Landlord wins eviction and debt recovery case against tenants for non-payment of rent and utilities.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to terminate the residential lease, evict the tenants, and recover outstanding rent and utility debts. The tenants failed to provide any defense during the hearing, while the landlord argued that arrears exceeded three months and justified public notice publication. The court ruled in favor of the landlord because the debt was established, the lease was terminable under the Housing Act, and the tenants remained in possession without paying.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 148. pants; Civilprocesa likums 189., 190., 192., 195., 199., 204.1., 208.2. panti; Par dzīvojamo telpu īri likums 9., 11., 12. panti; Civillikums 1756., 1765. panti. Tiesa atzīst, ka īres līgums ir izbeidzams, ja parāds pārsniedz trīs mēnešus, un tiesa var piespriedīt parāda piedziņu un izlikšanu, ja atbildētāji nepiedāvā aizsardzību.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C20 1826 17
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2017.gada 7.novembrī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kadeģe
ar tiesas sēžu sekretāri L.Taurēnu
piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim /pers. D/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. E/ un /pers. F/ par īres
līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
k o n s t a t ē j a:
Prasītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Liepājas namu apsaimniekotājs” iesniedzis Liepājas tiesā prasību pret atbildētāju
/pers. E/ un /pers. F/, lūdzot izbeigt 2005.gada 1.februārī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus un viņiem piederošās mantas no
dzīvokļa /adrese A/, piedzīt solidāri parādu 1407,15 EUR; piedzīt vienādās daļās no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus 370,19 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 14,23 EUR, kā arī norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no
pamatparāda. Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9., 11. 1, 12.pantu, 28.2panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, Civillikuma 1756.,
1765.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2005.gada 11.aprīļa atbildētājs /pers. E/, bet kopš 2006.gada 29.jūnija viņa meita atbildētāja /pers. F/ lieto
dzīvokli /adrese A/. Māju apsaimnieko prasītājs. Atbildētājs lieto dzīvojamās telpas, izmanto komunālos pamatpakalpojumus (aukstais ūdens, sadzīves
atkritumu izvešana, centralizētā apkure). 2005.gada 1.februārī atbildētājs noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu, ar kuru apņēmies līdz katra mēneša
20.datumam samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem (2.5.punkts). Sākot ar 2015.gada decembri atbildētāji par īri un pamatpakalpojumiem
maksā neregulāri, parāda aprēķinā sākot ar 2016.gada 1.janvāri iekļauti likumiskie procenti par kavējumu. Uz 2017.gada 31.jūliju atbildētāji ir parādā
prasītājam 1407,15 EUR, tai skaitā pamatparāds 1354,01 EUR, likumiskie procenti 53,14 EUR. Parāds izveidojies par laika periodu no 2015.gada
1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam.
Prasītājs 2017.gada 20.jūlijā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” publicējis brīdinājumu atbildētājiem labprātīgi mēneša laikā samaksāt parādu. Pirms
tam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts brīdinājums ierakstītā vēstulē, kas saņemts atpakaļ. Atbildētāji parādu nav samaksājuši. Parāds vairākkārtīgi
pārsniedz trīs mēnešu maksas apmēru. Prasītājs uzskata, ka īres līgums ir izbeidzams, atbildētāji no dzīvokļa izliekami un piedzenams īres un komunālo
pamatpakalpojumu maksas parāds.
Atbildētāji saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu paskaidrojumu lietā nav snieguši.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu un parāda par īri un pamatpakalpojumiem
1354,01 EUR un likumisko procentu 53,14 EUR, kopā 1407,15 EUR un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Norādot, ka parāds veidojies laika posmā no
2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam, tas pārsniedz trīs mēnešu maksājumu apmēru. Papildus prasības pieteikumā norādītajam paskaidrojot,
ka likumiskie procenti sākti rēķināt no 2016.gada 1.janvāra. Atbildētājiem ir nodrošināta iespēja lietot dzīvokli un saņemt komunālos pakalpojumus,
nekādas pretenzijas no viņiem nav saņemtas. Pēc prasības iesniegšanas tiesā maksājumi nav veikti.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējuši, lietas izskatīšanu atlikt nav lūguši. No lietas materiāliem
redzams, ka atbildētājiem prasības pieteikums un tiesas pavēste nosūtīti uz deklarētās dzīves vietas adresi (lietas 38., 43.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un no
pasta dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to
izsūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, [..], adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas
bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājiem par tiesā iesniegto prasību un tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā
noteiktajā kārtībā, kas noteic, ka uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdi un dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja
dokumenti nosūtīti ar pasta paziņojumu.
Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un lieta izskatāma bez
neieradušos atbildētāju klātbūtnes.
Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi
Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pilnīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Savukārt atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantam īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu, normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Tiek konstatēts, ka 2005.gada 1.februārī starp SIA ,,Karosta” kā izīrētāju un atbildētāju /pers. E/ kā īrnieku tiesīgi noslēgts dzīvojamās telpas īres
līgums, kura nosacījumi ir saistoši arī īrnieka ģimenes loceklim atbildētājai /pers. F/, ar kuru atbildētājam uz beztermiņa laiku izīrēts dzīvoklis /adrese/.
Atbilstoši līguma 1. un 2.punktam atbildētājs apņēmies īres maksu un maksu par pakalpojumiem: apkuri, ūdeni un kanalizāciju, elektrisko apgaismojumu
un gāzi samaksāt līdz tekošā mēneša 20.datumam. Minētā līguma 3.2.punkts noteic, ka īres līgumu var izbeigt pēc izīrētāja prasības, kā arī īrnieku un viņa
ģimenes locekļus var izlikt no aizņemtās dzīvojamās telpas tikai likumā ,,Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos un kārtībā (lietas 6.-7.lapa).
2010.gada 1.septembrī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta” un SIA „Vecliepāja” reorganizācija, reģistrēta
reorganizācija – SIA „Vecliepāja”, pievienojot komersantus SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta”, SIA „Vecliepāja” mainīts nosaukums uz SIA „Liepājas
namu apsaimniekotājs” (lietas 35.lapa).
N o 2014.gada 29.septembra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.12-21/41/3, ar grozījumiem 2015.gada 28.oktobrī u n 2017.gada
23.janvārī, kas noslēgts starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju, izriet, ka dzīvojamo māju /adrese/, pārvalda un apsaimnieko
prasītājs (lietas 18.-33.lapa).
No izdrukas, kas sagatavota sistēmā JUPIS, redzams, ka /adrese/, deklarētas divas personas – atbildētāji /pers. E/ un /pers. F/ (lietas 11.lapa).
Atbilstoši Civillikuma 2141.pantam nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,
viņam jāmaksā nokavējuma procenti.
Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti maksājami bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas kavējumu un tos sauc
par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši no simta gadā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra atbildība par dzīvojamās telpas
īres līguma saistībām.
Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Tātad solidāras atbildības noteikums izriet no likuma, kam ir imperatīvs raksturs. Tas piešķir tiesības izīrētājam prasīt saistību izpildi gan no īrnieka,
gan no viņa ģimenes locekļa, no viena vai visiem, pēc savas izvēles.
Tiesa konstatē, ka līguma un likuma noteikumus atbildētāji nav pildījuši. No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina (lietas 8.-9.lapa) redzams, ka
atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā, strīdus periodā veikti divi maksājumi - 2016.gada jūnijā 99,16 EUR, 2015.gada decembrī
56,05 EUR, parāds par īri un pamatpakalpojumiem par laika posmu no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam ir 1354,01 EUR.
Nesamaksātie likumiskie nokavējuma procenti (lietas 10.lapa) par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam ir 53,14 EUR.
Prasītājs nokavējuma procentus noteicis 0,0164% par katru nokavējuma dienu, kas atbilst Civillikuma 1765.pantam.
Civilprocesa likuma 10.pants noteic, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā. Pierādījumus, atbilstoši Civillikuma
1838.pantam, par parāda samaksu atbildētāji nav iesnieguši, prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējuši.
Prasījums par parāda par īri un pamatpakalpojumiem 1354,01 EUR un likumisko procentu 53,14 EUR solidāru piedziņu no atbildētājiem ir
apmierināms.
Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētāji nav pildījuši īres līguma un likuma nosacījumus, tas ir, nav pilnībā norēķinājušies par īri un
saņemtajiem pamatpakalpojumiem vairāk kā trīs mēnešus.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan
viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres
līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir
publicēts brīdinājums.
Brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešu maksas apmēru un tā samaksu, lai varētu izvairīties no sev
nelabvēlīgām sekām – izlikšanas. Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir brīdināti par parāda esamību, bet to nesamaksā, tad uzskatāms, ka viņus neinteresē
šādu seku iestāšanās un ceļama prasība tiesā.
No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 6.aprīlī atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietu prasītājs nosūtījis 2017.gada 4.aprīļa brīdinājumu par
parādu 1118,94 EUR (lietas 12., 13.lapa), kurš atgriezts atpakaļ prasītājam ar norādi – beidzies glabāšanas laiks (lietas 14.lapa).
Prasītājs, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantam, ar 2017.gada 20.jūlija publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”
atbildētājus brīdinājis par īres un komunālo pakalpojumu parādu 1366,93 EUR un parāda nesamaksāšanas sekām (lietas 15.lapa).
Tiek konstatēts, ka pēc brīdinājuma publicēšanas parāds nav samaksāts. Atbildētāju parāds veidojies laika posmā no 2015.gada 1.decembra līdz
2017.gada 31.jūlijam un vairākkārtīgi pārsniedz trīs mēnešu maksas par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem apmēru.
Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas
Nr.40, /adrese/, sprieduma izpildes stadijā pārbaudot, vai atbildētāji neatbilst īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma
„Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantu.
Prasītājs lūdzis norādīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda. Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir
apmierināma, jo šādas prasītāja tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par
naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes beigu termiņa līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 364,92 EUR (211,07 EUR + 153,85 EUR),
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 EUR, izdevumi par publikāciju izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” 14,23 EUR, kopā 384,42 EUR, piedzenot
192,21 EUR no katra atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms termiņš – 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 195., 199., 204.1, 208.2 pantu, tiesa
no s p r ie d a :
Prasību apmierināt pilnīgi.
Izbeigt 2005.gada 1.februārī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods
/personas kods/, un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa /adrese/
Piedzīt par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583, solidāri no /pers. E/,
personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, īres un pamatpakalpojumu parādu 1354,01 EUR (viens tūkstotis trīs simti
piecdesmit četri euro viens cents), likumiskos nokavējuma procentus 53,14 EUR (piecdesmit trīs euro četrpadsmit centi) par laika periodu no
2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam, kopā 1407,15 EUR (viens tūkstotis četri simti septiņi euro piecpadsmit centi).
Piedzīt par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583, tiesāšanās izdevumus no
/pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, 192,21 EUR (viens simts deviņdesmit divi euro divdesmit viens
cents) no katra.
Maksājumus veikt SEB bankas kontā: LV70UNLA0050003813922, kods UNLALV2X.
Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” no sprieduma labprātīgas izpildes beigu termiņa līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda 1354,01 EUR, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Liepājas tiesā.
Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 7.novembrī.
Tiesnese I.Kadeģe