Court convicted defendant of property damage in prison and ordered compensation for victim's losses.

Lietas Nr. 13800011212

Lietas arhīva Nr. K33-0111-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 9.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Biteniece

ar sekretārēm A.Kļavinsku, K.Strazdiņu, V.Rukseri

piedaloties prokurorei Ē.Rudzītei

aizstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībāpēc Krimināllikuma 185.panta pirmās

daļas, un

konstatēja

/pers. D/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un tieši:

/pers. D/, izciešot brīvības atņemšanas sodu Latvijas cietuma slimnīcā Olaines cietumā, Olainē, Rīgas ielā 10, un sakarā ar

disciplinārā soda izciešanu bija ievietots kamerā Nr./kamera/, soda izolatorā, 2012.gada 14.aprīlī ap plkst.06:10, būdams nelabvēlīgi

noskaņots pret cietuma administrāciju un ar nolūku nodarīt materiālo kaitējumu cietuma īpašumam, pielietojot spēku izrāva pie grīdas

pieskrūvēto tabureti bez vērtības un ar tās palīdzību izsita kameras loga stiklu Ls 20,60 (29,31 euro) vērtībā, tādā veidā sabojājot

Olaines cietuma īpašumu par kopējo summu Ls 20,60 (29,31 euro) un nodarot materiālo kaitējumu par kopējo summu Ls 86,50

(123,08 euro).

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē prokurore saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461., 462.panta nosacījumiem grozīja apsūdzību, un uzturēja to

augstākminētajā redakcijā.

Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu grozītajā un uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atzina daļēji,

neatzina cietušā pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais savu vainu atzina izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, bet neatzina cietušā pieteikto materiālā kaitējuma

kompensāciju, lietā nolemts veikt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ir pierādīta un

pastāv Kriminālprocesa likuma 520. pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un

apsūdzētā versiju savai aizstāvībai, un proti:

-apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gadā 13.-14.aprīlī izsita stiklu izolatorā. Dežurants uzreiz izsauca palīgspēkus -

vecāko dežurantu un vēl divus uzraugus. Uzraugi izolatorā pateica, ka obligāti viņam (/pers. D/) ir jāuzliek roku dzelžus. Viņam uzlika

roku dzelžus. Neatceras, kāpēc viņu ielika izolatorā. Pārsperot izolatora slieksni, uzreiz nevarēja paelpot, jo tur nebija svaigs gaiss.

No brīža, kad viņu ieveda izolatorā, ik pēc divām stundām prasīja, lai pārved uz citu izolatoru. Izolatorā ir ventilācijas šahtas, bet tajā

laikā, kad viņš tur atradās nebija sezona, lai ieslēgtu ventilācijas šahtas. Faktu, ka izsita stiklu atzīst, bet kaitējuma kompensāciju

neatzīst. Nevar pateikt vai izsistais logs bija stikla paketes logs. Logs bija salauzts, loga rāmis bija “beigts”. Logs jau iepriekš bija

salauzts, logam roktura nebija, logs nebija atverams. Ir gatavs samaksāt par stikla paketes logu, bet par uzstādīšanu un ceļa

izdevumiem nemaksās. Sliktākajā gadījumā pats varēja ielikt logu. Jebkurā cietumā ir meistari, kas var ielikt logu. Uzskata, ka tāmē

nevar atzīt tās pozīcijas, kuras nav parakstītas. Liecinieks liecināja, ka loga stikls bija izsists un apsūdzētā vaina ir pierādīta loga

stikla izsišanā. Rezultātā cietums nolēma nomainīt ne tikai stikla paketi, bet visu logu pilnībā. Neredz šo tāmi kā dokumentu, kas

varētu liecināt par apmaksāšanu, nav reāla uzņēmuma veikto darbību noformējuma un izstrādāšanas noteikumu ievērošana, kuram

var piemērot juridisko spēku.

-no liecinieka /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, izriet, ka 2012.gada aprīlī strādāja par nodrošinājuma un

inženiertehniskās daļas priekšnieku Olaines cietumā. 2012.gada aprīlī, precīzu datumu neatceras, viņu izsauca uz cietuma slimnīcas

/kamera/.kameru apskatīt bojājumus, kuri bija izdarīti kamerā. Apskates laikā konstatēja, ka no grīdas bija izrauta taburete, logam

nebija roktura un bija izsists loga stikls. Pēc tam sastādīja apskates aktu, un gāja prom. Sazinājās ar vairākām firmām un tikai viena

piekrita izpildīt remontdarbus, vēlāk tika atsūtīta remontdarba tāme. Ja pareizi atceras, tāme par remontdarbiem tika sastādīta,

apmēram, Ls 86 apmērā. Firmas nosaukumu neatceras. Vēlāk, kad saskaņoja remontdarbus, uz cietumu ieradās firmas pārstāvis,

apskatīja logu un konstatēja, ka remontdarbi maksās vairāk nekā bija paredzēts pirms tam, jo vēl bija nelieli bojājumi loga rāmī, bet

tos nebija izdarījis /pers. D/. Firmas pārstāvis piedāvāja, ka būs lietderīgi apmainīt visu logu, kas arī tika izdarīts. Kad veica loga

apskati, roktura nebija, vai rokturis bija pirms tam, nezina. Logam bija iespējams nomainīt tikai stiklu, bet, kā teica firmas pārstāvis,

bija nepieciešams arī rāmja remonts, vienkārši apmainīt loga stiklu nebija iespējams. Bija nepieciešams loga rāmja remonts. Bija

iespējams nomainīt stiklu, nemainot loga rāmi, bet papildus bija nepieciešams remontēt rāmi, jo tajā bija caurumi un skrambas. Loga

rāmi sabojāja citi notiesātie. Loga stikla nomaiņa izmaksāja Ls 86. Apmainīja visu logu un par visa loga maiņu samaksāja Ls 130,

pats saņēma rēķinu un samaksāja. Ls 86 bija par nodarījumu, ko izdarīja /pers. D/. Ls 86 sastāv no stikla paketes, darba un ceļa

izdevumiem. Stikla pakete izmaksāja Ls 20,60, viena loga uzstādīšana Ls 30,90, ceļš divas reizes, mērīšana + piegāde Ls 35 -

kopējā summa sastādīja Ls 130. Ls30 latos ir iekļauta summa arī par rāmja ielikšanu. Nezina kā /pers. D/ izsita logu, jo to neredzēja.

Logs, kas pirms tam bija kamerā maksāja, apmēram, Ls 180.

-no liecinieka /pers. F/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, izriet, ka 2012.gada aprīlī strādāju Olaines cietumā par cietuma

priekšnieka dežurējošo palīgu. 2012.gada 14.aprīlī plkst.06:10 uzraugs, kurš atrodas otrajā postenī, /pers. G/, ziņoja, ka ieslodzītais

/pers. D/ izsita logu soda izolatorā. Apmērām, pēc 3 minūtēm viņš (/pers. F/) ieradās /kamera/.kamerā un redzēja, ka ir izsists logs.

Atceras, ka notiesātais uzvedās agresīvi. /pers. D/ agresivitāte izpaudās tā, ka viņš vicinājās ar rokām, kliedza kaut ko un tāpēc tika

pieņems lēmums pielietot roku dzelžus. Nezina cik ilgi /pers. D/ atradās /kamera/.kamerā. Kad pieņem maiņu soda izolatorā, veic

tehnisko apskati kamerā, pārbauda gultu stāvokli, sienas, lampas, restes, durvis, grīdu un notiesātā ārējo izskatu. Vienmēr prasa

ieslodzītajiem vai ir kādas problēmas, vai viss kārtībā, ja ir kādas problēmas, cenšas tās risināt, ja nē, tad aizslēdz kameru un viss.

Ieslodzītie var sūdzēties par kameras tehnisko stāvokli. Ja ir kādas sūdzības, tad raksta ziņojumu priekšniekam, kas tiek novīzēts

tehniskajiem darbiniekiem un viņi rīkojas. Neatceras, vai bija kādas sūdzības no /pers. D/. Ja būtu bijušas sūdzības, tad tas būtu bijis

atzīmēts.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasīta liecinieka /pers. F/pirmstiesas procesā

2013.gada 24.janvārī sniegtās liecības, no kurām redzams, ka 2012.gada 13.aprīlī stājās pildīt dienesta pienākumus kā cietuma

priekšnieka dežurējošais palīgs. No rītiem pieņēma soda izolatora kameras no ieslodzītajiem, kuri atrodas soda izolatorā, pieņem

mutiskas un rakstiskas sūdzības. Ja ir kādas sūdzības no ieslodzīto puses, tās tiek fiksētas soda izolatora žurnālā. Var droši apgalvot,

ka no ieslodzītā /pers. D/ puses nebija pieņemtas sūdzības par to, ka no ventilācijas nāk smaka – ne no rīta, ne visas dienas garumā

(lietas 10.lapa).

Liecinieks /pers. F/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības, papildus paskaidroja, ka, ja būtu bijušas sūdzības, tām

būtu jābūt reģistrētām soda izolatora pieņemšanas žurnālā. Ieradās kamerā, konstatēja, ka logs bija izsists un stikli bija uz grīdas,

taburete bija izrauta no grīdas. Neatceras, vai logam bija rokturis.

-no liecinieka /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, izriet, ka 2012.gadā no 13. līdz 14.aprīlim strādāja Olaines cietumā

– naktsmaiņā, pildīju savus pienākumus. No rīta, kad apsūdzētais piecēlās, aizveda apsūdzēto uz noliktavu, lai apsūdzētais varētu

nolikt savas mantas no izolatora. Ejot no noliktavas, apsūdzētais uz izolatoru vēlējās paņemt kafiju un cepumus, bet viņam to neatļāva,

jo izolatorā tas ir aizliegts. Apsūdzētais nepaņēma ko vēlējās un palika dusmīgs. Pēc tam turpināja savu maiņu un veica apgaitu.

Pēkšņi izdzirdēja troksni un uzreiz aizgāja pie apsūdzētā uz izolatoru, kur pamanīja, ka ir izsists logs. Izolatorā apsūdzētais atradās

viens pats. Apsūdzētais neminēja iemeslus, kāpēc izsista logu, laikam, aiz dusmām. Pirms tam dežurants taisīja pārbaudi un tad, viss

bija kārtībā. No tā brīža, kad ielaida apsūdzēto izolatorā, pagāja, apmēram, 10 minūtes, līdz ieraudzīja izsisto stiklu. Pašu notikumu

neredzēja, dzirdēja tikai troksni. No rīta tika veikta izolatora apskate, ja izolatorā būtu kādi bojājumi, apsūdzēto tur nelaistu iekšā.

Apsūdzētais izolatorā atradās visu nakti un gulēja tur, neviens cits nevarēja pie viņa izolatorā izsist stiklu.

-cietušā pārstāvis tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais 2012.gada 14.aprīlī izsita, Olaines cietuma soda izolatora /kamera/.kamerā

stikla paketi, ar to izdarīja mantisko kaitējumu Ls 86,50 apmērā. Kaitējums nav atlīdzināts. Loga cena ir Ls 180,17, bet remontdarbi

bija veikti par Ls 86,50. Stikla pakete maksā Ls 20,60, stikla paketes uzstādīšana Ls 30,90. Par ceļa izdevumiem, logu mērīšanu un

piegādi firma prasa Ls 35. Stikla pakete ir stikls bez rāmjiem. Pirms tam logs nebija bojāts, jo saskaņā ar žurnālu ierakstiem nav

minēts, ka logs bija iepriekš bojāts, tas bija darba kārtībā. Katru mēnesi tiek veikta pārbaude visās cietuma ēkas telpās, tas ir

mēneša sākumos. Pirms ieslodzītā ievietošanas soda izolatorā arī tiek veikta tehniskā apskate, lai pēc tam nebūtu sūdzības, ka nav

atbilstoši uzturēšanās apstākļi. Kamerās logiem jābūt atveramiem, bet aiz logiem ir restes. Pati tehnisko apskati neveica, nevar

apgalvot, ka kamerā varēja ievietot ieslodzīto, bet parasti neievieto kamerās, kur ir konstatēti bojājumi. Parasti kamerās ir pakešu

logs, viens stikls, bet dubultais. Varēja salabot izsisto logu, neizjaucot rāmi, tikai nomainot stiklu.

-no 2012.gada 1.aprīļa kameru tehniskās apskates rezultātu uzskaites žurnāla redzams, ka kamerā Nr./kamera/ ir bojāta tika 220v

rozete un nav ventilācijas restes (lietas 25.-26.lapa);

-no 2012.gada 17.aprīļa apskates protokola ar pielikumiem redzams, ka apskate tiek veikta Olaines cietumā, soda izolatora kamerā

Nr./kamera/. Atverot divvietīgās soda izolatora kameras Nr./kamera/ pirmās durvis, caur restēm redzams, ka kreisajā pusē uz

palodzes, zem palodzes uz baterijas un grīdas ir stikla lauskas, pie galda uz grīdas metāla konstrukcijas taburetes bez virsmas

(virsma atrodas netālu no taburetes).

Atverot soda izolatora kameras Nr./kamera/ restes, no kreisās puses koka paketes logs (loga izmērs 1,200 x 680), loga rāmis bez

roktura, logu pilnībā nevar aizvērt, uz palodzes, apsildāmās baterijas un grīdas ir stikla lauskas. Blakus logam atrodas metāla

konstrukcijas pieskrūvēts galds ar virsmu pie kura ir nomesta metāla konstrukcijas taburete bez virsmas, taburetes virsma atrodas

blakus taburetei. Blakus galdam ir metāliskas konstrukcijas pieskrūvēta gulta ar metāliskas konstrukcijas pieskrūvētu galdiņu. No

labās puses metāliskas konstrukcijas pieskrūvēta gulta ar metāliskas konstrukcijas pieskrūvētu galdiņu. No labās puses pie durvīm

atrodas atdalīts no kameras sanitārais mezgls. (lietas 27.-31.lapa);

-no 2012.gada 30.maija akta Nr.1 par cietuma īpašuma bojāšanu redzams, ka ārstniecības korpusa Nr./kamera/ kamerā, kurā izcieš

sodu notiesātai s /pers. D/, konstatēts cietuma īpašuma bojāšana – izsisti logam stikli. Mantas bojāšanas gadījumā ir nodarīts

kaitējums, kura rezultātā lietošanā to vairs nevar pilnvērtīgi izmantot pēc mantas nozīmes bez atbilstoša remonta, labošanas vai

atjaunošanas un t.t., lai atjaunot tās derīgās īpašības. Lai novērstu bojājumus nepieciešami šādi remonti vai materiāli: stikla pakete

(divi stikli) – Ls 20,60, stikla pakešu uzstādīšanā – Ls 30,90, ceļš (mērīšana un piegāde) – Ls 35,00. Kopējie izdevumi Ls 86,50

(lietas 24.lapa);

-no speciālo līdzekļu pielietošanas protokola Nr.6 redzams, ka 2012.gada 14.aprīlī, notiesātai s /pers. D/ izrādīja fizisku pretošanos

cietuma administrācijai, pielietoti speciālie līdzekļi, kas uzlikti plkst.6:20, noņemti plkst.7:20 (lietas 5.lapa);

-no 2012.gada 14.aprīļa ziņojuma par ieslodzītā disciplīnas pārkāpuma redzams, ka notiesātais /pers. D/ tika izmitināts Nr./kamera/,

2012.gada 14.aprīlī plkst.6:10, atrodoties soda izolatorā Nr./kamera/ tīši bojāja cietuma īpašumu, izrāva pieskrūvēto tabureti un izsita

logam stiklus. Plkst.6:15, kad cietuma darbinieki iegāja kamerā, notiesātais izdarīja fizisku pretošanos, pēc kā viņam tika pielietoti

speciālie līdzekļi (roku dzelži). Notiesātais no paskaidrojuma atteicās (lietas 6.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu viņam grozītajā un uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atzina

daļēji, norādot, ka loga izsišanu atzīst, jo nebija citas iespējas un vajadzēja izvēdināt telpu, bet neatzina Olaines cietuma pieteikto

materiālā kaitējuma kompensāciju, jo tajā ietilpst izdevumi ne tikai par logu, bet arī par loga uzstādīšanu un ceļa izdevumiem.

Tiesa netic apsūdzētā liecinātajam, ka logu izolatorā izsitis, jo nebija citas iespējas - nebija iespējams elpot un vajadzēja izvēdināt

telpu, tiesa nonāk pie viedokļa, ka tās nav patiesas un sniegtas nolūkā izvairīties no iespējamās atbildības.

Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. F/ tiesas sēdē liecināto, ka pieņemot maiņu soda izolatorā, veic tehnisko apskati

kamerā, pārbauda gultu stāvokli, sienas, lampas, restes, durvis, grīdu un notiesātā ārējo izskatu. Vienmēr prasa ieslodzītajiem vai ir

kādas problēmas, vai viss kārtībā. Ja ir kādas sūdzības, tad raksta ziņojumu priekšniekam. Neatceras, vai bija kādas sūdzības no

/pers. D/, bet, ja būtu, tas būtu bijis atzīmēts.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. F/pirmstiesas procesā

2013.gada 24.janvārī sniegtās liecības, kurās viņš apgalvoja, ka ieslodzītā /pers. D/ puses nebija pieņemtas sūdzības par to, ka no

ventilācijas nāk smaka – ne no rīta, ne visas dienas garumā.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. F/ liecībām, jo gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas sēdē tās bijušas

konsekventas.

Tas apstiprinās arī ar liecinieka /pers. H/ tiesas sēdē liecināto, ka no rīta tika veikta izolatora apskate, ja izolatorā būtu kādi

bojājumi, apsūdzēto tur nelaistu iekšā.

Tiesai nav pamata apšaubīt cietušā pārstāves tiesas sēdē liecināto, ka logs bija darba kārtībā. Katru mēnesi tiek veikta pārbaude

visās cietuma ēkas telpās, tas ir mēneša sākumos. Arī pirms ieslodzītā ievietošanas soda izolatorā tiek veikta tehniskā apskate, lai

pēc tam nebūtu sūdzības, ka nav atbilstoši uzturēšanās apstākļi.

Izvērtējot cietušā pārstāves un liecinieku gan tiesas sēdē sniegtās liecības, gan pirmstiesas izmeklēšanā /pers. F/ sniegtās liecības,

tiesa atzīst, ka tās nav pretrunīgas, bet viena otru papildina un ar minētajām liecībām ir pierādīts, ka soda izolators Nr./kamera/ pirms

apsūdzētā ievietošanas bija tehniskā kārtībā, kā arī /pers. D/ cietuma darbiniekiem neizteica sūdzības par soda izolatora Nr./kamera/

tehnisko stāvokli.

Augstāk minētās liecības apstiprinās arī ar 2012.gada 1.aprīļa kameru tehniskās apskates rezultātu uzskaites žurnālu, kurā ir norādīts,

ka kamerā Nr./kamera/ ir bojāta tikai rozete un nav ventilācijas restes (lietas 25.-26.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, neapstiprinās fakts, ka apsūdzētais bija ievietots cietuma izolatora kamerā Nr./kamera/, kas neatbilda

tehniskajām prasībām.

Nopratināts tiesas sēdē cietušā pārstāvis paskaidroja, ka loga remontdarbi bija veikti par summu Ls 86,50 (123,08 euro), jo stikla

pakete maksā Ls 20,60 (29,31 euro), stikla paketes uzstādīšana maksāja Ls 30,90 (43,97 euro), par ceļa izdevumiem, logu mērīšanu

un piegādi firma prasīja Ls 35 (49,80 euro). Lūdza piedzīt no apsūdzētā kaitējuma kompensāciju 123,08 euro (Ls 86,50) apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka apsūdzētā noziedzīgo darbību rezultātā tika sabojāts izolatora Nr./kamera/ logs, jo cietušā pārstāves

un liecinieku /pers. E/, /pers. F/, /pers. H/ liecības par to, ka logu izsita apsūdzētais, ir apstiprinātas ar 2012.gada 17.aprīļa apskates

protokolu un ar 2012.gada 30.maija akta Nr.1 par cietuma īpašuma bojāšanu. Kaut arī lietā nav iesniegta pavadzīme tikai par

konkrētā loga stiklu, tā uzstādīšanu, mērīšanu un ceļa izdevumiem, tomēr lietā ir iesniegta 2012.gada 24.septembra pavadzīme par

divu logu montāžu, kur kopējā suma ir norādīta Ls 260,33 (370,42 euro) apmērā, kā arī cietušā pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka no

apsūdzētā lūdz piedzīt tikai 123,08 euro (Ls 86,50) apmērā, kas radušies apsūdzētā darbību rezultātā, bet pārējie izdevumi

neattiecas uz apsūdzētā nodarītajiem zaudējumiem.

Augstāk minētās liecības apstiprinās arī ar 2012.gada 30.maija akta Nr.1 par cietuma īpašuma bojāšanu, kurā norādīts, ka kamerā

Nr./kamera/, kurā izcieš sodu notiesātais /pers. D/, konstatēts cietuma īpašuma bojāšana – izsisti logam stikli. Lai novērstu bojājumus

nepieciešami šādi remonti vai materiāli: stikla pakete (divi stikli) – Ls 20,60, stikla pakešu uzstādīšanā – Ls 30,90, ceļš (mērīšana un

piegāde) – Ls 35,00. Kopējie izdevumi Ls 86,50 (lietas 24.lapa).

Kā arī augstāk minētās liecības apstiprinās ar 2012.gada 14.aprīļa ziņojuma par ieslodzītā disciplīnas pārkāpumu, kurā norādīts, ka

notiesātai s /pers. D/ tika izmitināts Nr./kamera/, 2012.gada 14.aprīlī plkst.6:10, atrodoties soda izolatorā Nr./kamera/ tīši bojāja

cietuma īpašumu, izrāva pieskrūvēto tabureti un izsita logam stiklus (lietas 6.lapa).

Tiesai, ņemot vērā iepriekš norādīto, nav pamata apšaubīt ka cietušajam apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīts

materiālais kaitējums 123,08 euro (Ls 86,50) apmērā.

Apsūdzētā darbības ir tiešā cēloniskā sakarā ar cietušajam nodarītajiem zaudējumiem, līdz ar ko ir pamats kaitējuma kompensāciju

123,08 euro (Ls 86,50) apmērā piedzīt no apsūdzētā.

Tiesa neatstāj bez ievērības, ka apsūdzētais jau iepriekš ir bojājis cietuma īpašumu, jo kā redzams no Olaines cietuma raksturojuma,

tad apsūdzētais ieslodzījuma laikā pieļāvis 39 soda izciešanas režīmus, kas saistīti arī ar cietuma īpašuma bojāšanu (lietas 54.lapa).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta. Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē to pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas.

Saskaņā ar likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājušies spēkā 2013.gada 1.aprīlī pārejas noteikumu ceturto punktu personas,

kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (līdz 2013.gada 1.aprīlim), sodāmas saskaņā ar tām

Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks

nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā

likuma spēkā stāšanās dienas, bet 6.punkts nosaka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā

stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas

sodu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu (redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim)

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit

minimālajām mēnešalgām.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu (redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka viņš dzimis Alūksnē, neprecējies, bez apgādībā esošām

personām, ar 9.klašu izglītību, pirms apcietinājuma strādāja SIA /Nosaukums B/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, agrāk sodīts (lietas

52., 53.lapa), pēdējo reizi 2008.gada 23.maijā Vidzemes apgabaltiesā pēc Krimināllikuma 152.panta pirmās daļas, 159.panta trešās

daļas, 161.panta ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem 11 mēnešiem 8 dienām, ar policijas kontroli uz 3 gadiem, psihoneiroloģiskā un

narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv (lietas 56.lapa), no Olaines cietuma raksturojuma redzams, ka ieslodzījuma laikā pieļāvis 39

soda izciešanas režīma pārkāpumus, kas galvenokārt saistīti ar atteikšanos pildīt cietuma administrācijas likumīgās prasības,

cietuma īpašuma bojāšanu un dienas kārtības neievērošanu, no administrācijas puses nav pamudināts, pēc rakstura viegli

aizkaitināms, pārgalvīgs, spītīgs, viltīgs, ārēji kārtīgs (lietas 54.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, atbildību mīkstinošu apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgs nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā

paskaidrojumus, aizstāves viedokli, cietušā pārstāve nevēlējās izteikties par sodu, izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu

brīvības atņemšanas veidā, kā arī, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu, apsūdzētā personību raksturojošas ziņas,

noziedzīgā nodarījuma rezultātā sabojātās mantas vērtību, to, ka iepriekš tiesāts, nav izdarījis secinājumus, nav nostājies uz

labošanās ceļa, nav pildījis likumus un atturējies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī ņemot vērā atbildību pastiprinošus

apstākļus, to, ka nepastāv atbildību mīkstinošs apstāklis, proti, izvērtējot lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka likumā noteikto

mērķu sasniegšanai, apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam sods nosakāms reālas brīvības atņemšanas veidā, apsūdzētajam piemērojams drošības līdzeklis –

apcietinājums, kas atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Galīgais sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

Pirmstiesas procesā cietušā pārstāvis pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 86,50 (123,08 euro) apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu – kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu.

Tiesa uzskata, ka no cietušā puses iesniegtās kaitējuma kompensācijas apmērs par summu 123,08 euro (Ls 86,50), kuru veido

mantiska rakstura zaudējumi, nosakāms atbilstoši Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas un 352.panta pirmās daļas

nosacījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, pienākums samaksāt cietušajam mantisko zaudējumu

uzliekams apsūdzētajam.

Pirmstiesas procesā un tiesas procesā apsūdzētā aizstāvību pēc tiesas norīkojuma veica zvērināta advokāte B.Didrihsone, kurai

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam un 2009.gada 22.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1493 pienākas samaksa par veikto darbu procesā. Minētie izdevumi valsts labā piedzenami no apsūdzētā, jo

pamatu, lai apsūdzēto atbrīvotu no šo procesuālos izdevumu piedziņas, tiesa nekonstatē.

Lietiskie pierādījumi lietā nav.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353., 511., 512., 514., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

185.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu sodu noteikt daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Vidzemes apgabaltiesas 2008.gada

23.maija sprieduma, un galīgo sodu noteikt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem 8 (astoņiem) mēnešiem, ar policijas

kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no 2014.gada 9.maija.

Piemērot /pers. D/ drošības līdzekli apcietinājumu, kas atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, apcietinot viņu

tiesas sēžu zālē.

Apmierināt cietušā Olaines cietuma pārstāvja pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 123,08 euro (viens simts divdesmit trīs

euro, 08 centi) (Ls 86,50) apmērā, kurus piedzīt no apsūdzētā /pers. D/.

Piedzīt no apsūdzētā /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes

B.Didrihsones darbu pirmstiesas procesā 34,43 euro (Ls 24,20) un par darbu tiesas procesā 156,69euro apmērā, nosakot 30 dienu

termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods TRELLV22, NMR

90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2014.gada 23.maijs.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece