Court convicts defendant of driving without license and imposes suspended license revocation for remaining period.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license and imposed a suspended sentence of three years and two months for the unexecuted license revocation period. The defendant admitted guilt and requested that evidence be reviewed only after the trial, which the court accepted as sufficient to establish liability. Consequently, the court ruled that no evidence examination was necessary and applied the statutory provisions to finalize the conviction and sentencing.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants, 527. panta 3. daļa: When a defendant admits guilt and requests no evidence examination, the court may convict based on existing materials without holding a formal evidence review.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2024:1128.15220027724.2.S
Lieta Nr. 15220027724
K33-0408-24/26
Rīgas rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2024. gada 28. novembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Gundega Lapiņa,
piedaloties prokurorei Diānai Cīrulei un zvērinātai advokātei Inesei Šultei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas apsūdzēts
/Persona A/, personas kods /Personas kods A/.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
/Persona A/ ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 6. septembra spriedumu atzīts par vainīgu Krimināllikuma
262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, piespiedu darbu uz 98 (deviņdesmit astoņām) stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem 10 (desmit) mēnešiem. Nolēmums stājies likumīgā
spēkā 2021. gada 12. oktobrī.
/Persona A/ /Datums A/ ap plkst. 03.27, izvairoties no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas, bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā ir atņemtas, vadīja transportlīdzekliNissan Qashqai, ar
valsts reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs A/, Ropažu novadā, Stopiņu pagastā, Ulbrokā, /Vieta A/.
Tādejādi /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[2] Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā, lūdza
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas laikā neveikt.
[3] Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi lietas dalībniekus, ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu
vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā,
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir saprotamas, apsūdzētā vaina ir
pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa
atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav
nepieciešama, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 312.
panta otrās daļas.
[4] Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu, apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst,
vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, kā atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst
to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
[6] Nosakot sodu, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, to, ka viņš ir agrāk sodīts (lietas 26.-28., 76.-78.
lapa), sodāmība nav dzēsta, pēdējo reizi sodīts ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 6. septembra spriedumu pēc
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas un galīgais sods, saskaņā ar Krimināllikuma
51.pantu, noteikts brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem, piespiedu darbu uz 98 stundām, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 5 gadiem 10 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021. gada 12. oktobrī.
Sabiedriskais darbs (iepriekš – piespiedu darbs) izciests 2023. gada 25.martā, brīvības atņemšanas sods izciests –
2022. gada 5. aprīlī. Apsūdzētajam ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 20. lapa), ir viens nepilngadīgs bērns (lietas 21.
lapa), strādā algotu darbu (lietas 49., 81.-85. lapa), no darba vietas raksturots pozitīvi (lietas 86. lapa), viņa tēvam
noteikta otrā invaliditātes grupa (lietas 87. lapa) un māsai noteikta otrā invaliditātes grupa (lietas 88. lapa).
Apsūdzētais papildus paskaidroja, ka tēvs ar māti dzīvo kopā, māsa dzīvo atsevišķi, māsai piešķirts
bezdarbnieka statuss. Apgādībā ir meita, vēl palīdz māsai, tēvam un mātei, pašam ikmēneša ienākumi sastāda 650
EUR, veic papildus darbus, ir ģimene, veselības stāvoklis labs, invaliditātes nav.
[7] Par izdarītu noziedzīgu nodarījumu tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un
taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantā norādītajiem soda noteikšanas principiem, ievērojot
Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi (Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 19. jūnija
lēmums Nr. SKK-J-348/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0619.11519007816.2.L)).
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.
pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, viņa veselības stāvokli, nožēlu par izdarīto, tiesa secina, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja
neizciesta papildsoda laikā, iepriekš izdarījis analoģiskus noziedzīgus nodarījumus, līdz ar ko apsūdzētais nekādus
secinājumus nav izdarījis un turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud jurisdikcijas intereses
tiesas sprieduma izpildē. Minētais liecina, ka apsūdzētais savas intereses nostāda augstāk par citu personu
interesēm, kas nav pieļaujami.
Tiesa secina, ka nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt alternatīva soda veidu un mēru par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, jo apsūdzētā personība liecina, ka viņš ir tendēts izdarīt noziedzīgus nodarījumus, iepriekš
sodīts par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu, secinājumus nav izdarījis un turpina izdarīt pārkāpumus.
Tas apstāklis, ka apsūdzētais palīdz savai ģimenei, vecākiem un māsai, nelieto narkotikas un alkoholu,
sporto un strādā ir pozitīvi vērtējams, taču minētais apstāklis nav pamats apsūdzētajam noteikt alternatīvu soda
veidu, jo apsūdzētais neņem vērā sabiedrības intereses un turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
Vērtējot nosakāmo soda veidu un mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta nosacījumiem, tiesa secina, ka
prokurora lūgtais soda veids un mērs ir samērīgs izdarītajam nodarījumam un atzīst, ka par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu apsūdzētajam ir nosakāms brīvības atņemšanas sods. Tiesa atzīst, ka noteiktais sods nav vērtējams kā
pārlieku bargs, bet tas ir samērīgs izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, sabiedrības interesēm un taisnīguma
nodibināšanai, kā arī tādējādi tiks sasniegts Krimināllikumā noteiktais soda mērķis, lai apsūdzētais turpmāk pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
[8] Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo un otro daļu, noteiktajam sodam
pilnīgi pievienojot neizciesto papildsodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2021. gada 6. septembra
sprieduma.
Pilnīgu soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, jo apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis
neizciesta soda laikā.
Tiesa secina, ka papildsods pēc Rīgas rajona tiesas 2021. gada 6. septembra sprieduma ir sākts izciest, no
dienas, kad apsūdzētais beidza izciest pamatsodu (Krimināllikuma 44. pants), proti no 2022. gada 5. aprīļa, līdz ar
ko izciestā papildsoda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – daļa ir no 2022. gada 5. aprīļa līdz 2024.
gada 28. novembrim, tas ir, 2 gadi 7 mēneši 23 dienas. Neizciestā papildsoda daļa ir no 2024. gada 28. novembra
līdz 2027. gada 4. februārim – 3 gadi 2 mēneši 7 dienas.
[9] Bez ievērības tiesa neatstāj to, ka apsūdzētais piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas
izmeklēšanā, paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma
21. panta otrās daļas 1. punktā minētās tiesības uz sadarbību un izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.
[10] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā
ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no /Datums A/ plkst. 5.30 līdz /Datums A/ plkst. 15.40, kas atbilst 1 (vienai)
brīvības atņemšanas dienai (lietas 29., 32.-33. lapa).
[11] Piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegumu
izbraukt no valsts – atstājams negrozāms līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai (lietas 35. lapa).
[12] Procesuālo izdevumu lietā nav. Lietisko pierādījumu lietā nav.
[13] Apsūdzētais lūdza sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2024.
gada 20. decembrī.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 520., 530. pantiem, tiesa
nosprieda
/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta
otrajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo un otro daļu, noteiktajam sodam pilnīgi pievienot neizciesto
papildsodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2021. gada 6. septembra sprieduma un galīgo sodu /Persona A/
noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs)
gadiem 2 (diviem) mēnešiem 7 (septiņām) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt
aizturēšanā pavadīto laiku no /Datums A/ plkst. 5.30 līdz /Datums A/ plkst. 15.40, kas atbilst 1 (vienai) brīvības
atņemšanas dienai.
Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt
no valsts – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā
iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts
lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības
datumu.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai
par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.
Ja lietā tiek sagatavots pilns spriedums, par to var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 (desmit)
darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).
Saīsināta sprieduma pieejamības diena – 2024. gada 28. novembrī.
Tiesnese G.Lapiņa