Court convicts defendant of theft, imposes 50 hours of forced labor and orders compensation for damages.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a first-instance criminal trial and sentenced them to 50 hours of forced labor. Although the defendant confessed and requested evidence not be examined, the court found guilt based on the material evidence and the defendant's admission. The court also ordered the defendant to pay compensation for damages and legal costs, rejecting their request for exemption due to lack of financial need.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta; Kriminālprocesa likuma 368. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527. panti: A minor theft committed by a confession constitutes a minor crime punishable by forced labor, while the court may order compensation for damages and legal costs without granting an exemption if the defendant is not financially disadvantaged.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11091095115
Lietas arhīva Nr. K30-1244-15/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 9.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Casno
ar sekretāri L.Vērdiņu
piedaloties prokuroram R.Sladzevskim
aizstāvei D.Vasiolekai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2015.gada 12.maijā, ap plkst.18.20, /pers. A/, zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās /adrese/, veikalā “Maxima Latvija”. Ar minēto
nolūku /pers. A/ no tirdzniecības stenda paņēma vienu 0,5 l tilpuma aromātiskā degvīna pudeli “SVJAK uz bērzu pumpuriem”5,99 EUR
vērtībā. Paņemto degvīna pudeli /pers. A/ ielika rokassomā un nenorēķinoties par minēto preci izgāja no veikala. Tādā veidā /pers. A/
slepeni nolaupīja SIA “Maxima Latvija” piederošu preci 5,99 EUR vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu viņai izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, lūdza neizdarīt tiesas
izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi, pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina.
Motīvu daļa
Pēc apsūdzētās lūguma, uzklausot prokurores un aizstāves viedokli un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem
tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Apsūdzētajai izskaidrotas pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ vaina viņai celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir apstiprinājusies arī
ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā, tādējādi viņas vaina atzīstama par pierādītu un noziedzīgo darbību
kvalifikācija pēc attiecīgā Krimināllikuma panta un tā daļas par pareizu.
Nosakot apsūdzētajai /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētās personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētā
savu vainu atzinusi un nožēlo izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Attiecībā par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka apsūdzētā ir LR pilsone, ar 9.klašu un speciālo izglītību, nav
precējusies, apgādībā esošu personu nav, nestrādā, bez noteiktas dzīvesvietas, ir deklarētā dzīvesvieta /adrese//adrese/, korespondences
adrese /adreseA/, agrāk nav sodīta.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajai piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankciju,
apsūdzētās personību, kā arī apsūdzētās attieksmi pret izdarīto un valsts apsūdzības uzturētāja viedokli par piemērojamo sodu.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā /pers. A/, piesakot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, vienkāršojusi
tiesas procesu un paātrinājusi krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
Par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēti vairāki alternatīvi pamatsoda
veidi - brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Ievērojot minēto, kā arī valsts apsūdzības uzturētāja viedokli, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda
mērķi, uzskata par lietderīgu apsūdzētajai piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, nosakot Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas sankcijā paredzēto pamatsodu piespiedu darba veidā. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā minētais sods ir nepieciešams un
pietiekams, lai sodītu /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī lai panāktu, ka viņa un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs pašu apsūdzēto un liks
izvērtēt viņas rīcību. Turklāt apsūdzētās uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi
samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Turklāt tiesa ņem vērā ka,
piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētā tiks iesaistīta sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, tādējādi apsūdzētajai dodot
iespēju atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu.
Piemērot naudas sodu apsūdzētajai būtu nelietderīgi, ņemot vērā, ka apsūdzētā nestrādā un viņai nav regulāru ienākumu.
2015.gada 23.jūlijā apsūdzētajai /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, kurš atstājams negrozīts līdz
sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietā pieteikta cietušā „Maxima Latvija” SIA kaitējuma kompensācija 5,99 EUR apmērā. Apsūdzētā/pers. A/ pieteikto kaitējuma
kompensāciju atzina pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katra pienākums ir atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu un 352.panta pirmās daļas 1.punktu un 353.panta pirmās
daļas 1.punktu, uzskata, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija ir apmierināma pilnā apmērā, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem
ir pierādīts, ka apsūdzētās /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajam „Maxima Latvija” SIA radīts mantisks zaudējums 5,99
EUR apmērā, kas nav atlīdzināts.
Juridiskās palīdzības sniegšanai pirmstiesas procesā un tiesā, pēc procesa virzītāja norīkojuma, kā apsūdzētās /pers. A/ aizstāve
piedalījās zvērināta advokāte Dace Vasioleka, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 80., 84.pantu un “Atlīdzības taksi par zvērinātu
advokātu sniegto juridisko palīdzību” par veikto darbu pienākas atlīdzība no valsts budžeta līdzekļiem 143,01 EUR apmērā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajai daļai procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no
kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos
gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.
Tiesa, izvērtējot lietā esošas ziņas par apsūdzētās veselības un mantisko stāvokli, atzīst, ka nav likumīga pamata apsūdzēto atbrīvot
no procesuālajiem izdevumiem, jo apsūdzētā nav maznodrošināta persona, apgādībā esošu personu apsūdzētajai nav, kā arī invaliditāte
apsūdzētajai nav piešķirta, kas savukārt ierobežotu viņas iespējas atrast algotu darbu.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu un saskaņā ar lietas materiālos esošajiem
paziņojumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā no apsūdzētās par labu valstij piedzenami
izdevumi par advokāta palīdzību kriminālprocesā 143,01 EUR apmērā, nosakot, ka spriedums daļā par procesuālo izdevumu piedziņu
izpildāms labprātīgi 30 dienu laikā, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izlemjot jautājumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, atzīst, ka
lietiskie pierādījumi – CD disks ar video, kas glabājas pie kriminālprocesa, atstājams glabāšanai pie tā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527.pantu, tiesa
nospri eda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā un sodīt ar
piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām.
Noteikt pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas
dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā (/adrese/) piespriestā soda izciešanai.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu “Maxima Latvija” SIA, reģistrācijas numurs 40003520643 kaitējuma
kompensāciju 5,99 EUR (pieci euro 99 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos procesuālos izdevumus – izdevumus par advokāta palīdzību
kriminālprocesā 143,01 EUR (viens simts četrdesmit trīs euro 01 centu).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu procesuālie izdevumi /pers. A/ labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc
tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot samaksu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
kancelejā spriedumā noteiktās labprātīgās izpildes termiņā.
Lietiskos pierādījumus – CD disku ar video, atstāt glabāšanai pie kriminālprocesa.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju vai procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas
kārtībā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Casno