Court convicts defendant for animal cruelty and imposes 150 hours of compulsory labor.

Krimināllieta Nr.11261106814

Lietas arhīva Nr.K20-0574-14/13

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2014.gada 28.novembrī

Liepājas tiesa

tiesnese A.Eglija

piedaloties prokurorei I.Živai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 230.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

/pers. D/ izdarīja cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gāja bojā, un konkrēti:

2014.gada 17.oktobrī ap plkst.13:00 /pers. D/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties katlu mājā Katoļu ielā 1, Aizputē, Aizputes novadā, ar pēkšņi

radušos tīšu nodomu iemest kaķēnu kurtuvē, lai tas ietu bojā, tātad apzinādamies kaitīgo seku iestāšanos, apdraudēdams dzīvnieka dzīvību un veselību,

cietsirdīgi izturēdamies pret dzīvnieku, atvēra kurtuves durvis un tīši iemeta ugunī apmēram 1 mēnesi vecu raibu kaķēnu, kā rezultātā kaķēnam apdega 2/3

ķermeņa, kas kļuva par viņa nāves cēloni.

Tādējādi /pers.D/ ar savu cietsirdīgo izturēšanos, kā rezultātā kaķēns gāja bojā, pārkāpa Dzīvnieku aizsardzības likuma 41.panta pirmās daļas

1.punkta prasības, kas noteic, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir, dzīvnieku nogalināšana, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

Ar šādām savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 230.panta pirmā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 230.panta pirmās daļas, atzina pilnībā

pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja.

Apsūdzētais /pers. D/ lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī prokurore tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim

un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Ņemot vērā to, ka /pers. D/ tiesas sēdē savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir izteicis lūgumu, ka nav

nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī

ievērojot prokurores viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personas raksturojošos datus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. D/ darbības pēc Krimināllikuma

230.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai,

konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. D/ izdarījis mazāk smagu noziegumu.

/pers. D/ agrāk sodīts divas reizes, sodāmība dzēsta (lietas 17.-18.lapa), apgādībā personas nav, nestrādā.

Par /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies

un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. D/ par Krimināllikuma 230.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa uzskata, ka konkrētajā

gadījumā soda mērķis ir sasniedzams ar sodu piespiedu darbu veidā, šāds sods ir adekvāts nodarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar šādu soda veidu būs

ievērotas sabiedriskās drošības intereses, šāds sods būs pietiekoši audzinošs apsūdzētajam un taisnīgs, tas ir reāli izjūtams sods.

Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot

piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Šāds soda veids gan dos labumu sabiedrībai,

ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos darbos savas dzīvesvietas apvidū, gan dos iespēju apsūdzētajam pārdomāt savas

darbības un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.

Kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro arī vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos

laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa, tādēļ sods piespiedu darbs nosakāms ne mazāk kā puse no soda apmēra maksimālās robežās.

Pirmstiesas procesā /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 15.lapa), kas atstājams līdz spriedums

stāsies likumīgā spēkā.

Lietiskie pierādījumi nav.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. D/ pēc Krimināllikuma 230.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 150 (viens simts

piecdesmit) stundām.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese A.Eglija