Latvian court convicts robber of attempted theft, sentencing him to one year and three months imprisonment.

Lieta Nr.11089175913/K29-760/14

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2014.gada 5.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Ieva Kulagina

ar sekretāri Egiju Žaugri

tulku Taisiju Rogožkinu

piedaloties prokurorei Viktorijai Džeņevai

zvērinātai advokātei Ivetai Feldmanei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts

/Pers. G/, /personas kods/,

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 176.panta pirmajā daļā.

Pārbaudījusi un izvērtējusi krimināllietas materiālus tiesa

konstatēja

/pers. G/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanas, kas saistīta ar vardarbību (laupīšanu) mēģinājumu.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: /pers. G/ 2013.gada 29.septembrī ap pulksten 01.00, atrodoties Rīgā, pie mājas

Ikšķiles ielā 9, alkohola ietekmē, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, pielietojot vardarbību,

pieskrēja pie /pers. H/, iesita viņai ar roku pa seju, trāpot labajā acī un ar vienu roku sagrāba aiz virsjakas, lai ierobežotu /pers. H/

iespējas pretoties viņa darbībām. /pers. I/ ar vienu roku aiz virsjakas, /pers. G/ ar otru roku turpināja sist /pers. H/ pa seju. /pers. H/

kliedza, mēģināja pretoties /pers. G/ darbībām un izrauties, taču /pers. G/ nogrūda /pers. H/ zemē, apgrieza viņu guļus uz vēdera un

apsēdās viņai virsū uz muguras, tādā veidā novēršot viņas iespējas pretoties un traucēt viņa darbībām. Sēžot uz /pers. H/ muguras,

/pers. G/ ar vienu roku aizspieda viņas muti, bet ar otru roku sāka pārmeklēt virsjakas un svārku kabatas, agresīvā balsī kliedzot,

pieprasīja naudu. /pers. G/ pieprasīja naudu /pers. H/ vismaz trīs reizes, turpinot pārmeklēt viņas apģērba kabatas.

Savu noziedzīgi nodomu, kas bija vērsts uz /pers. H/ naudas nolaupīšanu, pielietojot pret viņu vardarbību, /pers. G/ līdz galam realizēt

neizdēvās no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo viņš /pers. H/ kabatās naudu neatrada. /pers. H/ turpināja kliegt un, /pers. G/

pamanot, ka viņam tuvojas garāmgājējs, tādā veidā apzinoties, ka viņš var tikt aizturēts, no notikuma vietas aizbēga.

/pers. G/ pielietotās vardarbības rezultātā /pers. H/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi: sejas, kreisās rokas un labās kājas sasitums ar

zemādas asinsizplūdumiem, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Tādējādi /Pers. G/, pielietojot vardarbību, mēģināja nolaupīt /pers. H/ piederošo naudu.

Ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 176.panta pirmajā

daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. G/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma

15.panta ceturtās daļas, 176.panta pirmās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas kriminālprocesa laikā

pieteikto lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, noklausoties prokurores Viktorijas Džeņevas un

apsūdzētā aizstāves Ivetas Feldmanes viedokli, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais

pilnībā atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā un tiesai pēc lietas materiālu

pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. G/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 176.panta

pirmās daļas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. G/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 176.panta

pirmās daļas ir pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.

Nosakot apsūdzētajam /pers. G/ soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Nosakot apsūdzētajam /pers. G/ soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā vainīgā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta ceturto daļu par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši

vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Krimināllikuma

7.panta ceturtās daļas noteikumiem /pers. G/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā

daļā, klasificējams kā smags noziegums. Apsūdzētais izdarīja smaga nozieguma mēģinājumu pret citas personas īpašumu, tādējādi

nodarot cietušajai /pers. H/ materiālo kaitējumu Ls 62 jeb EUR 88,22 apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. G/ personu

raksturojošie dati – agrāk tiesāts trīs reizes:

1) 1993.gada 25.janvārī Augstākajā tiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 15.panta otrās daļas, 99.panta otrās un ceturtās daļas,

139.panta ceturtās daļas, 141.panta pirmās daļas, 204.panta otrās daļas, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa 38.panta

nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem;

2) 2004.gada 21.jūnijā Rīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmās

daļas nosacījumus, sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar mantas konfiskāciju un ar pārbaudes laiku uz trim

gadiem;

3) 2005.gada 15.novembrī Rīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, 270.panta pirmās daļas, 310.panta pirmās

daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas un 51.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz

astoņiem gadiem sešiem mēnešiem, ar mantas konfiskāciju un ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Spriedums stājies spēkā

2006.gada 3.janvārī. Ar 2012.gada 31.augusta Jelgavas tiesas lēmumu atbrīvots pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda

izciešanas desmit mēnešus desmit dienas no Jelgavas cietuma. Pamatsods izciests, papildsods nav izciests, sodāmība nav dzēsta

vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā. (35. – 38., 46. – 47., 48. – 53., 56. – 74., 75. – 77., 124.lietas lapa)

2013.gadā vienu reizi saukts pie administratīvās atbildības. (34.lietas lapa)

VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta uzskaitē nesastāv, datu par apsūdzētā psihiskiem

traucējumiem nav. (41., 42.lietas lapa)

Apsūdzētais ir precējies, viņa apgādībā atrodas nepilngadīga meita, dzimusi 2011.gadā, pēc paša apsūdzētā vārdiem, viņš līdz

apcietinājumam strādāja SIA „West” par betonētāju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem par apsūdzētā /pers. G/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst

vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem par apsūdzētā /pers. G/ atbildību pastiprinošu apstākli

tiesa atzīst to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta nosacījumiem par apsūdzētā /pers. G/ atbildību pastiprinošu apstākli

tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot /Pers. G/ soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izdarīja smaga nozieguma, kas vērsts pret citas personas īpašumu,

mēģinājumu, papildus tiesa ņem vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas.

Tiesas ieskatā, /pers. G/ iepriekšējās trīs sodāmības, tai skaitā, par analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, liecina par to, ka

nekādus secinājumus no šīm sodāmībām apsūdzētais nav izdarījis un konsekventi ir turpinājis ignorēt vispārpieņemtās sabiedrības

uzvedības un morāles normas.

Papildus tiesa ievēro prokurores viedokli par soda noteikšanu /pers. G/ reālas brīvības atņemšanas veidā un uzskata, ka

apsūdzētajam nav pamata piemērot Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, jo tiesa nav ieguvusi pārliecību, ka

vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tāpēc sods /pers. G/ ir nosakāms reālas brīvības atņemšanas soda

veidā un tiesa neatrod par iespējamu piemērot apsūdzētajam citu soda veidu.

Nosakot /Pers. G/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka izskatāmajā krimināllietā ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un

Nosakot /Pers. G/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka izskatāmajā krimināllietā ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un

divi atbildību pastiprinoši apstākļi.

Tiesa ņem vērā arī to, ka iztiesāšanā apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās tiesības uz sadarbību,

izvēloties vienkāršāku procesa veidu un piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādējādi sekmējot ātrāku

krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

Papildus tiesa ievēro Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda preventīvo mērķi, un proti, aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa konstatē, ka /pers. G/ notiesāts ar 2005.gada 15.novembra Rīgas rajona tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta

trešās daļas, 270.panta pirmās daļas, 310.panta pirmās daļas, sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem sešiem mēnešiem,

ar mantas konfiskāciju un ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Ar 2012.gada 31.augusta Jelgavas tiesas lēmumu /pers. G/ atbrīvots

pirms termiņa – desmit mēnešus desmit dienas no brīvības atņemšanas soda izciešanas. Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas

termiņa beigas /pers. G/ bija 2013.gada 11.jūlijā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.panta pirmās daļas noteikumiem, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu

līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes

norādītajiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas

kontrole – izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Tādējādi papildsoda – policijas kontroles izciešanu /pers. G/ uzsāka ar 2013.gada 12.jūliju, kad bija beigusies viņa uzraudzība pēc

nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas, taču jau pēc diviem mēnešiem – 2013.gada 29.septembrī viņš izdarīja izskatāmo noziedzīgo

nodarījumu.

Pie galīgā soda noteikšanas apsūdzētajam /pers. G/ pēc vairākiem spriedumiem, nepieciešams ņemt vērā Krimināllikuma 45.panta

ceturtās daļas nosacījumus, un proti, ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa neizciesto

papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.un 52.pantā paredzētajiem

noteikumiem. Savukārt Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa un pirmās prim daļas 2.punkts noteic, ja notiesātais pēc sprieduma

taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam

pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam

pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs.

Tādējādi /Pers. G/ nosakāmajam sodam par izskatāmo noziedzīgo nodarījumu daļēji pievienojams neizciestais papildsods pēc

2005.gada 15.novembra Rīgas rajona tiesas sprieduma.

Izlemjot jautājumu par cietušās /pers. H/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 88,22 jeb Ls 62 apmērā, tiesa ņem vērā

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas nosacījumus, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,

kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. G/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajai /pers. H/ ir radīts mantisks

zaudējums EUR 88,22 jeb Ls 62 apmērā, līdz ar to norādītais mantiskais zaudējums ir piedzenams no apsūdzētā /pers. G/.

Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus un uzskata, ka minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam

/pers. G/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Pirmās instances tiesā apsūdzētā /pers. G/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Iveta Feldmane, kurai saskaņā ar Ministru

kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR

54,78.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530.pantu tiesa

nosprieda

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 176.panta pirmajā

daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un pirmās prim daļas 2.punktu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot

papildsodu, kas nav izciests pēc 2005.gada 15.novembra Rīgas rajona tiesas sprieduma.

Galīgo sodu /pers. G/ noteikt brīvības atņemšanu uz vienu gadu trim mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz

diviem gadiem.

Soda termiņu /pers. G/ skaitīt no 2014.gada 5.februāra.

Soda termiņā /pers. G/ ieskaitīt aizturēšanu no 2013.gada 29.septembra līdz 2013.gada 30.septembrim un apcietinājumu no

2013.gada 30.septembra līdz 2014.gada 5.februārim.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstāt negrozītu /pers. G/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu.

Piedzīt no /pers. G/ EUR 88,22 (astoņdesmit astoņi euro 22 centi) par labu cietušajai /pers. H/.

Piedzīt no /pers. G/ procesuālos izdevumus valsts labā EUR 54,78 (piecdesmit četri euro 78 centi) par zvērinātas advokātes Ivetas

Feldmanes sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. G/ izdevumi par aizstāves sniegto juridisko palīdzību

labprātīgi jāsamaksā trīsdesmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā –

saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, kvīts par

samaksu nekavējoties jānogādā tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta ceturtoprim daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei

pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit

dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2014.gada 19.februārī.

Tiesnese Ieva Kulagina