Legislator Case Law & Legislation
C12119615 / C-1196-15 AI generated

Court partially allows alimony claim, reducing monthly payment to 108 euros due to defendant's financial obligations.

Case Number C12119615 / C-1196-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's request for 200 euros in monthly alimony, ordering the defendant to pay only 108 euros instead. The defendant argued that his income is already fully consumed by supporting his disabled son and basic living expenses, while the plaintiff failed to prove the higher amount was necessary. Consequently, the court balanced both parties' financial situations to determine a sustainable support amount.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 28. panta 2. daļa; 41. panta 1. daļa; 43. panta 1. daļas 3. punkts; Civillikuma 177. pants; 179. pants: When a defendant contests the amount of alimony based on financial hardship, the court must balance the needs of the child with the payer's actual financial capacity to determine a reasonable monthly sum.

Keywords

AI generated
alimony enforcement financial capacity assessment disabled child support partial dismissal of claim income calculation standard

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 28. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļas 3. punkts
Civillikuma 177. pants
Civillikuma 179. pants
Civilprocesa likuma 35. panta 1. daļas 6. punkts
Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 1. punkta a apakšpunkts
Civilprocesa likuma 204.1 pants
likuma Par valsts pensiju 19. panta 4. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Civillietas Nr. C12119615

C-1196-15

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 9.jūnijā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kromāne,

ar sekretāri D.Moļavinu, tulci L.Lociku

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa

kons tatēja

2015.gada 5.janvārī /pers. B/ (turpmāk arī – Prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk arī – Atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasībā

tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam viņa uzturēšanai uzturlīdzekļus 200 euro apmērā ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas

tiesā un turpinot līdz Prasītāja mācību pabeigšanai (2016.gadam). Prasība tiek pamatota ar Civilprocesa likuma 28.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu,

43.panta pirmās daļas trešo punktu, Civillikuma 177., 179.pantu.

Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka Atbildētājs nerūpējas par Prasītāju. Prasītājs mācās /nosaukums/, Prasītājs strādā un pats sevi apgādāt nevar.

2015.gada 18.februārī no Atbildētāja lietā saņemts rakstveida paskaidrojums (lietas 23.-26.lapa), kurā Atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji.

Atbildētājs paskaidro, ka viņa mantiskais stāvoklis neļauj maksāt 200 euro mēnesī pilngadīga dēla uzturēšanai. 2010.gada 26.februārī Atbildētājam piedzima

dēls, kuram ir noteikta invaliditāte un bērnam ir nepieciešama rehabilitācija. Atbildētāja jaunākā dēla izdevumi uzturēšanai mēnesī sastāda apmēram 311,50

euro. Bez tam, Atbildētājam ir lieli izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un savas veselības uzturēšanai. Atbildētājs norāda arī, ka Prasītājs nav pierādījis

pieprasīto uzturlīdzekļu apmēra pamatotību. Atbildētājs piekrīt Prasītājam maksāt uzturlīdzekļus 108 euro apmērā no prasības iesniegšanas dienas tiesā līdz dēla

mācību pabeigšanai. Paskaidrojumos Atbildētājs norādīja, ka viņa darba alga pēc nodokļu atskaitīšanas vidēji mēnesī sastāda 623,10 euro, no kuras jaunākā

dēla uzturēšanai tiek tērēti 311,50 euro (tai skaitā degvielai) un 86 euro mēnesī iztikai, kā rezultātā paliek 225,60 euro.

Ievērojot to, ka Prasītājs uzturlīdzekļu prasību tiesā iesniedza kā maza apmēra prasību, ar Daugavpils tiesas tiesneses 2015.gada 18.maija lēmumu tika

mainīts civillietas izskatīšanas veids un nolemts turpmāk civillietu skatīt mutvārdu procesā vispārējās prasības tiesvedības kārtībā (lietas 45.lapa).

Prasītājs uz tiesas sēdi neieradās. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņam tika paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā,

nosūtot tiesas pavēsti pēc Prasītāja deklarētās dzīvesvietas ierakstītā sūtījumā. 2015.gada 3.jūnijā no Prasītāja lietā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu

bez viņa klātbūtnes. Iesniegumā tiek paskaidrots, ka sakarā ar mācībām Prasītājs uz tiesas sēdi ierasties nevar, prasību uztur pilnā apmērā (lietas 48.lapa).

Pie norādītiem apstākļiem tiesa neatrod pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210.panta noteikumiem. Saskaņā

ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez Prasītāja piedalīšanās tiesas sēdē.

Tiesas sēdē Atbildētājs prasību atzina daļēji un atkārtoja savos rakstveida paskaidrojumos norādītos apstākļus. Atbildētājs piekrita dēla uzturēšanai

maksāt mēnesī 108 euro apmērā. Norādīja, ka uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai ir maksājis arī līdz dēla pilngadībai. Atbildētājs paskaidroja, ka viņa darba alga

2015.gada janvārī sastādīja 559,82 euro, februārī Atbildētāja darba alga sastādīja 604,67 euro. Sakarā ar apkures sezonas beigām Atbildētāja ienākumi

šobrīd ir samazinājušies. Atbildētājs paskaidroja, ka Prasītājs nevēlas tikties ar Atbildētāju, jo Prasītājam interesē tikai nauda. Atbildētājs uzskata, ka līdzvērtīgu

uzturlīdzekļu apmēru dēla uzturam ir jāsniedz arī Prasītāja mātei, kuras materiālais stāvoklis ir labāks salīdzinājuma ar viņa materiālo stāvokli.

Uzklausījusi Atbildētāja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Ar lietā iesniegto dzimšanas apliecības Nr./numurs/ kopiju ir pierādīts, ka Prasītāja, dzimuša /datums/, vecāki ir Atbildētājs/pers. C/ un /pers. G/ (lietas

8.lapa).

Saskaņā ar /nosaukums/ 2014.gada 10.septembra izziņu, /pers. B/ ir /nosaukums/ /nosaukums/fakultātes pilna laika klātienes 2.studiju gada studējošais

(lietas 9.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājs ir Prasītāja tēvs un ka Prasītājs mācās /nosaukums/. Lietā pastāv strīds par pieprasīto

uzturlīdzekļu apmēru.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītājam pašam nav iespējas gūt pietiekošus iztikas līdzekļus, jo studijas augstskolā notiek klātienē, dienas nodaļā.

Lietā nav strīda par to, ka pēc pilngadības sasniegšanas Prasītājs turpina studēt un pats nevar sevi pilnībā apgādāt, tādēļ atbilstoši Civillikuma 179.panta

pirmās daļas noteikumiem apgādāt pilngadīgo bērnu līdz brīdim, kamēr viņš varēs sevi apgādāt, ir arī Atbildētāja pienākums.

Civillikuma 177.pants paredz vecāku pienākums rūpēties par bērnu. Rūpes par bērnu nozīmē – nodrošināt bērnu ar ēdienu, apģērbu, mājokli

un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un

intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam. Tādejādi ar jēdzienu „uzturlīdzekļi” aptverta kopumā visa veida materiālā nodrošinājuma

sniegšana bērnam.

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu

un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Minētā Civillikuma norma neierobežo vecāku pienākumu apgādāt bērnu ar bērna pilngadības sasniegšanu, bet saista vienīgi ar laiku, kad bērns spēs pats

sevi apgādāt, un ar vecāku mantisko stāvokli jeb vecāku iespējām dot uzturu. Minētais atzinums ir izteikts vairākos Augstākās tiesas Senāta spriedumos –

SKC-440/2008 un SKC-99/2010, un tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu ņem vērā šo judikatūru.

Tiesa ņem vērā arī likumdevēja viedokli par to, ka par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības

iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem (likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturtā daļa). Latvijas

Republikas normatīvie akti neregulē minimāli maksājamo uzturlīdzekļu apmēru pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet Civillikuma 179.panta noteikumi paredz

vecāku pienākumu apgādāt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Lietā ir noskaidrots, ka kopš brīža, kad Prasītājs sasniedzis pilngadību, Atbildētājs uzturlīdzekļus dēla uzturam nav sniedzis. Atbildētājs pretējus

pierādījumus lietā nav iesniedzis.

Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai ir jāvadās no bērna reālajām vajadzībām, abu vecāku mantas stāvokļa un reālajām iespējām sniegt

nepieciešamos uzturlīdzekļus pilngadīga bērna uzturēšanai. Līdz ar to piedzenamajiem uzturlīdzekļiem ir jābūt samērojamiem ne tikai ar katra vecāka

ienākumiem, bet arī jāatbilst bērna vajadzībām un faktiskiem izdevumiem.

Prasītājs prasības summas pamatojumam nav iesniedzis aprēķinu par viņam nepieciešamajiem izdevumiem mēnesī, kuri rodas mācoties iepriekš minētajā

mācību iestādē. Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts puses pierādīšanas pienākums par faktiem, uz kuriem puse atsaucas.

Tiesa atzīst par vispārzināmu to faktu, ka uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, mājokli, apģērbu, apaviem, higiēnas piederumiem un

izdevumi sabiedriskajam transportam. Tomēr tiesa atzīst, ka Prasītāja pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs nav samērīgs ar Prasītāja reālajām un patiesajām

vajadzībām un Atbildētāja spējām sniegt Prasītāja pieprasīto uzturlīdzekļu summas apmēru.

Tiesa atzīst, ka likums uzturlīdzekļu sniegšanas pienākumu ir saistījis ar vecāku mantas stāvokli un reālajām iespējām sniegt uzturlīdzekļus prasītajā

apmērā. Bērnam nepieciešamie izdevumi ir samērojami ar vecāku mantisko stāvokli un reālajām iespējām sniegt uzturlīdzekļus.

Pienākums dot uzturu pilngadīgam bērnam tiesas ieskatā ir saistīts ar materiāla atbalsta sniegšanu uz mācību laiku, kad pilngadīgs bērns pats nespēj sev

nodrošināt uzturu sakarā ar izglītības iegūšanu mācību iestādes dienas nodaļā, bet tas nenozīmē vecāku pienākumu nodrošināt pilngadīgam bērnam maksimāli

komfortablus dzīves apstākļus, apmierinot visas viņa vēlmes.

Par Prasītāja vecāku mantas stāvokli noskaidrots sekojošais.

Prasītāja māte /pers. G/ strādā AS “/nosaukums/” personāla direktores amatā un viņas vidējā darba alga līdz nodokļu atskaitīšanai mēnesī vidēji sastāda

1187,55 euro (lietas 11.lapa).

Lietā ir saņemta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 27.janvāra izziņa Nr.15/202103, no kuras izriet, ka Atbildētājs no 2000.gada

1.jūlija ir darba attiecībās ar AS “/nosaukums/” un viņa ienākumi par laika periodu no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim līdz nodokļu atskaitīšanai

sastādīja 9936,78 euro (lietas 21.lapa).

No AS “/nosaukums/” 2015.gada 9.februāra izziņas Nr. 11-12/298 izriet, ka /pers. C/ kopš 2000.gada 1.jūlija strādā PAS “/nosaukums/”

siltumtehnisko iekārtu inženiera amatā un viņa darba samaksa (neto) par laika periodu no 2014.gada augusta līdz 2015.gada janvārim sastāda 3738,58 euro,

mēnesī vidēji tā sastāda 623,10 euro (lietas 31.lapa).

No dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopijas izriet, ka /pers. C/ ir bērna /pers. M/, dzimuša /datums/, tēvs (lietas 29.lapa).

Ar 2011.gada 19.aprīļa veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu Nr. 24-2011-704 tiek pierādīts, ka /pers. M/ līdz 2016.gada

18.aprīlim tika noteikta inavliditāte (lietas 39.lapa). /pers. M/ no 2014.gada 29.augusta apmeklē Krāslavas novada pirmskolas izglītības iestādi “/nosaukums/”.

Pēc Atbildētāja paskaidrojumiem secināms, ka /vārds/ no Daugavpils uz pirmskolas izglītības iestādi, kas atrodas Krāslavā katru dienu tiek vests ar automašīnu

un tas rada papildus izdevumus. Atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka šāda nepieciešamība bērnu vest tieši uz Krāslavas novada pirmskolas izglītības iestādi ir

saistīta ar bērna veselības stāvokli un viņam noteikto invaliditāti.

Konkrētajā gadījumā tiesa ņem vērā, ka Prasītājs ir sasniedzis 18 gadu vecumu, līdz ar to vecāku aprūpe nav tulkojama tās klasiskajā izpratnē kā

nepilngadīga bērna aprūpe, jo Prasītājs ir spējīgs pats gan uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, gan uzņemties pienākumus attiecībās ar ģimenes locekļiem.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļu summa 200 euro apmērā mēnesī, kuru Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja, ir nesamērīga ar Atbildētāja materiālo stāvokli

un spējām sniegt šādu uzturlīdzekļu summu pilngadīgam bērnam, kurš turpina mācības dienas nodaļā.

Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā Atbildētāja materiālo stāvokli, to, ka Atbildētāja apgādībā ir vēl nepilngadīgs dēls – invalīds, ņem vērā arī

to, ka Prasītājs nav iebildis par Atbildētāja atzīto uzturlīdzekļu apmēru.

Samērojot Prasītāja abu vecāku mantisko stāvokli, tiesa atzīst, ka ikmēneša uzturlīdzekļu apmērs, ko Atbildētājs ir spējīgs dot Prasītājam un kas būtu

pietiekams Prasītāja nepieciešamo vajadzību apmierināšanai, ir 108 euro mēnesī. Uzturlīdzekļi 108 euro apmērā piedzenami sākot no 2015.gada 5.janvāra

(prasības celšanas dienas) līdz Prasītāja studiju pabeigšanai vai pārtraukšanai /nosaukums/, bet ne ilgāk par laiku līdz Prasītājs sasniegs 24 gadu vecumu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 6.punktu,

prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu prasības summa ir tā, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai

devumus, bet ne vairāk, kā par vienu gadu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un

34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, no Atbildētāja valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 194,40 euro (108*12=1296;

15%*1296= 194,40 euro) apmērā un Tiesu administrācijas labā – lietas iztiesāšanas laikā faktiski radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,12 euro

apmērā (lietas 1.- 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 193.-194., 204.1pantu, likuma „Par valsts pensiju” 19.panta ceturto daļu, tiesa

no s prie da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus ik mēnesi 108 euro (viens

simts astoņi euro) apmērā, piedziņu sākot no 2015.gada 5.janvāra un turpinot līdz /pers. B/ studiju pabeigšanai vai pārtraukšanai /nosaukums/, bet ne ilgāk par

laiku līdz Prasītājs sasniegs 24 gadu vecumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 194,40 euro (viens simts deviņdesmit četri euro 40 centi) apmērā,

ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200, kā arī piedzīt Tiesu

administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,12 euro (vienpadsmit euro 12 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts

kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Noteikt /pers. C/termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 25.jūnija,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Kromāne