Court dismissed appeal against fine for waste accumulation, upholding administrative penalty as lawful and proportional.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the company's appeal against a fine imposed for improper waste management at its property. The defendant argued that punishing them twice for the same violation was unjust and requested a constitutional review of the fine cap. The court found the administrative body's reasoning correct, the penalty proportional, and the constitutional challenge unfounded.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmā daļa; 289.12 panta otrās daļas pirmais punkts; 289.13 panta sestā daļa; 289.17 panta pirmā daļa; 289.18 panta pirmā daļa: The court may join the institution's decision motivation if the reasoning is correct and sufficient, and appeals regarding double jeopardy for the same violation or constitutional challenges to fine caps must be rejected if no actual illegality exists.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.120023114
2014.gada 30.septembrī
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājas tiesas tiesnesi s Ilgvars Jaunģelže, 2014.gada 30.septembrī rakstveida procesā izskatījis Liepājā, Republikas ielā
14, administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzības par Rīgas domes
Administratīvās komisijas 2014.gada 15.jūlija lēmuma Nr.D57 25-19 atcelšanu,
konstatēja:
Rīgas domes Administratīvās inspekcijas galvenā inspektore Ārija Platonova 2014.gada 23.aprīlī sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu CB Nr.016264, par to, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, piederošajā nekustamā īpašumā /adrese A/ nav nodrošināta teritorijas sakopšana - pieļauta atkritumu uzkrāšanās. Ar ko
pārkāpti Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas
noteikumi”4.1.apakšpunkta prasības, atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu paredzēta minēto noteikumu 22.punktā.
Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisijas 2014.gada 26.maija lēmumu Nr.D57-IP-14-19,
pamatojoties uz 2008.gada 8.jūlija Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju
uzturēšanas noteikumi” 4.1. apakšpunktu, 22.punktu SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saukts pie administratīvās atbildības
un uzlikts naudas sods 500,00 euro apmērā.
SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisijas lēmumu
2014.gada 18.jūnijā pārsūdzēja Rīgas domes administratīvajai komisijai.
Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 15.jūlija Lēmumu Nr.D57 25-19 atstāts negrozīts Rīgas domes Rīgas
Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektora 26.05.2014. lēmums, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzība noraidīta.
2014.gada 11.augustā Liepājas tiesā saņemta SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzība par Rīgas domes
Administratīvās komisijas 2014.gada 15.jūlija lēmumu. Sūdzībā tiek lūgts atcelt pieņemto lēmumu un izbeigt administratīvo
pārkāpuma lietvedību, jo uzskata, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” par lēmumā minēto faktu jau ir sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols, nav pieļaujams, ka vairākas reizes personu soda par vienu un to pašu pārkāpumu. Kā arī
lēmumā nepareizi konstatēti atbildību pastiprinošie apstākļi – pārkāpuma atkārtotība, jo SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir
apstrīdējis visus administratīvo pārkāpumu protokolus un uz to pamatu piemērotos sodus.
Rīgas domes Administratīvā komisija paskaidrojumu par sūdzību nav iesniegusi.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida
procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida
procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.
Pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka
SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmums atstājams
negrozīts.
Saskaņā ar LAPK 289.6 panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;
2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;
4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;
5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;
6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas
piedzenams;
7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un
piemēroto garantijas naudu.
Konkrētajā lietā tiesai jānoskaidro, vai augstākā iestāde lēmumu ir pieņēmusi pamatoti. Latvijas APK 9.panta pirmā daļa
nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai
bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un
par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu – pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma
lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai
neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību
pārkāpējs, ka citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka
normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par
administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļā). Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa
administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļā). Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa
vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. (otrā daļa).
2008.gada 8. jūlija Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas
noteikumi” 22.pantā noteikts, ka par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu :
fiziskajam personām – līdz 350,00 euro, juridiskajām personām – līdz 1400,00 euro.
Latvijas APK 1.pantā noteikts, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,
īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju
tiesības un likumīgas intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību
pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu
pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību
sabiedrības priekšā.
Administratīvais sods SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” tika uzlikts, lai sasniegtu iepriekš minētajās tiesību normās
nostiprinātos mērķus. Uzliktā soda apmērs ir atzīstams par pamatotu un samērīgu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.
APK 289.1 3 panta trešā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma
motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesnesis, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus,
atzīst, ka augstākās iestādes lēmumā Nr.D57 25-19 ietvertais pamatojums ir pareizs. Līdz ar to tiesnesis pievienojas augstākās
iestādes lēmuma Nr. D57 25-19 motivācijai.
Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka iestāde ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no
tiem izrietošos secinājumus, sods ir uzlikts atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 22.panta sankcijas ietvaros.
Tiesa atzīst, ka iestādes 2014.gada 15.jūlija lēmums Nr.D57 25-19 ir pamatots un tiesību normām atbilstošs, bet sūdzība
ir noraidāma.
SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzībā ir lūdzis Liepājas tiesu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par Rīgas
pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu 22.panta vārdu „bet juridiskajām personām līdz 1400,00 euro”
neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam. Uzskatu, ka šāds lūgums ir nepamatots un noraidāms, jo konkrētā
situācija nesaskatu nekādu likumdošanas normu neatbilstību LR Satversmei.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta, 289.12 panta otrās daļas pirmo punktu, 289.13
panta sesto daļu, 289.17 panta pirmo daļu un 289.18 panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
Rīgas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 15.jūlija lēmumu Nr. D57 25-19 atstāt negrozītu, bet SIA „Kurzemes
namu apsaimniekotājs” sūdzību noraidīt. Noraidīt SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” lūgumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu
par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu 22.panta vārdu „bet juridiskajām personām līdz 1400,00
euro” neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā pēc sprieduma pieņemšanas Kurzemes apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Sprieduma sastādīts un pieejams no 2014.gada 30.septembra.
Tiesnesis I. Jaunģelže