Court reduced fine to warning for property maintenance violation due to lack of aggravating factors.

NORAKSTS Lieta Nr.A420722610 1-0177-12/9 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 13.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone, piedaloties atbildētājas Ogres novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ogres administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim A.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja S.Ļ. (personas kods:/personas kods/) pieteikumu par Ogres novada pašvaldības Ogres administratīvās komisijas 2010.gada 6.jūlija lēmuma Nr.N10/333 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ogres novada pašvaldības Ogres administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētāja) 2010.gada 6.jūlija lēmumu Nr.N10/333 (turpmāk – Lēmums) S.Ļ. (turpmāk

– pieteicējs) saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Ogres novada saistošo noteikumu Nr.12 „Par ēku un būvju uzturēšanu Ogres novadā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi) 2.1.1. un 2.2.punktā, piemērojot naudas sodu 30 latu apmērā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem. [1.1] 2010.gada 10.jūnijā plkst. 21.00 Ogresgala pagasta, /adrese/ konstatēts, ka S.Ļ. nav nodrošinājis sev piederošā nekustamā īpašuma (zemes gabala) sakopšanu, nav nopļauta zāle, kā arī nav nodrošinājis īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanu – nav nopļauta zāle. [1.2] Izskatot lietu, atbildētāja saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 32. un 33.pantu S.Ļ. atbildību mīkstinošos vai atbildību pastiprinošos apstākļus nav konstatējusi. [2] 2010.gada 16.augustā pēc pieteicēja pieteikuma Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem. [2.1] Pieteicējam nav saprotams, kāpēc viņa privāto zemi sauc par publiskās lietošanas zemi. [2.2] Lai sakoptu zemes gabalu, pieteicējs atļāvis kaimiņam nopļaut zāli, bet rudenī zāli pļauj viņš pats, lai pasargātos no ugunsgrēka. [3] Savā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst, papildus paskaidrojot turpmāk minēto. [3.1] 2010.gada 10.jūnijā Ogres novada pašvaldības policijas darbinieki, patrulējot pa Ogres pilsētu, apsekoja /adrese/, kur nebija sakopts īpašums un pieguļošā teritorija (nebija nopļauta zāle).

Uz to brīdi, kam pieder īpašums, noskaidrot neizdevās. Tika veikta foto fiksācija. [3.2] 2010.gada 14.jūnijā Ogres novada pašvaldības policijas darbinieki, patrulējot pa Ogres pilsētu, saņēma informāciju no pašvaldības policijas priekšnieka par norādītā zemes gabala īpašnieka iespējamo atrašanas vietu. Apsekojot adresi /adrese/, Ogrē tika sastapts zemes gabala īpašnieks S.Ļ. Veicot pārrunas, S.Ļ. tika izskaidroti Saistošie noteikumi, kuros ir noteikts, ka nekustamo īpašumu īpašniekiem savu īpašumu robežās jānodrošina grāvju, caurteku un zālāju sakopšana, t.sk., zāles nopļaušana.

S.Ļ. par minēto pārkāpumu tika sastādīts administratīvo pārkāpuma protokols. [3.3] Ieradies komisijas sēdē S.Ļ. paskaidroja, ka vispār nesaprot, par ko ir pretenzijas, jo tas ir viņa privātīpašums. Pieteicējs paskaidroja, ka pašreiz viņam nav tehnikas, lai nopļaut zāli, ka ir ļoti mitrs un zemes gabalā nav iespējams iebraukt ne ar automašīnu, ne ar traktoru. [3.4] Atbildētājas mērķis nav sodīt, bet panākt, lai zemes īpašnieki ar bezdarbību neapdraudētu pārējos, jo katru gadu kūlas ugunsgrēku dēļ iet bojā īpašumi, dzīvnieki un cilvēki. [4] Uz tiesas sēdi pieteicējs nav ieradies.

Tiesā saņemta pieteicēja telefonogramma. Pieteicējs informē, ka nevar ierasties veselības problēmu dēļ un piekrīt, ka lieta tiks izskatīta bez viņa klātbūtnes. Tiesa nesaskatīja Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 268. un 269. pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādēļ, pamatojoties uz APL 214.panta pirmo daļu, tiesa atzina par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. [5] Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms. [7] Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar Saistošo noteikumu 2.1.1. un 2.2.punktu. Saistošo noteikumu 2.1.1. punkts (redakcija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) noteic, ka nekustamo īpašumu īpašniekiem savu īpašumu robežās jānodrošina ietvju, iebrauktuvju, grāvju, caurteku un zālāju sakopšana, t.sk., zāles nopļaušana.

Savukārt Saistošo noteikumu 2.2.punkts noteic, ka nekustamo īpašumu īpašniekiem jānodrošina arī īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšana atbilstoši šo Noteikumu punkta 2.1. prasībai. No minētajām tiesību normām secināms, ka pieteicēju varētu saukt pie administratīvās atbildības par minēto saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja lietā pierādīts, ka pieteicējs sava īpašuma robežā un īpašumam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorijā nav nodrošinājis zāles nopļaušanu. [8] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 11.lapa), dienesta ziņojumus (lietas 12.-13.lapa), Ogres novada domes administratīvās komisijas sēdes protokolu (lietas 14.lapa), fotouzņēmumus (lietas 15.- 17.lapa) - kopsakarā un savstarpējā saistībā ar pieteicēja paskaidrojumiem, atzīst, ka, pieteicēja vaina pārkāpuma izdarīšanā pilnībā pierādīta.

Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēts, ka 2010.gada 10.jūnijā Ogresgala pagasta, /adrese/ pieteicējs nav nodrošinājis sev piederošā nekustamā īpašuma (zemes gabala) sakopšanu, nav nopļauta zāle, kā arī nav nodrošinājis īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanu – nav nopļauta zāle. Šo faktu apstiprina Ogres novada pašvaldības policijas vecākais kārtībnieks A.N. savos ziņojumos, norādot, ka patrulējot pa Ogres pilsētu, tika apsekota adrese Ogresgala pagasta, /adrese/, kur nav sakopts īpašums un pieguļošā teritorija, nav nopļauta zāle.

No lietā iesniegtajiem fotouzņēmumiem tāpat ir redzams, ka zemes gabals un tam pieguļošā teritorija ir aizaugusi ar zāli. Arī pats pieteicējs Ogres novada domes administratīvās komisijas sēdē paskaidrojis, ka zemes gabals ir ļoti mitrs aprīlī, nevar izbraukt ne ar traktoru, ne automašīnu. Šobrīd zāli nevar nopļaut. Ja būtu traktors, kuru varētu sarunāt, lai nopļautu zāli, tad pieteicējs varētu samaksāt, bet pašreiz brīvu traktoru nav. [9] Pieteicējs norāda, ka, lai sakoptu zemes gabalu, pieteicējs atļāvis kaimiņam nopļaut zāli, bet rudenī zāli pļauj viņš pats, lai pasargātos no ugunsgrēka.

Atļaujas došana kaimiņam nopļaut zāli, neatbrīvo pieteicēju no pienākuma sakopt sava īpašuma teritoriju. Ja kaimiņš nav izmantojis pieteicēja doto atļauju zāles nopļaušanai, tad pašam pieteicējam tas bija jāizdara. [10] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka viņa privāto zemi sauc par publiskās lietošanas zemi. Lēmumā ir skaidri norādīts, ka pieteicējs nav nodrošinājis sev piederošā nekustamā īpašuma sakopšanu, kā arī nav nodrošinājis īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanu. [11] Saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1.punktu par noteikumu 2.2.punktā minēto prasību pārkāpumu uzliekams brīdinājums vai naudas sods fiziskām personām - līdz Ls

150. Savukārt atbilstoši Saistošo noteikumu 4.2.punktam par citiem šo noteikumu pārkāpumiem (t.sk. 2.1.1.punktu) uzliekams brīdinājums vai naudas sods fiziskām personām - līdz Ls 250. Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Pieteicējs izdarīja divus administratīvos pārkāpumus, proti, Saistošo noteikumu

2.1.1. un 2.2.punktā paredzētos pārkāpumus, kurus saskaņā ar LAPK 210.panta otro daļu izskata viena institūcija – pašvaldības administratīvā komisija. Tātad izskatāmajā gadījumā piemērojama sankcija par Saistošo noteikumu 4.2.punktā paredzēto pārkāpumu – brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 250. Pieteicējam par Saistošo noteikumu 2.1.1. un 2.2.punktā paredzēto prasību neievērošanu piemērots naudas sods 30 latu apmērā. [12] Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājai, saņemot Ogres novada pašvaldības policijas sastādīto protokolu par administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem ir jāizdod obligātais administratīvais akts, saucot pie administratīvās atbildības personu, kura nav ievērojusi minēto saistošo noteikumu prasības, proti, atbildētājai, konstatējot pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumu, nav rīcības brīvības izvēlēties, vai administratīvo aktu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības izdot, vai neizdot.

Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā pašvaldības domei (padomei) ir deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Izdodot pašvaldības saistošos noteikumus, Ogres novada dome jau izdarīja lietderības apsvērumus, paredzot, ka par nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas nekopšanu, persona ir saucama pie administratīvās atbildības.

Konkrētajā gadījumā, atbildētājas rīcības brīvība un līdz ar to pienākums veikt lietderības apsvērumus ir ierobežots ar administratīvā soda apmēra noteikšanu. [13] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. No Lēmuma izriet, ka lietā netika konstatēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Tiesa konstatē, ka Lēmumā, nosakot piemērojamo sodu, nav izvērtēti LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi, līdz ar to nav izdarīti arī lietderības apsvērumi un konstatēts, vai administratīvā akta mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem, piemēram, uzliekot mazāku naudas sodu vai piemērojot citu soda veidu.

Fakts, ka atbildētāja Lēmumā ir norādījusi atsauci uz minēto pantu, nepierāda to, ka atbildētāja pēc būtības ir vērtējusi minētos apstākļus, jo to izvērtējums nav atspoguļots Lēmuma pamatojumā. [14] Atbilstoši LAPK 286.panta pirmajai daļai iestāde (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai;

3) atcelt lēmumu un izbeigt lietu;

4) atcelt lēmumu un pieņemt jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts. No minētās normas izriet, ka tiesas kompetencē, cita starp, ir lemt par soda apmēru gadījumos, kad tiek konstatēts, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas kasācijas kārtībā, ir norādījis, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, gadījumā, ja tiesa secina, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti, vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati var izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 27.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-0244-05 8. un 9.punktu). [15] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvā sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Ievērojot to, ka atbildētāja, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Lēmumā nav konstatējusi atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, kā arī izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu, proti, to, ka ar administratīvo pārkāpumu nav nodarīts būtisks kaitējums sabiedrībai un no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs agrāk būtu sodīts par līdzīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, tiesa uzskata, ka mērķis, kādu atbildētāja ir vēlējusies sasniegt ar administratīvā akta izdošanu, ir sasniedzams ar sodu, kas mazāk ierobežo pieteicēja tiesības.

Grozot pieteicējam piemēroto soda mēru ietvaros, kas paredzēts normatīvajā aktā par konkrēto administratīvo pārkāpumu tā, lai sods netiktu pastiprināts, tiesa secina, ka pieteicējam uzliktais sods ir samazināms un iepriekš minēto apstākļu dēļ nosakāma samērīgāka tiesību normā noteiktā sankcija – brīdinājums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

daļēji apmierināt S.Ļ. (personas kods:/personas kods/) pieteikumu par Ogres novada pašvaldības Ogres administratīvās komisijas 2010.gada 6.jūlija lēmuma Nr.N10/333 atcelšanu. Grozīt Ogres novada pašvaldības Ogres administratīvās komisijas 2010.gada 6.jūlija lēmumu Nr.N10/333 daļā par piemēroto sodu, piemērojot S.Ļ. (personas kods:/personas kods/) sodu – brīdinājums. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Andersone Rīgā 2012.gada 13.februārī.