Court orders management company to collect €224.84 for unauthorized electricity usage and €254.60 court costs.

Lietas arhīva Nr. C-0809-22/16

ECLI:LV:RPPT:2022:0527.C68351821.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 27.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese A.Grāvīte

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Torņakalna pakavs” prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 16.aprīlī Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Torņakalna pakavs” (turpmāk arī – prasītāja) cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras

lietā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1071., 1401.pantu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 6.panta otro daļu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu par apsaimniekošanas maksu un uzkrājumiem remontfondā, un

patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem 1660,86 euro, kā arī tiesas izdevumus. Prasības pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Atbildētāja ir nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no dzīvojamās mājas un zemesgabala /adrese/, 683/59132 domājamas

daļas īpašniece, īpašumā dzīvoklis Nr./numurs/.

2008.gada 22.novembrī nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieki nodibināja dzīvokļu īpašnieku biedrību „Torņakalna pakavs”. Biedrības dibināšanas

mērķis ir rūpēties par dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un uzturēšanu. Ar 2009.gada 1.jūliju prasītāja pārņēma dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un sāka nodrošināt iespēju visiem dzīvokļu īpašniekiem saņemt visus īpašumiem pieejamos komunālos pakalpojumus, kā arī sāka nodrošināt

gan obligātās pārvaldīšanas darbības, gan saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem – arī citas pārvaldīšanas darbības.

[1.2] No 2009.gada 1.jūnija prasītāja nodrošina iespēju atbildētājai saņemt visus īpašumā pieejamos komunālos pakalpojumus, taču atbildētāja

2018.gada beigās maksājumus par apsaimniekošanu, uzkrājumu remontfondā un komunālajiem pakalpojumiem veica neregulāri un nepilnā apmērā, par

ko 2020.gada 13.martā tika taisīts spriedums civillietā Nr./numurs/ (spriedums stājies spēkā un ir izpildīts), savukārt civillieta Nr./numurs/tika ierosināta

par parāda piedziņu laika periodā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 29.februārim. Arī šobrīd atbildētāja turpina nemaksāt komunālo pakalpojumu

rēķinus un parāds ar katru mēnesi palielinās.

Nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieki ar prasītāju ir noslēguši Dzīvokļa pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumus. Četrdesmit astoņi no

septiņdesmit četriem dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un biroju īpašniekiem, kas kopā pārstāv sešdesmit četrus procentus no nekustamā īpašuma

īpašniekiem, ir parakstījuši Dzīvokļa pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumus.

Ņemot vērā, ka prasītāja nodrošina kopējās lietas – nekustamā īpašuma /adrese/, uzturēšanu, veicot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta

otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, visu kopīpašnieku pienākums ir norēķināties ar prasītāju par kopējās

lietas uzturēšanai veiktajiem nepieciešamajiem izdevumiem samērīgi ar viņu daļām. Kā arī Civillikuma 1071.pantā ir noteikts, ka uz kopējo lietu gulstošās

nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

[1.3] Atbildētāja nepilda savus kopīpašnieka pienākumus un parāds par apsaimniekošanu, uzkrājumiem remontfondā un komunālajiem

pakalpojumiem par periodu no 2020.gada 1.marta līdz 2021.gada 1.aprīlim sastāda summu 1660,86 euro.

[2] 2021.gada 26.maijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka celto prasību neatzīst.

[2.1] Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja kopš 2009.gada vasaras nav spējīga vai nevēlas noslēgt pārvaldīšanas uzdevumu ar atbildētāju

atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantā paredzētajai kārtībai. Šādas prasītājas rīcības rezultātā atbildētājai nevienu reizi nebija uzrādīti,

saskaņoti un apstiprināti pakalpojuma sniegšanas izcenojumi un konkrēti: apsaimniekošanas maksas tarifa pamatojošās tāmes; uzkrājumu fonda

„uzkrājumi remontdarbiem” tarifa pamatojošās tāmes; naudas līdzekļu izlietošanas atskaites no budžeta „uzkrājumi remontdarbiem”.

Prasītāja kopš 2009.gada vasaras nav sniegusi atbildētājai atskaiti par izlietotajiem līdzekļiem no fonda „uzkrājumi remontdarbiem”, no šī fonda

izņemtās naudas apmērs sastāda aptuveni 70 000 euro.

Atbildētājai un dzīvokļu īpašnieku kopībai nav piespiedu kārtā jāpiedalās prasītājas īstenotajās prettiesiskajās darbībās – nekontrolējamā naudas

līdzekļu izlietošanā no uzkrājumu fonda „uzkrājumi remontdarbiem”, patvaļīgās būvniecības epizodēs, vairāku atsevišķo nekustamo īpašumu iegādē un to

uzturēšanā.

[2.2] Atbildētājai nav parādsaistību pret prasītāju – komunālie maksājumi nomaksāti, savukārt par pazudušiem naudas līdzekļiem no uzkrājumu

fonda prasītājai ir jāveic pārrēķins, jo ir skaidrs, ka prasītāja atgriezt uzkrājumu fondā naudas līdzekļus 70 000 euro apmērā nav spējīga.

Atbildētāja pilnīgi neatzīst prasītājas celto prasību, jo prasītājai nav noslēgts pārvaldīšanas uzdevums ar atbildētāju, prasītājai nav tiesiska pamata

piespiest atbildētāju piedalīties prasītājas īstenotajos investīciju projektos – atsevišķo nekustamo īpašumu iegādē un patvaļīgas būvniecības aktivitātēs

tajās, turklāt prasītājai ir pienākums atskaitīties par izlietotajiem līdzekļiem no uzkrājumu fonda, taču prasītāja šo pienākumu ignorē vienpadsmit gadu

garumā. Prasītājai bija jāatgriež izņemtie naudas līdzekļi uzkrājumu fondā vai jāveic pārrēķins īpašuma īpašniekiem.

[3] 2021.gada 1.jūlijā tiesā saņemta prasītājas atsauksme, kurā norādīts, ka atbildētājas iebildumi pret prasību ir nepamatoti. Atsauksmē norādīts

turpmāk minētais.

[3.1] Atbildētājas apgalvojums, ka prasītāja kopš 2009.gada nevēlas ar atbildētāju noslēgt pārvaldīšanas līgumu, neatbilst patiesībai, arī atbildētāja

ir aicināta pievienoties pārvaldīšanas līgumam, parakstot to tādu, kādu to ir parakstījuši pārējie dzīvokļu īpašnieki.

Kaut arī atbildētāja nav parakstījusi pārvaldīšanas līgumu, tomēr atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajam,

dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka noslēgtais pārvaldīšanas līgums uzliek pienākumus un piešķir tiesības ikvienam dzīvokļu īpašniekam neatkarīgi

no tā, vai attiecīgais dzīvokļu īpašnieks ir pievienojies šādam līgumam. Ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības pret dzīvokļu īpašniekiem ir attiecināmas

arī uz atbildētāju.

[3.2] Attiecībā par tarifiem prasītāja norāda, ka apsaimniekošanas un uzkrājumu fonda tarifi nav mainījušies kopš biedrības dibināšanas

(atbildētājas vīrs piedalījās biedrības dibināšanā) un pārvaldīšanas līgumu noslēgšanas. Turklāt minētie lielumi ir iekļauti ikmēneša rēķinos par

apsaimniekošanu, ko atbildētāja ir saņēmusi un līdz 2018.gada beigām maksājusi visus noteiktos maksājumus un tos nav apstrīdējusi, līdz ar to

atbildētājai apsaimniekošanas tarifi un uzkrājumu fonda iemaksu lielums ir zināms. Ikgadējās atskaites ir sniegtas ikgadējās īpašnieku sapulcēs, izsūtītas

visiem dzīvokļu īpašniekiem un tās ir pieejamas biedrības juridiskajā adresē, atbildētājai par to ir zināms.

Prasītāja uzskata, ka citi atbildētājas argumenti par prettiesiskajām darbībām dzīvojamās mājas pārvaldnieka darbībās nepelna ievērību.

Atbildētājai ir iespēja un pienākums vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par konkrētiem likumpārkāpumiem citu personu darbībās, ko

prasītāja arī regulāri un konstanti dara, tomēr līdz šim neviens atbildētājas iesniegums nav apstiprinājies un atbildētājas lūgumi par kriminālprocesa

ierosināšanu ir tikuši noraidīti. Atbildētājai ir iespēja savu aizskarto tiesību aizstāvībai vērsties tiesā vispārējās prasības kārtībā, tomēr atbildētāja šādas

prasības nav cēlusi, kas liecina par atbildētājas apgalvojumu nepamatotību un nepatiesumu.

[3.3] Prasītāja tika dibināta ar mērķi apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese/, pamatojoties uz 2008.gada 23.septembra dibināšanas lēmumu un

statūtiem, kuru 2.1.punkts noteic, ka biedrība dibināta ar mērķi nodrošināt tās apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu pienācīgu uzturēšanu. Biedrību

dibināja trīsdesmit seši dzīvojamā nama dzīvokļu īpašnieki.

Prasītāja ar 2009.gada 19.februāra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu pārņēma namu /adrese/, apsaimniekošanā. Visi maksājumi, tostarp

uzkrājumi remontfondā, ir noteikti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tipveida līgumu. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tipveida līgumi ir noslēgti ar

sešdesmit četriem procentiem dzīvokļu īpašnieku no visiem dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem.

Ar 2017.gada 18.maija dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu apsaimniekošanas maksa palielināta no 0,35 euro/m2 mēnesī uz 0,38 euro/m2

mēnesī. Citi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ar kuriem tiktu mainīti, grozīti vai palielināti dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktie un ar dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu saistītie maksājumi, nav pieņemti.

[4] 2022.gada 22.februārī tiesā saņemts atbildētājas pārstāvja iesniegums, kas lietas materiāliem pievienots kā paskaidrojums par prasību.

Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

Atbildētājas ieskatā trūkst informācijas, uz kuras pamata atbildētāja varētu atzīt prasītājas celto prasību par 2020.gada 19.martā izrakstīto rēķinu

Nr.NER 2-59-132/2 224,84 euro apmērā apstākļos, kad prasītāja nebija elektroenerģijas piegādātāja celtās prasības periodā.

Prasītājas izrakstīto rēķinu kopijās ir uzrādīta pozīcija „Maksa par pieslēguma nodrošināšanu” par naudas summu 5,19 euro mēnesī, taču pēc

rēķinos esošās informācijas redzams, ka elektroenerģijas patēriņš dzīvokļa īpašumā celtās prasības periodā nav bijis, proti, prasītāja nenodrošināja

pakalpojumu „Maksa par pieslēguma nodrošināšanu”. Līdz ar to nav pamata atzīt prasītājas pieteikto naudas summu 5,19 euro x 13 mēneši = 67,47

euro par pakalpojumu „Maksa par pieslēguma nodrošināšanu”, jo pakalpojums netika nodrošināts.

No celtās prasības un tās pielikumiem atbildētājas pārstāvis konstatē, ka prasītājai nav noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar atbildētāju.

Vienlaicīgi konstatējams, ka prasītājai nav noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Kā arī prasītājai nav noslēgts

īpašuma pārvaldīšanas līgums ar dzīvokļu īpašnieku kopību.

Prasītāja gadiem ilgi un apzināti ignorē tai saistošus normatīvos aktus, proti, Dzīvokļa īpašuma likumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumus Nr.50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.

2020.gada 9.aprīlī uz prasītājas iesnieguma pamata tika uzsākta resoriskās pārbaudes lieta Nr.ENŽ-2938. Resoriskās pārbaudes lietā prasītāja

pieteica materiālo kaitējumu, tajā skaitā naudas summu 224,84 euro apmērā, kas figurē arī prasītājas celtajā prasībā civillietā Nr./numurs/. No minētā

izriet, ka prasītāja naudas summu 224,84 euro apmērā mēģina piedzīt no divām personām, divos dažādos procesos – caur civillietu Nr./numurs/ no

atbildētājas un caur kriminālprocesu no citas personas.

[5] 2022.gada 14.martā tiesā saņemta prasītājas papildus atsauksme, kurā papildus norādīti lietas faktiskie apstākļi, proti, attiecībā uz prasītājas

izrakstītā rēķina Nr.NER 2-59-132/2 par naudas summu 224,84 euro apmērā prasītāja norāda, ka 2020.gada 16.martā tika konstatēts nelikumīgs

elektrības pieslēgums nekustamā īpašuma Neretas ielā 2, Rīgā, koplietošanas elektrības avotam. Par šo faktu tika ziņots policijai, kas uzsāka resorisko

pārbaudi. Lieta noslēgusies ar /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” tiek aprēķināts

elektrības vidējais patēriņš, proti, 2044 kWh x 0,11 euro/kWh = 224,84 euro.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.50, maksa par pieslēguma nodrošināšanu – fiksētā pieslēguma maksa elektroenerģijas lietotājam

jāmaksā, kamēr pastāv līgumattiecības starp klientu un elektroenerģijas tirgotāju arī par īpašumiem, kuros elektroenerģijas piegāde ir pārtraukta.

Ņemot vērā, ka atbildētāja sistemātiski neapmaksā pamatoti piestādītos rēķinus, kā rezultātā prasītāja kārtējo reizi ir spiesta celt prasību tiesā par

parāda piedziņu un to, ka prasītāja veic savas ar likumu pamatotās darbības, prasītājas ieskatā atbildētājas piedāvājumi par jebkādu izlīgumu nav vērā

ņemami un izteikti vienīgi nolūkā maldināt tiesu, jo prasītāja regulāri cieš zaudējumus tiesas izdevumu veidā.

[6] 2022.gada 15.martā lietā saņemti atbildētājas pārstāvja papildus paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasītāja joprojām nav spējīga

pamatot matemātisko aprēķinu rēķinam Nr.NER 2-59-132/2 par naudas summu 224,84 euro apmērā.

Šobrīd nepastāv pamats apmierināt prasītājas pieteikto naudas summu 224,84 euro apmērā, jo šo naudas summu prasītāja jau mēģināja izkrāpt no

trešās personas un par to, kādi ir prasītājas panākumi īstenojot šo prettiesisko nodomu, nav zināms, jo prasītāja mērķtiecīgi izvairās no informācijas

sniegšanas tiesai.

Nav pamata apmierināt arī prasītājas prasījumu attiecībā uz naudas summu par „Maksa par pieslēguma nodrošināšanu” 67,47 euro, jo pieslēgums

nav bijis un atbildētājai ir bijis cits elektroenerģijas piegādātājs.

[7] 2022.gada 20.aprīlī tiesā saņemta prasītājas atsauksme, kurā norādīta papildus informācija par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, vidēji

vēsturiskais elektroenerģijas patēriņš ir 365 kWh mēnesī. Pēc elektrības atslēgšanas konkrētajam dzīvoklim 2019.gada jūnijā, kad ir vasaras periods un

elektroenerģijas patēriņam bija jākrītas, tas strauji pieauga uz vidējo patēriņu 592 kWh mēnesī. Starpība starp vidējo vēsturisko patēriņu un patēriņu pēc

2019.gada jūnija ir 227,11 kWh mēnesī. Vidējais patēriņš 227,11 kWh tika sareizināts ar deviņiem mēnešiem (līdz nelikumīgā pieslēguma konstatēšanas

brīdim), kopā veidojot 2044 kWh.

[8] 2022.gada 26.maijā tiesā saņemta prasītājas atbilde uz tiesas pieprasījumu, kurā norādīts, ka pēc prasības celšanas atbildētāja ir samaksājusi

prasītājai daļu no parāda summas, tādejādi prasītāja uztur prasību daļā par atlikušo parāda daļu 224,84 euro un daļā par visu tiesāšanās izdevumu

atlīdzināšanu no atbildētājas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu.

[9] 2022.gada 13.maijā pusēm paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un saīsinātā sprieduma pieejamību tiešsaistes sistēmā

2022.gada 27.maijā (lietas 214.lapa).

[10] Atbildētājas pārstāvis lūdzis tiesu lietu skatīt mutvārdu procesā.

Civilprocesa likuma 250.26panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Izvērtējot pieteikto lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī lietas materiālus kopumā, tiesa atzīst, ka lietas iztiesāšana mutvārdu procesā nav

nepieciešama un lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[11] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[11.1] Lietā nodibināts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, /adrese/(turpmāk – dzīvokļa īpašums) (lietas 13.lapa).

No lietas materiāliem konstatējams, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība “Torņakalna pakavs” dibināta 2008.gada 23.septembrī nekustamā īpašuma

/adrese/ pārvaldīšanai (lietas 80.-88.lapa).

Tāpat lietā konstatēts, ka prasītāja pārņēmusi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2009.gada 1.jūnija

un ka no minētā laika prasītāja arī veic šīs dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu (lietas 76.lapa).

Minētie fakti ir nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu civillietā Nr./numurs/ vienkāršotās procedūras lietā dzīvokļu īpašnieku biedrības

“Torņakalna pakavs” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, fakti, kas nodibināti ar likumīgā

spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

[11.2] Prasītāja 2021.gada 16.aprīlī cēlusi prasību pret atbildētāju par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu par laika

periodu no 2020.gada 1.marta līdz 2021.gada 1.aprīlim 1660,86 euro apmērā. Vēlāk prasītāja samazinājusi prasības summu, ņemot vērā apstākli, ka

atbildētāja tiesvedības gaitā labprātīgi ir samaksājusi daļu no parāda, tādejādi prasītāja lūdz piedzīt atlikušo parādu 224,84 euro apmērā (lietas

233.lapa), ko faktiski veido viens nesamaksātais rēķins Nr.NER 2-59-132/2 (lietas 27.lapa).

[11.3] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2018.gada 13.septembrī noslēgusi Elektroenerģijas pārdošanas līgumu ar SIA “Enefit”, tādejādi

nodrošinot elektroenerģijas pakalpojumus dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem (lietas 40.-41.lapa).

Tāpat lietā nav strīds par to, ka 2019.gada jūnijā elektrības padeve dzīvokļa īpašumam tikusi pārtraukta parāda dēļ. Savukārt 2020.gada 16.martā

prasītāja konstatējusi nelikumīgu elektrības pieslēgumu nekustamā īpašuma /adrese/, koplietošanas elektrības avotam. Sakarā ar šo apstākli tika uzsākta

administratīvā pārkāpuma lietvedība.

[11.4] No Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020.gada 25.augusta lēmuma Nr.D57-AK-20-33-9 (lietas 158.-159.lapa) redzams, ka

komisijai, izvērtējot lietas materiālus, nerodas šaubas, ka /adrese/, tika konstatēta elektroenerģijas patvaļīga patērēšana, taču lietā nav pierādīts, kura tieši

persona ir veikusi patvaļīgu pieslēgumu elektroenerģijas sadales skapim. Tādejādi komisija nolēma izbeigt pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma

kodeksa 98.1 panta otrās daļas uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību pret /pers. B/. Lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Tādejādi ar minēto Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu ir nodibināts fakts, ka dzīvokļa īpašumā notikusi patvaļīga elektroenerģijas

patērēšana.

[11.5] Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesas ieskatā minētais attiecas arī uz dzīvoklī patvaļīgi patērēto elektroenerģiju.

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 58.punkts noteic, ja

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts bojāts ar nolūku samazināt elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai radīt iespēju elektroenerģiju lietot

bez maksas vai lietotājs ir patvaļīgi izmainījis uzskaites shēmu, lietotāja pienākums ir samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo

noteikumu 112. vai 113. punktā minētajā kārtībā un segt izdevumus par komercuzskaites izbūvi sistēmas operatoram brīvi pieejamā vietā, kas

nepārsniedz faktiskos izdevumus ēkas ievada un komercuzskaites rekonstrukcijai.

Lietā nav strīds par to, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece nav veikusi samaksu par dzīvoklī patvaļīgi patērēto elektroenerģiju. Pierādījumi, kas

apliecinātu pretējo, lietā nav iesniegti.

[11.6] No patvaļīgi patērētās elektroenerģijas aprēķina redzams, ka atbildētājai par laika periodu no 2019.gada jūnija (kad tika pārtraukta

elektrības padeve dzīvoklim) līdz 2020.gada 16.martam (kad tika konstatēts patvaļīgs pieslēgums) aprēķināts vidējais elektroenerģijas patēriņš, kopā

2044 kWh (lietas 171.-172.lapa). Minēto aprēķinu atbildētāja lietā nav apstrīdējusi, tādejādi tiesai nav pamata to apšaubīt.

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka, pamatojoties uz šo aprēķinu, atbildētājai tika izrakstīts strīdus rēķins 224,84 euro apmērā ar apmaksas

termiņu 10 dienas no rēķina izrakstīšanas dienas (2020.gada 19.marta). Šo rēķinu atbildētāja joprojām nav apmaksājusi, par ko lietā nav strīds.

Ņemot vērā to, ka līgumattiecības ar SIA “Enefit” par elektroenerģijas pakalpojumiem ir nodibinājusi prasītāja kā dzīvojamās mājas /adrese/,

pārvaldniece, atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei, pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, ir pienākums veikt samaksu

prasītājai par dzīvoklī patvaļīgi patērēto elektroenerģiju.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība par parāda 224,84 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[12] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas un tā pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva 249,13 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, kopā 254,60 euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-194.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Torņakalna pakavs”, reģistrācijas numurs 40008134097, labā

galveno parādu 224,84 euro, tiesas izdevumus 254,60 euro, kopā 479,44 euro (četri simti septiņdesmit deviņi euro, 44 centi). Samaksa veicama

Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Torņakalna pakavs”, reģistrācijas numurs 40008134097, norēķinu kontā AS „SEB Banka”

LV49UNLA0050013352213.

Atzīt Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Torņakalna pakavs”, reģistrācijas numurs 40008134097, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, nosakot, ka

tā pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas brīža – 2022.gada 27.jūnija – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese A.Grāvīte