Court finds defendant guilty of intentionally violating police control registration rules and imposes a fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of intentionally violating police control registration requirements and imposed a €20 fine. The defendant admitted guilt during the hearing, claiming he simply forgot to register in July. The court determined that the defendant's failure to register constituted a willful breach of the specific control restrictions.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 33. pants: Intentional violation of administrative control registration rules constitutes an offense punishable by a fine or administrative arrest, with voluntary confession serving as a mitigating circumstance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 113009916
Lietas arhīva Nr. 1-0099-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2016.gada 27.septembrī
Dobeles rajona tiesas
tiesnese N.Pakule
ar tiesas sēdes sekretāri I.Brahmane,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu
pie administratīvās atbildības, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.panta.
Aprakstošā daļa
2016.gada 23. augustā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore
/pers.D/sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 892472 par to, ka 2016.gada 4. augustā veicot policijas
kontrollietas Nr. 12/15 reģistrācijas lapas pārbaudi konstatēts, ka /pers. C/ ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumu 1.
punktu – vienu reizi mēnesī jāreģistrējas policijas iecirknī, konstatēts, ka /pers. C/ nav ieradies reģistrēties 2016. gada jūlija
mēnesī policijas iecirknī, līdz ar ko uzskatāms, ka /pers. C/ ir tīši pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. C/ ar savām darbībām izdarījis administratīvo pārkāpumu,
kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. C/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu, viņam
izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir
saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par protokola saturu nav izteicis.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Tiesas sēdē /pers. C/ sevi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā. Paskaidroja, ka bija
aizmirsis, ka jūlijā nav bijis atzīmēties. Pats domājis, ka ir bijis un atzīmējies.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas
APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.
Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir
izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās
atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi,
kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta
policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka
persona, kurai noteikts papildsods - policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles noteikumus.
Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās
personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu
citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,
rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par
faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. C/ vainīgums policijas
kontroles noteikumu tīšā pārkāpšanā ir pilnībā pierādīs ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA892472 (lietas 2.lapa),
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines /pers. G/
ziņojumu (lietas 7.lapa), lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 5.lapa), lēmumu par policijas
kontroles lietas iekārtošanu (lietas 4.lapa), lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.225. (lietas 3.
lapa).
Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka /pers. C/ ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.
gada 10. janvāra spriedumu par atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3. un 5. punktu, galīgā
soda noteikšanu notiesātājam, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5. daļu pēc sprieduma kopības daļēji saskaitot, noteikts
brīvības atņemšanas sods uz 5 (pieciem) gadiem 3 (trīs) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 3 (trīs)
gadiem.
/pers. C/ pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un policijas kontroles lietas iekārtošanas, ir pārkāpis policijas
kontroles ierobežojumu 1.punktu – vienu reizi mēnesī jāreģistrējas policijas iecirknī, konstatēts, ka /pers. C/ nav ieradies
reģistrēties 2016.gada jūlija mēnesī policijas iecirknī, līdz ar ko uzskatāms, ka /pers. C/ ir tīši pārkāpis policijas kontroles
ierobežojumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un
tiesnesei nav radušās pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas spriedumu
piespriesto papildsodu – policijas kontroli, ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumu 1.punktu – vienu reizi mēnesī
jāreģistrējas policijas iecirknī, pārkāpjot 2015.gada 21.jūlija lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.5
punktu.
Tiesnese atzīst, ka tādējādi /pers. C/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo
pārkāpumu, proti, ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, /pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK
177.panta soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un
mantisko stāvokli, proti, ka strādā gadījuma darbus, ienākumi aptuveni EUR 200 mēnesī, apgādājamo personu nav, invaliditāte
nav, agrāk administratīvi sodīts- pēdējo reizi 2016.gada 9.martā ar naudas sodu EUR 10 apmērā. Tiesnese konstatē atbildību
mīkstinošo apstākli- savas vainas atzīšanu, saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu. Atbildību pastiprinoši apstākļi pārkāpēja darbībās
netiek konstatēti.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir
iespējams sasniegt /pers. C/ piemērojot panta sankcijā noteikto naudas sodu tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto
pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 299. panta pirmo daļu pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no
dienas, kad viņam izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to -
ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 32. -34., 177., 213., 274., 289.16 pantu, tiesnese
no s p r i e d a
atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 177. pantā paredzēta administratīvi sodāma
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 20 euro (divdesmit euro) apmērā.
Naudas sods jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā:
kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, kontsLV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods un lietas numurs (Nr. 113009916). Kvīts par
naudas soda samaksu jāiesniedz Dobeles rajona tiesas kancelejā, Muldavas ielā Nr.16, Dobelē.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc pilna sprieduma paziņošanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese (paraksts) N.Pakule
NORAKSTS PAREIZS
Dobelē, 2016.gada 27.septembrī
Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule
Dobelē, 2016.gada 27.septembrī