Court partially allows appeal, voiding fine for traffic violations not covered by the specific charge.

NORAKSTS Lieta Nr.A42541207 A0908-09/17

S P RI E D UM S Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 6.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis

piedaloties pieteicējam V.V., atbildētājam Latvijas Republikai, kuru pārstāv pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes pārstāve Ingai Daniva, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.V. (personas kods) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 30.maija lēmuma Nr.1206 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 2.aprīlī Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (turpmāk – VPRPGPP) Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja (Ceļu policijas biroja) jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA126813 V.V. par to, ka viņš 2007.gada 2.aprīlī ap plkst.9:18 pa Mūkusalas ielu virzienā no Akmeņu ielas uz Akmens tiltu agresīvi vadīja transportlīdzekli DODGE INTERPID ar /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – DODGE INTERPID), kas izpaudās kā kolonnā braucošo transportlīdzekļu apsteigšana pa joslu, kura nav paredzēta braukšanai un apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem Nr.934, veicot labo pagriezienu uz Akmens tiltu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, traucēja vienmērīgai transportlīdzekļu kustībai, ignorēja pārējo satiksmes dalībnieku intereses. Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas, 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas, 149.31panta sestās daļas.

[2] Ar VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieces S.Grīnbergas 2007.gada 21.maija lēmumu Nr.050/PA126813 V.V. uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas, 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas, par to, ka V.V. pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4., 10., 34., 83. un 314.15punktu. V.V. minēto lēmumu apstrīdēja.

[3] Ar VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 30.maija lēmumu Nr.1206 (turpmāk – Lēmums), izskatot V.V. sūdzību, VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieces S.Grīnbergas 2007.gada 21.maija lēmums Nr.050/PA126813 atstāts spēkā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] V.V. iepazinies ar viņam sastādīto protokolu un pašrocīgi ierakstījis „Agresīvi nebraucu”. Administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta un lēmums pieņemts bez V.V. klātbūtnes. [3.2] Lai objektīvi izskatītu V.V. sūdzību par sākotnējo lēmumu, tika pieņemti ziņojumi no policijas inspektoriem, kas fiksēja pārkāpumu un notikuma vieta nofotografēta.

Abi inspektori sniedza vienādus ziņojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem. Policijas darbinieki patrulējuši uz Akmens tilta un no savas atrašanās vietas varēja labi pārskatīt uzbraukumu uz Akmens tilta, līdz ar to kļūda pārkāpuma fiksēšanā ir izslēgta. [3.3] Nav pamata apšaubīt inspektoru sniegto lietas apstākļu izklāstu un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc lai policijas darbinieki apturētu iesniedzēja vadīto transportlīdzekli, ja viņš nepārkāpa CSN prasības, un tādējādi sniegtu nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem.

Turklāt pats V.V. netieši norāda uz izdarītajiem pārkāpumiem iesniegumā. [3.4] LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkts noteic, kāda veida transportlīdzekļa vadīšana uzskatāma par agresīvu braukšanu. No normas tekstā ietvertā agresīvas braukšanas aprakstošā skaidrojuma redzams, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien ar to, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai, vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.

Jēdziens „agresīva braukšana” nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis. V.V. veica manevru, kurš ir aizliegts. Šādas darbības nevar kvalificēt savādāk, kā vien pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšana, jo visu vadītāju mērķis ir nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk. Pārējie transportlīdzekļi brauca nepārtrauktā plūsmā, kas saistīts ar minimālās distances ievērošanu. Turklāt vadītāja pārkārtošanās manevrs plūsmā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem, lai neiekļūtu ceļu satiksmes negadījumā, neizbēgami liek samazināt braukšanas ātrumu, lai ieturētu drošu distanci.

Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no citu seku iestāšanās, ir apzīmējis kā agresīvu braukšanu. V.V. rīcība pilnībā atbilst LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta interpretējumam.

[3.5] V.V. sodīts pamatoti, turklāt piemērojot minimālo sodu, kas paredzēts par šādu pārkāpumu.

[4] 2007.gada 4.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.V. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 30.maija lēmuma Nr.1206 atcelšanu. Pieteicējs Lēmumu uzskata par atceļamu sekojošu apsvērumu dēļ. [4.1] Policijas darbinieki apturēja pieteicēju Rīgā uz 13.janvāra ielas, kas atrodas Daugavas labajā krastā pie 11.novembra krastmalas, bet vieta, kur it kā pieteicējs pārkāpis noteikumus, ir Daugavas kreisajā krastā vismaz 800-1000m no iespējamās pārkāpuma vietas. [4.2] Apskatot notikuma vietu, pieteicējs secinājis, ka no 13.janvāra ielas ir ļoti slikti pārskatāma uzbrauktuve uz Akmens tiltu un kļūda pārkāpuma fiksēšanā ir viegli pieļaujama. [4.3] Pieteicējs nav apmierināts ar policistu izturēšanos, neatbildot uz viņa jautājumiem un nepaskaidrojot, kā policisti no transportlīdzekļa apturēšanas vietas varēja piefiksēt pārkāpumu. Šāda izturēšanās norāda, ka inspektors nebija pārliecināts par savu lēmumu. [4.4] Netika uzrādīti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu pieteicēja vainu. Tieši otrādi, policijas darbinieki balstījās tikai uz subjektīvo vērtējumu un pieļāvumu, ka tieši pieteicēja transportlīdzeklis pārkāpis CSN. Pieteicēja pārkāpums nebija piefiksēts ne ar kādiem tehniskiem līdzekļiem. Amatpersonas nav novērtējušas pierādījumus atbilstoši LAPK 244.pantam. [4.5] Pieteicējs nav netieši norādījis uz pārkāpumiem savā sūdzībā. Nav piekritis sodīšanai uzreiz pēc apturēšanas, protokolā norādot, ka agresīvi nav braucis. [4.6] Agrāk par CSN pārkāpumiem pieteicējs nav sodīts, kas liecina, ka pieteicējs ievēro ceļu satiksmes noteikumus.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 27.jūlijā no VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētāja) saņemti rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētāja pieteikumu uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu, bet Lēmumu par likumīgu un pamatotu uz Lēmumā norādīto argumentu pamata, papildus norādot, ka lietā pieteicēja vaina pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas darbinieku jaunākā inspektora A.Z. un R.A. ziņojumiem un pārkāpuma izdarīšanas vietas fotouzņēmumiem. Nav pamata apšaubīt policistu ziņojumos norādīto lietas apstākļu izklāstu, jo policijas darbinieks par prettiesisku rīcību atbild likumā „Par policiju” un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka pieļauj, ka pārkāpums ir bijis, bet nav pierādījumu, ka pieteicējs pamatoti saukts pie atbildības par agresīvu braukšanu. Braucot uz darbu, pieteicējam ir jāšķērso Akmens tilts, tāpēc, ja brauc no viesnīcas Radisson SAS, tad jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā un jāpārkārtojas uz joslu, kas iet uz Akmens tiltu, nevis zem tā, jo tur ir 2 joslas. Braucēji pieteicējam deva ceļu, tad viņš iekārtojās labajā joslā un brauca tālāk pāri tiltam. Satiksme bija intensīva, tāpēc, lai iekļautos labajā joslā, bija spiests pavirzīties uz priekšu un uzbraukt marķējumam. Pieteicējs apstrīd policistu ziņojumos norādītos faktiskos apstākļus. Pieteicējs apšauba, ka policisti atradās krustojumā un varēja redzēt pārkāpumu.

[7] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, norādīdama Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētos argumentus. Papildus paskaidroja, ka pieteicējam protokols sastādīts par to, ka viņš braucis pa joslu, kas nav paredzēta kustībai, šķērsojot uz ceļa marķēto vietu, kur braukt nedrīkst, un par labā malējā stāvokļa neieņemšanu, uzbraucot uz tilta. Policisti parasti atrodas uz tilta, lai kontrolētu, vai konkrētajā vietā netiek veikta agresīva braukšana. Policisti nevarēja pārskatīties. Atbildētājas pārstāve neatzīst, ka pieteicējs tikai nedaudz šķērsojis marķējumu un pēc dažām mašīnām iekārtojies labajā joslā. Pieteicējs ir braucis pa marķējumu līdz pat uzbrauktuvei uz tilta un tā arī nav pārkārtojies labajā malā pirms veikt labo pagriezienu. Policisti apturēja pārkāpēju vietā, ko atzina tam par piemērotu.

Mo t ī v u d a ļ a

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir daļēji pamatots. Lēmums ir noraidāms daļā par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta piemērošanu, bet atceļams daļā ar 149.4panta četrpadsmito daļu, 149.6panta piekto daļu, 149.31panta sesto daļu.

[9] Atbildētājas Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 4., 10., 34., 83. un 314.15punkta prasībām un LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otro punktu, 149.4panta četrpadsmito daļu, 149.6panta piekto daļu, 149.31panta sesto daļu. CSN 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSN 10.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. CSN 34.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. CSN 83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

CSN 314.punkts noteic, ka horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi: (CSN 314.15punkts) 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas.

Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts [...]. Saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmito daļu par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā. Saskaņā ar LAPK 149.6panta piekto daļu par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem. Saskaņā ar LAPK 149.31panta sesto daļu par uzbraukšanu 934.,

935. vai 936.ceļa apzīmējumam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

[10] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs braucis 2007.gada 2.aprīlī ap plkst.9:18 ar transportlīdzekli DODGE INTERPID no Radisson SAS viesnīcas puses, izbraucis pa apakšu Akmens tiltam, nokļūstot uz Mūkusalas ielas, apgriezies braukšana pretējā virzienā un turpinājis kustību virzienā uz Akmens tiltu. Lietā ir strīds par faktiskajiem apstākļiem, kādā veidā pieteicējs veicis uzbraukšanas manevru Akmens tiltam. No pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pieteicējs, veicot šo manevru, uzbraucis horizontālajai 934.zīmei, t.i., apzīmējumam uz ceļa, uz kura uzbraukt aizliegts, pēc tam pārkārtojās labajā joslā no kuras veica pagriezienu uz Akmens tiltu. Atbildētājs savukārt protokolā un Lēmumā norāda, ka pieteicējs turpinājis braukt pa 934.zīmi, proti, pa joslu brauktuves kreisajā pusē, kura nav paredzēta braukšanai, līdz tiltam un, neieņemot labo malējo braukšanas joslu, nogriezies pa labi uz tiltu no kreisā malējā stāvokļa.

[11] Tiesas vērtējumā, par agresīvu braukšanu ir atzīstama situācija, ja pieteicējs uzbraucis ceļa marķējumam un, nepārkārtojoties labajā malējā joslā, turpinājis uzbraukt uz Akmens tilta pa joslu, kas nav paredzēta braukšanai, veicis labo pagriezienu uz tiltu no kreisās malējās joslas, vienlaicīgi apbraucot sastrēgumā braucošos transportlīdzekļus, ignorējot šo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Šāda rīcība kvalificējama pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas kā agresīva braukšana, proti, vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apbraukšana pa braukšanai neparedzētu vietu.

[12] Tiesa lietā konstatē šādus pierādīšanas līdzekļus. [12.1] 2007.gada 2.aprīlī VPRPGPP Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja (Ceļu policijas biroja) jaunākais inspektors A.Z. V.V. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA126813 (lietas 8.lapa). Protokolā ir norādīts, ka pieteicējs nav ieņēmis malējo stāvokli pirms uzbraukšanas uz Akmens tilta. [12.2] 2007.gada 3.maijā VPRPGPP Ceļu policijas nodaļā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā pieteicējs norāda, ka nepiekrīt pārkāpuma formulējumam. Pieteicējs norāda, ka nav braucis agresīvi, jo netika izdarīts cits citam sekojošs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, pārkāpis vienīgi ceļa marķējumu, nepārsniedzot ātrumu un ievērojot citus CSN punktus. Pēdējo divu gadu laikā nav veicis rupjus CSN pārkāpumus un nav uzkrāti soda punkti (lietas 20.lapa). [12.3] 2007.gada 21.maijā VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietniece S.Grīnberga pieņēma lēmumu Nr.050/PA126813, V.V. uzliekot naudas sodu Ls 50 apmērā (lietas 7.lapa).

[12.4] 2007.gada 23.maijā pieteicējs minēto lēmumu apstrīdējis, norādot, ka lēmumam nepiekrīt, jo uzskata, ka agresīvi nebrauca (lietas 17.lapa). [12.5] 2007.gada 29.maijā VPRPGPP Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja (Ceļu policijas biroja) jaunākais inspektors R.A. sniedzis rakstveida ziņojumu par konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem. Ziņojumā norādīts, ka, atrodoties krustojumā pie Akmens tilta un Mūkusalas ielas, kopā ar policijas darbinieku A.Z. pamanīja, ka transportlīdzeklis DODGE INTERPID apsteidz kolonnā braucošos transportlīdzekļus, pa joslu, kura nav paredzēta braukšanai un apzīmēta ar 934.zīmi, un veica labo pagriezienu uz Akmens tiltu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli. Transportlīdzeklis traucēja vienmērīgai kustības plūsmai pa Uzvaras bulvāri (izbraucot uz galvenā ceļa). Pēc piefiksētā pārkāpuma ar iedegtām bākugunīm sekojuši transportlīdzeklim un apturējuši to protokola sastādīšanai 11.novembra krastmalā, lai netraucētu intensīvajai satiksmei. Pēc pārkāpuma izskaidrošanas pieteicējs otram policijas darbiniekam A.Z. paskaidrojis, ka ļoti steidzās uz darbu, un pārkāpa noteikumus tādēļ, ka viņu neviens vadītājs neielaida pārkārtoties pirmajā joslā, un uzskata, ka agresīvi nebrauca (lietas 27.lapa). [12.6] 2007.gada 29.maijā VPRPGPP Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja (Ceļu policijas biroja) jaunākais inspektors A.Z. sniedzis rakstveida ziņojumu par konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, kas sakrīt ar R.A. ziņojumā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem. (lietas 28.lapa). [12.7] 2007.gada 30.maijā VPRPGPP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.1206, atstājot spēkā sākotnējo lēmumu (lietas 9.lapa).

[13] Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

[14] Izvērtējot pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka ar lietā esošajiem materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē var konstatēt, ka pieteicējs ar savām darbībām ir pārkāpis CSN 4., 10., 34., 83. un 314.15punkta prasības, līdz ar to izdarījis LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrajā punktā paredzēto pārkāpumu (agresīva braukšana). Tiesas secinājums balstās uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[14.1] Tiesa, apskatot lietā esošās fotogrāfijas, secina, ka policijas darbiniekiem, atrodoties pie Akmens tilta pirms uzbrauktuves uz tilta no Mūkusalas ielas, ir pārredzama Mūkusalas iela un uzbrauktuve uz Akmens tilta, tai skaitā arī pārredzama vieta, kur transportlīdzekļi no uzbrauktuves veic labo pagriezienu uz Akmens tiltu. Tiesai nav pamata neticēt atbildētājas pārstāvei, ka policijas darbinieki patrulējuši no rīta sastrēguma stundās ar mērķi fiksēt agresīvus braucējus, kas ignorē citu vadītāju intereses. Līdz ar to policijas darbinieki, veica konkrētu uzdevumu un izvēlējās vietu no kuras labi varēja redzēt pieteicēju no brīža, kad viņš veica apgriešanos braukšanai pretējā virzienā līdz pat uzbraukšanai uz Akmens tilta. [14.2] Pieteicējs nenoliedz, ka braucis pa šo maršrutu.

Ņemot vērā, ka pārkāpums ir izdarīts aptuveni plkst.9.18, var pieņemt ar lielu ticamību, ka Mūkusalas ielas labajā joslā, kas paredzēta uzbraukšanai uz tiltu, bija izveidojies sastrēgums (minētais fakts netika noliegts no pieteicēja puses). Lietā nav strīda, ka pieteicējs uzbraucis uz ceļa apzīmējuma 934.apzīmējuma, strīds ir vienīgi par to, vai pieteicējs ir ieņēmis labo joslu pirms uzbraukšanas uz Akmens tilta [14.3] Tiesa, izvērtējot policijas darbinieku ziņojumus kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem, secina, ka sākotnēji pieteicējs sniedzis tikai norādi, ka nav braucis agresīvi bez jebkādiem detalizētākiem paskaidrojumiem vai iebildēm pret konstatētajiem faktiem.

Izvērtējot pieteicēja rakstveida paskaidrojumus iestādē [12.2], apstrīdēšanas iesniegumu iestādē [12.4] un pieteikumu tiesā, tiesa konstatē, ka pieteicējs noliedz agresīvo braukšanu, proti, to kā pārkāpums kvalificēts, taču nenoliedz policistu fiksētos faktiskos lietas apstākļus, kā pārkāpums izpaudies. Pieteicējs nesniedz savu faktisko lietas apstākļu izklāstu un to vērtējumu, kas liecina par to, ka policijas darbinieki redzējuši un precīzi dokumentāli fiksējuši pieteicēja darbības, kas kvalificējamas kā agresīva braukšana.

Tikai lietas izskatīšanas laikā tiesas sēdē pieteicējs būtiski mainīja savus paskaidrojumus, norādot, ka nav apbraucis citus vadītājus pa joslu, kas nav paredzēta braukšanai un nav veicis labo pagriezienu uz tilta no kreisās malējās joslas. Tiesas ieskatā pieteicēja paskaidrojumi nav konsekventi. Šādiem paskaidrojumiem, kas sniegti tikai tiesvedības stadijā lietas izskatīšanā un atšķiras no iepriekšējiem paskaidrojumiem, tiesa nepiešķir ticamību. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa piešķir lielāku ticamību policijas darbinieku ziņojumos norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, nekā lietas izskatīšanas gaitā pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem. [14.4] Nav nozīmes lietā pieteicēja argumentam, ka policijas darbinieki viņu apturējuši Daugavas otrā krastā, kas ir 800-1000m no pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Tiesas ieskatā šāda rīcība, ka policijas darbinieki sekojuši pieteicējam un apturējuši viņu vietā, kur nav intensīvas satiksmes, ir pareiza un saprātīga. Policijas darbinieki nevar apturēt pārkāpēju uz tilta, bez tam intensīvā satiksmē un sastrēguma stundās, kas vēl vairāk būtu traucējis satiksmei un radītu vēl lielākus sastrēgumus. Tas neatbilstu neviena satiksmes dalībnieka interesēm. Šādos gadījumos ir pieļaujams un nepieciešams, ka policijas darbinieki seko pārkāpējam, pēc iespējas mazāk traucējot satiksmei, un aptur pārkāpēju vietā, kas ir piemērota protokola sastādīšanai.

Tiesa norāda, ka pēc pieteicēja apturēšanas viņš nav noliedzis arī to, ka braucis pa konkrēto maršrutu, kur pieļauti pārkāpumi.

[15] Lietā pierādīts, ka pieteicējs, pārkāpjot CSN 4., 10., 34., 83. un

314. punkta prasības, izdarījis vairākus citu citam sekojošus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, vienlaicīgi apsteidzis vairākus sastrēgumā esošus transportlīdzekļus, ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Pieteicējs Lēmumā par konkrētajiem CSN pārkāpumiem saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta, 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas, uzliekot naudas sodu Ls 50 apmērā. Tiesas ieskatā pārkāpuma kvalifikācija pēc LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas nav pamatota. Pieteicējs, veicot vairākus CSN pārkāpumus, konkrētajā gadījumā ir izdarījis vienu administratīvo pārkāpumu, t.i., braucis agresīvi. Tiesa, piemērojot subsumciju (tiesību normas piemeklēšana faktiskajiem lietas apstākļiem), secina, ka LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļas otrais punkts pilnībā aptver konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un uz šiem faktiskajiem apstākļiem ir attiecināmas tiesību normas tiesiskās sekas, proti, lietas faktiskie apstākļi pilnībā sakrīt ar normas tiesisko sastāvu. Tiesa nav konstatējusi, ka pieteicējs būtu izdarījis kādu atsevišķu pārkāpumu, kura sastāvs pārsniegtu agresīvās braukšanas sastāvu un būtu kvalificējams atsevišķi. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu sodāms atsevišķi par kādu citu pārkāpumu. Līdz ar to pieteicēja darbības kvalificējamas tikai pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta, kas paredz administratīvo atbildību par agresīvu braukšanu.

[16] LAPK 239.panta 8.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess.

Tiesas ieskatā Lēmums daļā pēc LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas atceļams, un lieta šajā daļā izbeidzama, jo pieteicējs par šajos pantos norādītajiem pārkāpumiem tiek sodīts saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu. Atbildētāja 2007.gada 30.maija lēmumā Nr.12006 ir analizēts vienīgi LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punktā norādītais pārkāpuma sastāvs, tomēr nolemjošajā daļā nav norādes, ka sākotnējais lēmums tiek atcelts daļā par citu LAPK pantu piemērošanu. Līdz ar to tiesa konstatē, ka Lēmums atceļams un lieta izbeidzama daļā par LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas piemērošanu.

[17] LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas sankcija paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu no 50 līdz 200 latiem. Pieteicējam par agresīvu braukšanu piemērots iespējamais minimālais naudas sods panta sankcijas ietvaros, līdz ar to tiesa gūst pārliecību, ka naudas sods piemērots, izvērtējot pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli kā arī atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā tas paredzēts LAPK 32.panta otrajā daļā. Tāpat, tiesas ieskatā, sods noteiks samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ievērojot lietderības apsvērumus un ņemot vērā to, ka pieteicējs iepriekš nav administratīvi sodīts un viņam nav soda punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu un Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 286.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt V.V. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 30.maija lēmuma Nr.1206 atcelšanu. Atcelt Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 30.maija lēmumu Nr.1206 daļā par V.V. saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas un izbeigt lietu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 30.maija lēmumu Nr.1206 daļā par V.V. saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrajā punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnesis____________________________________V.Poķis Rīgā, 2009.gada 6.maijā.