Latvian court orders monthly child support payment of 96 euros or 30% of minimum wage.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court of First Instance ordered the defendant to pay monthly child support to the plaintiff for their minor daughter. Although the defendant argued he was already paying 100 euros monthly, the court found the statutory minimum requirement of 96 euros or 30% of the minimum wage to be the governing standard. Consequently, the court dismissed the defendant's objection and ruled in favor of the plaintiff's request for support.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177. panta, 179. panta pirmās daļas; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37; Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punkts: When a child support claim is filed, the court must determine the amount based on the statutory minimum or 30% of the minimum wage, regardless of the parent's actual payment history.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillietas Nr.C12202014
C-2020-14
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Daugavpilī, 2014.gada 20.novembrī
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kromāne,
ar sekretāri D.Moļavinu,
tulci G.Jurlovu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. E/ maza apmēra prasībā pret /pers. F/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa
k o n s t a t ē j a:
2014.gada 8.septembrī /pers. E/ (turpmāk arī Prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. F/ (turpmāk arī Atbildētājs) par
uzturlīdzekļu piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasībā tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai uzturlīdzekļus bērna /pers. G/,
dzimušas 2006.gada 23.februārī, uzturēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, proti, 96 euro apmērā ik
mēnesi, bet ne mazāk kā 30 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas mēnesī, piedziņu sākot no dienas, kad prasība ir celta tiesā un
turpinot līdz bērna pilngadībai. Prasība tiek pamatota ar Civillikuma 177.-179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37
„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka pušu kopdzīves laikā 2006.gada 23.februārī piedzima
meita /pers. G/. Laulība reģistrēta 2008.gada 23.maijā, laulība nav šķirta. Prasītāja ar Atbildētāju dzīvo atsevišķi. Meita dzīvo kopā ar Prasītāju un
atrodas Prasītājas aprūpē, bet Atbildētājs atteicās labprātīgi maksāt Prasītājai līdzekļus bērna uzturēšanai.
Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka uzklausīšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2014.gada 25.jūlijā no Atbildētāja lietā saņemts rakstveida paskaidrojums (lietas 17.-18.lapa), kurā Atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst, jo
katru mēnesi pārskaita Prasītājas bankas kontā summu 100 euro apmērā. Sakarā ar norādīto Atbildētājs nepiekrīt Prasītājas apgalvojumam par to, ka
Atbildētājs atteicās labprātīgi maksāt līdzekļu bērna uzturēšanai. Atbildētājs norāda, ka viņa iebildumus pret prasību apstiprina bankas konta izraksti, kas
atspoguļo Atbildētāja regulāri veiktos maksājumus Prasītājai, kurus Atbildētājs pievieno savam paskaidrojumam (lietas 19.-21.lapa). Atbildētājs
paskaidrojumā norāda, ka uzklausīšanu tiesas sēdē nevēlas.
Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja
tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesnesei atzīstot par nepieciešamu nolikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, lietā tika
pieņemts lēmums nolikt civillietu izskatīšanai tiesas sēdē 2014.gada 20.novembrī plkst.13:30.
Tiesas sēdē Prasītāja prasību uzturēja un lūdza uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai piedzīt sākot no 2014.gada 20.novembra, paskaidrojot, ka pēc
prasības celšanas Atbildētājs bērna uzturam uzturlīdzekļus ir samaksājis.
Tiesas sēdē Atbildētājs prasību Prasītājas uzturētajā apmērā atzina un paskaidroja, ka viņš ir bezdarbnieks, algotu darbu nestrādā, jo atrast
pietiekami labi apmaksātu darbu viņš nevar. Materiālo atbalstu Atbildētājam sniedz viņa radinieki, kuri Atbildētājam sniedz palīdzību arī bērna
uzturlīdzekļu maksājumu veikšanā.
Tiesa, uzklausot pušu paskaidrojumus un izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus un lietā iegūtos rakstveida pierādījumus to kopumā
un savstarpējā saistībā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Ar lietā iesniegto dzimšanas apliecības Nr./numurs/ kopiju (lietas 8.lapa) pierādīts, ka bērna /pers. G/, dzimušas 2006.gada 23.februārī, vecāki ir
Atbildētājs/pers. F/ un Prasītāja/pers. E/, kura, 2008.gada 23.maijā noslēdzot laulību ar Atbildētāju, uzvārdu ir mainījusi uz /pers. E/ (lietas 10.lapa).
Atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājs ir bērna tēvs un viņa pienākums ir bērnu
uzturēt.
Saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta pirmo daļu, ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Civilprocesa likuma
96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa atzīst, ka lietā
nepastāv strīds par to, ka ikdienas aizgādību pār bērnu īsteno Prasītāja, kopā ar kuru bērns dzīvo, jo Atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz pilngadības sasniegšanai
bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu
kopt un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums
gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar
Civillikuma 179.panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no viņa
spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Līdz ar
ko Atbildētājam ir pienākums piedalīties nepilngadīgā bērna uzturēšanā, bet Prasītājai ir tiesības prasīt bērnam uzturlīdzekļus. Tāpat tiesa atzīst, ka
Prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt Atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, kuru
katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra vecāka
pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam vecumā no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665, minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra valstī ir
noteikta 320 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25 procenti
no 320 euro jeb 80 euro mēnesī, un no 7 gadu vecuma - 30 procenti no 320 euro jeb 96 euro mēnesī.
Tiesa atzīst, ka bērna interesēs ir noteikt uzturlīdzekļu apmēru arī procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties
minimālās darba algas apmēram, tiesu izpildītājs var patstāvīgi aprēķināt uzturlīdzekļu apmēru, nepieprasot jaunu izpildu rakstu. Turklāt, uzturlīdzekļu
apmērs, kas noteikts procentuāli no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu naudā.
Ievērojot bērna intereses un vajadzības, to, ka Atbildētājs prasību atzīst pilnībā, tiesa secina, ka celtā prasība ir apmierināma un no Atbildētāja
Prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi bērna /pers. G/ uzturēšanai ik mēnesi 96 euro, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no valstī noteiktās minimālās
darba algas - sākot no 2014.gada 20.novembra, kā to lūdz Prasītāja un turpinot piedziņu līdz bērna pilngadībai vai Atbildētāja materiālā stāvokļa
izmaiņām.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka
prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas
3.punktu prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
35.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, no Atbildētāja valsts
labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 144 euro apmērā (96 euro*12=1152 euro; 1152 euro*15 %= 172,80 euro) un Tiesu
administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri faktiski radušies lietā 8,02 euro apmērā (lietas 1., 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Vadoties no Civillikuma 177.panta, 179.panta pirmās, otrās un piektās daļas, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37
“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8., 35.panta pirmās daļas 3. punkta, 34. panta pirmās daļas 1. punkta, 42.
panta pirmās daļas, 104.panta otrās daļas, 193., 195., 199.panta pirmās daļas, 204.1, 250.26, 250.27panta, tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. G/,
personas kods /personas kods/, uzturēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, proti, 9 6 euro
(deviņdesmit sešus) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30 % no valstī noteiktās minimālās darba algas, piedziņu sākot no 2014.gada 20.novembra un
turpinot līdz /pers. G/ pilngadībai vai atbildētāja /pers. F/ materiālā stāvokļa izmaiņām.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts labā – valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divu euro 80 centu)
apmērā, ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200 , un Tiesu
administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,02 euro (astoņu euro 2 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija,
Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt /pers. F/ termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) I.Kromāne