Court vacated first instance sentence for intentional property damage due to failure to achieve general and special prevention goals.

Lietas Nr. 11095195009

Lietas arhīva Nr. KA04-0003-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.maijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Poļakova

tiesneši D.Dumbre, G.Kveska

piedaloties prokurorei S.Dombrovskai

zvērinātam advokātam A.Zvejsalniekam

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, saistībā ar apsūdzētā /pers. F/, personas kods /personas kods/, aizstāvja

zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka apelācijas sūdzību iztiesāja krimināllietu, kurā ar Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.augusta spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu un sodīts Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un

konstatēja

ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.augusta spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu un

notiesāts par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par svešas mantas

tīšu bojāšanu šādos apstākļos:

2009.gada 23.augustā ap plkst.00.30 /pers. F/ tīši, dauzonīgu motīvu vadīts, izņēma no kabatas dzīvokļa atslēgu un ar

to saskrāpēja virsbūves krāsojumu divpadsmit vieglajām automašīnām, kas bija novietotas ielas labajā malā iepretim ēkām,

sākot no E.Smiļģa ielas 8 līdz E.Smiļģa ielai 32A, Rīgā, virzienā uz Slokas ielu, Rīgā, un tieši: 1) saskrāpēja /pers. H/

piederošās automašīnas ŠKODA FABIA, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju un

aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. H/ mantisko zaudējumu

Ls 150 apmērā; 2) saskrāpēja SIA ,,OUTDOOR LATVIA”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs 2/, piederošās automašīnas

MITSUBISHI OUTLANDER, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 3/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī

priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajai SIA ,,OUTDOOR

LATVIA” mantisko zaudējumu Ls 549,17 apmērā; 3) saskrāpēja PSI ,,DARBA MEDICĪNA” SIA, reģ. Nr./reģistrācijas

numurs 4/, piederošās automašīnas VW TIGUAN, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 5/, labās puses aizmugurējo durvju

krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajai PSI ,,DARBA MEDICĪNA" SIA mantisko

zaudējumu Ls 198 apmērā; 4) saskrāpēja /pers. I/ piederošās automašīnas AUDI A4, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 6/, labās

puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto

automašīnu un nodarīja cietušajai /pers. I/ mantisko zaudējumu Ls 400 apmērā; 5) saskrāpēja /pers. J/ piederošās

automašīnas VW GOLF, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 7/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā

spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. J/ mantisko zaudējumu Ls 300

apmērā; 6) saskrāpēja /pers. K/ piederošās automašīnas HONDA CIVIC, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 8/, labās puses

priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja

cietušajai /pers. K/ mantisko zaudējumu Ls 200 apmērā; 7) saskrāpēja /pers. L/ piederošās automašīnas BMW 318, v.r.n.z.

/reģistrācijas numurs 9/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurēja spārna krāsojumu,

tādejādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. L/ mantisko zaudējumu Ls 340 apmērā; 8) saskrāpēja

/pers. M/ piederošās automašīnas MAZDA 626, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 10/, labās puses priekšējo un aizmugurējo

durvju, kā arī

aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. M/ mantisko zaudējumu

Ls 200 apmērā; 9) saskrāpēja /pers. N/ piederošās automašīnas

MERCEDES BENZ Cl80, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 11/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā

spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajai /pers. N/ mantisko zaudējumu Ls 240 apmērā;

10) saskrāpēja /pers. P/ piederošās automašīnas OPEL ASTRA, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 12/, labās puses aizmugurējā

spārna un jumta krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. P/ mantisko zaudējumu Ls

100 apmērā; 11) saskrāpēja /pers. R/ piederošās automašīnas VW

GOLF, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 13/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto

automašīnu un nodarīja cietušajai /pers. R/ mantisko zaudējumu Ls 70 apmērā; 12) saskrāpēja /pers. S/ piederošās

automašīnas, OPEL VECTRA, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 14/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī

priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojāja minēto automašīnu un nodarīja cietušajam /pers. S/ mantisko

zaudējumu Ls 200 apmērā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ tika sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā, ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Cietušo/pers. H/ kaitējuma kompensācija Ls 150 (viens simts piecdesmit latu) apmērā, PSI „Darba medicīna”

kaitējuma kompensācija Ls 198 (viens simts deviņdesmit astoņu latu) apmērā, /pers. V/ kaitējuma kompensācija Ls 400

(četri simts latu) apmērā, /pers. J/ kaitējuma kompensācija Ls 150 (simts piecdesmit latu) apmērā, /pers. K/ kaitējuma

kompensācija Ls 200 (divi simti latu) apmērā, /pers. L/ kaitējuma kompensācija Ls 340 (trīs simti četrdesmit latu) apmērā,

/pers. M/ kaitējuma kompensācija Ls 200 (divi simti latu) apmērā, /pers. N/ kaitējuma kompensācija Ls 240 (divi simti

četrdesmit latu) apmērā, /pers. P/ kaitējuma kompensācija Ls 100 (viens simts latu) apmērā, /pers. R/ kaitējuma

kompensācija Ls 70 (septiņdesmit latu) apmērā un /pers. S/ kaitējuma kompensācija Ls 200 (divi simti latu) apmērā nav

apmierināta šajā procesā.

/pers. F/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā /pers. F/ aizstāvis – zvērināts advokāts A.Zvejsalnieks

iesniedza apelācijas sūdzību.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 5.marta lēmumu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesas 2012.gada 21.augusta spriedums atstāts negrozīts.

2013.gada 5.martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija pieņēmusi blakus lēmumu, ar kuru konstatēti būtiski

Kriminālprocesa likuma pārkāpumi izmeklēšanas gaitā. Līdz ar to par nepieļaujamiem un neizmantojamiem pierādīšanā atzīti

2009.gada 23.augusta /pers. F/ nopratināšanas protokols un /pers. F/ 2009.gada 23.augusta vaļsirdīgā atzīšanās.

Apsūdzētā /pers. F/ aizstāvis A.Zvejsalnieks iesniedza kasācijas sūdzību, kurā lūdza atcelt apelācijas instances tiesas

lēmumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ar 2013.gada 28.maija lēmumu nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas

2013.gada 5.marta lēmumu un blakus lēmumu, un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Apsūdzētā /pers. F/ aizstāvja A.Zvejsalnieka apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. F/ vaina viņam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta. Aizstāvis norāda, ka attiecībā uz Krimināllikuma 185.pantu jākonstatē un

jāpierāda mantas bojāšanas fakts. Ar mantas bojāšanu jāsaprot tāda kaitējuma nodarīšana, kura rezultātā samazinājusies

mantas lietošanas vērtība tādā mērā, ka to vairs nevar pilnīgi izmantot pēc mantas nozīmes bez atbilstoša remonta,

izlabošanas, atjaunošanas u.tml., lai atjaunotu tās derīgās īpašības. Attiecīgi, lai konstatētu /pers. F/ vainu, būtu jākonstatē

un jāpierāda apsūdzībā norādīto transporta līdzekļu bojājumi un tas, kādā mērā tie samazinājuši šo transportlīdzekļu

vērtību, kā arī to, ka nepieciešami remontdarbi transportlīdzekļu atjaunošanai.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010.gada 15.decembra lēmumu

Nr. SKK-600/2010, kurā norādīts, ka nav iespējams konstatēt bojāšanas faktu un vienlaicīgi konstatēt, ka nav pierādīta

sabojātā īpašuma vērtība un nodarītie zaudējumi. Tāpat sūdzības iesniedzējs citē Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2007.gada 24.aprīļa lēmumā norādīto, ka automašīnas virsbūves bojājums, kurš neliedz ar automašīnu

turpmāk pārvietoties, ir uzskatāms par mantas bojāšanu Krimināllikuma 185.panta izpratnē, ja ir konstatēta nepieciešamība

veikt automašīnas remontu tās virsbūves atjaunošanai.

Uzskata, ka lietā nav pierādīts mašīnu bojāšanas fakts, tiesa nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatota mašīnu

bojājuma fakta konstatācija.

Norāda, ka neviena automašīna, kuru bojāšana inkriminēta /pers. F/, nav tikusi apskatīta individuāli, izņemot

automašīnu „Honda Civic”, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 8/. Mantas bojāšanas fakts konstatēts ar apskates protokolu.

Norāda, ka nevienai automašīnai nav veikta ekspertīze, automašīnas nav bijušas jaunas, vairāki cietušie bojājumus

konstatējuši pēc ilgāka laika, attiecīgi, skrāpējumi varējuši rasties arī citā laikā un apstākļos, par ko lietā nav izslēgtas

saprātīgas šaubas. Uzskata, ka lietā bijis nepieciešams veikt ekspertīzi, lai konstatētu automašīnu virsbūves bojājumus.

Tāpat norāda, ka tiesa nav norādījusi ar it kā notikušo mantas bojāšanu nodarīto kaitējumu, bet tikai vispārīgi

norādījusi uz skrāpējumiem. Tai pat laikā tiesa pamatoti noraidījusi cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas. Neviens no

cietušajiem netika tiesā iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu automašīnu remontu, remonta izmaksas vai automašīnas

vērtības samazinājumu. Attiecīgi, nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem tiesa vadījusies, kvalificējot noziedzīgo

nodarījumu, ja nav konstatējams nodarītā kaitējuma apmērs.

Uzskata, ka tiesa ir izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus, pie kam, dokumenti, uz kuriem tiesa atsauksies spriedumā,

ir iegūti ar rupjiem procesuāliem pārkāpumiem. Tiesa atzinusi par pierādījumu 2009.gada 23.augusta procesuālās darbības

ar /pers. F/, kas iegūtas pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punktu, t.i., procesuālas darbības veiktas

ar nepilngadīgo bez aizstāvja klātbūtnes.

Norāda, ka ir nepieņemams tiesas secinājums, ka /pers. F/ policijā nogādāts labprātīgi, līdz ar ko par viņa aizturēšanu

nebija jāsastāda aizturēšanas protokols. Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. F/ un /pers. C/ aizturējuši liecinieki, kuri tos

nodevuši policijas darbiniekiem, pēc kā abi aizturētie ar policijas automašīnu nogādāti policijā. Pie minētajiem apstākļiem

secināms, ka /pers. F/ un /pers. C/ brīvība bija ierobežota, viņi labprātīgi neieradās iecirknī, tādejādi tika pieļauts

Kriminālprocesa likuma 266.panta pārkāpums.

Norāda, ka nav pieļaujams par pierādījumu izmantot /pers. F/ liecinieka statusā sniegtās liecības 2009.gada 23.augustā

laikā no plkst.01.15 līdz plkst.01.35, jo /pers. F/ ticis aizturēts un vainots noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, līdz ar ko

nebija pamata viņa pratināšanai liecinieka statusā, turklāt, bez advokāta klātbūtnes. Turklāt, /pers. F/ ticis pratināts laikā, kad

kriminālprocess vēl nebija uzsākts.

Norāda, ka tiesa bez jebkāda speciālista atzinuma norādījusi, ka automašīnas tikušas sabojātas 2009.gada 23.augustā.

Norāda, ka lietā nav nekādu pierādījumu tam, ka automašīnas tikušas skrāpētas ar atslēgu. Tas ir tikai pieņēmums, ko

izdarījuši liecinieki.

Uzskata, ka lietā pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu, kuras tiesas izmeklēšanā netika novērstas.

Norāda, ka tiesas veiktais liecinieka /pers. C/ liecību vērtējums neatbilst Kriminālprocesa likuma 19.panta noteikumiem,

j o /pers. F/ un /pers. C/ tikuši aizturēti kopā, līdz ar ko secināms, ka sākotnēji abas personas vainotas noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, attiecīgi, abas minētās personas ieguva aizturēto statusu. /pers. C/, izvēloties savu aizstāvības

taktiku, liecināja pret /pers. F/, tomēr faktiski /pers. C/ pirmstiesas procesā nopratināts kā liecinieks. Norāda, ka /pers. C/

liecības jāvērtē kontekstā ar notikušo, jo tiesā /pers. C/ skaidrojis, ka uzskatījis, ka arī viņu tur aizdomās par automašīnu

skrāpēšanu. Norāda, ka, lai arī /pers. C/ 2009.gada 23.augustā tika aizturēts un nogādāts policijas telpās, nekāda procesuāla

noformējuma tam nav. Uzskata, ka šādos apstākļos, ka liecinieks dažādos laikos sniedz dažādas liecības, pastāv šaubas par

liecinieka liecību ticamību, kuras tulkojamas par labu apsūdzētajam. Turklāt, nevar uzskatīt, ka /pers. C/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtās liecības ir patiesas, jo arī tiesā /pers. C/ liecinājis, būdams brīdināts par kriminālatbildību. Norāda, ka

tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka /pers. C/ kriminālprocesā pratināts nepareizā procesuālā statusā, jo viņš tika aizturēts

2009.gada 23.augustā kopā ar /pers. F/, līdz ar ko /pers. C/, sniedzot liecības kā liecinieks, bija informēts par pienākumu

sniegt liecības, tomēr praktiski izvēlējās aizstāvības pozīciju, jo tika informēts, ka /pers. F/ it kā liecinājis pret viņu.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.augusta spriedumu un taisīt jaunu, /pers. F/

attaisnojošu spriedumu.

Atkārtoti izskatot lietu apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību

uzturēja un norādīja, ka viņš neatzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, lūdz pirmās instances

tiesas spriedumu atcelt un taisīt lietā jaunu attaisnojošu spriedumu.

Aizstāvis A.Zvejsalnieks lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, taisīt lietā attaisnojošu spriedumu.

Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore formāli ir grozījusi apsūdzību, bet cietušo liecībās zaudējums formulēts kā

materiālais zaudējums, nevis kā automašīnas bojājums. Liecinieki nevarēja redzēt /pers. F/ inkriminēto darbību izdarīšanu,

atslēgas nav bijušas apsūdzētā rokās, bet vilkās pa zemi. Atslēgas tika izņemtas, bet ekspertīze nav veikta. Turklāt aizstāvis

lūdza pieņemt blakus lēmumu par policijas darbinieku rīcību, kuri ir pratinājuši nepilngadīgo /pers. F/ bez vecāku un

advokāta klātbūtnes. Minēto /pers. F/ nopratināšanas protokolu atzīt par nepieļaujamu pierādījumu. Aizstāvis norāda, ka

pastāv pamats Krimināllikuma 49.1panta noteikumu piemērošanai un /pers. F/ atbrīvošanai no soda gadījumā, ja tiesa

secinās, ka lietā ir pamatoti taisīts notiesājošs spriedums.

Prokurore S.Dombrovska lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu notiesājošu spriedumu saskaņā

ar apelācijas instances tiesas sēdē celto apsūdzību. Nosakot /pers. F/ sodu, piemērot Krimināllikuma 49.1.panta pirmās

daļas 1.punkta noteikumus un sodīt /pers. F/ ar piespiedu darbu uz 80 stundām.

Izskatījusi krimināllietu apelācijas instances tiesas sēdē, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, iesniegtās apelācijas

sūdzības motīvus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. F/ pamatoti tika atzīts par vainīgu un

notiesāts par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore Kriminālprocesa likuma 462.panta kārtībā sakarā ar noziedzīgā nodarījuma

faktisko apstākļu maiņu, nemainoties noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, sākotnēji rakstiski un vēlāk arī fiksējot

precizējumus tiesas sēdes protokolā, ir grozījusi /pers. F/ pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas celto apsūdzību.

Grozītajā apsūdzībā norādīts, ka /pers. F/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un proti:

2009.gada 23.augustā ap plkst.00.30 /pers. F/ tīši, dauzonīgu motīvu vadīts, nolūkā bojāt svešu mantu, izņēma no

kabatas dzīvokļa atslēgu un ar to saskrāpēja virsbūves krāsojumu divpadsmit vieglajām automašīnām, kas bija novietotas

ielas labajā malā iepretim ēkām, sākot no E.Smiļģa ielas 8 līdz E.Smiļģa ielai 32A, Rīgā, virzienā no Slokas ielas, Rīgā, un

tieši:

1) saskrāpēja /pers. H/ piederošās automašīnas SKODA FABIA, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 150 vērtībā, kas pēc Eiro

ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 213,43;

2) saskrāpēja SIA “DNB Nord Līzings” īpašumā un SIA „OUTDOOR LATVIA” reģ. Nr./reģistrācijas numurs 2/,

turējumā esošās automašīnas MITSUBISHI OUTLANDER. v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 3/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 549,17

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 781,40;

3) saskrāpēja SIA /Nosaukums C/ īpašumā un PSI „DARBA MEDICĪNA” SIA, reģ.Nr./reģistrācijas numurs 4/,

turējumā esošās automašīnas VW TIGUAN, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 5/, labās puses aizmugurējo durvju krāsojumu,

tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 158,56 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst

EUR 225,61;

4) saskrāpēja /pers. I/ piederošās automašīnas AUDI A4, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 6/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju, kā arī priekšējo un aizmugurējo spārnu krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 400

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 569,15;

5) saskrāpēja /pers. J/ piederošās automašīnas VW GOLF v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 7/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 150 vērtībā, kas pēc Eiro

ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 213,43;

6) saskrāpēja /pers. K/ piederošās automašīnas HONDA CIVIC, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 8/, labās puses

priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 200 vērtībā kas

pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57;

7) saskrāpēja /pers. O/ piederošās un /pers. L/ lietošanā esošās automašīnas BMW 318 v.r.n.z. /reģistrācijas numurs

9/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot

automašīnu Ls 240 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 341,49;

8) saskrāpēja /pers. M/ piederošās automašīnas MAZDA 626, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 10/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju, kā arī aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 200 vērtībā, kas pēc

Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57;

9) saskrāpēja /pers. N/ piederošās automašīnas MERCEDES BENZ ?180, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 11/, labās

puses priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 183,47

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 261,04;

10) saskrāpēja /pers. P/ piederošās automašīnas OPEL ASTRA, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 12/, labās puses

aizmugurējā spārna un jumta krāsojumu Ls 100 vērtībā kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst

EUR 142,29;

11) saskrāpēja /pers. R/ piederošās automašīnas V W GOLF, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 13/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 70 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības

likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 99,60;

12) saskrāpēja /pers. S/ piederošās automašīnas OPEL VECTRA v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 14/, labās puses

priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls

200 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57.

Tādējādi /pers. F/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Turklāt apelācijas instances tiesas sēdē prokurore ir norādījusi, ka grozītajā apsūdzībā viņa kļūdaini ir norādījusi, ka

bojātās automašīnas tika novietotas virzienā no Slokas ielas Rīgā, grozot apsūdzību prokurore ir sajaukusi pirmā

apsūdzības teikuma jēgu, būdama pārliecināta, ka tajā tiek norādīts nevis automašīnu novietošanas virziens, bet gan

apsūdzētā /pers. F/ un liecinieka /pers. C/ kustību virziens. Šī iemesla dēļ, rūpīgi izpētot minētā teikuma saturu, prokurore ir

lūgusi grozīt apsūdzību un 2016.gada 16.maijā grozītajā apsūdzībā teikumu:

2009.gada 23.augustā ap plkst.00.30 /pers. F/ tīši, dauzonīgu motīvu vadīts, nolūkā bojāt svešu mantu, izņēma no

kabatas dzīvokļa atslēgu un ar to saskrāpēja virsbūves krāsojumu divpadsmit vieglajām automašīnām, kas bija novietotas

ielas labajā malā iepretim ēkām, sākot no E.Smiļģa ielas 8 līdz E.Smiļģa ielai 32A, Rīgā, virzienā no Slokas ielas, Rīgā.

grozīt uz teikumu:

2009.gada 23.augustā ap plkst.00.30 /pers. F/ tīši, dauzonīgu motīvu vadīts, nolūkā bojāt svešu mantu, izņēma no

kabatas dzīvokļa atslēgu un ar to saskrāpēja virsbūves krāsojumu divpadsmit vieglajām automašīnām, kas bija novietotas

ielas labajā malā iepretim ēkām, sākot no E.Smiļģa ielas 8 līdz E.Smiļģa ielai 32A, Rīgā, virzienā uz Slokas ielu, Rīgā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka minētais tiesas sēdē veiktais grozījums, kas tika fiksēts tiesas sēdes protokolā,

atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un krimināllietas materiālos iegūtiem pierādījumiem.

Apsūdzētais /pers. F/ paziņoja, ka viņam ir saprotama apelācijas instances tiesas sēdē grozītās apsūdzības būtība,

savu vainu viņam celtajā apsūdzībā viņš neatzīst, uztur aizstāvja iesniegto sūdzību un lūdz viņu attaisnot.

Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtēja lietā esošos pierādījumus, pamatoti ir

notiesājusi /pers. F/ Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietā nepastāv

apstākļi, kas katrā ziņā izraisa pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pēc būtības.

Apstāklis, ka valsts apsūdzība apelācijas instances tiesas sēdē ir grozījusi apsūdzību 462.panta otrās daļas noteiktajā

kārtībā pats par sevi nav uzskatāms par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai, jo mainoties noziedzīgā

nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija veikto grozījumu rezultātā netika mainīta.

Kriminālprocesa likuma 455.panta trešā daļa noteic, ka pat tiesa pati var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus

noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz

aizstāvību.

Pastāvot apstākļiem, kad šos faktiskos apstākļus groza valsts apsūdzības uzturētājs ar savu Kriminālprocesa likuma

462.panta otrās daļā kārtībā pieņemto lēmumu, minētais lēmums savlaicīgi tika izsniegts apsūdzētajam un viņa aizstāvim,

dodot laiku sagatavoties grozītai apsūdzībai, apelācijas instances tiesa secina, ka tādā veidā apsūdzētā tiesības uz

aizstāvību netika pārkāptas un /pers. F/ procesuālais stāvoklis netika pasliktināts.

Turklāt Kriminālprocesa likuma 564.panta piektā daļa norāda uz to, ka ja apelācijas instances tiesa konstatē tādus

noziedzīgā nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem apstākļiem, tā sniedz

jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu.

Ievērojot, ka apelācijas instances tiesas sēdē izskatāmās sūdzības ietvaros tika grozīta /pers. F/ celtā apsūdzība,

minētie grozījumi nav tik būtiski, kuru dēļ lietā būtu taisāms pilnīgi jauns spriedums, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta piektās daļas noteikumiem lietā sniedzams jauns noziedzīgā nodarījuma

apraksts, kurš ir atzīstams par pamatotu un pilnīgi apstiprinās ar lietā iegūtiem pierādījumiem.

/pers. F/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un proti:

2009.gada 23.augustā ap plkst.00.30 /pers. F/ tīši, dauzonīgu motīvu vadīts, nolūkā bojāt svešu mantu, izņēma no

kabatas dzīvokļa atslēgu un ar to saskrāpēja virsbūves krāsojumu divpadsmit vieglajām automašīnām, kas bija novietotas

ielas labajā malā iepretim ēkām, sākot no E.Smiļģa ielas 8 līdz E.Smiļģa ielai 32A, Rīgā, virzienā uz Slokas ielu, Rīgā, un

tieši:

1) saskrāpēja /pers. H/ piederošās automašīnas SKODA FABIA, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 150 vērtībā, kas pēc Eiro

ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 213,43;

2) saskrāpēja SIA “DNB Nord Līzings” īpašumā un SIA „OUTDOOR LATVIA” reģ. Nr./reģistrācijas numurs 2/,

turējumā esošās automašīnas MITSUBISHI OUTLANDER. v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 3/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 549,17

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 781,40;

3) saskrāpēja SIA “Hipolīzings” īpašumā un PSI „DARBA MEDICĪNA” SIA, reģ. Nr./reģistrācijas numurs 4/,

turējumā esošās automašīnas VW TIGUAN, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 5/, labās puses aizmugurējo durvju krāsojumu,

tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 158,56 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst

EUR 225,61;

4) saskrāpēja /pers. I/ piederošās automašīnas AUDI A4, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 6/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju, kā arī priekšējo un aizmugurējo spārnu krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 400

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 569,15;

5) saskrāpēja /pers. J/ piederošās automašīnas VW GOLF, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 7/, labās puses priekšējo un

aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 150 vērtībā, kas pēc Eiro

ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 213,43;

6) saskrāpēja /pers. K/ piederošās automašīnas HONDA CIVIC, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs 8/, labās puses

priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 200 vērtībā kas

pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57;

7) saskrāpēja /pers. O/ piederošās un /pers. L/ lietošanā esošās automašīnas BMW 318, v.r.n.z. /reģistrācijas numurs

9/, labās puses priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot

automašīnu Ls 240 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 341,49;

8) saskrāpēja /pers. M/ piederošās automašīnas MAZDA 626, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 10/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju, kā arī aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 200 vērtībā, kas pēc

Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57;

9) saskrāpēja /pers. N/ piederošās automašīnas MERCEDES BENZ ?180, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 11/, labās

puses priekšējo un aizmugurējo durvju un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 183,47

vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 261,04;

10) saskrāpēja /pers. P/ piederošās automašīnas OPEL ASTRA, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 12/, labās puses

aizmugurējā spārna un jumta krāsojumu Ls 100 vērtībā kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst

EUR 142,29;

11) saskrāpēja /pers. R/ piederošās automašīnas V W GOLF, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 13/, labās puses priekšējo

un aizmugurējo durvju krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls 70 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības

likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 99,60;

12) saskrāpēja /pers. S/ piederošās automašīnas. OPEL VECTRA, v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 14/, labās puses

priekšējo un aizmugurējo durvju, kā arī priekšējā un aizmugurējā spārna krāsojumu, tādējādi sabojājot minēto automašīnu Ls

200 vērtībā, kas pēc Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas atbilst EUR 284,57.

Ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Neskatoties uz to, ka /pers. F/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina, viņa vaina

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnīgi pierādīta ar lietā iegūtiem

pierādījumiem, kurus analizējusi pirmās instances tiesa savā spriedumā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. F/ vaina pilnīgi apstiprinās ar cietušo /pers. K/, /pers. V/, /pers. J/, /pers. M/,

/pers. N/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kurtu analīze ir sniegta pirmās instances tiesas sēdē un kurus

apelācijas instances tiesa atzīst par iespējamu neatkārtot, izmantojot Kriminālprocesa likuma 564.panta sestās daļas

noteikumus.

Apelācijas instances tiesas sēdē tika nopratināts cietušais /pers. L/, kurš paskaidroja, ka viņš lietoja māsai /pers. O/

piederošo automašīnu BMW ar v.n.r.z. /reģistrācijas numurs 9/. 2009.gada 22.augusta vakarā nolicis automašīnu /adrese 2/.

Švīkas automašīnai nebija. 2009.gada 24.augustā plkst.07.00, pieejot pie automašīnas, pamanīja lielu, garu švīku

automašīnas labajā pasažieru pusē, no automašīnas aizmugurējā luktura līdz priekšējam lukturim. Automašīnai nebija

KASKO apdrošināšanas. Konsultējoties ar specialistiem, viņš ir konstatējis, ka automašīnai varēja būt nodarīts kaitējums Ls

340 apmērā. Ņemot vērā, ka viņam nebija šādu līdzekļu veikt automašīnas remontu autoservisā, automašīnu ir remontējis

pats, remonts viņam izmaksāja Ls 240. Līdz ar to automašīnai nodarīto bojājumu vērtība samazināma par Ls 100, sastāda

Ls 240 jeb EUR 341,49.

Gan uz pirmās instances tiesas sēdi, gan uz apelācijas instances tiesas sēdi vairākkārt tika aicināti cietušie /pers. H/,

/pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, cietušo SIA “Outdoor Latvija” un PSI “Darba Medicīna” pārstāvji.

Tika noskaidrots, ka par SIA “Darba medicīna” if P&C Insurance AS Latvijas filiāles atlīdzību regulētājs ir norādījis,

ka transportlīdzeklim VW Tiguan, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs 5/, aptuvenie kopējie zaudējumi ir

noteikti EUR 225,61 (LVL 158,56), no kā maksas gadījumā tiks atskaitīts klienta pašrisks EUR 142,29 (LVL 100) (lietas

2.sējuma 229.lapa).

Attiecībā par cietušajai /pers. N/ piederošo automašīnu Mercedes Benz C180 ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs 11/, noskaidrots, ka apdrošināšanas atlīdzība /pers. N/ izmaksāta EUR 161,45 apmērā (lietas 2.sējuma 212.lapa),

pie apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tika ieturēta no klienta pašriska daļa EUR 99,60 apmērā (lietas 2.sējuma 228.lapa).

Tādējādi, tika noskaidrots, ka automašīna tika sabojāta par Ls 183,47, jeb EUR 261,04.

Neskatoties uz to, ka cietušais /pers. J/ jau pirmās instances tiesas sēdē norādīja, ka viņa automašīna tika sabojāta par

Ls 150 nevis Ls 300, kā viņš to ir bijis norādījis agrāk, pirmās instances tiesa sprieduma aprakstošajā daļā nebija grozījusi

sabojātās automašīnas vērtību, tādējādi norādot faktiskiem apstākļiem neatbilstošas ziņas.

Visi minētie gadījumi guva atspoguļojumu prokurores grozītajā apsūdzībā, attiecīgi samazinot sabojāto automašīnu

vērtību.

Neskatoties uz vairākkārtējiem cietušo atkārtotiem izsaukumiem, daļa no cietušajiem uz tiesas sēdi nav ieradusies,

ievērojot, ka no notikumu dienas ir pagājuši gandrīz 7 gadi, cietušo pieteiktās kaitējuma atlīdzības netika apmierinātas,

pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā netika pārsūdzēts, secināms, ka cietušie ir zaudējuši interesi par tik ilgstošā laika

posmā izskatāmo krimināllietu un izvairās no ierašanas tiesā.

Apelācijas instances tiesa secina, ka pirmās instances tiesas sēdē minēto liecinieku liecības pilnīgi pamatoti tika

nolasītas Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā.

Apelācijas instances tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka pastāv pamats neticēt cietušo pirmstiesas

kriminālprocesā sniegtajām liecībām. Minētās liecības atreferētas pirmās instances tiesas spriedumā un apelācijas instances

tiesa Kriminālprocesa likuma 564.panta sestās daļas kārtībā atzīst par iespējamu tās neatkārtot.

Apelācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu zvērināta advokāta norādi par to, ka automašīnas varēja tikt sabojātas

citos apstākļos, ņemot vērā, ka virkne cietušo ir griezusies ar iesniegumiem policijā nevis uzreiz 2009.gada 20.augustā, kad

notika noziedzīgais nodarījums, bet nedaudz vēlāk.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas

secinājumus par to, ka visas automašīnas, par kuru tīšu bojāšanu ir celta apsūdzība /pers. F/, ir sabojātas tieši 2009.gada

23.augustā pēc plkt.00.30. Apsūdzētais /pers. F/ un notikumu aculiecinieks /pers. C/ tika aizturēti noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas vietā un laikā, tika izsaukti policijas darbinieki un veikta notikumu vietas apskates, kuras rezultātā tika konstatēti

bojājumi visām 12 automašīnām, par kuru bojāšanu /pers. F/ ir celta apsūdzība (lietas 1.sējuma 7.-8.lapa).

Liecinieki /pers. E/, /pers. T/, /pers. U/ un /pers. D/ ir bijuši /pers. F/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma aculiecinieki.

Minēto liecinieku tiesas sēdē sniegtās un pirmās instances tiesas spriedumā analizētās liecības pārliecinoši norāda uz to, ka

visas automašīnas ir saskrāpējis /pers. F/. Minēto liecinieku liecības ir bijušas konsekventas gan pirmstiesas izmeklēšanas

laikā, gan tiesas sēdē, tajās sniegtās ziņas veido pilnu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ainu un izslēdz visas saprātīgās

šaubas par /pers. F/ celtās apsūdzības pamatotību.

Minēto liecinieku liecības pilnīgi apstiprinās ar liecinieka /pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtajām

liecībām.

2009.gada 31.augustā /pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesā liecināja, ka Rīgas svētkos pēc salūta pavadījis /pers. F/

uz mājām Ed.Smiļģa ielā pie viņa vecāsmātes. Ejot pa Ed.Smiļģa ielu, /pers. F/ paņēma atslēgu labajā rokā un sāka skrāpēt

automašīnas. Atceras, ka saskrāpēja automašīnu Opel Vectra zilā krāsā. /pers. F/ vilka svītru no viena automašīnas gala

līdz otram. Viņš jautājis, kāpēc tā dara, /pers. F/ atbildējis: “prikola pēc”. Turot atslēgu labajā rokā, /pers. F/ turpinājis

skrāpēt automašīnas, ejot uz priekšu. /pers. F/ saskrāpēja ļoti daudzas automašīnas. Kad izgājuši līdz krustojumam ar

Strazdu ielu, pie viņiem pieskrējuši divi vīrieši, aizturējuši viņus, veda atpakaļ uz mašīnām un rādīja saskrāpējumus. Atpakaļ

ejot redzējis, ka visas automašīnas, kas stāvēja rindā, ir saskrāpētas. Atslēgas /pers. F/ ir piekārtas ķēdē pie biksēm, ar

tām /pers. F/ arī skrāpēja automašīnas. Viņš skrāpēja automašīnas līdz vietai, kur viņus aizturēja. (lietas 1.sējuma 158.-

159.lapa).

2009.gada 2.novembrī liecinieks /pers. C/ papildus liecināja, ka bija dzirdams brīdis, kad /pers. F/ skrāpēja

automašīnas. Uz ielas neviena cita cilvēka nebija. Viņi gājuši divatā, gar mašīnām, pa ietvi (lietas 1.sējuma 160.lapa).

Minētās /pers. C/ liecības pilnīgi saskan ar liecinieku /pers. E/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. D/ sniegtajām liecībām par

to, ka sēžot lapenē viņi dzirdējuši metāla troksni, kas tuvojās. Tad tieši pretī mājai redzējuši divus jauniešus, kas skrāpē

stāvošās automašīnas. Skrāpēja apsūdzētais, otrs gāja blakus. Neviens cits to darīt nevarēja, jo citu cilvēku uz ielas nebija.

Automašīnas tika skrāpētas ar atslēgu, kas tika piekarināta pie ķēdes. Aizturēšanas brīdī atslēgu bunte /pers. F/ bija rokā.

Jaunieši piedāvājuši naudu, lai netiktu saukta policija, bet liecinieki izsauca policiju. /pers. C/ tika pratināts liecinieka statusā,

jo liecinieki /pers. E/, /pers. T/, /pers. U/ un /pers. D/ uzreiz norādīja, ka automašīnas ir skrāpējis viens /pers. F/. Uz

nopratināšanas laiku viņš bija sasniedzis pilngadību. Izvērstākas liecības viņš ir devis nevis uzreiz pēc aizturēšanas, bet

nedēļu un vairākus mēnešus pēc notikuma. /pers. F/ tika atzīts par aizdomās turēto personu jau 2009.gada 26.augustā un šis

fakts nevarēja atstāt iespaidu uz /pers. C/ liecībām pirmstiesas kriminālprocesa laikā, jo /pers. C/ 2009.gada 31.augustā un

2.novembrī nebija pamata uzskatīt, ka viņš tiek turēts aizdomās par automašīnu bojāšanu. Pirms nopratināšanas /pers. C/

tika izskaidrotas viņa kā liecinieka procesuālās tiesības un viņš tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu

liecību sniegšanu.

Pirmās instances tiesa, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar /pers. C/ sniegto liecību grozīšanu pirmās instances tiesas

sēdē, pamatoti nākusi pie atzinuma, ka pirmās instances tiesā /pers. C/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par

nepatiesu liecību sniegšanu, ir sniedzis nepatiesas liecības, un viņa rīcībā ir saskatāmas Krimināllikuma 300.panta pirmajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Turklāt savā lēmumā tiesa nav norādījusi noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas laiku – pirmās instances tiesā nepatiesu liecību sniegšanas datumu.

Kriminālprocesa likuma 371.panta piektā daļa noteic, ka tiesnesis, vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas

iztiesāšanā, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai – likumā noteiktajos gadījumos – prokuratūrai.

Kriminālprocesa likuma 473.panta sestā daļa paredz, ka lēmumu par apzināti nepatiesas liecības, atzinuma vai

tulkojuma konstatāciju vai par piespiešanas dot nepatiesu liecību, atzinumu vai izdarīt tulkojumu konstatāciju, vai arī

nepamatotas atteikšanās dot liecību, atzinumu vai izdarīt tulkojumu konstatāciju tiesa pieņem vienlaikus ar spriedumu.

Lēmumu nosūta izmeklēšanas iestādei.

Pastāvot šādam krimināltiesiskam minētā jautājuma regulējumam, pirmās instances tiesa nelikumīgi ir pieņēmusi

lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. C/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 300.panta

pirmās daļas un minētais pirmās instances tiesas lēmums ir atceļams kā nelikumīgs.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem, tiesai bija pienākums pieņemt lēmumu, ar kuru tiek konstatētas /pers.

C/ rīcībā noziedzīgā nodarījuma pazīmes un nosūtīt to izmeklēšanas iestādei jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa

uzsākšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts, Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā.

Atceļot pirmās instances tiesas 2012.gada 21.augusta lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. F/, apelācijas

instances tiesai vairs nepastāv pamats Kriminālprocesa likuma 473.panta sestās daļas kārtībā ziņot par /pers. C/ nepatiesu

liecību sniegšanu pirmās instances tiesas 2012.gada 14.maija sēdē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais

nodarījums klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad

tā izdarījusi kriminālpārkāpumu, pagājuši divi gadi.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka no /pers. C/ izdarītā kriminālpārkāpuma ir pagājuši četri gadi, tātad ir iestājies

kriminālatbildības noilgums.

Krimināllietu tiesas kolēģija, neskatoties uz to, ka nepastāv vairs pamats /pers. C/ saukšanai pie kriminālatbildības par

nepatiesas liecību sniegšanu pirmās instances tiesas sēdē, par ticamām atzīst minētā liecinieka pirmstiesas izmeklēšanas

laikā sniegtās liecības, kurās viņš atklāti un detalizēti stāsta par /pers. F/ rīcību, sabojājot 12 automašīnas. Minētās liecības

apstiprinās ar citiem lietā iegūtiem pierādījumiem, kas objektīvi analizēti pirmās instances tiesas spriedumā.

Apelācijas instances tiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem par to, ka /pers. F/ pirmstiesas

kriminālprocesa laikā sniegtās liecības atzīstamas par pieļaujamu pierādījumu.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka /pers. F/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā, būdams nepilngadīga persona,

2009.gada 23.augustā, ir sniedzis liecības bez aizstāvja piedalīšanās, kura piedalīšanās ir obligāta saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 83.panta noteikumiem. Turklāt nopratinot nepilngadīgo personu kā liecinieku pratināšanā ir tiesības

piedalīties viņa tuviniekam vai vienam no likumiskajiem pārstāvjiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 152.panta

noteikumiem.

Pastāvot apstākļiem, kad /pers. F/ nopratināšanas laikā tika pieļauti Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas liedz

konkrētā pierādījuma izmantošanu, apelācijas instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas

kārtībai atzīst /pers. F/ 2009.gada 23.augusta nopratināšanas protokolu un pašrocīgi rakstītu atzīšanos par nepieļaujamiem

pierādījumiem.

Par policijas darbinieku pieļautajiem kriminālprocesa likuma pārkāpumiem Krimināllietu tiesas kolēģija nesaskata

pamatu ziņot augstākstāvošām amatpersonām tā iemesla dēļ, ka no /pers. F/ nopratināšanas dienas ir pagājuši gandrīz 7

gadi.

Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā sniegtajam 2010.gada 5.augusta trasoloģiskās

ekspertīzes atzinuma vērtējumam un neatzīst to par pierādījumu lietā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka nav pamata neticēt cietušajiem, kas noteica bojātās automašīnas vērtību. Kā tas ir

redzams no izziņām, kuras izsniedza apdrošināšanas iestādes, apdrošināšanas iestāžu vērtējums nav lielā mērā atšķīries no

tā vērtējuma, kuru sniedza paši cietušie – bojāto automašīnu īpašnieki. Gadījumos, kad cietušo vērtējums pārsniedza

summas, kas tika izmantotas bojājumu likvidēšanai, cietušie godīgi to atzina un samazināja bojātās automašīnas vērtējumu.

Tiesas sēdē cietušie apstiprināja savu sniegto vērtējumu. Vislielākie zaudējumi tika nodarīti SIA “OUTDOOR” turējumā

esošajai automašīnai MITSUBISHI OUTLANDER valsts Nr. /reģistrācijas numurs 3/ un šo zaudējumu patiesīgumu

apstiprina AAS “Gjensidige Baltic” izziņa par to, ka nodarīto zaudējumu apjoms sastāda Ls 549,17 (jeb EUR 781,40)

(lietas 1.sējuma 29.lapa).

Kā apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja cietušais /pers. L/, nodarītie zaudējumi nevar būt atkarīgi no

automašīnas izlaiduma gada, jo dažreiz daudz vecāka izlaiduma gada automašīnas detaļas, kas noņemtas no ražošanas, tiek

vērtētas daudz lielākā naudas izteiksmē.

Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pants noteic, ka priekšmetu vērtība

nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Apelācijas instances 2016.gada 17.februāra tiesas sēdē prokurore ir lūgusi izsaukt uz tiesas sēdi cietušos, kas netika

nopratināti pirmās instances tiesas sēdē. Apmierinot minēto prokurores lūgumu, tiesa ir norādījusi prokurorei, ka minēto

cietušo ierašanos uz tiesas sēdi nebija iespējams nodrošināt vairāku gadu garumā, sakarā ar ko tika pārkāptas tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Atbildot uz tiesas jautājumu, prokurore ir norādījusi, ka viņa uzskata par

nepieciešamu aicināt kādu specialistu, kas varētu palīdzēt noskaidrot bojātās mantas vērtību. Lietas iztiesāšana tikusi atlikta

sakarā ar cietušo atkārtotu aicināšanu uz tiesas sēdi un BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta darbinieka /pers. AT/

aicināšanu uz tiesas sēdi 2016.gada 22.aprīlī. 2016.gada 22.aprīlī /pers. AT/ uz tiesas sēdi bija ieradies, bet nebija ieradies

apsūdzētais /pers. F/ norādot uz saslimšanu, kuru tiesa nevarēja atzīt par pilnīgi attaisnojošu un paziņoja, ka apsūdzētajam ir

nepieciešams iesniegt darba nespējas lapu, kas būtu par pamatu atzīt par attaisnojošu apsūdzētā neierašanos uz tiesas sēdi.

Uz nākamo tiesas sēdi 2016.gada 16.maijā /pers. F/ tiesai attaisnojošu dokumentu nav piestādījis, viņa aizstāvis tiesas

procesa sākumā pieteica noraidījumu tiesas sastāvam sakarā liecinieka /pers. AT/ aicināšanu uz tiesas sēdi, uzskatot, ka tas

tika darīts pēc tiesas iniciatīvas, kas pēc apelācijas instances tiesas viedokļa ir aizstāvja subjektīvs viedoklis. 2016.gada

16.maijā lieta tika skatīta citā tiesnešu sastāvā, no iepriekšēja sastāva piedaloties tikai tiesnesei-referentei. Tiesa nav

apmierinājusi pieteikto noraidījumu, bet uzskatot, ka lietā iegūts tāds pierādījumu kopums, kas dod pamatu tiesai tos

izvērtēt un izdarīt secinājumus, balstoties uz tiem pierādījumiem, kas ir iegūti krimināllietā, nolēma nepratināt tiesas sēdē kā

liecinieku /pers. AT/. Turklāt minētājā tiesas sēdē prokurore ir iesniegusi apsūdzības grozījumus.

Taisot galīgo nolēmumu lietā, apelācijas instances tiesa pārliecinājās par pieņemtā lēmuma pamatotību, ievērojot to, ka

Augstākās tiesas norāde par bojātās mantas vērtības nenoskaidrošanu vērtējama kopsakarā ar Augstākās tiesas atzinumu

par to, ka Krimināllikuma 185.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido nevis bojātās vai iznīcinātās mantas

atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība. Augstākā tiesa norādīja, ka no apelācijas instances tiesas

sprieduma izriet, ka apsūdzība /pers. F/ ir celta par tiem zaudējumiem, kas radušies vai var rasties īpašniekiem, atjaunojot

bojātās automašīnas.

Apelācijas instances tiesas sēdē grozot /pers. F/ celto apsūdzību, prokurore ir novērsusi Augstākās tiesas norādīto

apsūdzības trūkumu.

No tiesu prakses izriet, ka pastāv liela praktiska nozīme apsūdzībai, kas tiek celta par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Tā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011.gada 13.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas

tika notiesāts J.V. par tīšu automašīnas bojāšanu, nodarot cietušajam A.P. materiālo kaitējumu Ls 295,72 apmērā (Sk. lietu

Nr.11092116110, lietvedības Nr. K32-162-11/5).

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2012.gada 21.februāra spriedumu J.V. tika atcelts pirmās

instances tiesas spriedums, J.V. tika atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un attaisnots, attaisnojošo spriedumu pamatojot ar to, ka Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai

iznīcinātās mantas vērtība. (Sk. lietu Nr. KA04-108-12/23).

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2102.gada 25.maija lēmumu Rīgas apgabaltiesas

2012.gada 21.februāra spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai, atzīstot, ka apelācijas

instances tiesas secinājums par noziedzīga nodarījuma objekta neesamību ir kļūdains un pretrunā ar pašas tiesas konstatēto,

ka cietušajam ar apsūdzībā norādītajām apsūdzētā J.V. darbībām ir nodarīts mantisks zaudējums, bojāta manta ( Sk. lietu

Nr.SKK-246/12).

Izskatot krimināllietu atkārtoti apelācijas instances tiesā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2012.gada

13.septembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par J.V. atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc

Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atstāja negrozītu. Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore tiesas debatēs lūdza

grozīt apsūdzību, aizstājot vārdus – nodarot cietušajam A.P. materiālo kaitējumu Ls 295,72 apmērā – ar vārdiem –

cietušajam A.P. sabojājot mantu par Ls 295,72. Tiesas kolēģija atzina, ka konkrētajā gadījumā noziedzīga nodarījuma

objekts ir fiziskas personas mantiskās intereses un tā objektīvā puse izpaužas kā svešas mantas bojāšana (Sk. lietu KA04-

0649-12/19).

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2012.gada 23.novembra lēmumu tika atteikts

pārbaudīt minētā Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada prakses apkopojumā “Tiesu prakse krimināllietās par mantas

iznīcināšanu un bojāšanu” tika pievērsta uzmanība lietai, kurā ar Daugavpils tiesas 2012.gada 29.marta spriedumu S.I. tika

notiesāts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, konstatējot, ka, lai zādzības nolūkā iekļūtu telpā, ar kāju iesperot pa

ieejas durvīm, apsūdzētais salauza durvju bloku ar slēdzeni, kuru atjaunošanai nepieciešami Ls 64,10. Latgales apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2012.gada 7.novembra lēmumu atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā

par S.I atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai. Atsaucoties uz Augstākās tiesas formulēto tēzi, ka "Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet

bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība”, apelācijas instances tiesa atzina, ka S.I. izvirzītā apsūdzība saskaņā ar

Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu neveido šā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, jo, izvirzot apsūdzību, bija jānorāda

salauztā durvju bloka un slēdzenes vērtība, nevis naudas summa, kura nepieciešama durvju atjaunošanas darbiem. Izskatot

lietu no jauna, Daugavpils tiesa ar 2013.gada 2.aprīļa spriedumu konstatēja, ka S.I., izdarot iepriekš minētās darbības,

salauzis durvju bloku ar slēdzeni Ls 24,49 vērtībā." (Sk. Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojuma 9..10.lpp.)

Ceļot jaunu apsūdzību, prokurore ir ievērojusi Augstākās tiesas prasības un norādījusi automašīnas sabojāto daļu

vērtību, kuru apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt, ņemot vērā lietā iegūtos pierādījumus par to, ka automašīnām

skrāpējumi tika konstatēti sākot no automašīnas priekšējām durvīm līdz pašai automašīnas aizmugurei (lietas 1.sējuma 7.-

8.lapa).

Turklāt ar Augstākās tiesas 2013.gada 28.maija lēmumu tika atcelts nevis pirmās instances tiesas spriedums, bet gan

apelācijas instances tiesas lēmums, kas saturēja pretrunīgus secinājumus par bojātās mantas vērtību un cietušajiem nodarītā

kaitējuma neapmierināšanas pamatojumu.

Krimināllikuma 185.pantā norādīts uz svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, no kā izriet, ka noziedzīgā nodarījuma

priekšmets, pirmkārt, var būt kā kustama, tā nekustama manta, ja tai ir lietošanas vērtība, un, otrkārt, manta, kas tiek

iznīcināta vai sabojāta, ir sveša manta, proti, tā neatrodas vainīgās personas īpašumā vai likumīgā valdījumā (Sk. Augstākās

tiesas Tiesu prakses apkopojuma 10.lpp.).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007.gada 24.aprīļa lēmumā norādīts, ka arī tāds automašīnas virsbūves

bojājums, kurš neliedz ar automašīnu arī turpmāk pārvietoties, ir uzskatāms par mantas bojāšanu Krimināllikuma 185.panta

izpratnē, jo lietā ir konstatēta nepieciešamība veikt automašīnas remontu tās virsbūves atjaunošanai līdz stāvoklim pirms

apsūdzētā darbībām. Likumdevējs nav paredzējis minimālo mantas bojāšanas apmēru, lai personas darbības kvalificētu pēc

Krimināllikuma 185.panta (Sk. lietu SKK-224/2007).

Pastāvot šādiem apstākļiem, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, bojātās vai

iznīcinātās mantas vērtībai nav noteicošās nozīmes līdz brīdim, kad noziedzīgā nodarījuma rezultātā tiek nodarīts liels

materiāls zaudējums, kas atzīstams par pamatu noziedzīga nodarījuma kvalificēšanai pēc Krimināllikuma 185.panta otrās

daļas.

Arī Augstākā tiesa ir norādījusi uz to, ka noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību ir nepieciešams noteikt pēc

iespējas precīzāk un, pamatojoties uz objektīvām ziņām, gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var

ietekmēt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un lietā pastāv strīds par kvalifikāciju šā iemesla dēļ (Sk. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas 2007.gada 12.decembra lēmumu lietā SKK-695/2007).

Cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas ar pirmās instances tiesas spriedumu netika apmierinātas, norādot, ka

cietušie ne pirmstiesas kriminālprocesā, ne tiesas izmeklēšanas laikā nav iesnieguši remontdarbu izmaksu apliecinājumus vai

pirkuma pārdevuma līgumu, ka automašīna pārdota par pazeminātu cenu.

Šāds pirmās instances tiesas secinājums nerada šaubas par apsūdzībā konstatēto zaudējumu nodarīšanu

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Šādā veidā pirmās instances

tiesa, pēc apelācijas instances viedokļa, ir norādījusi uz to, ka Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka

kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot

cietušā pieteikumu un ņemot vērā ne tikai radīto mantisko zaudējumu apmēru, bet izvērtējot arī citus minētajā likumā

norādītos apstākļus. Turklāt Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas nosacījumi norāda uz to, ka kompensācijas

pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka cietušo kaitējuma kompensācijas pieteikumi tādā apjomā, kādi tie ir norādīti /pers.

F/ apelācijas instances tiesas sēdē celtajā apsūdzībā par katras konkrētas automašīnas bojāšanas apmēru, būtu

apmierināmas, jo nepastāv šaubas par Krimināllikuma 185.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma katra priekšmeta

bojāšanas vērtību. Ja cietušajiem ir radušies citi zaudējumi, kas saistīti ar rezerves daļu meklēšanu, remontdarbiem un

izejvielu iegādi, vai zaudējumiem, kas radušies ar automašīnas vērtības samazināšanu, noslēdzot pirkuma-pārdevuma

līgumu, šādu papildus izdevumu atlīdzību cietušajiem bija pamats pieteikt civiltiesiskajā kārtībā saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 350.panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem.

Pastāvot apstāklim, ka lietā netika iesniegtas cietušo sūdzības daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu,

apelācijas instances tiesa nav tiesīga noteikt kaitējuma kompensācijas, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta

nosacījumiem apelācijas instances tiesā lieta tiek iztiesāta apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un

ietvaros.

Tomēr apelācijas instances tiesa nevar atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par cietušo pieteikto

kaitējumu kompensāciju neapmierināšanu šajā procesā. Augstākā tiesa jau 2007.gada 1.martā ir izskaidrojusi, ka

kompensācijas nenoteikšana vai pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas kriminālproces ietvaros neliedz tiesības personai

prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Sk.Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 207.gada 1.marta lēmumu lietā SKK-96/2007). Kompensācijas pieteikuma atstāšana bez

izskatīšanas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta otro daļu ir paredzēta, taisot lietā attaisnojošu spriedumu. Tātad

pirmās instances tiesai bija pienākums nenoteikt kaitējuma kompensāciju nevis neapmierināt šajā procesā. Pirmās instances

tiesas spriedums atceļams daļā par kaitējuma kompensāciju neapmierināšanu šajā procesā un pieņemams nolēmums par

kaitējuma kompensāciju nenoteikšanu.

Pirmās instances tiesa ir noteikusi /pers. F/ sodu atbilstoši Krimināllikuma 35.un 46.panta noteikumiem. Apelācijas

instances tiesā jauni apstākļi, kas attiecināmi uz noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, viņa atbildību

mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem netika konstatēti. Tomēr, ņemot vērā, ka krimināllietas iztiesāšana ir notikusi,

pārkāpjot Krimināllikuma 14.panta noteikumus, jo kopš lietas saņemšanas no Augstākās tiesas 2013.gada 30.maijā lietā

ilgstošu laiku netika veiktas aktīvas darbības, kas nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst par iespējamu piemērot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus,

nosakot sodu /pers. F/, kurš noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis, būdams nepilngadīgs.

Apelācijas instances tiesa nesaskata pamatu /pers. F/ atbrīvošanai no kriminālatbildības vai soda.

Krimināllikuma 35.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka soda mērķis ir panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas attiecīgi ir soda speciālās un ģenerālās prevencijas

uzdevums.

Ģenerālā jeb vispārējā prevencija vispirms jau izpaužas tādējādi, ka valsts svarīgu interešu aizsardzības nolūkā

Krimināllikumā definē atsevišķus noziedzīgus nodarījumus un paredz sodu, kas var tikt piemērots personām par noteikta

veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Soda paredzēšana par noziedzīgu nodarījumu un tā piemērošana ir valsts

nosodošs vērtējums konkrētai rīcībai, norādījums, ka tā neatbilst vēlamajam modelim, kaitē citu personu un sabiedrības ar

likumu aizsargātajām interesēm, par ko draud sods, tādējādi brīdinot un atturot no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Speciālās prevencijas kā soda mērķa uzdevums ir panākt, lai notiesātā persona pildītu likumus un neizdarītu jaunu

noziedzīgu nodarījumu. Personas attieksmi var ietekmēt pats soda noteikšanas fakts, taču par būtisku faktoru uzskatāma

notiesātās personas resocializācija, kuras mērķis ir novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Sk. Uldis Krastiņš, Valentija

Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa- Rīga: Tiesu namu aģentūra,2015, 176.lpp.).

Ievērojot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, /pers. F/ attieksmi pret izdarīto, apelācijas instances tiesa

atzīst, ka /pers. F/ nesodīšana par izdarīto ir pretrunā ar Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķa

īstenošanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.augusta spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ pēc

Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas noteikto sodu, kā arī daļā par cietušo pieteikto kaitējuma kompensāciju

neapmierināšanu šajā procesā.

/pers. F/ pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu,

sodīt ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām.

Cietušā/pers. H/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušās PSI „Darba medicīna” pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. V/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. J/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušās/pers. K/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. L/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. M/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušās/pers. N/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. P/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušās/pers. R/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Cietušā/pers. S/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.augusta lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret

/pers. C/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 300.panta pirmās daļas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa

likuma 574.un 575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2016.gada 9.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Poļakova

Tiesneši D.Dumbre

G.Kveska