Court allows debt claim but rejects recovery of warning order costs as not case-related expenses.

Lieta Nr.C33397721

Nr.C-3977-21/30

ECLI:LV:RIRT:2021:0827.C33397721.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 27.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Intrum Latvia” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 13.maijā tiesā saņemts prasītājas SIA “Intrum Latvia” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu

pret atbildētāju /pers. A/, pamatojoties uz 2015.gada 10.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.1528670/10ak, kas noslēgts starp AS „Bigbank” un atbildētāju, un

2018.gada 1.novembra cesijas līgumu Nr.8.8.1.3.-1/383, kas noslēgts starp SIA “Intrum Latvia” un AS “Bigbank”.

Prasītāja, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kas nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja aizdevuma

summas parādu 1635,03 euro, aizdevuma lietošanas procentus 126,78 euro par laika periodu no 2017.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 9.novembrim,

līgumsodu 163,50 euro par laika periodu no 2017.gada 11.jūlija līdz 2017.gada 9.novembrim, likumiskos procentus 187,21 euro par laika periodu no

2017.gada 9.novembra līdz 2019.gada 27.septembrim, parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 319,43 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,47 euro, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no

neapmaksātā pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants paredz, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka “katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, “ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu [..]”.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, “visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.

Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, “līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas [..]”.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro

daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, „taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..]”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka “pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 319,43 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,47 euro.

[7] Prasītāja pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro.

No Tiesu informācijas sistēmas datiem izriet, ka minētie izdevumi ir radušies lietā Nr.3-12/00496-19 pieteikumā par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā, kurš ir atstāts bez izskatīšanas.

Neviena Civilprocesa likuma norma neparedz, izskatot lietu prasības tiesvedības kārtībā, atlīdzināt prasītājam citas lietas ietvaros samaksātos ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus. Turklāt Civilprocesa likuma 406.6 panta trešajā daļā likumdevējs ir noregulējis jautājumu par tiesas

izdevumiem, kas samaksāti tiesvedībai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

Ievērojot minēto, lūgums par iepriekš norādīto izdevumu piedziņu ir noraidāms, jo ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par

izdevumiem, kas saistīti ar konkrētās lietas izskatīšanu, tāpat tie nav uzskatāmi arī par zaudējumiem materiālo tiesību normu izpratnē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 192., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģ. Nr.40203088409 (bankas konts naudas līdzekļu iemaksai:

AS “Luminor Bank”, konta Nr.LV43RIKO0000081667899), aizdevuma summas parādu 1635,03 euro, aizdevuma lietošanas procentus 126,78 euro

par laika periodu no 2017.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 9.novembrim, līgumsodu 163,50 euro par laika periodu no 2017.gada 11.jūlija līdz 2017.gada

9.novembrim, likumiskos procentus 187,21 euro par laika periodu no 2017.gada 9.novembra līdz 2019.gada 27.septembrim, parāda piedziņas

izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 319,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kopā 2454,42 euro (divi tūkstoši četri simti

piecdesmit četri euro, 42 centi).

Atzīt SIA “Intrum Latvia” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus 6% gadā no pamatparāda 1635,03 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt prasītājas lūgumu piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro apmērā.

Noteikt /pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2021.gada 27.augusta var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm

nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 27.septembrī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa