Court allows registration in housing assistance register, ruling local council's refusal was unfounded due to applicant's improved living conditions.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Valmiera District ordered the Gulbenes Municipality to register the applicant in the housing assistance register. The applicant argued that despite not being registered, the municipality had provided a dilapidated apartment and failed to collect unpaid utility bills, while she subsequently rented a better apartment. The court found the municipality's refusal unfounded because the applicant had voluntarily vacated the poor condition and improved her circumstances, satisfying the legal requirements for registration.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Saistošie noteikumi: Tiesa atzīst nepamatotu pašvaldības lēmumu atteikt reģistrēšanu dzīvokļa jautājumu risināšanas reģistrā, ja pieteicējs faktiski ir atbrīvojies no dzīvojamām telpām ar sliktu stāvokli un uzlabojis savus dzīves apstākļus.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420761010 A03418 – 11/43 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Valmierā, 2011.gada 13.aprīlī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis G.Ploriņš,
piedaloties pieteicējai I.I., atbildētāja Gulbenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Gulbenes novada domes pārstāvim M.B., atklātā tiesas sēdē 2011.gada 23.martā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.I. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 27.septembrī Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā saņemts I.I. (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 30.septembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] No administratīvās lietas materiāliem konstatējams, ka 2010.gada 26.jūlijā Gulbenes novada domē (turpmāk arī atbildētājs vai Dome) saņemts pieteicējas iesniegums, ar lūgumu reģistrēt viņu dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā.
Atbildētājs, izskatot Domes sēdē pieteicējas iesniegto iesniegumu, 2010.gada 26.augustā pieņēma lēmumu (protokols Nr.13, 41.§ 3.p.) „Par iedzīvotāju reģistrēšanu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā” (turpmāk arī Lēmums), ar kuru nolēma nereģistrēt pieteicēju Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā. [3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu atbildētājam izdot viņai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā, minot šādus argumentus. [3.1] Pieteicēja norāda, ka neskatoties uz to, ka viņa nebija reģistrēta dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā, 2010.gada martā Dome piešķīra viņai dzīvokli, kas bija ļoti sliktā stāvoklī un kurā nebija iespējams uzturēties tehnisko problēmu dēļ.
Pieteicēja par tehniskajām problēmām informēja Domi, un sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Gulbenes nami” veica remontdarbus minētajā dzīvoklī, piestādot pieteicējai gan komunālo pakalpojumu rēķinus, gan rēķinus par veiktajiem remontdarbiem, neņemot vērā to, ka pieteicēja uz konkrēto dzīvokli nebija pārvākusies un minētos pakalpojumus neizmantoja. Pieteicēja atsaucas uz Gulbenes novada Sociālā dienesta 2010.gada 14.maija izziņu par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam Nr.SD2- 12/10/1291, norādot, ka naudas līdzekļu trūkuma dēļ, kas liedza apmaksāt minētos rēķinus, pieteicēja 2010.gada 8.aprīlī labprātīgi lauza līgumu ar Domi.
Pieteicēja atsaucas uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 16.panta pirmo daļu, norādot, ka Dome ir rīkojusies prettiesiski, piešķirot pieteicējai dzīvokli, nepārliecinoties, ka tas ir dzīvošanai derīgā stāvoklī. [3.2] Pieteicēja uzskata, ka Lēmums un atteikums piešķirt viņai dzīvokli sakarā ar to, ka viņa nebija reģistrēta dzīvokļu jautājumu risināšanas rindā, nav pamatots, jo pirms 2010.gada 23.aprīļa Domes sēdes pieteicējai jau tika piešķirts dzīvoklis, neskatoties uz to, ka viņa nebija reģistrēta dzīvokļu jautājumu risināšanas rindā.
Pieteicēja uzskata, ka Domes rīcība, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, nav vienlīdzīga. [3.3] Pieteicēja nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka viņai ir dzīvesvieta un beztermiņa īres līgums ar nekustamā īpašuma mantiniekiem, norādot, ka Dome, pieņemot Lēmumu, nav pārbaudījusi faktiskos apstākļus un ieguvusi pierādījumus šādam pamatojumam. [3.4] Pieteicēja norāda, ka pašreiz dzīvo īrētajā dzīvoklī /adrese/, ar diviem nepilngadīgajiem bērniem, pamatojoties uz mutisku vienošanos. Pieteicēja uzskata, ka minētā nekustamā īpašuma īpašnieks jebkurā brīdī var izteikt viņai lūgumu īrēto dzīvokli atbrīvot, kā arī nav zināms, vai konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieks piekritīs izīrēt to arī turpmāk. [3.5] Pieteicēja uzskata, ka Lēmums ir pieņemts bez vispusīgas, pilnīgas un objektīvas visu lietas faktisko apstākļu to kopumā izvērtēšanas, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī APL) 6., 7. un 9.pantu, kā arī 67.panta otro daļu, jo Lēmumā nav pamatojuma, kas ietvertu arī lietderību. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 1.novembrī saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 21.
– 22.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai atbildētājs norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu tālāk minēto apsvērumu dēļ. [4.1] Atbildētājs norāda, ka pieteicēja 2009.gada 22.novembrī Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvaldei ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu reģistrēt viņu dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā un atbildētājs 2009.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu Nr.17, 32.&, ar kuru nolēma reģistrēt pieteicēju dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā ar kārtas Nr.7.
Līdz ar to pieteicējas arguments par dzīvokļa piešķiršanu pieteicējai neesot reģistrētai dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. [4.2] 2010.gada 1.martā pieteicēja noslēdza īres līgumu Nr.2462 (turpmāk arī Līgums) ar Gulbenes pilsētas SIA „Gulbenes nami”, ka pieteicēja pieņem lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/ uz laiku līdz 2010.gada 31.maijam. Atbildētājs norāda, ka Līgumu pieteicēja parakstījusi, kas liecina par to, ka viņai dzīvojamā platība ir pieņemama un lietojama, tādējādi pieteicēja savu darbību pakļāva Civillikuma 1587.pantam.
Atbildētājs ir ievērojis likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16.panta pirmās daļas nosacījumus. Atbildētājs kritiski vērtē pieteicējas argumentu, ka dzīvoklī nav bijusi lietojama kanalizācija, norādot, ka minētā dzīvokļa iepriekšējais īrnieks lietojis dzīvokli ar visām tajā esošajām komunikācijām, par ko liecina 2010.gada 12.janvāra dzīvojamās telpas nodošanas – pieņemšanas akts. [4.3] Atbildētājs norāda, ka Gulbenes novada SIA „Gulbenes nami” pieteicējai nav piestādījis rēķinu par kanalizācijas un citiem veiktajiem remontdarbiem, bet ir sastādījis aktu Nr.62 „Par 2010.gada aprīļa mēnesī izpildīto remontdarbu izpildi, kas nosūtīts Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvaldei. [4.4] Atbildētājs norāda, ka 2010.gada 19.aprīļa rēķins Nr.386 apliecina faktu, ka par veiktajiem remontdarbiem samaksu Ls 167,73 apmērā ir veikusi Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvalde nevis pieteicēja. [4.5] Veicot remontdarbus, atbildētājs ir novērsis trūkumus, kas bija primārie, lai pieteicēja varētu no 2010.gada 1.marta dzīvot dzīvoklī /adrese/.
Dzīvojamā platība bija dzīvošanai derīga, radot pieteicējai dzīvošanai piemērotus apstākļus. 2010.gada 8.aprīlī pieteicēja labprātīgi lauzusi Līgumu. Līdz ar to pirms 2010.gada 26.jūlija iesnieguma iesniegšanas Domē, pieteicēja apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus, t.i., labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu un deklarējusi savu dzīvesvietu, pamatojoties uz Domes 2009.gada 26.novembra saistošo noteikumu Nr.15 „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” (turpmāk arī Saistošie noteikumi) 19.3.punktu. [4.6] Atbildētājs norāda, ka pieteicēja pārdeklarējusi savu dzīvesvietas adresi /adrese/ no 2010.gada 2.marta līdz 2010.gada 23.maijam, līdz ar to izteikdama savu gribu minētajā adresē dzīvot saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu. [4.7] Atbildētājs norāda, ka, lai pieteicēju reģistrētu dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā ir jāizpildās nosacījumam, ka pieteicējai nav ne tiesiska, ne reāla pamata vairs dzīvot /adrese/, Gulbenes novadā.
Atbildētājs uzskata, ka šāda veida apgalvojumam nav pamata, jo pieteicēja nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecinātu, ka dzīvokļa mantinieki ir gatavi pieteicēju izlikt no dzīvokļa. [5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, minot pieteikumā norādītos argumentus. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minēto.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms. [7] Izskatāmā administratīvā lieta ierosināta par pienākumu uzlikšanu Gulbenes novada domei izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā. Tomēr no pieteicējas 2010.gada 26.jūlija Domei adresētā iesnieguma (lietas 42.lapa) ir konstatējams, ka pieteicēja konkrēto administratīvo procesu uzsākusi ar mērķi tikt reģistrētai Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra otrajā grupā, līdz ar to arī Lēmums pieņemts tieši saistībā ar pieteicējas reģistrēšanu 1.reģistra 2.grupā.
Tādējādi pieteicējas prasījums ir precizējams kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā. Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi.
Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sk.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 10.punktu). Ievērojot iepriekš minēto, tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīva akta, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā, izdošanai. [8] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums) 1.pants noteic, ka šis likums paredz to, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Minētā likuma 3.panta 1.punkts noteic, ka viens no palīdzības veidiem ir pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana. Savukārt minētā likuma 8.panta otrā un trešā daļa noteic, ka palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam pašvaldības sniegtās palīdzības veidam (otrā daļa). Katrā palīdzības reģistrā personas reģistrējamas divās grupās:
1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;
2) citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas. Palīdzības likuma 11.pants noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šī likuma, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas.
Dzīvokļu jautājumu risināšanai Gulbenes novada pašvaldībā izveidoti palīdzības reģistri, tai skaitā 1.reģistrs (pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana), kurā personas reģistrējamas divās grupās. 1.grupā reģistrē personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām, bet 2.grupā – personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas vispārējā kārtībā. [9] Palīdzības likuma 15.pants noteic, ka pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu (vispārējā kārtībā). Saistošo noteikumu 6.punkts noteic, ka vispārējā kārtībā palīdzības saņemšanai var tikt reģistrētas citas šajos noteikumos neatrunātās personas (ģimenes), izvērtējot konkrētos apstākļus, izskatot dzīvojamās platības nepieciešamību:
1) personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā vismaz piecus gadus (6.1.apakšpunkts);
2) personas, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājušas dzīvošanas apstākļus (apmainījušas dzīvokli uz mazāku, iemitinājušas dzīvoklī personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, atļāvušas dzīvokli privatizēt trešajai personai, pārdodot vai dāvinot ģimenes locekļiem piederošu īpašumu) un tā rezultātā ir radusies iespēja prasīt pašvaldībai palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (6.2.apakšpunkts). Tātad, lai persona varētu reģistrēties pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanai vispārējā kārtībā ir nepieciešams vienlaicīgi konstatēt abus Saistošo noteikumu 6.punktā noteiktos apstākļus.
Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicējas deklarētā dzīvesvieta Gulbenes pilsētā ir vismaz piecus gadus. Tātad lietā nav strīda par pirmo vispārējās kārtības apstākli. Lietā strīds ir par to, vai pieteicēja pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus un tā rezultātā viņai radusies iespēja prasīt pašvaldībai palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. [10] No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka: 1) 2009.gada 19.novembrī pieteicēja Gulbenes pilsētas pārvaldē iesniegusi iesniegumu ar lūgumu reģistrēt viņu dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā (lietas 23.lapa);
2) Dome ar 2009.gada 28.decembra lēmumu (sēdes protokola Nr.17 32.§ 1.p.) reģistrējusi pieteicēju dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā ar kārtas Nr.7 (lietas 25.lapa); 3) 2010.gada 9.februārī Gulbenes pilsētas pārvalde izsūtījusi pieteicējai adresētu paziņojumu Nr.GU/4-7/10/160, kurā viņai tiek piedāvāts izīrēt divistabu dzīvokli, kas nodrošināts ar centrālo apkuri, ūdeni, kanalizāciju, gāzi un elektrību, /adrese/ (lietas 27.lapa); 4) 2010.gada 12.februārī pieteicēja Domei iesniegusi iesniegumu, kurā lūgusi izīrēt viņai piedāvāto dzīvokli /adrese/, kā arī norādījusi, ka ar dzīvokļa tehnisko stāvokli ir iepazinusies un pieņem to (lietas 28.lapa);
5) Dome ar 2010.gada 25.februāra lēmumu (sēdes protokola Nr.2 30.§ 2.p.) nolēma izīrēt pieteicējai divistabu dzīvokli /adrese/, kā arī noņemt viņu no pašvaldības dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupas (lietas 30.lapa); 6) 2010.gada 1.martā pieteicēja ar Gulbenes pilsētas SIA „Gulbenes nami” noslēgusi īres līgumu Nr.2462 par divistabu dzīvokļa /adrese/, izīrēšanu līdz 2010.gada 31.maijam (lietas 31. –
34.lapa);
7) Gulbenes pilsētas pārvaldē 2010.gada 3.martā saņemts pieteicējas 2010.gada 2.marta iesniegums par viņai izīrētajā dzīvoklī bojāto kanalizāciju, tualetes podu, izlietnēm un nepieciešamību veikt remontu (lietas 35.lapa); 8) 2010.gada 16.martā pieteicēja Gulbenes pilsētas pārvaldē iesniegusi iesniegumu, kurā lūgusi izvērtēt situāciju par dzīvoklī nesakārtoto kanalizāciju, līdz ar to par viņas atbrīvošanu no īres maksas par 2010.gada marta mēnesi (lietas 36.lapa); 9) 2010.gada 26.martā Gulbenes pilsētas pārvalde ar informāciju Nr.GU/5- 9/10/369 pieteicēju informējusi, ka īres maksa viņai jāmaksā no pirmās īres līguma dienas (lietas 37.lapa); 10) 2010.gada 8.aprīlī pieteicēja saņēmusi rēķinu Nr.2462/0310 par dzīvokļa /adrese/, īres maksu un komunālo elektrību 2010.gada martā Ls 17,30 apmērā (lietas 9.lapa), SIA „ALBA” rēķinu par dzīvokļa /adrese/, komunālajiem pakalpojumiem 2010.gada marta mēnesī Ls 9,79 (lietas 11.lapa), SIA „Vidzemes Enerģija” rēķinu Nr.VE08054536 par dzīvokli /adrese/, Ls 45,53 apmērā (lietas 12.lapa), kā arī SIA „Gulbenes nami” aktus Nr.123/1 un 124/1 par 2010.gada marta mēnesī izpildītajiem remontdarbiem dzīvoklī /adrese/, Ls 60,51 kopsummā (lietas 10.lapa); 11) 2010.gada 8.aprīlī pieteicēja Gulbenes pilsētas pārvaldē iesniegusi iesniegumu, kurā lūgusi pēc pašas vēlēšanās, dažādu iemeslu dēļ, lauzt dzīvokļa /adrese/, īres līgumu ar 2010.gada 8.aprīli (lietas 39.lapa); 12) 2010.gada 8.aprīlī pieteicēja Domē iesniegusi iesniegumu, kurā minējusi faktiskos apstākļus, kādus konstatējusi viņai izīrētajā dzīvoklī /adrese/, tai skaitā nesakārtoto kanalizāciju, par 2010.gada 7.aprīlī saņemto rēķinu par 2010.gada marta mēnesi, kaut arī šajā laikā pieteicējas ģimene dzīvoklī nemaz nav dzīvojusi, kā arī pieprasījusi Domei tuvākajā laikā piešķirt viņai divistabu labiekārtotu dzīvokli ar sakārtotu kanalizāciju (lietas 38.lapa);
13) SIA „Gulbenes nami” 2010.gada 16.aprīļa akts Nr.62 par 2010.gada aprīļa mēnesī izpildītajiem remontdarbiem dzīvoklī /adrese/, Ls 167,73 kopsummā (lietas 49.lapa); 14) 2010.gada 19.aprīļa rēķins Nr.386, kurā norādīts, ka SIA „Gulbenes nami” 2010.gada 16.aprīļa aktā Nr.62 minētā remontdarbu summu Ls 167,73 apmaksā Gulbenes pilsētas pārvalde (lietas 50.lapa);
15) Dome ar 2010.gada 23.aprīļa lēmumu (sēdes protokola Nr.5 25.§) nolēma nepiešķirt pieteicējai labiekārtotu divistabu dzīvokli, jo viņa nav reģistrēta dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā (lietas 41.lapa). Ņemot vērā lietā konstatētos faktiskos apstākļus, ir secināms, ka pieteicējas ģimene uz 2009.gada 19.decembri, kad Gulbenes pilsētas pārvaldē iesniegusi iesniegumu ar lūgumu reģistrēt viņu dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā, dzīvojusi dzīvoklī /adrese/. Šajā dzīvoklī pieteicējas ģimene faktiski dzīvojusi līdz 2010.gada 1.oktobrim, kad pārcēlusies uz izīrēto dzīvokli /adrese/ (lietas 54. un 55.lapa), tai skaitā arī 2010.gada marta, aprīļa un maija mēnešos, kad pieteicējai ar SIA „Gulbenes nami” bija noslēgts īres līgums Nr.2462 par divistabu dzīvokļa /adrese/, izīrēšanu līdz 2010.gada 31.maijam.
Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīts, ka pieteicējas ģimene dzīvoklī /adrese/, faktiski nav dzīvojusi. Tas ir pierādīts ne tikai ar pieteicējas 2010.gada 2.marta un 16.marta iesniegumiem, bet arī ar SIA „Gulbenes nami” aktiem Nr.62, 123/1 un 124/1 par 2010.gada marta un aprīļa mēnesī izpildītajiem remontdarbiem, kā arī rēķinu Nr.386, kurā norādīts, ka SIA
„Gulbenes nami” 2010.gada 16.aprīļa aktā Nr.62 minētā remontdarbu summu Ls 167,73 apmaksā Gulbenes pilsētas pārvalde. Minētie pierādījumi kopumā ļauj secināt, ka pieteicējas ģimene kaut arī gribējusi, jo visi ģimenes locekļi 2010.gada 2. un 5.martā bija deklarējuši savu dzīves vietu /adrese/ (lietas 47. un 48.lapa), faktiski nav varējusi dzīvot pašvaldības izīrētajā dzīvoklī. Tiesas ieskatā, grūti būtu iedomāties situāciju, kad piecu cilvēku ģimene, tai skaitā 8-9 mēnešus vecs bērns, varētu dzīvot dzīvoklī, kurā nedarbojas kanalizācija.
Bet to, ka dzīvoklī bijušas problēmas ar kanalizāciju apliecina Gulbenes pilsētas pārvaldes apmaksātie remontdarbi Ls 167,73 kopsummā, tai skaitā klozetpoda ar skalošanas tvertni un lokveida pievada maiņa, kanalizācijas vadu d-50 un d-100 maiņa, kā arī kanalizācijas veidgabala maiņa, kas veikti tikai 2010.gada aprīļa mēnesī. [11] Jēdziens „dzīvošanas apstākļu pasliktināšana” ir nenoteiktais tiesību jēdziens, kas ar saturu jāpiepilda, ņemot vērā konkrētos lietas faktiskos apstākļus. Vienlaicīgi arī konstatējams, ka Saistošo noteikumu 6.2.apakšpunktā ir atklāts minētā jēdziena saturs, proti, personas apmainījušas dzīvokli uz mazāku, iemitinājušas dzīvoklī personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, atļāvušas dzīvokli privatizēt trešajai personai, pārdodot vai dāvinot ģimenes locekļiem piederošu īpašumu.
Tomēr jebkurā gadījumā, lai atzītu, ka persona ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus, nepieciešams konstatēt, ka personas dzīvošanas apstākļi patiešām ir pasliktinājušies. No izskatāmās lietas materiāliem tas nav konstatējams, jo pieteicējas ģimene faktiski nebija dzīvojusi no pašvaldības izīrētajā dzīvoklī /adrese/, līdz ar to nav atzīstams, ka pieteicēja, 2010.gada 1.martā noslēdzot īres līgumu, būtu uzlabojusi savas ģimenes dzīvošanas apstākļus, bet tā vēlāka laušana būtu šos apstākļus pasliktinājusi.
Konkrētajā gadījumā pieteicējas ģimenes apstākļi šajā laika periodā nebija mainījušies, jo pieteicējas ģimene turpinājusi faktiski dzīvot dzīvoklī /adrese/. 2009.gada 19.novembrī, kad pieteicēja ar iesniegumu vērsās pie Gulbenes pilsētas pārvaldes, viņa vēlējās saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tātad vēlējās uzlabot savas ģimenes dzīvošanas apstākļus. Sākotnēji apskatot pašvaldības piedāvāto dzīvokli, pieteicēja secinājusi, ka piedāvātais dzīvoklis uzlabos ģimenes dzīvošanas apstākļus, tādēļ 2010.gada 1.martā arī noslēdza īres līgumu.
Tomēr jau 2010.gada 2.martā, t.i., nākošajā dienā viņa konstatējusi, ka pašvaldības izīrētajā dzīvoklī ir dažādas problēmas, kas liedz viņas ģimenei pārcelties uz izīrēto dzīvokli un tajā normāli dzīvot, proti, pieteicēja secinājusi, ka dzīvokļa faktiskais stāvoklis neuzlabos viņas ģimenes dzīvošanas apstākļus. Tiesas ieskatā, pieteicējas atteikšanās no pašvaldības izīrētā dzīvokļa /adrese/, mērķis bija nevis pasliktināt dzīvošanas apstākļus savai ģimenei, bet gluži pretēji, nemaksājot par pakalpojumiem, kurus ģimene faktiski nav saņēmusi, nepasliktināt jau tā trūcīgos ģimenes apstākļus.
Arī uz doto brīdi ir konstatējams, ka pieteicēja no 2010.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.maijam īrē no T.I. Gulbenes pašvaldībai piederošo dzīvokli (Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./nodalījuma numurs/)
/adrese/, Gulbenē, kas liecina par to, ka pieteicēja nevis mēģina pasliktināt, bet gluži pretēji uzlabot savas ģimenes dzīvošanas apstākļus. Tādējādi izskatāmajā lietā ir konstatējams arī otrais Saistošo noteikumu 6.punktā noteiktais apstāklis, lai pieteicēju reģistrētu pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanai vispārējā kārtībā. [12] Vienlaicīgi tiesa norāda, ka Saistošo noteikumu 19.3.apakšpunkts, pamatojoties uz kuru Dome atteicās reģistrēt pieteicēju dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā, noteic, ka papildus Palīdzības likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam pašvaldība pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību piecus gadus pēc tam, kad persona pirms palīdzības lūgšanas apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus, ja persona labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kurā iemitinājusies un deklarējusi savu dzīvesvietu uz beztermiņa īres līguma pamata vai labprātīgi atsakās no iespējas pagarināt terminēto dzīvojamās telpas īres līgumu. Tātad arī minētais tiesiskais regulējums paredz nepieciešamību konstatēt, ka persona labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kurā bija iemitinājusies, tātad faktiski dzīvojusi, nevis noslēgusi īres līgumu. [13] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīva akta, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā, izdošanai. Vienlaicīgi arī atzīstams, ka Domes 2010.gada 26.augusta lēmums (protokols Nr.13, 41.§ 3.p.) par pieteicējas nereģistrēšanu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā ir nepamatots, bet pieteicējas pieteikums ir apmierināms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.panta otro daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nolēma
apmierināt I.I. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu reģistrēt viņu Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā. Uzlikt par pienākumu Gulbenes novada pašvaldībai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, ar kuru nolemtu I.I. reģistrēt Gulbenes novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanas 1.reģistra 2.grupā ar kārtas numuru, kāds tas būtu, ja viņa tiktu reģistrēta 2010.gada 26.augustā, kad Gulbenes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr.13, 41.§ 3.p.). Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 13.aprīlī.
Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis_______________G.Ploriņš Valmierā, 2011.gada 13.aprīlī