Legislator Case Law & Legislation
C30644421 / C-6444-21 ECLI:LV:RVPT:2021:1101.C30644421.4.L AI generated

Court allows bankruptcy control service to overturn creditor meeting administrator fee agreement due to minority vote.

Case Number C30644421 / C-6444-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court allowed the bankruptcy control service's complaint to revoke the creditor meeting's decision approving the administrator's fee. The meeting approved a high fee despite a significant minority vote against it, which the court found contrary to the creditors' collective interest. Consequently, the agreement was voided and the state tax paid for the appeal was ordered to be recovered from the debtor's assets.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 363.18 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 229., 230. un 363. panti: A creditor meeting decision approving an administrator's fee is voidable if the vote reflects a minority interest contrary to the collective creditors' interest.

Keywords

AI generated
bankruptcy administrator fee creditor meeting vote minority interest protection collective creditors interest voidable meeting decision bankruptcy control service state tax recovery

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 363.18 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 229. pants
Civilprocesa likuma 230. pants
Civilprocesa likuma 363. pants
Maksātnespējas likuma 11. panta 2. daļa
Maksātnespējas likuma 168. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-6444-21/42

ECLI:LV:RVPT:2021:1101.C30644421.4.L

LĒMUMS

Rīgā 2021. gada 1. novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese Baiba Ozoliņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ditu Kažoku,

piedaloties kreditora un sūdzības iesniedzēja Maksātnespējas kontroles dienesta pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. B/,

administratorei /valsts amatpersona/,

parādnieka pārstāvja /pers. D/ (/pers. D/) pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Valsts amatpersona,

kreditora Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvei /pers. E/,

kreditora /Nosaukums B/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. G/,

kreditora komercsabiedrības “/Nosaukums C/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. J/,

kreditora VAS “/Nosaukums D/” pilnvarotajai pārstāvei /pers. L/

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā MS Team platformā izskatīja Maksātnespējas kontroles dienesta sūdzību par maksātnespējīgās Akciju

sabiedrības “/Nosaukums E/” kreditoru sapulces 2021. gada 10. augusta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 19. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta kreditora Maksātnespējas kontroles dienesta sūdzība par

maksātnespējīgās Akciju sabiedrības “/Nosaukums E/” kreditoru sapulces 2021. gada 10. augusta lēmumu, kurā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

363.1 8 pantu, lūgts atcelt maksātnespējīgās AS “/Nosaukums E/” 2021. gada 10. augusta kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru nolemts: “Uz

Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļās 2. punkta 2. teikuma pamata noslēgt vienošanos starp AS “/Nosaukums E/” administratori /valsts

amatpersona/, amata apliecības Nr. /numurs A/, un kreditoru sapulci par administratora atlīdzības apmēru 632 000 EUR plus PVN 21 % 132 720 EUR,

kopā 764 720 EUR, kas tiek segta no parādnieka naudas līdzekļiem pirms kreditoru prasījumu segšanas. Administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts

atbilstoši ieguldītajam darbam un administratora lomai AS “/Nosaukums E/” maksātnespējas procesa rezultātu un kreditoru kopuma interešu efektīvā

aizsardzībā un maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanā - pēc iespējas pilnīgāku parādnieka saistību izpildi pret kreditoriem. Ar šo vienošanos

administratora atlīdzības izmaksa neaizskar prioritāro kreditoru (Maksātnespējas kontroles dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, darbinieku) prasījumu un

izmaksas kārtību, un kreditori tam piekrīt.”; piedzīt no maksātnespējīgās AS “/Nosaukums E/” administratores /valsts amatpersona/, amata apliecības

Nr. /numurs A/, samaksāto valsts nodevu 25 EUR.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] Ar 2021. gada 10. augusta parādnieka kreditoru sapulces lēmumu, kreditoriem Maksātnespējas kontroles dienestam, Valsts ieņēmumu

dienestam (turpmāk — VID), /Nosaukums B/, /Nosaukums F/, balsojot “Pret”, un kreditoriem SIA “/Nosaukums G/”, /pers. K/, komercsabiedrībai

“/Nosaukums C/”, /pers. M/, VAS “/Nosaukums D/”, balsojot “Par”, nolemts “Uz Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļās 2. punkta 2. teikuma

pamata noslēgt vienošanos starp administratori un kreditoru sapulci par administratora atlīdzības apmēru 632 000 EUR plus PVN 21 % 132 720 EUR,

kopā 764 720 EUR, kas tiek segta no parādnieka naudas līdzekļiem pirms kreditoru prasījumu segšanas. Administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts

atbilstoši ieguldītajam darbam un administratora lomai parādnieka maksātnespējas procesa rezultātu un kreditoru kopuma interešu efektīvā aizsardzībā un

maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanā — pēc iespējas pilnīgāku parādnieka saistību izpildi pret kreditoriem. Ar šo vienošanos administratora

atlīdzības izmaksa neaizskar prioritāro kreditoru (Maksātnespējas kontroles dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, darbinieku) prasījumu un izmaksas

kārtību, un kreditori tam piekrīt.”.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka minētais lēmums neatbilst kreditoru kopuma interesēm.

[1.2] Precizētajā parādnieka maksātnespējas procesa izmaksu sarakstā un kreditoru prasījumu segšanas plānā norādīts, ka administratore

parādnieka maksātnespējas procesā VID ieskaitīja PVN pārmaksu 6 839 906,46 EUR, kas tika iegūta, noslēdzot administratīvo līgumu administratīvajā

lietā Nr. A420359316. Administratora atlīdzība cita starpā ir 632 882,86 EUR plus PVN 21 % 132 905,41 EUR, kopā 765 788,26 EUR.

Maksātnespējas kontroles dienests par precizēto plānu izteica iebildumus, jo VID pārmaksāto nodokļu summas atmaksa nav atgūtā manta

Maksātnespējas likuma 93. panta izpratnē, jo tā ir naudas līdzekļu, kurus iepriekš parādnieks ir iemaksājis valsts budžetā, pārņemšana parādnieka rīcībā

administratīvā procesa kārtībā. Administratore ir pārņēmusi atpakaļ šos naudas līdzekļus, nevis atguvusi tos, līdz ar to nav pamata aprēķināt

administratora atlīdzību no naudas līdzekļiem, kas saņemti, VID veicot pārmaksāto nodokļu atmaksu.

VID pārmaksāto nodokļu summas atmaksa parādnieka maksātnespējas procesā ir veikta publisko tiesību jomā.

Tādējādi administratora atlīdzība netiek aprēķināta no VID saņemtās PVN pārmaksas 6 839 906,46 EUR.

[1.3] Administratores rīcība, lūdzot kreditoru sapulcei atbilstoši Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajam apstiprināt

citu administratora atlīdzības apmēru ir pretēja saistību izpildes principam, neveicina kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apmērā un

vērsta uz to, lai palielinātu administratora atlīdzības apmēru.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 169 .pantam administratoram netiek noteikta atlīdzība par no VID saņemtās PVN pārmaksas

saņemšanu, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, nav pamata apstiprināt arī citu administratores atlīdzības apmēru.

[1.4] Plānā un precizētajā plānā cita starpā norādīti tādi izdevumu kā nodokļu konsultanta atlīdzība 0,5 % plus PVN no atgūtās PVN pārmaksas

saskaņā ar parādnieka noslēgto līgumu 41 381,43 EUR un zvērināta advokāta atlīdzība 5 % plus PVN no atgūtās PVN pārmaksas saskaņā ar

parādnieka noslēgto līgumu 413 814,34 EUR.

2021. gada 1. jūlija iebildumos Maksātnespējas kontroles dienests lūdza administratori sniegt skaidrojumu par kādu darbību veikšanu noteikta

nodokļu konsultanta atlīdzība 0,5 % plus PVN no atgūtās PVN pārmaksas saskaņā ar parādnieka noslēgto līgumu 41 381,43 EUR un zvērināta

advokāta atlīdzība 5 % plus PVN no atgūtās PVN pārmaksas saskaņā ar parādnieka noslēgto līgumu 413 814,34 EUR.

Atbildē administratore norādīja, ka: “Pieaicinātie speciālisti veica juridiska rakstura darbu kompleksu, tai skaitā, pārstāvot parādnieka intereses

Valsts ieņēmumu dienestā, tiesās visās instancēs, kas saistīti ar parādnieka pārmaksāto nodokļu atgūšanu un šajā sakarā Valsts ieņēmumu dienesta visa

veida pārbaužu veikšanā un to rezultātā pieņemto lēmumu apstrīdēšanu iestādē un visās tiesu instancēs, tai skaitā, bet ne tikai, visos jautājumos, kas

saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. N/ 2014. gada 10. janvāra lēmuma Nr. /numurs B/ pārsūdzēšanu administratīvajā lietā, visos

jautājumos, kas saistīti ar pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atgūšanu no valsts budžeta. Līgumi ar speciālistiem tika noslēgti pirms parādnieka

maksātnespējas procesa pasludināšanas.”

Secināms, ka visas darbības, kas saistītas ar PVN saņemšanu no VID, veica pieaicinātie speciālisti un to apstiprina arī Elektroniskajā

maksātnespējas uzskaites sistēmā norādītā informācija un konkrētās lietas tiesu nolēmumi.

Maksātnespējas kontroles dienests uzskata, ka administratore nav veikusi nekādas darbības, lai atgūtu PVN pārmaksu 6 839 906,46 EUR, līdz ar

to nav pamatota atlīdzības apstiprināšana no tādiem naudas līdzekļiem.

[1.5] Ņemot vērā, ka pārmaksāto nodokļu maksājumu atgriešana nav atgūtā manta Maksātnespējas likuma izpratnē, bet gan naudas līdzekļi

Maksātnespējas likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, šos naudas līdzekļus ir iespējams izmantot parādnieka maksātnespējas procesa

izdevumu segšanai, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, kā arī novirzot tos parādnieka

kreditoru prasījumu segšanai.

Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka likumdevējs atbilstoši Maksātnespējas likuma 169. panta otrajai daļai par kreditoru interesēm

atbilstošu administratora atlīdzības apmēru ir noteicis 10 % apmēru no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas, kā arī no atgūtās parādnieka mantas

vai arī 10 % apmēru no kreditoriem izmaksājamās summas, ņemot vērā, kurā laika periodā minētie naudas līdzekļi tika atgūti (līdz parādnieka mantas

pārdošanas plāna vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sastādīšanas vai pēc).

Šāds atlīdzības apmērs, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, ir samērīgs pret kreditoru kopuma interesēm, kā arī pret administratora

tiesībām saņemt atlīdzību par veiktajām darbībām maksātnespējas procesā — mantas atgūšana, pārdošana u.c

Līdz ar to administratores rīcības mērķis, lūdzot kreditoriem apstiprināt ar lēmumu administratora atlīdzību, ir apiet likumisko atlīdzību parādnieka

maksātnespējas procesā, tādēļ administrators neizmanto savas tiesības labā ticībā un lēmums sekmē atlīdzības apmēra palielināšanu, bet ir pretējs

maksātnespējas procesa principiem, kas saistīti ar saistību izpildi un kreditoru interešu aizsardzību, jo kreditoru prasījumi tiks segti mazākā apmērā.

[2] 2021. gada 30. augustā tiesā saņemts administratores paskaidrojums, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz

šādiem argumentiem.

[2.1] Aplūkojot Maksātnespējas likuma 93. pantu ne tikai gramatiski, bet arī pēc tā jēgas secināms, ka no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā

nodokļu pārmaksa 6 839 906,46 EUR atbilst atgūtās mantas jēdzienam, jo parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī Valsts ieņēmumu

dienests prettiesiski, apejot citu kreditoru intereses, bija novirzījis parādnieces nodokļu pārmaksu citu nodokļu parādu segšanai, t.i., izlietojis savām

vajadzībām, un minēto naudas līdzekļu atgūšanai parādnieka maksātnespējas procesa administratorei nācās ierosināt tiesvedības procesu.

Arī tiesu praksē, uz kuru savā sūdzībā atsaucas sūdzības iesniedzēja, pēc būtības ir norādīts, ka nodokļu pārmaksas atmaksa ir atzīstama par

atgūto mantu Maksātnespējas likuma 93. panta izpratnē, ja tās saņemšanai ir izmantotas prasījuma tiesības, t.i., celta prasība tiesā, kā to konkrētajā

gadījumā arī izdarīja administratore.

[2.2] Lietā nav un nevar būt strīda, ka tieši saistībā ar nodokļu pārmaksas 6 839 906,46 EUR saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta

parādniekam ir radušies arī citi izdevumi, proti, nodokļu konsultanta un zvērināta advokāta atlīdzība, kurus visi kreditori, tostarp arī sūdzības iesniedzēja,

ir akceptējuši.

Maksātnespējas likuma XXIX nodaļā nodala administratora un pieaicināto speciālistu atlīdzību, kas ir izmaksājama abiem, ja, piemēram,

maksātnespējas procesa administratoram procesā, ko tiesā uz pilnvaras pamata ir vedis zvērināts advokāts, ir izdevies attiesāt noteiktu naudas summu.

[2.3] Nav pamatots sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka administratore nav veikusi darbības ar nodokļu pārmaksas 6 839 906,46 EUR

atgūšanai, jo pieaicinātie speciālisti visas darbības ir veikuši parādnieces maksātnespējas procesa administratores vārdā pamatojoties uz izsniegto

pilnvarojumu, kā arī parādnieces maksātnespējas process netika noslēgts pēc Valsts ieņēmuma dienesta 2016. gada 30. novembra lēmuma Nr. /numurs

C/, kurš atzīts par prettiesisku ar Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 30. aprīļa spriedumu lietā Nr. A420359316, saņemšanas, bet tika turpināts

vēl piecus gadus, lai gan tajā brīdī parādniecei vairs nebija nekādas mantas vai citu debitoru parādu, no kā būtu iespējams gūt līdzekļus kreditoru

prasījumu samazināšanai. Turklāt tikai un vienīgi administratores lēmums par tiesvedības iniciēšanu, kā arī turpmākie lēmumi tiesvedības, kas ilga piecus

gadus un kuras ietvaros lieta divas reizes tika skatīta Augstākajā tiesā gaitā, rezultējās ar naudas līdzekļu 6 839 906,46 EUR saņemšanu un iespēju tos

izmantot kreditoru prasījumu daļējai dzēšanai, tai skaitā pilnībā dzēšot sūdzības iesniedzējas kreditoru prasījumu.

Līdz ar to, sūdzības iesniedzējas sūdzība nav vērsta uz parādnieces kreditoru kopuma, kas cita starpā ir atbalstījuši atlīdzības noteikšanu

administratorei, interešu aizstāvību, bet gan vēlmi neizmaksāt administratoram pēc Maksātnespējas likuma būtības pienākošos atlīdzību.

Turklāt otrs parādnieces 2021. gada 10. augusta kreditoru sapulces lēmumu neatbalstījušais kreditors — Valsts ieņēmu dienests, kreditoru

sapulces laikā norādīja, ka administratoram atlīdzība nosakāma atbilstoši Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļas 2. punktā paredzētajai

kārtībai (10 % apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas), t.i., pēc būtības atzina parādnieces maksātnespējas procesa administratores tiesības

uz atlīdzību par veiktajām darbībām, lai no viena no kreditoriem — Valsts ieņēmumu dienesta saņemtu prettiesiski kreditora prasījumu samazināšanai

izmantotos naudas līdzekļus 6 839 906,46 EUR.

[3] 2021. gada 6. septembrī tiesā saņemts kreditora Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums, ka tā sūdzību uzskata par pamatotu.

[4] Kreditoru /Nosakums F/ pilnvarotais pārstāvis lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē. Kreditori SIA “/Nosaukums G/”, /pers. K/ un /pers. M/ uz

tiesas sēdi nav ieradušies un par neierašanās iemesliem tiesu nav informējuši, lai gan par lietas izskatīšanas kārtību un laiku bija informēti Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku viedokli un pārbaudījusi lietas materiālus, atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.14 panta

vienpadsmito daļu lietu iespējams izskatīt neieradušos kreditoru prombūtnē.

[5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējas pilnvarotie pārstāvji sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdza to apmierināt.

Administratore sūdzību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdz to noraidīt.

Parādnieka pārstāvja pilnvarotais pārstāvis sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt un paskaidroja, ka kreditoru sapulces lēmuma atcelšanai nav pamata,

jo lēmuma pieņemšanas procedūra tika ievērota, par to strīda nav. Neatbilstība kreditoru kopuma interesēm arī nav konstatējama, jo katrs kreditors ir

tiesīgs balsot un atteikties no sev pienākošās daļas, lai atlīdzinātu administratoram par ieguldīto darbu līdzekļu atgūšanā.

Kreditora AS “/Nosaukums D/” pilnvarotā pārstāve sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt, paskaidrojot, ka piekrita lēmumam un balsoja “par”.

Kreditora komercsabiedrības “/Nosaukums C/” pilnvarotais pārstāvis sūdzību neatzina, pievienojās administratores viedoklim, lūdza sūdzību

noraidīt, papildus paskaidroja, ka administratore ieguldījusi milzīgu darbu septiņu miljonu atgūšanā un kreditori vēlas to atlīdzināt. “Par” šādu lēmumu

balsoja 90 % kreditoru, tikai 1 % bija pret.

Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā pārstāve pievienojās sūdzībai, lūdza to apmierināt un papildus paskaidroja, ka kreditoru sapulcē balsoja “pret”

šādu lēmumu, jo šāda atlīdzība nav samērīga un samazina pārējiem kreditoriem izmaksājamo summu.

/Nosaukums B/ pilnvarotā pārstāve pievienojās sūdzībai, lūdza to noraidīt un paskaidroja, ka tās nesegtais prasījums ir 649,13 EUR un vēlas to

saņemt pilnā apmērā. Kreditoru sapulcē balsoja “pret” šādu lēmumu. Uzskata, ka atlīdzības apmērs ir nepamatoti liels. Maksātnespējas procesā

piedalījās pieaicinātie speciālisti, administratīvajā tiesā administratore parādnieka intereses nepārstāvēja. Administratore ir saņēmusi atlīdzību arī no citām

atgūtajām summām.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, iepazinusies ar sūdzību, paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem,

uzskata, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma.

[6.1] Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014. gada 13. februāra spriedumu civillietā Nr. C3220614

pasludināts parādnieka maksātnespējas process. Ieraksts Maksātnespējas reģistrā par minēto ir veikts 2014. gada 26. februārī. Par administratori iecelta

/valsts amatpersona/, sertifikāta Nr. /numurs A/.

2021. gada 17. jūnijā administratore sastādīja un nosūtīja kreditoriem parādnieka maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru

prasījumu segšanas plānu (18.-24. lietas lapa), no kura redzams, ka administratora atlīdzībā ir iekļauts: vienreizēja administratora atlīdzība 720 EUR plus

PVN 21 % 151,20 EUR, kopā 871,20 EUR; 10 procenti no summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem, ko veido: 6 320 712,94 EUR (PVN

pārmaksa 6 839 906,46 EUR mīnus izdevumi 519 193,52 EUR). 10 % no 6 320 712,94 EUR ir 632 071,29 EUR plus PVN 21 % 132 734,97 EUR,

kopā 764 806,26 EUR.

2021. gada 1. jūlijā Maksātnespējas kontroles dienests cēlis iebildumu par maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu

segšanas plānu, iebilstot par to, ka administratora atlīdzībā tika iekļauta no VID saņemta PVN pārmaksa 6 839 906,46 EUR (26.-27. lietas lapa).

2021. gada 8. jūlijā administratore sastādīja un nosūtīja kreditoriem precizēto parādnieces maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru

prasījumu segšanas plānu (33.-40. lietas lapa), no kura redzams, ka administratora atlīdzībā ir iekļauts: vienreizēja administratora atlīdzība 640 EUR plus

PVN 21 % (jau segta); 10 procenti no summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem, ko veido: 6 328 828,60 EUR (PVN pārmaksa 6 839 906,46 EUR

mīnus izdevumi 511 077,86 EUR). 10 % no 6 328 828,60 EUR ir 632 882,86 EUR plus PVN 21 % 132 905,41 EUR, kopā 765 788,26 EUR.

2021. gada 20. jūlija Maksātnespējas kontroles dienests nosūtīja administratorei iebildumus par 2021. gada 8. jūlijā administratores precizēto

parādnieces maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu (42.-43. lietas lapa).

Ar parādnieka 2021. gada 10. augusta kreditoru sapulces lēmumu (55.-58. lietas lapa) nolemts uz Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļās

2. punkta 2. teikuma pamata noslēgt vienošanos starp administratori un kreditoru sapulci par administratora atlīdzības apmēru 632 000 EUR plus PVN

21 % 132 720 EUR, kopā 764 720 EUR, kas tiek segta no parādnieka naudas līdzekļiem pirms kreditoru prasījumu segšanas. Administratora atlīdzības

apmērs tiek noteikts atbilstoši ieguldītajam darbam un administratora lomai parādnieka maksātnespējas procesa rezultātu un kreditoru kopuma interešu

efektīvā aizsardzībā un maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanā - pēc iespējas pilnīgāku parādnieka saistību izpildi pret kreditoriem. Ar šo vienošanos

administratora atlīdzības izmaksa neaizskar prioritāro kreditoru (Maksātnespējas kontroles dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, darbinieku) prasījumu un

izmaksas kārtību, un kreditori tam piekrīt.”

[6.2] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 1. pantu šā likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja

iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Maksātnespējas likuma 6. panta 2., 4. un 5. punktā nostiprināti maksātnespējas procesa principi – kreditoru vienlīdzības princips, saistību izpildes

princips un procesa efektivitātes princips. Tādējādi dodot iespēju visiem kreditoriem vienādu iespēju piedalīties procesā un saņemt savu izpildījumu,

saistības, kuras uzņēmies parādnieks izpildīt pēc iespējas lielākā apmērā un procesa ietvaros piemērojot tādus pasākumus, kas pēc iespējas ar vismazāko

resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegtu procesa mērķi.

Tātad, procesa mērķi var sasniegt, piemērojot pasākumus, kas ne tikai pēc iespējas apmierina kreditoru prasījumus, bet darbības vēršot uz

parādnieka iespējamu maksātspējas atjaunošanu. Tas norāda uz to, ka visām darbībām jābūt vērstām, pēc iespējas saglabājot parādnieka naudas

līdzekļus, tos novirzot pēc likumā noteiktā mērķa.

Administrators atbilstoši Maksātnespējas likuma 26. panta otrās daļas nosacījumiem nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas

maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.

Tiesa atzīst, ka parādnieka maksātnespējas procesā administratore ar savu rīcību ir nodrošinājusi pēc iespējas pilnīgāku parādnieka saistību izpildi

pret kreditoriem. Par savu darbu administratoram ir tiesības saņemt atlīdzību.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa secināja, ka lietas dalībnieku starpā pastāv strīds par to vai pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa, kuru

parādniekam bija tiesības saņemt atpakaļ no Valsts ieņēmumu dienesta, bet kuru tas saņēma atpakaļ tikai tiesvedības rezultātā, ir tā summa, no kuras

administratoram būtu tiesības saņemt atlīdzību.

Strīda par to, ka kreditoru sapulce sasaukta un notikusi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, nav, līdz ar to tiesai nav nepieciešams vērtēt

sapulces sasaukšanas un norises kārtību.

[6.3] Administratora atlīdzība par pienākumu veikšanu tiek noteikta no parādnieka mantas (skat. Maksātnespējas likuma 169. panta pirmā

daļa).

Parādnieka manta Maksātnespējas likuma izpratnē ir: parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi; saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 93. pantu atgūtā manta (skat. Maksātnespējas likuma 92. panta otrās daļas daļa 1. un 3. punkts).

Lietas dalībnieku starpā ir strīds par to vai naudas līdzekļi – pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa –, kurus administratore saņēma atpakaļ no

Valsts ieņēmumu dienesta tikai pateicoties tiesvedībai administratīvajā tiesā, ir vai nav atgūtā manta.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļu likuma 108. pantu pārmaksātā nodokļa summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas

un atskaitāmā priekšnodokļa starpība. Savukārt šī likuma 109. panta otrajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās

nodokļa summas atmaksāšanas sedz personas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem

saistītos maksājumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

Izvērtējot Maksātnespējas likuma 93. pantu, tiesa atzīst, ka parādnieces pārmaksāto nodokļu summa un tās atmaksa nav atgūtā manta šī panta

izpratnē, jo pienākums maksāt nodokļus, kā arī tiesības saņemt nodokļu pārmaksu izriet no publiski tiesiskajām attiecībām, kas pastāv tikai starp nodokļu

maksātāju un nodokļu administrāciju. To paredz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2. pants, kurā noteikts, ka šis likums reglamentē nodokļu

maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav nozīmes tam, ka pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas saņemšanai atpakaļ no Valsts

ieņēmumu dienesta bija nepieciešams tiesvedības process administratīvajā tiesā.

[6.4] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļas 1. punktam, administratora atlīdzība tiek noteikta šā likuma 62. panta pirmajā daļā

minētā depozīta apmērā [..] līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par mantas neesamību sastādīšanai un 10 % no naudas līdzekļiem no

atgūtās mantas, kuri atgūti līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sastādīšanai. Šā panta otrās daļas

2. punkts nosaka, ja pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas maksātnespējas process tiek turpināts, jo procesu ir iespējams finansēt no

parādnieka līdzekļiem, administratora atlīdzība no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas, kā arī no atgūtās parādnieka mantas ir 10 % no summas,

kas paredzēta izmaksai kreditoriem. Administrators ar kreditoru sapulci vai citu maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju var vienoties arī par citu

atlīdzības apmēru un segšanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka pievienotās vērtības nodokļa atmaksa nav atzīstama par parādnieka atgūto mantu, administratorei saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 169. panta pirmās daļas 2. punkta pirmo teikumu nav tiesību no tās aprēķināt atlīdzību. Tomēr šī punkta otrais teikums, dod tiesības

administratoram un kreditoru sapulcei vienoties arī par citu atlīdzības apmēru un segšanas kārtību.

[6.5] Tiesību doktrīnā atzīts, ka neatbilstība normatīvo aktu prasībām var izpausties gan lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpumos, gan arī

lēmuma saturā. Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 91. panta otrajā daļā minētos pamatus kreditoru sapulces lēmuma apstrīdēšanai, par neatbilstošu

normatīvo aktu prasībām ir atzīstams arī tāds kreditoru sapulces lēmums, kas neatbilst kreditoru kopuma interesēm. Par kreditoru kopuma interesēm

atbilstošu lēmumu nedrīkst uzskatīt jebkuru lēmumu, par kuru nobalsojis kreditoru vairākums. Tas ir, kreditoru kopuma intereses ir objektīvs, nevis

subjektīvs lielums. Kreditoru kopuma intereses ir jānoskaidro, izvērtējot lēmuma pieņemšanas faktiskos un tiesiskos apstākļus un noskaidrojot, kāda

rīcība objektīvi vislabāk varētu veicināt kreditoru likumisko interešu ievērošanu. Piemēram, par neatbilstošu kreditoru interesēm var uzskatīt nesamērīgi

lielu un nepamatotu maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, jo tas galarezultātā proporcionāli samazina visiem kreditoriem atgūstamā prasījuma

apmēru (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2012, 479. lpp.)

Tādejādi, pārbaudot sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru administrators un kreditoru sapulce vienojusies ar citu atlīdzības apmēru, tiesai

tomēr būtu jāpārliecinās vai vismaz formāli pastāv objektīvi iemesli šādam atlīdzības apmēram.

Tiesa atzīst, ka administratora atlīdzībai ir jābūt atbilstošai ieguldītā darba apjomam. Līdz ar to, lai tiesai varētu noteikt, vai atlīdzība ir atbilstoša,

administratoram ir jāsniedz paskaidrojumi un pierādījumi, kas apstiprina administratora veiktā darba apjomu.

Administratore tiesas sēdē norādīja, ka septiņu gadu laikā veikusi ļoti daudz un dažādus darbus. Izvērtējusi prasības tiesības pret Valsts ieņēmumu

dienestu, veicot saraksti ar to. Grāmatvedībā meklēta informācija un pierādījumi. Līdzdarbojoties ar speciālistiem, iesniegusi pieteikumu tiesā. Tiesvedība

notikusi visās trīs instancēs vairākās kārtās. Pret speciālistu nepieciešamība un viņu atlīdzību, kas noteikta likuma robežās, neviens neiebilda.

Tiesa atzīst, ka nav strīda par to, ka bez administratores lēmuma vērsties administratīvajā tiesā, lai no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtu atpakaļ

pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli, parādnieka maksātnespējas procesā, netiktu atgūti 6 553 265,40 euro. Par šo darbu administratorei ir jāsaņem

atbilstoša atlīdzība.

Tomēr, lietas izskatīšanas gaitā, tiesa neguva pārliecību, ka, lai saņemtu atpakaļ šo summu, lielāko daļu darba būtu ieguldījusi pati administratore, jo

kā izriet no tiesas sēdē sniegtajiem dalībnieku paskaidrojumiem, tiesvedības nodrošināšanai tika nodrošināta speciālistu piedalīšanās, tiesas sēdēs

parādnieka intereses pārstāvējis zvērināts advokāts, kurš saņēmis atlīdzību.

Ņemot vērā minēto un to, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 169. panta pirmās daļas 2. punkta pirmo teikumu, no šīs summas administratorei

vispār nepienāktos atlīdzība, tiesa uzskata, ka kreditoru sapulces un administratores vienošanās par atlīdzību 764 720 EUR, kas, ieskaitot pievienotās

vērtības nodokli, ir lielāka nekā 10 % no 6 553 265,40 EUR, ir nesamērīgi liela atlīdzība, kas nav atbilstoša kreditoru kopuma interesēm, jo par šādu

summu tiek samazināta kreditoriem izmaksājamā summa.

Tiesa uzskata, ka kreditoru balsojumam nav izšķirošas nozīmes, izvērtējot kreditoru sapulces lēmuma tiesiskumu un atbilstību kreditoru kopuma

interesēm.

No kreditoru prasījumu reģistra izriet, ka 154 kreditoru kopējais balsu skaits ir 19 489 164, no tiem 97 darbiniekiem – 130 604 balsis. Kreditoru

sapulcē piedalījās kreditori ar 12 782 196 balsīm. “Par” administratores atlīdzību nodotas 11 544 330 balsis, bet “pret” – 1 237 866 balsis. Kreditoram

komercsabiedrībai “/Nosaukums C/”, kas balsoja “par”, ir 11 528 720 balsis, tas ir, gandrīz 60 % no kreditoru kopējā balsu skaita.

Tādējādi tiesa secina, ka administratores un kreditoru sapulces vienošanās par administratora atlīdzības apmēru ir pretēja kreditoru kopuma

interesēm.

[6.6] Tā kā tiesa atzīst, ka kreditoru sapulces lēmums ir pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.18 panta otrajai

daļas, šāds lēmums ir atceļams.

[6.7] Maksātnespējas kontroles dienests lūdz tiesu samaksāto valsts nodevu 25 EUR piedzīt no administratores.

Tiesa šādu lūgumu uzskata par nepamatotu, jo šajā lietā tiek pārsūdzēts kreditoru sapulces, nevis administratores lēmums, līdz ar to nav pamata

uzskatīt, ka administratore ir zaudējusi procesā un viņai būtu pienākums atlīdzināt Maksātnespējas kontroles dienestam tiesvedības izmaksas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 11. panta otro daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa [..] izmaksas ir [..] izdevumi, kas rodas,

nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa [..] likumīgu un efektīvu norisi.

Ņemot vērā to, ka kreditora sūdzība ir pamatota un nepārprotami saistīta ar maksātnespējas procesa likumīgu norisi, tiesa atzīst, ka valsts nodeva

25 EUR, kas samaksāta pārsūdzot kreditoru sapulces lēmumu, ir pieskaitāma pie juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, kas saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 168. panta pirmajā daļā noteikto, sedzama no parādnieka mantas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229., 230. un 363. pantu, tiesa

nolēma:

Apmierināt Maksātnespējas kontroles dienesta sūdzību par maksātnespējīgās Akciju sabiedrības “/Nosaukums E/” kreditoru sapulces 2021. gada

10. augusta lēmumu.

Atcelt maksātnespējīgās Akciju sabiedrības “/Nosaukums E/” kreditoru sapulces 2021. gada 10. augusta lēmumu, ar kuru nolemts: “Uz

Maksātnespējas likuma 169. panta otrās daļās 2. punkta 2. teikuma pamata noslēgt vienošanos starp AS “/Nosaukums E/” administratori /valsts

amatpersona/, amata apliecības Nr. /numurs A/, un kreditoru sapulci par administratora atlīdzības apmēru 632 000 EUR plus PVN 21 % 132 720 EUR,

kopā 764 720 EUR, kas tiek segta no parādnieka naudas līdzekļiem pirms kreditoru prasījumu segšanas. Administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts

atbilstoši ieguldītajam darbam un administratora lomai AS “/Nosaukums E/” maksātnespējas procesa rezultātu un kreditoru kopuma interešu efektīvā

aizsardzībā un maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanā - pēc iespējas pilnīgāku parādnieka saistību izpildi pret kreditoriem. Ar šo vienošanos

administratora atlīdzības izmaksa neaizskar prioritāro kreditoru (Maksātnespējas kontroles dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, darbinieku) prasījumu un

izmaksas kārtību, un kreditori tam piekrīt.”

Piedzīt no maksātnespējīgās AS “/Nosaukums E/i” mantas Maksātnespējas kontroles dienesta labā valsts nodevu 25 EUR.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese Baiba Ozoliņa