoli „Blow Compact Mod.2002” Nr. 5-

15528, kuru pirms tam viņam bija iedevis /pers. H/. Nolūkā pārvarēt cietušā iespējamo pretošanos, /pers. I/ satvēra cietušo un pielika šo pistoli /pers. J/

pie ķermeņa, ierobežojot cietušā kustības, tādā veidā pielietojot vardarbību. /pers. G/ atvēra /pers. J/ automašīnas priekšējās pasažiera durvis un,

piedraudot ar nazi automašīnas salonā sēdošai /pers. M/, nolūkā pārvarēt viņas iespējamo pretošanos, t.i., piedraudot ar vardarbību, no automašīnas

cimdu nodalījuma nolaupīja tajā esošo aploksni ar SIA “/nosaukums/” piederošo naudu 2000 LVL apmērā. Pēc kā, turpinot savas darbības, kas vērstas

uz laupīšanas izdarīšanu, /pers. G/ un /pers. I/ ielika somu ar cigaretēm /pers. H/ automašīnas salonā un no notikuma vietas ar nolaupīto aizbrauca, tādā

veidā nolaupīja /pers. J/ piederošās cigaretes 700 LVL vērtībā. Kopumā /pers. G/, /pers. I/ un /pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās

nolaupīja svešu mantu 2700 LVL (EUR 3841,75) kopvērtībā, pielietojot vardarbību un vardarbības piedraudējumu (izdarīja laupīšanu).

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesniedza apsūdzētie /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/.

Apsūdzētais /pers. G/ savā apelācijas sūdzībā norāda, ka savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst daļēji, t.i., neatzīst

visas viņam inkriminētās darbības – to, ka paņēma naudu, draudēja ar nazi. Tāpat norāda, ka uzskata piespriesto sodu par pārāk bargu. Norāda, ka nav

izdarījis to, par ko tiek apsūdzēts. Norāda, ka viņš pēc /pers. O/ lūguma ir aizbraucis pie /pers. J/ pēc 5 kastēm cigarešu un viņam nebija nodoms

nevienu aplaupīt. Uzskata, ka gan /pers. J/, gan /pers. I/, gan /pers. J/ sieva viņu apmelo. Tāpat norāda, ka cietušā /pers. J/ un arī /pers. M/ liecībās ir

daudz pretrunu. Norāda, ka viņš nevienam nav draudējis, tieši pretēji, centies visus nomierināt, jo /pers. I/ teicis, ka ir no transporta policijas un vicinājies

ar savu pistoli. Paskaidro, ka viņš atvēris automašīnas durvis, lai nomierinātu /pers. M/, kura tai laikā mēģināja izņemt naudu no mašīnas cimdu

nodalījuma. Cimdu nodalījums bija vaļā un no tā viss izbira viņai pie kājām. Viņš pat nav līdis iekšā kabīnē skatīties, kas tur izkrita. Norāda, ka /pers. M/

nekādā veidā nevarēja atpazīt /pers. H/ pēc fotogrāfijas, jo viņi katrs atradās savā mašīnā un viens otru nemaz neredzēja. Norāda, ka ir parakstījis

izmeklētāja sastādītos dokumentos, tos nelasot, jo uzticējies.

Savos apelācijas sūdzības papildinājumos /pers. G/ norāda, ka savu vainu atzīst daļēji, jo daudzas darbības, par kurām viņu apsūdz, nav darījis.

Norāda, ka cietušais /pers. J/ un /pers. M/ apmelo viņu, teikdami, ka viņš esot pārmeklējis mašīnu un draudējis ar nazi. Uzskata, ka lietā netika veikta

objektīva izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas patiesībā notika. Norāda, ka nepazīst /pers. I/, viņš ir /pers. O/ paziņa. Turklāt, jau mašīnā, ieraugot /pers. I/

pistoli un steku, teicis, lai tos aizvāc. Paskaidro, ka laikā, kad /pers. J/ pats izkrāmēja cigaretes, viņam (/pers. G/) piezvanījis /pers. O/ un teicis, lai

pārbauda, vai viss ir kārtībā ar cigaretēm. Viņš domājis, ka cigaretes ir kastēs, tāpēc paņēmis nazi, lai kastes pārbaudītu un /pers. J/ nazi redzēja. Viņš

kopā ar /pers. J/ krāmēja cigaretes somā uz mašīnas aizmugurējā sēdekļa. Tāpat norāda, ka /pers. O/ un /pers. J/ pastāvīgi nodarbojās ar kontrabandas

cigarešu izplatīšanu, t.i., /pers. J/ piegādāja cigaretes /pers. O/, kurš tās pārdeva tālāk.

Apsūdzētais /pers. H/ savā apelācijas sūdzībā norāda, ka uzskata spriedumu par nelikumīgu un nepamatotu, lūdz to atcelt un attaisnot viņu celtajā

apsūdzībā. Norāda, ka no celtās apsūdzības un tiesas sprieduma redzams, ka viņa darbības ir bijušas atrašanās pie automašīnas stūres, līdz ar ko nav

saprotams, kādā veidā viņš ir izdarījis laupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un tās piedraudējumu. Norāda, ka tiesa spriedumā nav pietiekami vērtējusi to

apstākli, ka cietušais vairākkārt ir grozījis savas liecības attiecībā par to, kādas tieši darbības tika veiktas no viņa (/pers. H/) puses. Tiesas sēdē cietušais

liecināja, ka viņš (/pers. H/) sēdēja pie automašīnas stūres un nekādu vardarbību attiecībā pret cietušo neveica. Tāpat arī /pers. M/ neliecināja par viņu kā

laupīšanas izdarītāju. /pers. I/ savās liecībās norādīja, ka, tā kā bija lietojis alkoholu, palūdza viņu (/pers. H/) aizvest viņu uz tikšanās vietu. Nekādas

reālas darbības saistībā ar laupīšanu viņš (/pers. H/) nav veicis. Tāpat arī /pers. G/ nav liecinājis par viņu kā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Tādejādi

uzskata, ka tas, ka viņš atradās automašīnā, nekādā veidā nepierāda to, ka viņš ir vainojams nozieguma izdarīšanā. Uzskata, ka tiesa nav izvērtējusi

pierādījumu ticamību un pietiekamību viņa vainas konstatēšanai, tādejādi, tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 15.pantu, kas ir pamats sprieduma

atcelšanai.

Apsūdzētais /pers. I/ savā apelācijas sūdzībā lūdz ieskaitīt viņam soda termiņā apcietinājumā pavadīto laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada

aprīlim, laiku no 2009.gada 7.aprīļa līdz 2012.gada februārim, kad viņš atzīmējās Probācijas dienestā. Norāda, ka, atrodoties ieslodzījumā, ir apmeklējis

skolu un kursus, kur apgūst profesiju, no cietuma administrācijas ir saņēmis pamudinājumus par labu uzvedību, iekšējās kārtības noteikumus nav

pārkāpis.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ savu apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai. Paskaidroja, ka pirmās

instances tiesa nav ņēmusi vērā to, ka /pers. O/ un /pers. J/ kopā tirgoja cigaretes. Uzskata, ka ir notiesāts par to, ko nav darījis, jo cietušais stāstījis

pavisam kaut ko citu, nekā bija patiesībā, t.i., izdomāja par kaut kādu naudu, par to, ka viņš (/pers. G/) draudēja cietušā sievai ar nazi. Norādīja, ka

nevienam ar nazi nav draudējis, tikai gribējis pārbaudīt kastes un nazi izvilcis vien tad, kad gribēja tās kastes atvērt. Uzskata, ka arī /pers. O/ viņu

aprunāja, bet, kādēļ, viņam nav zināms. Norādīja, ka /pers. O/ jau bija sarunājis, lai /pers. H/ un /pers. I/ ved cigaretes, bet viņš (/pers. G/) lūdzis, lai viņu

paņem līdzi mašīnā un pa ceļam aizved. Kad jau braukuši mašīnā, /pers. O/ piezvanījis un teicis, lai viņš pie viena paskatās, vai kastēs ir cigaretes. Bija

jābūt 5 kastēm. /pers. O/ lika viņam paņemt cigaretes no /pers. J/. Norādīja, ka braucot mašīnā, nav bijusi nekāda saruna par laupīšanu vai lomu sadali.

/pers. H/ bija tikai šoferis. Uzskata, ka /pers. J/ viņu aprunāja, lai pats nesaņemtu sodu par cigarešu kontrabandu. Paskaidroja, ka atzīst savu vainu tajā,

ka palīdzēja pārvest cigaretes, taču neatzīst, ka veicis laupīšanu un vardarbības piedraudējumu un nav arī laupīšanā piedalījies.

Apsūdzētais /pers. H/ apelācijas instances tiesas sēdē savu apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai, uzturēja savas pirmās

instances tiesas sēdē sniegtās liecības. Paskaidroja, ka viņam piezvanījis /pers. I/ un jautājis, vai nevar aizbraukt paņemt kaut kādu somu. Pa ceļam /pers.

I/ lūdzis, vai var paņemt mašīnā vēl vienu cilvēku – viņam agrāk nepazīstamo /pers. G/. Braucot automašīnā, nebija nekādas sarunas par lomu sadali.

Runājuši par to, ka paņems somu un tad aizvedīs /pers. G/ mājās. Viņam bija jāatver automašīnas bagāžnieks, kad aizbrauks noteiktajā vietā. Viņš

braucis ar savu automašīnu. Pa ceļam /pers. G/ un /pers. I/ savā starpā sarunājušies, bet par ko konkrēti, nav dzirdējis. Notikuma laikā viņš sēdējis

automašīnā pie stūres, ko darīja pārējās personas, nav redzējis. Viņam automašīnā bija pistole, kuru viņš piedāvāja paņemt /pers. I/ pašaizsardzībai.

Paskaidroja, ka viņa liecības atšķiras no pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām, jo tad bija uztraucies un īsti nav zinājis, ko teikt. Tāpat norādīja, ka ne visas

pirmās instances tiesas sēdē nolasītās savas liecības ir apstiprinājis. Paskaidroja, ka par to, ka somā būs cigaretes, nav zinājis, kā arī nav redzējis, ko

/pers. I/ darīja ar pistoli. Neatceras, ka /pers. G/ būtu bijis nazis, iespējams, ka bija, bet kādas darbības /pers. G/ veica ar nazi, nezina. Paskaidroja, ka

viņš ar savas automašīnas aizmuguri piebraucis pret otras mašīnas aizmuguri, ar bagāžniekiem kopā, viņa automašīna bija novietota tā, lai uzreiz var

izbraukt uz ceļa, jo tā viņam tika pateikts. Kurš viņam to pateicis, neatceras. Kad soma bija ielikta mašīnā, teica, lai brauc, jo tūlīt viņus nogalinās. Viņš

braucis ātri, bēdzis, jo aiz viņiem brauca otra mašīna un viņš nezināja, cik tajā mašīnā ir cilvēki.

Apsūdzētais /pers. I/ apelācijas instances tiesas sēdē savu apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai, uzturēja savas pirmās

instances tiesā sniegtās liecības. Paskaidroja, ka viņam piezvanījis /pers. O/ un iedevis /pers. G/ telefona numuru. Viņam pašam vajadzēja braukt ar

automašīnu, taču viņš to nevarēja, jo bija iedzēris, tāpēc viņš palūdzis /pers. H/ braukt kopā ar viņu un pie automašīnas stūres sēdās /pers. H/. Sākumā

plāns bija tāds, ka viņam vienam pašam vajadzēja braukt pēc tās somas. Norādīja, ka, braucot automašīnā, viņi nav runājuši par to, ko kurš darīs,

nekādu lomu sadali nav apsprieduši. Ieroci /pers. H/ pajautājis visādam gadījumam, jo tikšanās vieta bija norunāta tuvu mežam. Cietušo viņš pirms tam

nepazina. /pers. H/ nebija nekāda loma, viņš vienkārši sēdēja pie stūres. Lūdza tiesu aprobežot viņam piespriežamo soda apmēru ar to termiņu, ko viņš

jau ir izcietis. Paskaidroja, ka ir atradis darbu, turpina mācīties, piedalās meitas audzināšanā, kā arī viņam ir iespēja strādāt Vācijā, līdz ar ko lūdz

samazināt policijas kontroles laiku.

Apsūdzētā /pers. G/ aizstāve – zvērināta advokāte S.Kundziņa apelācijas sūdzībai pievienojās un lūdza to apmierināt, attaisnojot /pers. G/ viņam

celtajā apsūdzībā, jo viņa darbībās nav konstatējama noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse.

Apsūdzētā /pers. H/ aizstāve – zvērināta advokāte I.Šulte apelācijas sūdzībai pievienojās un lūdza to apmierināt, atcelt pirmās instances tiesas

spriedumu un /pers. H/ attaisnot.

Prokurore S.Dombrovska apsūdzēto /pers. G/ un /pers. H/ apelācijas sūdzības par pamatotām neatzina un lūdza tās noraidīt, jo pirmās instances

tiesa vispusīgi un objektīvi ir pārbaudījusi pierādījumus lietā un nonākusi pie pamatota secinājuma par apsūdzēto vainīgumu viņiem inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, taisot notiesājošu spriedumu. Norādīja, ka apsūdzēto vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta, viņu darbības ir pareizi

kvalificētas un sods apsūdzētajiem /pers. G/ un /pers. H/, izvērtējot viņu lomu notikušajā, ir noteikts likumīgs un pamatots. Vienlaicīgi norādīja, ka pirmās

instances tiesas spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam /pers. I/ noteikto galīgo sodu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 689.panta nosacījumiem, jo

Eiropas apcietinājuma orderis tika izdots šajā konkrētajā kriminālprocesā.

Pārbaudījusi pierādījumus lietā, apsvērusi apelācijas sūdzību motīvus, noklausījusies apsūdzēto /pers. G/, /pers. I/ un /pers. H/ paskaidrojumus,

aizstāvju – zvērinātu advokātu S.Kundziņas un I.Šultes viedokļus, prokurores S.Dombrovskas atzinumu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā: par galīgo sodu /pers. G/, par sodu un galīgo sodu /pers. I/, bet pārējā daļā atstājams

negrozīts.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ vainīgums viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

pierādīts ar pirmās instances tiesas spriedumā norādītiem pierādījumiem, kurus tiesa novērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 511.panta un

512.panta prasībām, tos spriedumā pareizi izklāstījusi un analizējusi, motivējot, kādiem pierādījumiem tiesa piešķir vai nepiešķir ticamību. Secinājumi

spriedumā par apsūdzēto vainīgumu atbilst apelācijas tiesas sēdē pārbaudītiem lietas materiāliem, ko apelācijas tiesa veica saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 562.panta nosacījumiem.

Apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus atzīst par pareiziem un pārvērtēt pirmās instances

tiesas pareizi izdarītos secinājumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu apelācijas instances tiesai nav nepieciešams.

Citādam pierādījumu novērtējumam apelācijas instances tiesā nav pamata, bet apsūdzēto /pers. G/ un /pers. H/ apelācijas sūdzībās izteiktie

argumenti noraidāmi sekojošu apsvērumu dēļ:

apsūdzētais /pers. G/ un viņa aizstāve pieteica lūgumu nopratināt liecinieku /pers. O/.

Apelācijas instances tiesas sēdē liecinieks /pers. O/ norādīja, ka ir sniedzis liecības iepriekš un tās uztur, neko papildus paskaidrot nevar un

nevēlas.

Kā redzams no krimināllietas materiāliem, /pers. O/ ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 7.aprīļa spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2015.gada

25.aprīlī (3.sējums lietas 197. – 198.lapa), ir atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka uzkūdīja un atbalstīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta

ar vardarbības piedraudējumu (laupīšana) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un tieši:

2012.gada 7.februārī apsūdzētais uzkūdīja /pers. G/ uz laupīšanas izdarīšanu attiecībā pret /pers. J/, pamudinot viņu aplaupīt /pers. J/. Atbalstot

minēto noziedzīgo nodarījumu, apsūdzētais apzināti veicināja nozieguma izdarīšanu, sniedzot /pers. G/ informāciju par cietušā personību, par cietušā rīcībā

esošajām cigaretēm, sameklējot /pers. I/ kā automašīnas vadītāju un /pers. G/ iespējamo līdzdalībnieku, tādā veidā atvieglojot nozieguma izdarīšanu.

Turklāt, apsūdzētais jau iepriekš apsolīja iegādāties un realizēt noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus - cietušajam nolaupītus 150 cigarešu blokus, ko arī

izdarīja 2012.gada 7.februārī uzreiz pēc laupīšanas izdarīšanas, realizējot izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotām personām /pers. J/ nolaupītās cigaretes.

Tiesas kolēģija sakarā ar apsūdzības lūgumu nolasīja /pers. O/ kā aizdomās turētā nopratināšanas protokolu.

Minētā kriminālprocesa ietvaros /pers. O/ 2015.gada 23.februārī sniedza liecību par to, ka viņš 2012.gadā bija pazīstams ar /pers. G/, kurš

interesējies, vai nav kāds pazīstams cilvēks, kas pārdod cigaretes. Pēc kāda laika uzzinājis, ka cigaretes grib pārdot /persona/, par ko viņš pateicis /pers.

G/ un iedevis /persona/ telefona numuru. Tas bija 2012.gada 7.februārī. Tad viņam zvanījis /pers. G/ un teicis, ka nepieciešama automašīna. Tā kā viņš

(/pers. O/) bija pazīstams ar /pers. I/, palūdzis tam izpalīdzēt ar mašīnu. Iedevis /pers. G/ /pers. I/ telefona numuru, vai otrādi, vairs neatceras. Pēc tam

viņi paši (/pers. G/ un /pers. I/) sazvanījušies. Kurā vietā un kā viņi dabūja cigaretes, viņam nav zināms. Pēc tam viņam piezvanīja /pers. G/ vai /pers. I/ un

teica, ka atbrauks uz Olaini. Viņš tos sagaidījis “DINAZ” uzpildes stacijā, pēc kā braukuši pie viņa mātes paziņas, lai tur atstātu somu ar cigaretēm, jo

sava dzīvokļa atslēgas viņš bija aizmirsis. Pēc kāda laika cigaretes tika pārdotas, par kādu summu, neatceras. Par to, ka, saņemot cigaretes no pārdevēja

/persona/, tika pielietots ierocis, viņam nav zināms (4.sējums lietas 2. – 3.lapa, 4.lapa).

/pers. O/ paskaidroja, ka iepriekšējā procesā sniegtās liecības apstiprina un nevar neko papildināt, bet, ja kāds mēģina kaut kā izvairīties, lai pats

par to atbild.

Apsūdzētais /pers. H/ apelācijas sūdzībā norādījis, ka nav saprotams, kādā veidā viņš ir izdarījis laupīšanu ar vardarbības piedraudējumu, ja

notikuma laikā atradies automašīnā pie stūres.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētie izdarīja noziedzīgo nodarījumu apsūdzībā norādītajos apstākļos un apjomā.

No cietušā /pers. J/ pirmās instances tiesā sniegtajām un pārbaudītajām liecībām izriet, ka pirms tikšanās notikuma dienā viņam zvanīja /pers. G/,

viņi runāja par cigaretēm un norunāja tikšanos (2.sējums lietas 231. – 234.lapa).

Apsūdzētais /pers. G/ arī apstiprināja, ka zvanījis cietušajam un norunājis ar viņu tikšanos pie pagrieziena uz Katlakalnu sakarā ar darījumu ar

cigaretēm, t.i., kā ar potenciālo cigarešu pārdevēju (3.sējums lietas 8. – 10.lapa).

Lieciniece /pers. M/ nekonkretizēti liecināja attiecībā uz to, vai cietušajam /pers. J/ bija norunāta tikšanās ar kādu no apsūdzētajiem (2.sējums lietas

23. – 235.lapa).

Pirmās instances tiesa, analizējot minētās liecības, pamatoti atzinusi, ka cietušajam /pers. J/ tikšanās ar /pers. G/ bija norunāta.

No apsūdzētā /pers. I/ liecībām izriet, ka viņam piezvanīja /pers. G/ un teica, ka būs jāaizbrauc un no kāda cilvēka jāpaņem soma un jāaizved tā uz

citu vietu. /pers. I/ nojauta, ka somā būs cigaretes. Turklāt, /pers. I/ liecināja, ka 2012.gada 7.februārī viņam piezvanīja /pers. O/ un teica, ka būs

jāpaņem viena soma, par ko /pers. I/ tika apsolīta samaksa. /pers. I/ liecināja, ka pa ceļam uz satikšanos, braucot mašīnā, /pers. G/ precizēja, kas būs

jādara, sarunāja, ka ar cietušo runās /pers. G/, ka /pers. I/ būs jāstāv blakus, bet /pers. H/ būs pie automašīnas stūres, t.i., būs automašīnas vadītājs. Pa

ceļam, braucot mašīnā, norunāja, ka pēc /pers. G/ signāla /pers. I/ mašīnā iekraus cigaretes, bet nepieciešamības gadījumā /pers. I/ jāneitralizē cietušais.

Kā arī /pers. G/ teica /pers. I/ “katram gadījumam” paņemt līdzi mašīnā esošo, /pers. H/ piederošo gāzes pistoli, kas /pers. I/ pēc norunas ar /pers. G/

būs jāpielieto, ja cietušais izrādīs pretošanos (2.sējums lietas 252. – 255.lapa).

No apsūdzētā /pers. H/ liecībām izriet, ka viņam automašīnas cimdu nodalījumā atradās gāzes pistole, par ko zināja /pers. I/ un kuram viņš, /pers.

H/, atļāva paņemt šo ieroci (3.sējums lietas 24. 26.lapa).

Grupa pēc iepriekšējas vienošanās pastāv tajos gadījumos, kad vismaz divas personas par kopīgi izdarāmo nodarījumu vienojušās pirms

prettiesisko darbību uzsākšanas, kas jau tieši vērstas uz noziedzīgā nodoma realizēšanu. Vienošanās starp grupas dalībniekiem var būt pa viena vai

vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Vienošanās var būt vispārēja noruna par kopīgi izdarāmo nodarījumu, bet norunas gaitā var arī vienoties par

nodarījuma konkrētu izdarīšanas vietu, laiku, izmantojamiem līdzekļiem, rīkiem un paņēmieniem. Vienošanās par iecerēto kopīgi veicamo nodarījumu var

būt mutiska un rakstiska, to var veikt ar mīmikas vai ķermeņa kustības palīdzību, kā arī nodarījuma iesākumā, izpildot savstarpēji saskaņotas darbības

(Krastiņš U., Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija). Teorētiskie aspekti, Tiesu namu aģentūra, 2014, 250.lpp.).

Kopīga noziedzīga nodarījuma izdarīšana nozīmē divu vai vairāku personu izdarīto darbību savstarpējo saistību un nosacītību. Tā ir objektīvā saikne

starp vairākām noziedzīgo nodarījumu izdarījušām personām, kas izpaužas kā viņu katra prettiesiska darbība kopējā mērķa sasniegšanā (Krastiņš U.,

Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti, Tiesu namu aģentūra, 2014, 239.lpp.).

Pie minētā pirmās instances tiesa pareizi atzina, ka tas, ka /pers. H/ aktīvi nepiedalījās darbību apspriešanā, bet klusējot piekrita tam, ka būs

automašīnas vadītājs, kas atbilda /pers. I/ un /pers. G/ plānam, nozīmē, ka arī viņš ir vienojies ar /pers. I/ un /pers. G/ par laupīšanas ar vardarbības

pielietošanu izdarīšanu.

Tādējādi pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka apsūdzētie bija vienojušies par darbībām sava mērķa īstenošanai. Tas, ka bija vienojušies par

to, ka paņems no cietušā cigaretes, nesamaksājot viņam par cigaretēm, norāda, ka vienošanās bija par svešas kustamas mantas nolaupīšanu, bet tas, ka

bija norunājuši, ka nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja cietušais pretosies, cietušā neitralizēšanai pielietot gāzes pistoli, norāda uz to, ka apsūdzētie

bija vienojušies par draudiem cietušajam, kas ir vērtējama kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma 176.panta izpratnē.

Vardarbība vai tās draudi var tikt pielietoti, lai paralizētu cietušā pretošanos vai paturētu mantu tūlīt pēc nolaupīšanas. Vardarbība laupīšanā var būt

gan tāda, kas sagādā cietušajam fiziskas sāpes, gan tāda, kas tās nesagādā. Vardarbības piedraudējums var tikt izteikts ar vārdiem, žestiem, ar kāda

priekšmeta, ar ko var kaitēt cietušā dzīvībai vai veselībai, demonstrēšanu, ieņemot draudošu pozu u.tml. (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A.,

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs, 3 sevišķā daļa, Firma „AFS”, Rīga, 2007).

Tas, ka apsūdzētie bija iepriekš vienojušies par laupīšanu ar vardarbības pielietošanu, apstiprinās ar apsūdzētā /pers. G/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtajām un tiesā pārbaudītajām liecībām, ka pa ceļam uz tikšanos apsprieda, ka apskatīs cigaretes, pēc tam brīdī, kad /pers. G/ teiks par samaksu,

/pers. I/ jānotēmē uz cietušo, bet /pers. H/ pēc plāna bija jāsēž automašīnā.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka netic apsūdzētā /pers. G/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām par to, ka nebija iepriekš vienojies ar /pers. H/ un

/pers. I/ par laupīšanu, jo šādas liecības neapstiprinās ar citiem pierādījumiem lietā un ir pretrunā ar paša /pers. G/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām

liecībām, kas, savukārt, apstiprinās ar /pers. I/ liecībām.

No apsūdzētā /pers. H/ liecībām izriet, ka pa ceļam uz notikuma vietu starp /pers. I/ un /pers. G/ notika saruna par to, ka, iespējams, būs

nepieciešams pielietot pistoli. To, kas konkrēti notiks un kādā veidā, /pers. H/ no /pers. I/ un /pers. G/ sarunas neesot sapratis. Turklāt, /pers. H/

liecināja, ka viņam zvanīja /pers. I/ un piedāvāja aizvest viņu, /pers. I/, un vēl vienu vīrieti uz Baložiem, kur esot jāpaņem kaut kāda soma. Minētais

apstiprinās ar apsūdzētā /pers. I/ liecībām.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka ar minētajām liecībām ir pierādīts, ka arī /pers. H/ vienojās ar /pers. I/ un /pers. G/ par laupīšanas

izdarīšanu, jo /pers. H/ piekrita /pers. I/ piedāvājumam aizvest /pers. I/ un /pers. G/ uz notikuma vietu, un pa ceļam uz notikuma vietu dzirdēja /pers. G/

un /pers. I/ sarunu par to, ko un kā kurš darīs, t.sk., ka viņam tika atvēlēta loma būt par automašīnas vadītāju, kā arī /pers. H/ dzirdēja, ka, gadījumā, ja

cietušais izrādīts pretošanos, nāksies pielietot pistoli, ko /pers. H/ tieši tādam mērķim iedeva /pers. I/.

Ar cietušā /pers. J/ liecībām noskaidrots, ka 2012.gada 7.februārī laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 Ķekavā, pie pagrieziena uz Katlakalnu, kopā ar

/pers. M/ brauca apsūdzībā norādītajā automašīnā. Tiesas izmeklēšanā ir konstatēts un pierādīts, ka cietušais brauca uz satikšanos ar personu, kura

viņam zvanīja un norunāja satikšanos sakarā ar darījumu ar cigaretēm.

Ķekavā pie picērijas, kas atrodas pretī zīmei „Katlakalns”, kas bija 100 m attālumā no vietas, kur bija norunāts satikties, cietušais izkāpa laukā no

automašīnas un aiz tās pamanīja stāvošu automašīnu SAAB, /numurs/, tumši zilā krāsā. Cietušais piegāja pie savas automašīnas aizmugurējām durvīm, un

tad nepazīstama persona no aizmugures satvēra cietušo aiz kreisā pleca, pielika priekšmetu pie kakla. Cietušais mēģināja saprast, kas notiek, mēģināja

pagriezties, bet viņu visu laiku spieda klāt pie automašīnas. Otra persona ar nazi atvēra automašīnas priekšējās pasažiera durvis un sāka draudēt mašīnā

sēdošajai /pers. M/ un pārmeklēja cimdu nodalījumu. Pēc minūtēm 3 persona ar nazi pienāca pie cietušā un pārmeklēja viņu kopā ar otru vīrieti. Tajā

brīdī cietušais pagriezās atpakaļ un ieraudzīja, ka persona, kas bija viņu satvērusi, tur pie viņa kakla ieroci.

Saskaņā ar cietušā liecībām, viņš pats no savas mašīnas izņēma somu ar cigaretēm, /pers. G/ viņam palīdzēja. Kad soma atradās zemē, /pers. G/

atvēra somu un pēc tam uzreiz uzbruka cietušajam. Apsūdzētie uzbrukumu sāka, kad pārliecinājās, ka cietušajam bija līdzi cigaretes. Pēc tam abi vīrieši

devās prom uz savu automašīnu. Tāpat cietušais liecināja, ka uzbrucēju automašīnā bija vēl viena persona, kas no mašīnas laukā neizkāpa. Minētais nav

pretrunā ar /pers. M/ liecībām par to, ka apsūdzēto mašīnā bija vēl viens vīrietis, kurš uzbrukuma laikā no mašīnas neizkāpa.

Cietušais liecināja, ka tad, kad apsūdzētie aizbrauca, cietušais viņiem sekoja. Pakaļdzīšanās laikā, kad bija iebraukuši mājas pagalmā un tur bija

strupceļš, /pers. G/ izkāpa no mašīnas un draudēja ar ieroci. /pers. G/ ieroci nepielietoja, bet cietušais nobijās. Šādas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības un faktiskos apstākļus cietušais apstiprināja pirmās instances tiesas sēdē.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka ar liecinieces /pers. M/ liecībām apstiprinās minētās cietušā liecības, ka viens no uzbrucējiem pie automašīnas

aizmugurējās daļas bija sagrābis cietušo, bet otrs vīrietis, kuram bija nazis, pārmeklēja automašīnas salonu, precīzāk, cimdu nodalījumu, ka pēc tam, kad

apsūdzētie brauca prom, cietušais ar /pers. M/ brauca viņiem pakaļ. Kad aizšķērsoja ceļu apsūdzēto mašīnai, no tās izkāpa vīrietis ar ieroci rokās un

draudēja, pēc kā cietušais ar /pers. M/ atbrīvoja viņiem ceļu. Kā arī /pers. M/ uzbrucēju automašīnā bija pamanījusi vēl vienu vīrieti.

Pirmās instances tiesa ir vērtējusi, kāpēc nav pamata apšaubīt cietušā liecības.

Ar protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai un atpazīšanai pēc fotogrāfijām cietušajam /pers. J/ un lieciniecei /pers. M/ pirmās instances tiesa atzinusi

par pierādītu, ka vīrietis, kas uzbrukuma laikā bija ar nazi, ir /pers. G/, ar ieroci draudēja cietušajam /pers. I/, bet automašīnā kā automašīnas vadītājs

atradās /pers. H/.

Turklāt, lieciniece /pers. M/ liecināja, ka /pers. G/ brīdī, kad pārmeklēja automašīnas salonu, precīzāk, cimdu nodalījumu, pielika viņai nazi vēdera

rajonā un teica, lai sēž klusu, ko pirmās instances tiesa pamatoti atzina par draudiem Krimināllikuma 176.panta izpratnē. Kā arī lieciniece /pers. M/

liecināja, ka /pers. G/ no cimdu nodalījuma paņēma aploksni ar naudu, cik naudas aploksnē bija, lieciniece nezina. Par nozagto naudu pateica cietušajam.

Par to, ka /pers. G/ noliedza, ka būtu nozadzis naudu no cietušā automašīnas, un pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka mēģināja atvērt cimdu

nodalījumu, bet neko no tā nepaņēma, jo tajā bija tikai papīri, bet vēlāk pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. M/ pati aizķēra cimdu nodalījumu un

no tā izbira dažādi papīri, pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka /pers. G/ liecības ir pretrunīgas, sniegtas nolūkā izvairīties no atbildības.

Cietušais pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka cimdu nodalījumā patiešām atradās aploksne ar naudu 2000,00 Ls apmērā, ko bija aizņēmies

2012.gada 7.februārī un 2012.gada 8.februārī grasījās atdot kā parādu SIA /nosaukums/ SIA /nosaukums/ vārdā, būdams minētā uzņēmuma vienīgais

valdes loceklis.

No SIA „/nosaukums/” konta 2380 izdrukas izriet, ka SIA „/nosaukums/” apgrozījums par periodu no 2012.gada 7.februāra līdz 29.februārim

saldo bija 2047,07 Ls, no kā secināms, ka uzņēmumam bija iespējams parāds 2000 Ls apmērā. No SIA /nosaukums/ 2012.gada 6.marta vēstules izriet,

ka SIA „/nosaukums/” finansiālās saistības uz 2012.gada 2.februāri sastādīja 2701,01 Ls, minētie līdzekļi nepieciešami, lai segtu kredītkaršu parādu.

Līdz ar to pirmās instances tiesai nebija pamata neticēt cietušajam /pers. J/ un lieciniecei /pers. M/, ka mašīnas cimdu nodalījumā atradās aploksne

ar 2000 Ls, it īpaši, ņemot vērā cietušā liecības, ka policijai no sākuma ziņoja tikai par to, ka nolaupīta nauda, bet par cigaretēm neziņoja vispār, jo tieši

nauda bija iemesls, kāpēc viņš vērsās policijā ar iesnieguma protokolu par notikušo. Kā arī cietušais ir pārliecināts, ka /pers. M/ nevarēja paņemt

aploksni ar naudu, kas ir loģisks secinājums, ņemot vērā minētos pierādījumus, kopsakarībā ar to, ka cietušais un lieciniece /pers. M/ ir dzīvesbiedri.

Apsūdzētais /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka nepamanīja, ka /pers. G/ pārmeklētu cietušā mašīnas cimdu nodalījumu, kā arī

liecināja, ka /pers. G/ teica, ka cimdu nodalījumā nekā nebija. Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. I/ liecināja, ka brīdī, kad turēja cietušo un bija piespiedis

viņu pie automašīnas, neredzēja, ko tobrīd darīja /pers. G/. Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /pers. G/ pārmeklēja automašīnas salonu brīdī, kad /pers.

I/ turēja cietušo.

Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi par pierādītu, ka /pers. G/ paņēma no automašīnas cimdu nodalījuma aploksni ar naudu 2000 Ls

apmērā, kas ar citiem pierādījumiem nav atspēkots.

Pirmās instances tiesa nav konstatējusi pamatu neticēt liecinieces /pers. M/ liecībām, ka /pers. G/ viņai draudēja ar nazi brīdī, kad pārmeklēja

automašīnu. Cietušais /pers. J/ liecināja, ka /pers. G/ bija nazis uzbrukuma laikā. /pers. G/ pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam bija nazis.

Pirmās instances tiesai, kopsakarā ar tiesas izmeklēšanā konstatētajiem apstākļiem, nav bijis dibināta pamata apšaubīt liecinieces /pers. M/ liecības,

ka /pers. G/ viņai draudēja ar nazi brīdī, kad pārmeklēja automašīnu, un pēc tam no cimdu nodalījuma paņēma aploksni ar naudu.

Ar cietušā /pers. J/, apsūdzēto /pers. I/ un /pers. G/ liecībām pirmās instances tiesa atzinusi par pierādītu, ka cietušais, satiekoties ar apsūdzētajiem,

no savas mašīnas izņēma somu ar cigaretēm, nolika to zemē, /pers. G/ pārbaudīja, vai somā ir cigaretes, un tālāk notika uzbrukums cietušajam. Pēc tam

cigaretes tika ieliktas mašīnā, ar kuru atbrauca apsūdzētie, pēc kā apsūdzētie aizbrauca prom no notikuma vietas. Minētais nav pretrunā arī ar apsūdzētā

/pers. H/ liecībām.

Laupīšana ir pabeigta ar brīdi, kad vainīgais pret cietušo pielietotās vardarbības vai vardarbības piedraudējuma rezultātā ieguvis svešu mantu, lai ar

to rīkotos pēc saviem ieskatiem (Liholaja V., Komentāri par Latvijas tiesu praksi krimināllietās, Rīga, TNA, 2006).

Tiesas izmeklēšanā pierādīts, ka apsūdzētie pēc cigarešu nolaupīšanas aizveda tās un nodeva tālāk. Ņemot vērā minētās juridiskās atziņas, pirmās

instances tiesa pamatoti atzina, ka tas, ka cigaretes apsūdzētie nepaturēja tieši sev, bet nodeva tālāk citai personai, nenozīmē, ka nevar atzīt, ka viņi

cigaretes nolaupīja.

Mantas nolaupīšana ir arī tādos gadījumos, kad mantu nolaupa personai, kas pati to bija ieguvusi noziedzīgā kārtā, piemēram, piesavinājusies

(Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs 3.daļa Sevišķā daļa.).

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, izvērtējusi pierādījumus to kopumā un saistībā, konstatējusi visu subjektīvo un objektīvo apstākļu

kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzēto /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ darbības atzītu par inkriminēto noziedzīgu nodarījumu un noteiktu viņiem

sodu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajiem, pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, Krimināllikuma 35.pantā

definēto soda mērķi, kā arī likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 4.punktu un 6.punktu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par apsūdzētajam /pers. H/ noteikto sodu ir motivēts, likumīgs un pamatots, līdz ar

ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu tiesas kolēģija neatkārto pirmās instances tiesas spriedumā minētos atzinumus.

Tiesas kolēģija secina, ka apsūdzētajam /pers. H/ sods ir noteikts individualizēts, adekvāts apsūdzētā personībai un noskaidrotajiem lietas

apstākļiem, ir ievēroti soda noteikšanas vispārīgie principi un nekonstatē nekādu pamatu sprieduma pārvērtēšanai šajā daļā.

Tāpat tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir motivēts, likumīgs un pamatots daļā par apsūdzētajam /pers. G/ noteikto sodu,

līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu tiesas kolēģija neatkārto pirmās instances tiesas spriedumā minētos atzinumus.

Tiesas kolēģija secina, ka apsūdzētajam /pers. G/ sods par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir

noteikts individualizēts, adekvāts apsūdzētā personībai un noskaidrotajiem lietas apstākļiem, ir ievēroti soda noteikšanas vispārīgie principi.

Tiesas kolēģija nekonstatē nekādu likumīgu pamatu /pers. G/ piespriestā soda par šo nodarījumu grozīšanai vai mīkstināšanai.

Vienlaicīgi tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. G/, un par sodu un galīgo

sodu /pers. I/ un šajā daļā taisāms jauns spriedums.

Kā redzams no krimināllietas materiālos esošā Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmuma, /pers. G/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piekto daļu 2012.gada 12.marta Rīgas rajona tiesas spriedumā noteiktais sods saskaitīts ar 2013.gada 7.maija Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

spriedumā noteikto sodu, un, ietverot vieglāko sodu smagākajā, galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar

policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem. Soda izciešanas termiņu noteikts skaitīt no 2013.gada 20.novembra. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības

atņemšanas soda termiņā ieskaitīta aizturēšana no 2011.gada 20.februāra līdz 2011.gada 22.februārim, un apcietinājumā pavadītais laiks no 2012.gada

13.februāra līdz 2013.gada 20.novembrim.

Tādējādi pirmās instances tiesa pamatoti ir atzinusi, ka apsūdzētajam /pers. G/ galīgais sods ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piektās daļas nosacījumiem.

Pirmās instances tiesa sprieduma motīvu daļā norādījusi, ka /pers. G/ galīgais sods nosakāms, piemērojot apsūdzētajam labvēlīgo, daļējas sodu

saskaitīšanas principu, šajā lietā noteiktajam daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmumu.

Kā iepriekš norādīts, ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmumu /pers. G/ noteikts brīvības atņemšanas sods uz 2 (diviem) gadiem 6

(sešiem) mēnešiem, bet par šajā krimināllietā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa piespriedusi apsūdzētajam brīvības atņemšanas sodu uz 3

(trīs) gadiem.

Savukārt, sprieduma rezolutīvajā daļā pirmās instances tiesa ir norādījusi, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. G/ nosakāms – brīvības atņemšana

uz 5 (pieciem) gadiem 7 (mēnešiem), t.i., piemērojot sprieduma motīvu daļā norādīto daļējas sodu saskaitīšanas principu, pirmās instances tiesa

sprieduma rezolutīvajā daļā faktiski ir pilnībā saskaitījusi apsūdzētajam piespriestos sodus, turklāt vēl nepamatoti palielinot galīgā soda apmēru par vienu

mēnesi.

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka, saglabājot pirmās instances tiesas piemēroto sodu daļējas saskaitīšanas principu, apsūdzētajam

/pers. G/ ir nosakāms galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem- brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem 3 (trīs)

mēnešiem, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Turpmākai soda mīkstināšanai /pers. G/ tiesas kolēģijas nesaskata pamatu.

Pirmās instances tiesa apsūdzētajam /pers. I/ par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir noteikusi

sodu - brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar policijas kontroli 2 (diviem) gadiem.

Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas norādītajai motivācijai par soda veida izvēli un atkārtoti to nevērtē.

Pie soda noteikšanas /pers. I/ pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā viņa personību raksturojošus apstākļus, ko tiesas kolēģija neatkārto.

Tāpat pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā to, ka apsūdzētajam /pers. I/ nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi un ir konstatēts viens atbildību

pastiprinošs apstāklis – noziedzīgo nodarījumu recidīvs.

Apelācijas instances tiesā saņemti apsūdzētā /pers. I/ personību raksturojošie dokumenti:

no Rīgas Centrālcietuma raksturojuma izriet, ka /pers. I/ cietuma iekšējās kārtības noteikumus un uzvedības normas ievēro, vienu reizi disciplināri

sodīts, saņēmis divus pamudinājumus no cietuma administrācijas; no 2015.gada 1.septembra iesaistīts apmācības programmā un apgūst drēbnieka

kvalifikāciju, kā arī mācās Rīgas vakara ģimnāzijā; saskarsmē ar cietuma administrācijas pārstāvjiem korekts, lojāls, pieklājīgs, disciplinēts, uz audzinoša

rakstura pasākumiem reaģē pareizi, ar citiem ieslodzītajiem konfliktsituācijas neizraisa un tajās neiesaistās, ir saticīgs un sabiedrisks; uztur sociāla rakstura

kontaktus ar radiniekiem, labprāt apmeklē resocializācijas pasākumus (3.sējums lietas 190.lapa);

no Rīgas Centrālcietuma Apliecības Nr. 13 izriet, ka /pers. I/ piedalījās resocializācijas programmā “Sociālo prasmju pilnveides un stresa

mazināšanas programma ieslodzītajiem” (3.sējums lietas 225.lapa);

no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa 2016.gada 18.augusta paziņojuma izriet, ka /pers. I/ ievēro policijas

uzraudzības nosacījumus un regulāri nāk atzīmēties policijas iecirknī (3.sējums lietas 252.lapa);

no SIA “BOGIVA” 2016.gada 19.augustā izsniegtā raksturojuma izriet, ka /pers. I/ strādā par sētnieku – apkopēju autodarbnīcā un firmas

teritorijā, savus tiešos darba pienākumus veic apzinīgi un profesionāli, sevi pierādījis kā kvalificētu darbinieku, kas uzticētos pienākumus veic ar atbildību,

attiecībās ar kolēģiem sabiedrisks un izpalīdzīgs (4.sējums lietas 6.lapa).

No lietas materiālos esošajām ziņām redzams, ka:

šī kriminālprocesa ietvaros /pers. I/ bija aizturēts 2012.gada 10.februārī (1.sējums lietas 59.lapa), 2012.gada 10.februārī /pers. I/ piemērots

drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā (1.sējums lietas 70. – 71.lapa);

ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 3.oktobra lēmumu /pers. I/ piemērotais drošības līdzeklis tika grozīts uz apcietinājumu un viņš izsludināts

meklēšanā, 2014.gada 3.martā pieņemts Eiropas apcietināšanas lēmums attiecībā par /pers. I/ (3.sējums lietas 120. – 121.lapa);

/pers. I/ aizturēts un atradās apcietinājumā Vācijā no 2014.gada 26.augusta līdz 22.oktobrim, 2014.gada 22.oktobrī konvojēts no Vācijas uz

Latviju un ievietots Rīgas Centrālcietumā (2.sējums lietas 126., 127.lapa);

ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 12.maija lēmumu /pers. I/ atcelts drošības līdzeklis – apcietinājums, atbrīvojot viņu

tiesas sēžu zālē. Apsūdzētajam piemēroti drošības līdzekļi: nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts (3.sējums lietas 234. –

235.lapa).

Ņemot vērā to, ka /pers. I/ kopumā apcietinājumā atradās 1 (vienu) gadu 8 (astoņus) mēnešus 17 (septiņpadsmit) dienas, pēc drošības līdzekļa –

apcietinājuma atcelšanas nekādus likumpārkāpumus nav pieļāvis, ir ievērojis viņam piemēroto drošības līdzekļu nosacījumus un regulāri atzīmējies

policijas iecirknī, kā arī to, ka pēc atbrīvošanās /pers. I/ ir iekārtojies darbā, no kurienes raksturots pozitīvi, un citas apsūdzētā personību pozitīvi

raksturojošas ziņas, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam /pers. I/ brīvības atņemšanas sods par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nosakāms tādā apmērā, kādu apsūdzētais ir pavadījis apcietinājumā, t.i., brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 8

(astoņiem) mēnešiem 17 (septiņpadsmit) dienām, piemērojot papildsodu – policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Tiesas kolēģijas ieskatā šāds soda apmērs būs adekvāts apsūdzētā personībai un noskaidrotajiem lietas apstākļiem.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētajam /pers. I/ galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem, jo apsūdzētais

jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīja ar iepriekšējo tiesas spriedumu noteiktā pārbaudes termiņa laikā un šis sods atbilstoši Krimināllikuma 55.panta

10.daļai ir izpildāms.

Tiesas kolēģija konstatē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 689.panta pirmās daļas nosacījumiem apsūdzētajam /pers. I/ šajā lietā nav

nosakāms galīgais sods, jo /pers. I/ ir izdots tikai par šajā krimināllietā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums kā tiesisks un pamatots atstājams negrozīts.

Tā kā apsūdzētais /pers. G/ savā apelācijas sūdzībā tika norādījis, ka viņam apelācijas instancē būs nepieciešama advokāta aizstāvība, tiesas sēdē

pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte S.Kundziņa, kurai no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti kopsummā EUR 368,82 (3.sējums

lietas 195., 226.lapa, 4.sējums lietas 7.lapa) par veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā apsūdzētajam, un šī summa saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 368.pantu piedzenama valsts labā no /pers. G/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Atcelt Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.jūnija spriedumu daļā par galīgo sodu /pers. G/, par sodu un galīgo sodu /pers. I/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. G/ noteiktajam sodam par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu daļēji pievienot sodu pēc Rīgas rajona tiesas 2013.gada 20.novembra lēmuma, un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) gadiem 3 (trīs) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

/pers. I/ sodu par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noteikt – brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu

8 (astoņiem) mēnešiem 17 (septiņpadsmit) dienām, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Galīgo sodu /pers. I/ nenoteikt.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. G/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 368,82 (trīs simti sešdesmit astoņi euro 82 centi) – advokāta darba samaksu, nosakot

termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot tiesas kancelejā maksājumu apliecinošu

dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentam 10 dienu laikā Kriminālprocesa

likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai.

Pilna sprieduma pieejamības diena - 2016.gada 28.oktobris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) Z.Lagzdiņa

Tiesneši (personiskais paraksts) D.Dumbre

(personiskais paraksts) G.Stūris