Legislator Case Law & Legislation
11100022514 / K08-0134-14 AI generated

Court convicts defendant of theft and sentences him to 40 hours of compulsory labor.

Case Number 11100022514 / K08-0134-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft in a minor amount and sentenced him to 40 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, and the prosecution agreed to skip the evidence examination phase. The court applied mitigating factors like remorse but rejected probation due to the defendant's work capacity.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. panti: When a defendant admits guilt and expresses remorse in a minor theft case, compulsory labor is the appropriate penalty if probation is unsuitable and a fine is deemed insufficient.

Keywords

AI generated
theft minor amount admission of guilt compulsory labor mitigating circumstances probation inapplicable criminal conviction procedural summary

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 527. panta 3. daļa
Krimināllikuma 35. pants
Krimināllikuma 46. pants
Krimināllikuma 47. panta 2. daļa
Krimināllikuma 48. pants
Kriminālprocesa likuma 351. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 524. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11100022514

Lietas arhīva Nr. K08-0134-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 7.oktobrī

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Strupule

ar tiesas sēdes sekretāri I.Sizovu,

piedaloties prokuroram V.Vimbam,

2014.gada 7.oktobrī, atklātā tiesas sēdē Alūksnē, Rūpniecības ielā 8, iztiesāja krimināllietu, kurā

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

konstatēja

/pers. E/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

/pers. E/ 2014.gada 4.septembrī ap pulksten 13.15 ieradās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „FIRMA MADARA 89” veikala „mini top!”, kas

atrodas Alūksnes pilsētas Torņa ielas ēkā ar Nr. 9A, tirdzniecības zālē, nolūkā izdarīt zādzību. Tad veikala pašapkalpošanās tirdzniecības zālē no plaukta

paņēma 0,5 litru tilpuma pudeli ar degvīnu „Prestige” 6,65 EUR vērtībā un šo SIA „FIRMA MADARA 89” piederošo preci paslēpa sev mugurā

esošajās drēbēs un pagāja garām veikala kasēm, nesamaksājot par preci.

Tūlīt pēc tam apsardzes darbinieks nozagto alkoholu /pers. E/ izņēma un veica paša /pers. E/ aizkavēšanas darbību.

Tādā veidā /pers. E/ ir izdarījis noziegumu, kura sastāvs paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē /pers. E/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, arī

prokurors piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa nolēma, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, neizdarīt pierādījumu pārbaudi šajā kriminālprocesā, jo apsūdzētais atzina savu vainu

viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nebija šaubu par apsūdzētā vainu, apsūdzētais un prokurors piekrita pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai, kā arī viņiem tika izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pierādīta un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots.

Nosakot sodu /pers. E/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Par apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apstākli, ka viņš vaļsirdīgi

atzinies un nožēlojis izdarīto.

Apsūdzētā/pers. E/ atbildību pastiprinošus apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantā norādīto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju /pers. E/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Pārbaudot /pers. E/ personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk ir divas reizes sodīts, bet šīs sodāmības ir dzēstas, vairākkārt sodīts arī

administratīvā kārtā, pie kam 13.08.2013. u n 22.08.2013. uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 20., 21.-24.lapa), no viņa mutvārdu

paskaidrojumiem izriet, ka regulāru ienākumu nav, tikko uzsācis strādāt, agrāk bijušas veselības problēmas, bet pēdējā laikā pie ārsta nav griezies, domā,

ka vēl ļoti smagu fizisku darbu nevarētu veikt, apgādājams viens bērns.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai

piespiedu darbs, vai naudas sods.

Tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms minētā panta sankcijas robežās.

Tiesa ievēro, ka Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikts, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa atzīst, ka mantiskā stāvokļa dēļ nav lietderīgi apsūdzētajam piespriest visvieglāko sodu - naudas sodu. Tāpat nebūtu taisnīgi, ne arī samērīgi

sodīt viņu ar pašu bargāko sodu - brīvības atņemšanu, jo viņš ir nesodīts, nodarītais kaitējums ir mazs, mantu cietušais ir atguvis.

Tādējādi apsūdzētajam piemērojams tikai piespiedu darbs, jo tiesa ievēro, ka apsūdzētais ir darba spējīgs.

Nosakot minimālo soda apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli un to, ka nav atbildību pastiprinošu apstākļu.

Drošības līdzeklis /pers. E/ nav piemērots.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu, līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai kaitējuma kompensācija netika pieteikta.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527.-529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

40 (četrdesmit) stundām.

/pers. E/ piespiedu darbu izpildi un kontroli pār to uzdot nodrošināt Valsts probācijas dienesta ALŪKSNES teritoriālajai struktūrvienībai.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tikai daļā par tiesas

piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot Alūksnes rajona tiesā apelācijas

sūdzību vai protestu.

Spriedums pieejams Alūksnes rajona tiesas kancelejā no 2014.gada 7.oktobra.

Tiesnese A.Strupule