Court convicted defendant of attempted theft and sentenced to 104 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of attempted theft in a minor amount and sentenced him to 104 hours of compulsory labor. Although the defendant admitted guilt and requested no evidence examination, the court deemed the evidence sufficient to prove the crime without a trial. The court also granted the defendant's request for free legal aid due to his inability to pay.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 15.panta ceturtā daļa; 180.panta pirmā daļa; Kriminālprocesa likuma 469.pants; 499.pants; Krimināllikuma 52.pants; Kriminālprocesa likuma 85.pants: A defendant's admission of guilt does not preclude conviction if evidence is sufficient, and compulsory labor is an appropriate penalty when monetary fines are unenforceable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Nr. 11151079215
Lieta Nr. K40-0250-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 28.janvārī Ventspilī
Ventspils tiesa
tiesnese Ilona Rudzīte
ar sekretāri Ditu Umbrašku, tulci Lienīti Šulci
piedaloties prokurorei Solvitai Božei
izskatīja atklātā tiesas sēdē Katrīnas ielā 14, Ventspilī krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas - 180.panta pirmās daļas, un
konst at ēja
/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
Tā, 2015.gada 5.novembrī ap plkst.14.00, /pers. A/, atrodoties SIA “?axima Latvija” veikalā “Maxima”, /adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts,
nolūkā nolaupīt naudu, piegāja pie /pers. B/piespiedies viņam klāt, ar roku iesniedzoties virsjakas labajā kabatā, izņēma pasi uz /pers. B/ vārda, vāciņos,
uztverot to kā naudas maku, kurā atradās iepriekš bankā izņemtā nauda 100 EUR apmērā, bet savu noziedzīgo nodomu /pers. A/ nerealizēja līdz galam
no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo cietušais /pers. B/ pārtrauca /pers. A/ noziedzīgās darbības, atgūstot nolaupīto.
Tādējādi, /pers. A/ mēģināja izdarīt /pers. B/ mantu zādzību nelielā apmērā, kas nepārsniedz vienu Latvijas Republikā noteikto minimālās
mēnešalgas apmēru, bet savu noziedzīgo nodomu nerealizēja līdz galam no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais/pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un
180.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā, nožēloja izdarīto noziedzīgo nodarījumu un uzturēja savu 2015.gada 9.novembrī prokuratūrā pieteikto lūgumu par
to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi lietā.
Procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neveikšanas gadījumā apsūdzētajam /pers. A/ ir saprotamas.
Prokurore lūdza tiesu apsūdzētā lūgumu apmierināt un pierādījumu pārbaudi lietā neveikt.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 469.panta otro daļu lieta tika iztiesāta bez cietušā /pers. B/ klātbūtnes.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesas sēdē tika pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo, novērtējot
visus lietā iegūtos pierādījumus, kas pārbaudīti sagatavojot lietu izskatīšanai tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā
nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā, neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu
atzīst pilnībā, ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem kopumā un pierādījumu analīze nav nepieciešama.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 180.panta
pirmās daļas.
Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods. Nosakot soda
veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un
viņa attieksmi pret izdarīto, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Apsūdzētais /pers. A/ agrāk sodīts, pēdējo reizi ar 2014.gada 19.novembra Ventspils tiesas spriedumu; ar 2015.gada 12.februāra Daugavpils
tiesas lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 10 (desmit) mēnešiem un 24 (divdesmit
četrām) dienām, pēc soda izciešanas atbrīvots 2015.gada 25.oktobrī (lietas 21.-24., 60., 61.-62., 63.-64. lapa); viņam nav deklarēta dzīvesvieta (lietas
18.lapa); algotu darbu nestrādā; apgādājamo nav (lietas 19.lapa); /pers. A/ piešķirts trūcīgas personas statuss uz laiku no 2016.gada 1.janvāra līdz
2016.gada 31.martam (lietas 58.lapa); ar 2016.gada 5.janvāra lēmumu /pers. A/ piešķirts bezdarbnieka statuss (lietas 59.lapa).
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 180.panta pirmās daļas, pieder
pie mazāk smagu noziegumu grupas.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīts tas, ka savu vainu izdarītajā noziedzīgajā
nodarījumā /pers. A/ ir atzinis, izdarīto noziedzīgo nodarījumu nožēlo.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīstams tas, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Ņemot vērā Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam
/pers. A/ nebūtu piemērojams bargākais soda veids - brīvības atņemšana, kā arī ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ pastāvīgu algotu darbu nestrādā,
tiesa uzskata, ka sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav nosakāms naudas soda veidā, jo tiesai ir pamatotas šaubas, ka līdzekļu trūkums liegs
apsūdzētajam iespēju izpildīt šo sodu un līdz ar to netiks sasniegts likumā definētais soda mērķis. Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, apņemšanos turpmāk neizdarīt jaunus likuma pārkāpumus, kā arī ņemot vērā prokurora viedokli par
apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams piemērojot apsūdzētajam sodu - piespiedu darbu, kas dos
ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus probācijas dienestam stingi kontrolēt /pers. A/ uzvedību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ sodā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2015.gada 5.novembra līdz 2015.gada
6.novembrim, tas ir divas dienas (lietas 11.lapa).
/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Pēc tiesas aicinājuma /pers. A/ aizstāvībai norīkots aizstāvis zvērināts advokāts E.Dadzis, kuram saskaņā ar iesniegto paziņojumu par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā pienākas samaksa 47,67 EUR (četrdesmit septiņi euro un 67 centi) apmērā, pamatojoties
uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ atbrīvojams no samaksas par
aizstāvja palīdzību tiesas sēdē, jo konstatē Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētos apstākļus, un proti, ka tiesības uz
atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segti no valsts līdzekļiem ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju
samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. un 514.pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 180.panta pirmajā daļā, un
sodīt ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu sodā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 5.novembra līdz 2015.gada 6.novembrim, tas ir divas
dienas, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām un noteikt, ka /pers. A/ izciešamais sods ir 104 (viens simts četri) piespiedu darba stundas.
/pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties soda - piespiedu darba izpildei Valsts probācijas dienesta Ventspils
teritoriālajā struktūrvienībā (Ventspilī, Atpūtas ielā 16).
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā, atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
/pers. A/ atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvja juridisko palīdzību tiesas sēdē.
Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt vai par to iesniegt protestu apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā tikai daļā par tiesas
piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Ventspils tiesā.
Tiesnese I.Rudzīte