Court dismisses claim for moral damages where bank failed to prove money laundering violation. Claimant must prove defendant's illegal act caused harm.

ECLI:LV:RPT:2023:0118.C30480419.4.S

Lieta Nr. C30480419

Lietvedības Nr. C-01724-23/20

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 18.janvārī

Rīgas pilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese I.Casno

ar sekretāri V.Zariņu, tulci H.Gizelezi

piedaloties prasītāja un vienlaicīgi trešās personas pārstāvim /pers. B/

atbildētājas pārstāvei /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ (/pers. D/) prasībā pret /Nosaukums A/ ar trešo personu uzņēmumu /Nosaukums B/

par kompensācijas par nodarīto morālo kaitējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs/pers. D/ iesniedzis tiesā prasību pret atbildētāju /Nosaukums A/ ar trešo personu uzņēmumu /Nosaukums B/kurā,

pamatojoties uz Civillikuma 1635.pantu, lūdz piedzīt n o atbildētājas atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu 3 000 EUR un visus

tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasībā norādīts, ka atbildētājas prettiesisko darbību rezultātā prasītājam, kurš ir Ukrainas pilsonis un trešās personas labuma

guvējs, tika nodarīts morāls kaitējums. Proti, trešā persona ir atbildētājas klients, kurai pie atbildētājas atvērts norēķinu konts Nr./konta

numurs/, kuru tā izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Pušu starpā ir noslēgts tipveida līgums, kura veidlapa ir pieejama

atbildētājas tīmekļvietnē: /tīmekļa vietne/

[1.2] Ar 2018.gada 19.marta paziņojumu atbildētāja informēja prasītāju, ka vienpusēji pārtrauc darījuma attiecības ar trešo

personu, papildus norādot, ka trešās personas kontā esošais naudas līdzekļu atlikums līdz 2018. gada 18. aprīlim ir jāpārskaita uz trešās

personas kontiem citās bankās. Kā pamatojumu līguma par bankas pakalpojumiem izbeigšanai atbildētāja norādījusi, ka trešajai personai

piemīt čaulas veidojuma raksturs.

Prasītāja ieskatā, pamatojot savu secinājumu par trešo personu kā čaulas veidojumu, atbildētāja pārkāpa 2008.gada 17.jūlija

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Likums) normas.

Rīkojoties pretēji Likuma 21.panta 1.punkta prasībām, atbildētāja nebija pārliecinājusies, vai trešā persona atbilst Likuma 1.panta

15.1punkta a) un b) apakšpunktā minētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Turklāt atbildētāja pārkāpa savu pilnvaru robežas, jo saskaņā ar

Likuma 21.1panta 2. punktu un tā Pārejas noteikumu 33. punktu secinājumam par trešās personas atbilstību čaulas veidojuma pazīmēm

ir jābalstās uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem, kas darījuma attiecību izbeigšanas brīdī vēl

nebija pieņemti.

Līdz ar to ir uzskatāms, ka atbildētāja 2018.gada 19.martā pretlikumīgā veidā, neievērojot pienācīgas procedūras, pārtrauca

darījuma attiecības ar trešo personu.

[1.3] Laika posmā no 2018.gada 19.marta līdz 2018.gada 16.jūlijam atbildētāja nepamatoti, pārkāpjot Likuma prasības, kā arī starp

banku un klientu noslēgtā līguma 4.41.punkta nosacījumus, paturēja trešajai personai piederošos naudas līdzekļus savā rīcībā un

nepildīja trešās personas rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz tās kontu citā bankā. Kā pamatojumu trešās personas īpašuma

tiesību ierobežošanai atbildētāja minējusi nepieciešamību veikt trešās personas darbības padziļinātu izpēti.

Norāda, ka Likums neparedz padziļinātas izpētes veikšanu situācijā, kad darījuma attiecības tiek pārtrauktas. Saskaņā ar Likuma 22.

panta 2. punkta 1. līdz 3.apakšpunktu padziļināta izpēte tiek veikta, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura

darījumu ar klientu.

Darījuma attiecību izbeigšanas gadījumā atbildētājai, saskaņā ar Likuma 43.pantu, bija pienākums pārskaitīt trešās personas naudas

līdzekļus uz tās kontu citā bankā vai iesaldēt tos, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīkojumu.

Tādējādi atbildētāja, rīkojoties pretēji Satversmes 105.panta nosacījumiem, neievērojot pienācīgas procedūras, laika periodā no

2018.gada 19.marta ierobežoja trešās personas īpašuma tiesības uz tai piederošajiem naudas līdzekļiem un trešās personas naudas

līdzekļi atradās pilnīgā atbildētājas kontrolē bez atbilstīga juridiska pamatojuma.

Atsaucoties uz Likuma 43.panta otro punktu, kas noteic, ka gadījumā, ja darījuma attiecību izbeigšanas brīdī pastāv aizdomas par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bankas iestāde par to ziņo saskaņā ar Likuma 30.panta noteikumiem vai atturas no attiecīgā

darījuma veikšanas saskaņā ar Likuma 32.panta noteikumiem, atbildētājas paziņojums Kontroles dienestam par darījuma atteikumu, kas

veikts 2018.gada jūlijā, t.i. trīs mēnešus pēc darījuma attiecību izbeigšanas, ir prettiesisks, jo ir pretrunā Likuma 43.pantā noteiktajai

procedūrai.

Atbildētājas prettiesisko darbību rezultātā ir aizskartas prasītāja kā trešās personas labuma guvēja likumīgās tiesības un intereses,

un paļāvība uz tiesisku rīcību no atbildētājas puses.

[1.4] Norāda, ka atbildētājas prettiesisko darbību rezultātā tika traucēts prasītāja ierastais darījumu un privātās dzīves ritms, kā arī

prasītāja komercdarbības attīstības plāni, jo negaidīti radās nepieciešamība pēc aizskarto tiesību aizsardzības.

Turklāt atbildētājas prettiesiskās darbības aizskāra prasītāja cilvēcisko un pilsonisko cieņu, jo prasītājs bija spiests justies

neaizsargāts pret īstenoto patvaļu un šaubīties par Satversmes, likumu un vispārpieņemto tiesību normu efektīvu darbību Latvijā.

Tāpat ir cietusi prasītāja reputācija padoto acīs, jo atbildētājas prettiesiskās darbības radīja pamatu šaubām par prasītāja

godprātīgumu un paklausību likumam.

Atbildētājas prettiesisko darbību rezultātā prasītājam nodarīts morāls kaitējums, kas vērtējams 3000 EUR apmērā un ietver :

pretlikumīgu darījuma attiecību pārtraukšanu ar prasītāju - 1000 EUR; prasītāja naudas līdzekļu izmantošanas pretlikumīga

ierobežošana no atbildētājas puses - 1000 EUR; atbildētājas pretlikumīgu paziņošana Kontroles dienestam par darījuma atteikumu -

1000 EUR.

[2] Atbildētāja iesniegusi rakstveida paskaidrojumus norādot, ka prasību neatzīst un uzskata to par nepamatotu.

[2.1] Paskaidro, ka starp trešo personu, kuru pārstāv prasītājs, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma patiesā labuma guvējs un uzņēmuma

paraksta tiesīgā persona, un atbildētāju 2014. gada 19.septembrī noslēgts Bankas un Klienta līgums (turpmāk – Līgums) par

pakalpojumu sniegšanu prasītājam. Līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un prasītājam tika atvērts norēķinu konts Nr.L/konta

numurs/. Atbilstoši Līguma 2.punktam, visas attiecības starp prasītāju un atbildētāju, kas izriet no noslēgtā Līguma, regulē atbildētājas

un Klienta līguma noteikumi, kas ir neatņemama Līguma sastāvdaļa (turpmāk – Noteikumi).

Saskaņā ar Noteikumiem (30.06.2014. apstiprinātā Noteikumu redakcija, kas bija spēkā parakstot Līgumu) “Noteikumi regulē

finanšu pakalpojumu sniegšanas un bankas operāciju veikšanas kārtību un ir noslēgtā Līguma neatņemama sastāvdaļa”.

Atbilstoši Noteikumu 11.1.punktam Noteikumi stājas spēkā brīdī, kad puses ir parakstījušas līgumu. Attiecībā uz starp prasītāju un

atbildētāju radušos strīdu ir attiecināmi Noteikumi, kas bija spēkā no 2018.gada 12.marta līdz 2018.gada 18.jūlijam.

[2.2] 2018.gada 19.martā, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts pārvalžu iestāžu izvirzītajām prasībām Latvijas banku

sektoram, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir 5%, atbildētāja uzsāka klientu - nerezidentu, kas var radīt

nesamērīgi augstu reputācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas risku, t.sk. klientiem, kas ir reģistrēti valstīs, kas ir

iekļautas Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un

teritorijām”, un atbilst citiem NILLTFN normatīvajos aktos noteiktiem risku paaugstinošiem kritērijiem padziļinātās izpētes procesu.

Atbildētāja 2018.gada 19.marta vēstulē prasītājam norādīja, ka jebkurš klienta maksājuma rīkojums tiks pieņemts izpildei tikai

pēc padziļinātās izpētes veikšanas. Tādejādi, atbildētājai bija tiesības nepildīt klienta rīkojumus, kamēr nebija pabeigts padziļinātās

izpētes process. Prasītājs tika informēts, ka iesniegto dokumentu pārbaude tiks veikta saskaņā ar atbildētājas noteiktajiem tarifiem.

Tāpat prasītājs tika informēts, ka 2018.gada 21.maijā prasītāja konta apkalpošana bankā tiks pārtraukta.

Vēstule tika nosūtīta prasītājam, izmantojot kontu attālinātās vadības sistēmu. Saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošās Noteikumu

redakcijas 8.2.3. punktu, atbildētāja bija tiesīga nosūtīt šāda veida pieprasījumus pa e-pastu un/vai attālinātās vadības sistēmām. Prasītājs

apņēmās regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā, pārbaudīt attālinātās vadības sistēmu paziņojumu un ziņu sadaļu.

[2.3] Norāda, ka prasītāja juridiskā forma un darbības raksturs primāri atbilst čaulas veidojuma pazīmēm, kas uzskaitītas Likuma

1.panta 15.punktā. Saskaņā ar minētā likuma 21.1panta pirmo daļu, bankai ir aizliegts uzturēt attiecības ar čaulas veidojumu, ja tas

vienlaikus atbilst minētā likuma 1.panta 15.1punkta “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām pazīmēm. Ņemot vērā Likumā noteikto, prasītājs

tika iekļauts to klientu lokā, kas neatbilst bankas klientu politikai, līdz atbildētāja spēs viennozīmīgi konstatēt, ka prasītājs nav čaulas

veidojums.

Saskaņā ar Likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīviem noteikumiem Nr.3 (turpmāk - FKTK noteikumi) un

Noteikumiem, atbildētājai bija tiesības pieprasīt no prasītāja un prasītājam bija pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo

informāciju un dokumentus, tajā skaitā, par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma

guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

2018.gada 22.maijā prasītāja norēķinu konts tika slēgts, pamatojoties uz Likuma 21.1panta pirmo daļu.

[2.4] Atbildētājai, pamatojoties uz prasītāja iesniegto dokumentu, informācijas un sniegto paskaidrojumu analīzi, radās aizdomas

par kontā veikto darījumu likumību un naudas līdzekļu avotiem. Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Likuma 32.panta pirmās daļas

noteikumiem, atbildētāja 2018.gada 4.jūlijā pieņēma lēmumu atturēties no debeta operāciju veikšanas prasītāja kontā un iesniedza par

to ziņojumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk - Kontroles dienests).

2018.gada 13.jūlijā Kontroles dienests pieņēma lēmumu atzīt atbildētājas uzsākto atturēšanos no darījumu veikšanas prasītājas

kontā par atbilstošu Likuma prasībām un samērīgu minētās personas tiesību ierobežojumu.

2018.gada 13.augustā Kontroles dienests pieņēma lēmumu uz 45 kalendārām dienām, t.i. līdz 2018.gada 27.septembrim iesaldēt

prasītāja finanšu līdzekļus 3 970 656,04 EUR apmērā, kas atrodas prasītāja kontā bankā.

2018.gada 24.augustā LR IeM VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas izmeklētāja J.Orlova, pret

prasītāju ierosinātā kriminālprocesa Nr./numurs/ par iespējams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ietvaros, uzlika

arestu ar noziedzīgu nodarījumu saistītai mantai – prasītāja naudas līdzekļiem 3 970 646,04 EUR apmērā. Lēmums ir spēkā.

[2.5] Saskaņā ar Līguma Noteikumiem prasītājs maksā atbildētājai par konta atvēršanu, apkalpošanu un slēgšanu. Atlīdzība no

prasītāja tika ieturēta saskaņā ar spēkā esošiem bankas tarifiem. Atbilstoši Noteikumiem atlīdzība ir komisijas maksas un samaksa par

bankas pakalpojumiem saskaņā ar tarifiem, kā arī līgumsods, sodi, procenti un citi klienta maksājumi bankas labā.

Saskaņā ar Līguma noteikumu 5.1.punktu prasītājs maksā bankai par kontu atvēršanu, apkalpošanu un slēgšanu, rīkojumu izpildi

un citiem pakalpojumiem saskaņā ar tarifiem. Prasītājam bija pienākums patstāvīgi sekot informācijai par tarifiem bankas mājas lapā,

atbilstoši Noteikumu 5.1. un 9.4.punktiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.4.punktu, atbildētāja bezakcepta kārtībā noraksta atlīdzības summas

no prasītāja jebkura konta bankā.

Prasītājs, parakstot Līgumu ar atbildētāju, piekrita, ka pušu attiecības par bankas pakalpojumu izmantošanu nosaka Noteikumi.

Banka rīkojās kā Likuma subjekts, un tās rīcība ir pamatota un apstiprināta ar normatīvo aktu prasībām un tiesībsargājošo iestāžu

lēmumiem. Ņemot vērā norādīto atbildētāja uzskata, ka prasītājam nav pamata celt nekāda veida iebildumus, jo prasītājs piekrita

Noteikumiem, un Līgums prasītājam ir saistošs, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 60.pantu un Civillikuma 1427., 1587.pantu (lietas

1.sējuma 130.-133.lapa).

[3] Trešā persona iesniegusi paskaidrojumus norādot, ka atbildētāja, pamatojot savas pretenzijas pret prasītāju izmanto

argumentus, kuri nav pamatoti ar lietas faktiskajiem apstākļiem, kā arī papildus liecina par prettiesiskām bankas darbībām ar iepriekšēju

nodomu.

[3.1] Vērš uzmanība, ka atbildētāja kļūdaini identificē prasītāju un Uzņēmumu /Nosaukums B/, (trešo personu prasītāja pusē), kas

bija bankas klients un pret kuru banka veica nepamatotas darbības, atsakoties tam sniegt bankas pakalpojumus.

Tāpat vērš uzmanību, ka atbildētāja savos paskaidrojumos izmanto nepilnīgu ziņojumu, ar kuriem apmainījās banka un Uzņēmums,

uzskaitījumu. Proti, atbildētājas paskaidrojumos tiek minēta 2018.gada 19.marta vēstule, kurā it kā prasītājam ticis paziņots par to, ka

“jebkāda veida rīkojumi veikt maksājumus no klienta puses tiks izpildīti tikai pēc padziļinātas izpētes veikšanas. Tādējādi bankai bija

tiesības nepildīt klienta rīkojumus līdz padziļinātas izpētes procesa pabeigšanas brīdim. Prasītājs tika informēts par to, ka iesniegto

dokumentu pārbaude tiks veikta atbilstoši atbildētājas noteiktajiem tarifiem. Tāpat prasītājs ticis informēts par to, ka prasītāja konta

apkalpošana bankā tiks pārtraukta 21.05.2018.”

Savukārt 2018.gada 19.martā pulksten 10:21, izmantojot bankas kontu attālinātās pārvaldības sistēmu uz Uzņēmuma adresi tika

nosūtīta cita satura vēstule, kurā atbildētāja informēja Uzņēmumu par savu lēmumu nekavējoties vienpusēji izbeigt līgumattiecības ar

klientu (pārtraukt Līgumu starp banku un klientu), kā arī pārtraukt visas operācijas ar klienta kontiem saskaņā ar Noteikumu 15.7.

punktu. Bez tam minētajā vēstulē tika paziņots, ka “Kopš paziņojuma nosūtīšanas brīža Banka nepildīs ienākošos naudas līdzekļu un citu

aktīvu pārskaitījumus, atgriežot tos sūtītājam. Banka vērš uzmanību, ka tai nav pienākums paskaidrot klientam šāda lēmuma iemeslus un

pamatojumu”. Tāpat banka informē, ka viss naudas līdzekļu un citu finanšu aktīvu atlikums, kas atrodas klienta kontos bankā, jāpārskaita

no šiem kontiem līdz 18.04.2018. (iekaitot). Norēķinu kontā nepieciešams atstāt līdzekļus komisijas par multivalūtu norēķinu konta

slēgšanu nomaksai atbilstoši bankas noteiktajiem tarifiem (/tīmekļa vietne/).

Tādējādi atbildētājas apgalvojums par to, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz padziļinātu klienta izpēti, ir melīgs. Lēmumu

par Uzņēmuma konta apkalpošanas pārtraukšanu banka pieņēma vienpusēji pirms jebkāda veida dokumentu pārbaudes un jebkādas

padziļinātas izpētes. Turklāt atbildētāja ir maldinājusi Uzņēmumu un prasītāju par iespēju pārskaitīt viņiem piederošos līdzekļus uz

kontu citā bankā.

[3.2] Prasītājs nekādā veidā neapstrīd atbildētājas tiesības, atbilstoši Likumam, pieprasīt iesniegt dokumentus ar mērķi veikt

klienta padziļinātu izpēti. Atbildētājas pieprasītie dokumenti tika iesniegti pilnā apjomā, tomēr atbildētāja Uzņēmuma iesniegtos

dokumentus neizskatīja, bet visus lēmumus pēc būtības pieņēma līdz pieprasīto dokumentu saņemšanai. Tādējādi atbildētāja cenšas

maldināt tiesu, slēpjot informāciju par faktisko atbildētājas un Uzņēmumu sarakstes saturu.

[3.3] Atbildētājas apgalvojums, ka “Prasītāja juridiskā forma un darbības raksturs sākotnēji atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm, kas

uzskaitītas Likuma 1.panta 15.1punktam, neatbilst patiesībai un nav ne ar ko pamatots. Pēc padziļinātās izpētes sākuma Uzņēmums

iesniedza atbildētājai visus pieprasītos dokumentus, cita starpā, dokumentus, kas apstiprina saimnieciskās attiecības starp uzņēmumu un

kontrahentiem, kuri pārskaitīja naudas līdzekļus uz bankā atvērto uzņēmuma kontu. Šādu dokumentu un paskaidrojumu iesniegšana

atbildētājai neļauj apgalvot, ka nepastāv juridiskās personas saikne ar faktisku saimniecisko darbību.

Bez tam izmeklēšanā tika noskaidrots, ka atbildētāja pārsniegusi savas pilnvaras, jo saskaņā ar Likuma Pārejas nosacījumu 33.panta

21.1punkta 2.apakšpunktu secinājumam par uzņēmuma fiktīvo raksturu jābūt balstītam Finanšu tirgus un kapitāla komisijas normatīvajos

aktos, kas biznesa attiecību pārtraukšanas brīdī nebija pieņemti. Neskatoties uz faktu, ka atbildētāja pieņēmusi lēmumu par Uzņēmuma

konta apkalpošanas pārtraukšanu bez Likumā balstīta pamatojuma, savos paskaidrojumos tā turpina apgalvot, ka tikušas konstatētas

ārzonas veidojuma pazīmes.

Tādējādi atbildētāja 2018.gada 19.martā nelikumīgā veidā, neievērojot noteikto kārtību, pārtrauca līgumattiecības ar Uzņēmumu.

Svarīgi atzīmēt, ka operāciju apturēšanu Uzņēmuma kontā atbildētāja veica pirms klienta padziļinātas izpētes uzsākšanas un pirms

jebkādām oficiālām, Likumam atbilstošām procedūrām.

[3.4] Nepiekrīt atbildētājas apgalvojumam, ka 2018.gada 13.jūlijā Kontroles dienests pieņēmis lēmumu par to, ka bankas sāktā

darījumu pārtraukšana prasītāja kontā atbilst Likuma prasībām un samērīgu minētās personas tiesību ierobežojumu. Kontroles dienests

sniedzis vērtējumu atbildētājas darbībām laika periodā no 2018.gada 4.jūlija, t.i. laikā, kad par šīs prasības pamatojumu kalpoja bankas

prettiesiskās darbības, kas uzsāktas 2018.gada 19.martā.

Ņemot vērā, ka prasītājam un trešajai personai nav zināms dokumentu apjoms, kuru atbildētāja iesniegusi Kontroles dienestam,

apgalvojums, ka Kontroles dienests ir sniedzis novērtējumu bankas darbībām un atzinis tās par Likumam atbilstošām, prasa papildu

izmeklēšanu, noskaidrojot to, vai atbildētāja Kontroles dienestam nosūtījusi dokumentus, kurus Uzņēmums iesniedza atbildētājai

padziļinātas izpētes veikšanai.

Jebkurā gadījumā Kontroles dienesta 2018.gada 13.jūlija lēmums nesatur vērtējumu par atbildētājas darbībām laika periodā no

2018.gada 19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam, kam ir būtiska nozīme, jo ļauj apgalvot, ka atbildētāja minētajā laika periodā ir apzināti

pārkāpusi klienta tiesības, nelikumīgi aizturot naudas līdzekļus un nepamatoti atsakoties apkalpot bankā atvērto klienta kontu.

Turklāt atbildētājas darbībām attiecīgajā laika periodā nav nekādas saistības ar kriminālprocesu Nr./numurs/, jo tas tika ierosināts,

ievērojot oficiālās procedūras, kuras atbildētāja uzsāka tikai 2018.gada 4.jūlijā, t.i. pēc tam kad faktiski bija notikusi trešajai personai

piederošo līdzekļu nelikumīga aizturēšana.

Tādējādi tīšām tiek jauktas atbildētājas prettiesiskās darbības saistībā ar klienta līdzekļu nelikumīgu aizturēšanu no 2018.gada

19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam un atbildētājas turpmākās darbības, kas saistās ar tās nelikumīgo darbību piesegšanu, vēršoties

Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādēs Likumā paredzētajā kārtībā. Par to, ka atbildētājas darbības veiktas ar iepriekšējo nodomu

un tām ir prettiesisks raksturs liecina fakts ka, pārkāpjot Likuma 32.pantā noteikto, tā, 2018.gada 19.martā pārtraucot konta apkalpošanu

nepaziņoja Kontroles dienestam par pieņemto lēmumu par atteikšanos veikt darījumu jau nākamajā darba dienā pēc minētā lēmuma

pieņemšanas.

[3.5] Trešās personas ieskatā atbildētājas prettiesiskās darbības pierāda šādi apstākļi :

- atbildētāja nepamatoti atteikusies Uzņēmuma atvērto kontu apkalpošanu laika periodā no 2018.gada 19.marta līdz 2018.gada

4.jūlijam, neiestājoties pašas noteiktā dokumentu iesniegšanas termiņa beigām;

- laika periodā no 2018.gada 19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam atbildētāja nav veikusi nekādas Likumā paredzētās darbības;

- atbildētāja pilnībā ignorējusi 2018.gada 14.maijā iesniegtos dokumentus, kas apliecina Uzņēmuma saikni ar saimniecisko

darbību un Uzņēmuma radīto ekonomisko vērtību;

- atbildētāja nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu Uzņēmuma saistību ar saimniecisko darbību un tā radīto ekonomisko

vērtību Kontroles dienestā un nav ziņojusi kompetentām iestādēm par Uzņēmuma līdzekļu aizturēšanu laika periodā no 2018.gada

19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam;

- atbildētāja nepamatoti ieturējusi līdzekļus no Uzņēmuma konta laika periodā no 2018.gada 19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam,

neskatoties uz to, ka pašlaik apgalvo, ka uzskatījusi šos līdzekļus par iegūtiem noziedzīgā ceļā, tādējādi faktiski apzināti legalizējot

iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus ieturēto summu apmērā;

- 2018.gada 4.jūlijā atbildētājas ierosinātās Kontroles dienesta veiktās Uzņēmuma konta operāciju pārbaudes apstākļi, kā arī LR

Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālpolicijas Galvenās pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas

izmeklētājas J.Orlovas ierosinātajam kriminālprocesam Nr./numurs/ nav nekādas saistības ar atbildētājas veiktajām prettiesiskajām

darbībām laika periodā no 2018.gada 19.marta līdz 2018.gada 4.jūlijam (lietas 1.sējuma 143.-150.lapa).

[4] 2022.gada 11.aprīlī lietā saņemti trešās personas papildus paskaidrojumi (lietas 2.sējuma 163.-171.lapa).

[5] Prasītāja un vienlaicīgi trešās personas pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem

pamatiem, lūdza to apmierināt, sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasībā un rakstveida paskaidrojumos norādītajam.

Atbildētājas pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[6 ] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir

noraidāma šādu apsvērumu dēļ.

[7] Lietā nav strīda, ka 2014. gada 19.septembrī starp Uzņēmumu/Nosaukums B/ (trešo personu) un Banku (atbildētāju) tika

noslēgts Bankas un Klienta līgums par pakalpojumu sniegšanu. Līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku un Uzņēmumam bankā atvērts

norēķinu konts Nr./konta numurs/ (lietas 3.sējuma 13.lapa).

Tāpat lietā nav strīda, ka uzņēmumu /Nosaukums B/pārstāv prasītājs, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma patiesā labuma guvējs un

uzņēmuma paraksta tiesīgā persona (lietas 1.sējuma 20.-31.lapa).

Atbilstoši Līguma 2.punktam, visas attiecības starp pusēm, kas izriet no noslēgtā Līguma, regulē atbildētājas un Klienta līguma

noteikumi, kas ir neatņemama Līguma sastāvdaļa. Atbilstoši Noteikumu 11.1.punktam Noteikumi stājas spēkā brīdī, kad puses ir

parakstījušas līgumu.

Attiecībā uz starp pusēm radušos strīdu attiecināmi Noteikumi 2018.gada 12.marta redakcijā (lietas 3.sējuma 130.-209.lapa).

[8] 2018.gada 19.martā plkst.10.21 atbildētāja nosūtījusi trešajai personai paziņojumu, ka banka pieņēmusi lēmumu vienpusējā

kārtā izbeigt līgumiskās attiecības, kā arī saskaņā ar Līguma Noteikumu 15.7.punktu un Likumu apturēt visas operācijas ar klienta

kontiem. Papildus informējot, ka visi klienta bankas kontos esošie naudas līdzekļu atlikumi un citi finanšu aktīvi no kontiem jāpārskaita

līdz 2018.gada 18.aprīlim.

Savukārt 2018.gada 19.martā plkst.15.31 atbildētāja nosūtījusi vēl vienu paziņojumu, kurā norādīts, ka pamatojoties uz Regulatora

(LR Finanšu un kapitāla tirgus komisija) priekšrakstiem, banka ar 2018.gada 21.maiju pārtrauc konta apkalpošanu, jo klients ietilpst

čaulas kompāniju kategorijā. Vērš uzmanību, ka no 2018.gada 19.marta jebkuru maksājumu pieņems izpildei tikai pēc padziļinātas

analīzes procedūras, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018.gada 9.janvāra noteikumiem Nr. 3 „Klientu padziļinātās

izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm”. Papildus lūgts 45 dienu

laikā iesniegt bankā visu nepieciešamo informācijas un dokumentu paketi (lietas 1.sējuma 32.lapa).

No minētā secināms, ka atbildētāja trešās personas kontu apkalpošanu pārtrauca pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas izdotu rīkojumu un trešās personas, kā atbildētājas klientes, darbības pārbaude uzsākta saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas 2018.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.3 „Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām

maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm”, kas izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likuma 7.panta otro daļu, 21.1panta otro daļu, 22.panta ceturto daļu un 47.panta otro daļu.

[9] Prasītāja ieskatā atbildētājas prettiesiskās darbības, kuru rezultātā ir aizskartas prasītāja kā trešās personas labuma guvēja

likumīgās tiesības un intereses, apstiprina šādi apstākļi.

[9.1] Atbildētāja, pamatojot savu secinājumu par trešo personu kā čaulas veidojumu, rīkojusies pretēji Likuma 21.panta 1.punkta

prasībām, jo nebija pārliecinājusies, vai trešā persona atbilst Likuma 1.panta 15.1punkta a) un b) apakšpunktā minētajām čaulas

veidojuma pazīmēm.

Likuma 21.panta pirmā daļa noteic, ka Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

Attiecīgi Likuma 1.panta 151punkts noteic, ka čaulas veidojums ir juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas

pazīmes:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu

ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības

institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

[9.1.1] Tiesisko ietvaru padziļinātai pārbaudei nosaka Likuma 22.pants un 1.panta 15.1punkts, kā arī Ministru kabineta 2017.gada

7.novembra noteikumi Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”.

Likuma 22.panta otrā daļas redakcija, kas bija spēkā uz atbildētājas paziņojuma nosūtīšanas un padziļinātās izpētes procesa

uzsākšanas brīdi paredzēja gadījumus, kad banka ir tiesiska uzsākt klienta padziļināto pārbaudi.

Likuma 1.panta 15.1punkts definē čaulas veidojuma pazīmes minētā likuma izpratnē, taču likuma 22.pantā nav izvirzītas prasības

klienta padziļinātai pārbaudei saistībā ar čaulas veidojuma pazīmēm. Tikai 2018.gada 9.maijā (2018.gada 26.aprīļa likuma redakcija)

spēkā stājās 21.1pantā ietvertā norma, kas paredzēja aizliegumu sadarboties ar čaulas veidojumiem. Attiecīgi ir jāpiekrīt prasītāja

viedoklim, ka atbildētājas atsauce rakstveida paskaidrojumos uz Likuma 21.1pantu nav pareiza.

[9.1.2] No atbildētājas tiesas sēdē sniegtiem paskaidrojumiem izriet, ka trešās personas padziļinātās izpētes veikšana notikusi

saskaņā ar Likuma 22.panta otrās daļas 5.punktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018.gada 9.janvāra noteikumu Nr.3 „Klientu

padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm” 7., 65.punktu

(turpmāk – FKTK Noteikumi).

Likuma 22. panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti citos gadījumos, uzsākot un

uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā

uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, papildus šajā pantā minētajam nosaka tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama

padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku

paaugstinošus faktorus.

Atbilstoši FKTK Noteikumu 7.punktam kredītiestāde izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas,

kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un

pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi.

Noteikumu 65.punkts noteic, ka klienta darījumiem pastiprināto uzraudzību piemēro līdz brīdim, kad kredītiestāde ir ieguvusi

klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo informāciju vai ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt darījumu attiecības ar klientu.

Līdz ar to atbildētājai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ar likumu noteikta tiesība veikt klienta padziļināto izpēti. Attiecīgi

2018.gada 19.martā, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts pārvalžu iestāžu izvirzītajām prasībām Latvijas banku sektoram, ka

Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir 5%, atbildētāja uzsāka klientu – nerezidentu, kas var radīt nesamērīgi

augstu reputācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas risku, tajā skaitā, klientiem, kas ir reģistrēti valstīs, kas ir

iekļautas Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr.655 „Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un

teritorijām”, un atbilst citiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvajos aktos

noteiktiem risku paaugstinošiem kritērijiem, padziļinātās izpētes procesu.

[9.2] Prasītājs norāda, ka atbildētājas prettiesiskās darbības izpaužas arī tādejādi, ka atbildētāja pārkāpa Līguma Noteikumu

4.41.punkta nosacījumus, t.i. paturēja naudas līdzekļus savā rīcībā un nepildīja uzņēmuma rīkojumu par naudas pārskaitīšanu.

Noteikumu 4.41.punkts noteic, ka iesniedzot bankai rīkojumu operāciju ar aktīviem veikšanai, klientam jānodrošina, ka aktīvu

daudzums kontos ir pietiekams šī rīkojuma izpildei. Savukārt Noteikumu 4.40.punktā noteikti gadījumi, kad banka ir tiesīga nepildīt

rīkojumu.

No lietā iesniegtās trešās personas un atbildētājas sarakstes kontu attālinātās vadības sistēmā izriet, ka trešā persona iesniegusi

atbildētājai pieprasītos dokumentus un informāciju noteiktajā termiņā, lūdzot veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus. Savukārt atbildētāja,

atsakot veikt naudas līdzekļu pārskaitījumu, norādījusi, ka padziļinātās analīzes procedūra joprojām nav pabeigta, saskaņā ar spēkā

esošajiem tiesību aktiem naudas līdzekļu un finanšu instrumentu izņemšana būs iespējama pēc pilnas nepieciešamo dokumentu un

informācijas paketes iesniegšanas (lietas 1.sējuma 34.-48.lapa).

Atbilstoši Noteikumu 15.7.punktam, ja līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma nosacījumiem, tad banka nekavējoties aptur operācijas klienta kontos un,

pamatojoties uz klienta rīkojumu, pārskaita aktīvus uz klienta kontu citā bankā vai uz kontu, no kura šie aktīvi tika saņemti, ja tas nav

pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā bankai nav jāpaskaidro klientam līguma izbeigšanas iemesli un

pamatojums, kā arī banka patstāvīgi, vienpusējā kārtībā, bez saskaņošanas ar klientu pieņem lēmumu par aktīvu pārveduma termiņu un

informē par to klientu.

Likuma 32.panta trešā daļa noteic, ka likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā

iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Kontroles dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. Ja likuma

subjekts saņem Kontroles dienesta rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, tas rīkojas atbilstoši šā likuma 32.1panta trešajai daļai.

Ņemot vērā, ka minētajā tiesību normā noteikto atbildētāja pamatoti atteikusies izpildīt uzņēmuma rīkojumu par naudas

pārskaitīšanu, līdz ar ko nav konstatējams Līguma Noteikuma 4.41.punkta pārkāpums no atbildētājas puses.

[9.3] Prasītāja ieskatā Likums neparedz padziļinātas izpētes veikšanu situācijā, kad darījuma attiecības tiek pārtrauktas. Saskaņā ar

Likuma 22.panta 2.punkta 1. līdz 3.apakšpunktu padziļināta izpēte tiek veikta, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma

rakstura darījumu ar klientu.

Savukārt darījuma attiecību izbeigšanas gadījumā atbildētājai saskaņā ar Likuma 43.pantu bija pienākums pārskaitīt trešās personas

naudas līdzekļus uz tās kontu citā bankā vai iesaldēt tos, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīkojumu.

Tiesas ieskatā prasītājs nepamatoti uzskata, ka atbildētājai, pamatojoties uz Likuma 22.panta otrās daļas 5.punktu, nebija tiesības

veikt padziļinātu izpēti, jo minētā tiesību norma šādas tiesības paredz ne tikai uzsākot un uzturot darījuma attiecības, bet arī citos

gadījumos.

Likuma 43.panta otrā daļa noteic, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc

savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos

naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē, uz kontu, no kura naudas

līdzekļi iepriekš saņemti, vai izmaksā skaidrā naudā, ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai nav iespējams veikt

pārskaitījumu uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai

terorisma finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 30.pantā minētajiem

noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus

nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32.pantā minētajiem noteikumiem.

Attiecīgi Likuma 30.panta pirmās daļas 1.punkts noteic Likuma subjekta pienākums nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par

katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti

noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā

mēģinājumā. Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski (ceturtā daļa).

Savukārt atbilstoši Likuma 32.pantam Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts

vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas,

ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma

mēģinājumu (pirmā daļa). Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo

Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām (otrā daļa).

No atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem, kurus tiesai nav pamata apšaubīt, izriet, ka aizdomīgo darījumu ziņojumi 2018.gadā

bija sniedzami, izmantojot platformu www.kd.gov.lv, saskaņā ar Kontroles dienesta izstrādāto rokasgrāmatu ziņojumu sniegšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto, 2018.gada 19.martā atbildētāja paziņojusi Kontroles dienestam šādu informāciju: “Klienta

/Nosaukums B/ saimnieciskā darbība ir reklāmas un mārketinga pakalpojumu sniegšana, kā arī saistīto uzņēmumu kreditēšana. Klienta

saimnieciskajai darbībai nav acīmredzama likumiskā nolūka, tāpēc ka klients saņem naudu par pakalpojumiem, bet nekur tos neiepērk,

kā arī nav skaidrs saņemto naudas līdzekļu izcelsmes avots.” (lietas 3.sējuma 249.-250.lapa).

Savukārt 2018.gada 4.jūlijā atbildētāja nosūtījusi Kontroles dienestam paziņojumu par atturēšanos no debeta operāciju veikšanas

Uzņēmuma /Nosaukums B/kontā, saskaņā ar Likuma 32.panta pirmās daļas noteikumiem, jo ir pamatotas aizdomas, ka darījumi kontā,

iespējams, saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lietas 3.sējuma 239.-242.lapa).

Līdz ar to, pretēji prasītāja viedoklim, atzīstams, ka atbildētāja ir rīkojusies atbilstoši tiesību normās noteiktajam un Likuma 30.

un 32.pantā noteiktajā termiņā paziņojusi Kontroles dienestam gan par aizdomām par kontā veikto darījumu likumību, gan par pieņemto

lēmumu par atturēšanos veikt darījumus Uzņēmuma kontā.

[9.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar LR Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta 2018.gada 13.jūlija

rīkojumu Nr.18/B-5-131 Par likuma subjekta lēmumu uzsākt atturēšanos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu nolemts

atzīt atbildētājas 2018.gada 4.jūlijā uzsākto atturēšanos no darījumu veikšanas trešās personas kontā par atbilstošu Likuma prasībām un

samērīgu minētās personas tiesību ierobežojumu (lietas 1.sējuma 63.-64.lapa).

Atbildētāja 2018.gada 17.jūlijā paziņojusi trešajai personai, ka pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

dienesta 2018.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.18/B-5-131 viņas kontā esošie naudas līdzekļi tiek iesaldēti līdz Kontroles dienesta tālākiem

rīkojumiem (lietas 1.sējuma 101.lapa).

Ar LR Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta 2018.gada 13.augusta rīkojumu Nr.18/B-45-124 Par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nolemts uz 45 kalendārajām dienām iesaldēt trešās personas kontā esošos

naudas līdzekļus (lietas 1.sējuma 66.lapa).

Atbildētāja 2018.gada 13.augustā paziņojusi trešajai personai par minēto rīkojumu (lietas 1.sējuma 99.lapa).

Lietā nodibināts, ka 2018.gada 24.augustā LR IeM VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas

izmeklētāja J.Orlova ierosinātā kriminālprocesa Nr./numurs/ par iespējams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā

ietvaros, uzlika arestu ar noziedzīgu nodarījumu saistītai mantai – prasītāja naudas līdzekļiem 3 970 646,04 EUR.

Ar Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 5.aprīļa lēmumu izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā uz atbildētājas kontā

esošajiem trešās personas finanšu līdzekļiem (lietas 2.sējuma 173.lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2022.gada 30.maija lēmumu Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 5.aprīļa

lēmums atcelts, /Nosaukums B/ finanšu līdzekļi 3 970 646,04 EUR, kas atrodas bankas kontā atzīt par noziedzīgi iegūtiem, konfiscēt

tos un ieskaitīt valsts budžetā (lietas 3.sējuma 221.lapa).

2022.gada 7.jūlijā atbildētāja izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 4.jūlijā izsniegto izpildu rakstu par konfiscēto naudas

līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā (lietas 3.sējuma 5.-8., 214.lapa).

Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājas aizdomas par Uzņēmuma kontā veikto darījumu likumību un naudas līdzekļu avotiem ir guvušas

apstiprinājumu.

[9.6] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja

būtu rīkojusies pretēji normatīvo aktu prasībām, secīgi atbildētājas rīcības prettiesiskums, kā rezultātā prasītājam radies kaitējums,

izskatāmajā lietā nav konstatēts.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma, jo lietā nav pierādīta atbildētājas prettiesiska rīcība, kas būtu

par pamatu atbildētājas pienākumam atlīdzināt prasītājam atlīdzību par morālo kaitējumu.

[9.7] Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka tas, cik detalizēti tiesas nolēmumā jābūt norādītiem tā motīviem, ir atkarīgs

no konkrētā nolēmuma rakstura un lietas apstākļiem, kas katrā individuālā gadījumā vērtējami atsevišķi (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 1994.gada 9.decembra spriedumu lietā “Ruiz Torija v. Spain”, pieteikums Nr.18390/91, 29.punktu). Turklāt pienākums

norādīt nolēmuma motīvus nav saprotams kā visaptveroša prasība sniegt detalizētu atbildi uz katru argumentu (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas Lielās palātas 1999.gada 21.janvāra sprieduma lietā “Garcia Ruiz v.Spain”, pieteikums Nr.30544/96, 26.punkts).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst par iespējamu nesniegt detalizētas atbildes uz pārējiem pušu argumentiem un pierādījumiem,

jo tiesas ieskatā tiem nav juridiskas nozīmes un tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no

prasītāja par labu atbildētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi sakarā ar

dokumentu tulkošanu 188,76 EUR (lietas 3.sējuma 212.-213.lapa, 4.sējuma 6.-7.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi

faktiskajā apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no prasītāja par labu atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā

apmērā, t.i. 188,76 EUR.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 204.1pantu un 44.panta trešo daļu, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ (Vasyukov) prasību pret /Nosaukums A/ ar trešo personu uzņēmumu/Nosaukums B/ par kompensācijas par nodarīto

morālo kaitējumu piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/ (/pers. D/), dzimuša /datums/, par labu /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 188,76 EUR (viens simts astoņdesmit astoņi euro 76 centi).

Piedzītā summa iemaksājama atbildētājas norādītajā bankas kontā /Nosaukums A/ konta Nr./konta numurs/.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams 2023.gada 18.janvārī.

Tiesnese I.Casno