Supreme Court dismisses appeal for security money release due to lack of financial proof.

NORAKSTS

Lieta Nr.C29698912

SKC-964/2016

L Ē M U M S

Rīgā 2016.gada 1.februārī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Briede

tiesnese A.Čerņavska

tiesnesis N.Salenieks

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2015.gada 30.aprīļa lēmumu, ar

kuru noraidīts /pers. A/ lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas par kasācijas sūdzības iesniegšanu, civillietā /pers. B/ prasībā pret /pers.

A/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par daudzkārtēju ūdens atslēgšanu kopīpašniekam, daudzkārtēju tīšu ūdensvadu bojāšanu, mantiska zaudējuma un

morālā kaitējuma piedziņu.

Civillietu departaments

k o ns t a t ē ja

[1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kā apelācijas instances tiesas 2015.gada 1.aprīļa spriedumu daļēji apmierināta /pers. B/

prasība. Tiesa atzinusi par prettiesisku /pers. A/ rīcību – pārtraucot un nenodrošinot ūdens apgādi prasītājas dzīvoklim Nr.9, /adrese/, laika posmā no

2009.gada 2.oktobra līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē 2015.gada 23.martā, un piedzinusi no atbildētāja valsts labā tiesas izdevumus 92,12 euro. Pārējā

daļā prasība noraidīta.

[2] Par minēto spriedumu atbildētājs /pers. A/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā ietvēris arī lūgumu atbrīvot viņu no drošības naudas samaksas, kas

pamatots uz pušu līdztiesības principu (Civilprocesa likuma 9.panta pirmā daļa). Proti, ka atbildētājam ir tādas pašas procesuālās tiesības kā prasītājai

būt atbrīvotam no drošības naudas samaksas par kasācijas sūdzības iesniegšanu.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2015.gada 30.aprīļa lēmumu lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas

noraidīts un kasācijas sūdzība atstāta bez virzības, nosakot termiņu līdz 2015.gada 29.maijam drošības naudas 284,57 euro samaksu apliecinoša

dokumenta iesniegšanai tiesā.

Lēmumā norādīts, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta ceturtajai daļai personai ir jāpierāda, ka tās mantiskais stāvoklis neļauj samaksāt

drošības naudu par kasācijas sūdzības iesniegšanu tiesā, taču atbildētājs /pers. A/ nav iesniedzis nekādus rakstveida pierādījumus, kas apliecinātu viņa

nespēju samaksāt drošības naudu likumā noteiktā kārtībā. Iztrūkstot jebkādiem pierādījumiem par personas mantisko stāvokli, nav iespējams objektīvi to

izvērtēt un gūt pārliecību, ka atbildētājs mantiskā stāvokļa dēļ nespēj samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības iesniegšanu.

[4] /pers. A/ iesniedzis blakus sūdzību par šo lēmumu, lūdzot to atcelt un atbrīvot viņu no drošības naudas par kasācijas sūdzības iesniegšanu

samaksas.

Blakus sūdzības iesniedzējs atsaucies uz Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10.pantu, Eiropas

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantu, no kuriem

izriet ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un norādījis, ka, atsakoties atbrīvot /pers. A/ no drošības naudas samaksas, tiesa atbildētāju ir

nostādījusi nevienlīdzīgā pozīcijā attiecībā pret prasītāju, kura par prasības pieteikuma iesniegšanu valsts nodevu nav maksājusi. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 9.panta pirmo daļu atbildētājam ir tādas pašas procesuālās tiesības kā prasītājai, tostarp tiesības būt atbrīvotam no drošības naudas samaksas.

Tomēr, tiesas ieskatā, atbildētājam par savu interešu aizstāvību ir jāmaksā. Šādos apstākļos ir aizskartas /pers. A/ pamattiesības uz taisnīgu tiesu.

[5] Pārbaudījis lietas materiālus un izvērtējis blakus sūdzības motīvus, Civillietu departaments atzīst, ka blakus sūdzība nav pamatota, lēmums

atstājams negrozīts.

[5.1] Civilprocesa likuma 458.panta pirmā daļa noteic, ka, iesniedzot kasācijas sūdzību, iemaksājama drošības nauda 284,57 euro apmērā.

Savukārt minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no

drošības naudas samaksas.

Ja personas (..) mantiskais stāvoklis ir tāds, ka nav iespējams samaksāt drošības naudu, tad personai ir dota iespēja lūgt atbrīvot viņu pilnīgi vai

daļēji no drošības naudas samaksas. Turklāt šādam lūgumam ir jāpievieno pierādījumi, kas apliecina personas apgalvojumus par viņas mantisko stāvokli

(sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa, sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, Tiesu namu aģentūra, 2012,

790.-791.lpp., arī Civillietu departamenta 2014.gada 14.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1271, 2014.gada 16.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKC-2199,

2015.gada 20.februāra lēmumu lietā Nr.SKC-2071, 2015.gada 22.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKC-2310).

Tātad atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta ceturtajā daļā noteiktajam kritērijs pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no drošības naudas samaksas ir

lietas dalībnieka mantiskais stāvoklis. Līdz ar to, lemjot šādu jautājumu, tiesnesim jāpārbauda personas mantiskais stāvoklis, izvērtējot dokumentus par

personas ienākumiem, mantas piederību un tml.

Konstatējot attiecīgu pierādījumu, kas raksturotu /pers. A/ mantisko stāvokli, neesamību, kas blakus sūdzībā netiek apstrīdēts, apelācijas instances

tiesas tiesnesis lūgumu par atbildētāja atbrīvošanu no drošības naudas samaksas noraidījis pamatoti.

[5.2] Norāde blakus sūdzībā uz atbildētāja aizskartajām pamattiesībām uz taisnīgu tiesu ir nepamatota. Arī Civilprocesa likuma 9.pantā nostiprinātā

līdztiesības principa piesaukšana ir nevietā, jo, kā iepriekš jau minēts, kritērijs atbrīvošanai no drošības naudas samaksas ir mantiskais stāvoklis, nevis

pušu līdztiesība.

Blakus sūdzībā uzskaitītajos tiesību aktos, proti, Latvijas Republikas Satversmē, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā

par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā personai garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu

neuzliek valstij obligātu pienākumu jebkurā situācijā atbrīvot to no tiesas izdevumu, t.i., valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Tiesības uz savu

tiesisko interešu aizsardzību tiesā nozīmē, ka valsts ikvienam garantē pieejamību tiesai, taču tajā pašā laikā valstij arī saglabājas tiesības noteikt kārtību,

kādā šī pieejamība tiesai īstenojama.

/pers. A/ lūgums noraidīts, jo lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu viņa nespēju mantiskā stāvokļa dēļ samaksāt drošības naudu, piemēram,

ka viņš būtu atzīts par maznodrošināto personu, vai viņam būtu piešķirts trūcīgas personas statuss kā prasītājai /pers. B/.

Apkopojot teikto, Civillietu departaments atzīst, ka pārsūdzētais lēmums kā pamatots un likumīgs ir atstājams negrozīts, bet blakus sūdzība

noraidāma.

[5.3] Ņemot vērā, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktais termiņš, kurā samaksājama drošības nauda, sakarā ar blakus sūdzības iesniegšanu un

izskatīšanu ir pagājis, Civillietu departaments /pers. A/ nosaka jaunu termiņu drošības naudas samaksai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 1.punktu, Civillietu departaments

n o l ē ma

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2015.gada 30.aprīļa lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Noteikt /pers. A/ termiņu līdz 2016.gada 1.martam Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2015.gada 30.aprīļa lēmumā noteikto darbību izpildei.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) A.Briede

Tiesnese (paraksts) A.Čerņavska

Tiesnesis (paraksts) N.Salenieks

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese A.Briede

Rīgā 2016.gada 1.februārī