Court dismisses appeal against traffic fine for unpaid tolls, rejecting procedural notification claims.

Lietas arhīva Nr. 1A-0028-20/3

ECLI:LV:DAUT:2020:0210.1A12010419.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2020.gada 10.februārī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Beitāne

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343.

Aprakstošā daļa

/datums/plkst.08.35 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošs transportlīdzeklis MERCEDES BENZ ATEGO 1217, valsts

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kam nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa, tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža

(Grebņeva)- Rēzekne- Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km.

Ar minēto rīcību sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RENEM” neievēroja Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta prasības, un izdarīts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Pārkāpuma fiksēšanā izmantoti tehniskie līdzekļi-

kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr.742029.

2019.gada 21.augustā par minēto pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr.CN00002419, un sūdzības

iesniedzēja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RENEM” saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.40panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, uzlikts naudas sods 500 euro.

Minētais protokols- lēmums tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšniekam.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343 sūdzība tika

noraidīta, bet /datums/lēmums- protokols CN00002419 administratīvā pārkāpuma lietā atstāts spēkā.

2019.gada 28.novembrī Daugavpils tiesā saņemta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343. Sūdzības iesniedzēja nenoliedz, ka sabiedrībai kā īpašniekam pieder

transportlīdzeklis MERCEDES BENZ ATEGO 1217, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Sūdzības iesniedzēja minētajam iestādes lēmumam

nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā-, uzskata šo lēmumu par nelikumīgu un nepamatotu, līdz ar to prettiesisku un atceļamu.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” /datums/protokols- lēmums paziņots, pārkāpjot

Paziņošanas likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, saskaņā ar kuru dokumentu paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā, tai skaitā, arī kā

vienkāršu pasta sūtījumu.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā dokuments paziņots, pārkāpjot dokumenta paziņošanas kārtību, tas ir, nosūtot uz papīra lapas, kas salocīta un

vienlaikus tiek uzskatīta gan par dokumentu, gan par aploksni. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka dokuments viņai paziņots rupji pārkāpjot dokumenta

paziņošanas kārtību un tāpēc uzskatāms par nepaziņotu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka protokols- lēmums neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrajā un trešajā daļā

noteiktajam.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta piektajā daļā noteikts minimālais informācijas apjoms, kas obligāti jānorāda protokolā - lēmumā, bet

tas nenozīmē, ka, sastādot protokolu un pieņemot lēmumu, nav jāievēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi attiecībā uz pārkāpuma

konstatēšanu un lietas izskatīšanu pēc būtības.

Norāda, ka ne protokolā- lēmumā, ne Valsts policijas lēmumā nav norādīta informācija, kad valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības

direkcija” apstrādāja informāciju, sagatavoja un nosūtīja Valsts policijai protokola- lēmuma projektu, neesot iespējams pārbaudīt, vai tika ievērots

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā daļā noteiktais termiņš. Tāpat netika ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 248.panta piektā daļa, jo sūdzības iesniedzējai netika izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 260.pantā, ar ko ignorētas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt informētai par savām tiesībām un liegts sūdzības iesniedzējai šīs tiesības izmantot

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam.

Norāda, ka iestāde lēmumā nav izvērtējusi, vai pārkāpuma fiksēšanā izmantotais tehniskais līdzeklis atbilst prasībām, ko nosakot normatīvie akti,

bet tikai norādījusi, kāds normatīvais akts regulē līdzīgu tehnisko līdzekļu izmantošanu, kā tas darbojas un kur šis tehniskais līdzeklis atrodas. Līdz ar to

neesot iespējams gūt pārliecību, ka iespējamais pārkāpums konstatēts ar tehnisko līdzekli, kas atbilstot noteiktajām prasībām, attiecīgi uzstādīts un varot

tikt izmantots pārkāpumu konstatēšanā, tādēļ neesot apstiprināts šā līdzekļa izmantošanas tiesiskums, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ne protokolā- lēmumā, ne augstākas iestādes lēmumā iestāde nav pierādījusi sūdzības iesniedzējas vainu, nav

konstatēts un pierādīts, vai iespējamais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu vai aiz neuzmanības, kā arī netika vērtēti citi faktiskie apstākļi, kurus

sūdzības iesniedzēja norādījusi savā sūdzībā par protokolu- lēmumu. Norāda, ka protokolā- lēmumā, ne arī iestādes lēmumā, iestāde neesot pierādījusi

sūdzības iesniedzējas vainu.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1pantu, sūdzības iesniedzēja lūdz pilnīgi atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343 un izbeigt administratīvo lietvedību.

Sūdzības iesniedzēja netika lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to lietas izskatīšana tika nolikta rakstveida procesā, atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmajā daļā noteiktajam.

Par rakstveida procesu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM” un Valsts policijas Galvenajai kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldei tika savlaicīgi paziņots, nosūtot paziņojumus pasta sūtījumā un elektroniskā pasta sūtījumā. Lūgumi, iesniegumi no lietas dalībniekiem

tiesā nav saņemti.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “RENEM” sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus

jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais

sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību [..].

2019.gada 21.augustā Valsts policijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr.CN00002419 par to, ka /datums/plkst.08.35

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošs transportlīdzeklis MERCEDES BENZ ATEGO 1217, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)- Rēzekne- Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km,

neievērojot Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta prasības. Pārkāpuma fiksēšanā izmantoti tehniskie līdzekļi. Ar šīm darbībām tika izdarīts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Par minēto administratīvo pārkāpumu 2019.gada

21.augustā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” tika uzlikts naudas sods 500 euro.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343 Valsts policijas

/datums/lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.CN00002419 tika atstāts negrozīts, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM”sūdzība tika

noraidīta.

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas /datums/lēmumā Nr.20/3/3-2343 ietvertais pamatojums ir pareizs, tādēļ tiesa pievienojas Valsts policijas lēmuma

motivācijai.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pantu nodevu maksā par šā likuma 1.pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu

posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās [..] ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000

kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem).

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumā noteikts, ka par valsts galvenā autoceļa (A-13) Krievijas robeža (Grebņeva)- Rēzekne-

Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) lietošanu no 9,9.kilometra līdz 163,4.kilometram maksājama nodeva.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta ceturto daļu nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma

5.panta pirmajā daļā minēto institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā

izmanto tehniskos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

No /datums/protokola-lēmuma Nr.CN00002419 redzams, ka pārkāpums fiksēts likumā noteiktā kārtībā ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas

kontroles sistēmu Tollchecker Freelow Nr.742029.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”

8.punktu, uzstādot tehnisko līdzekli, attiecīgi Valsts policija vai valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” sagatavo dokumentu, kurā

fiksē uzstādīšanas faktu. Tajā norāda precīzu tehniskā līdzekļa atrašanās vietu, uzstādīšanas datumu un laiku, tehniskā līdzekļa ražotāja tehniskajā

dokumentācijā norādītos tehniskā līdzekļa parametrus un darbības nosacījumus, kā arī Valsts policijas norādītos pārkāpumus ceļu satiksmē, kurus ir

paredzēts fiksēt ar konkrēto tehnisko līdzekli.

Ar administratīvā lietā esošo autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas vietas pasi Nr.01/01 pierādīts, ka Rēzeknes novadā,

autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)- Rēzekne- Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km darbojās kontroles sistēma Tollchecker

Freelow Nr.742029, kas uzstādīta 2019.gada 10.maijā un fotofiksē tuvojošos transportlīdzekļus no priekšpuses. Sistēma tika uzstādīta autoceļu

lietošanas nodevas samaksas kontrolei.

Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu nosaka Ministru kabineta 2007.gada

9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”.

Konkrētajā gadījumā autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr. 742029 nav uzskatāma par mērīšanas

līdzekli, jo tā tikai fiksē konkrētu transportlīdzekli un tā atrašanās vietu konkrētā laikā, neveicot mērījumus (piem., ātruma vai masas mērījumus). Līdz ar

to tiesa pievienojas iestādes secinājumam, ka šī kontroles sistēma nav uzskatāma par mērīšanas līdzekli un uz to nav attiecināmi Ministru kabineta

2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”.

Līdz ar to sūdzības iesniedzējas sūdzībā izklāstītos iebildumus attiecībā uz protokolā- lēmumā norādīto transportlīdzekļa fotofiksēšanas tiesiskumu

un ticamību tiesa uzskata par nepamatotiem un atzīst par pierādītu, ka /datums/Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)- Rēzekne-

Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km ar tehnisko līdzekli Tollchecker Freelow Nr.742029 likumā noteiktā kārtībā ir fiksēts Autoceļu

lietošanas nodevas likuma 2.panta pārkāpums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošam transportlīdzeklim MERCEDES BENZ

ATEGO, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Sūdzības iesniedzēja neapstrīd, ka transportlīdzeklis MERCEDES BENZ ATEGO, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pieder sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību “RENEM”. Tāpat lietā nav strīda, ka minētais transportlīdzeklis atradās administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un

vietā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 ,,Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas

kārtība” 2.punktu nodevas maksājumu veic pirms likuma 1.pielikumā noteiktā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas. Līdz ar

to nodevai ir jābūt samaksātai ikreiz pirms likumā noteiktā autoceļa lietošanas uzsākšanas.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums

par transportlīdzekli transportlīdzeklis MERCEDES BENZ ATEGO 1217, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, veikts par periodu no

2016.gada 13.septembra plkst. 00.00 līdz 2017.gada 8.augustam plkst. 23.59, nākamais maksājums veikts par periodu no 2019.gada 30.augusta līdz

2019.gada 28.septembrim plkst. 23.59, tādējādi /datums/plkst. 08.35 transportlīdzeklim MERCEDES BENZ ATEGO 1217, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka 2019.gada 2.jūlijā, transportlīdzeklim MERCEDES BENZ ATEGO 1217, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, pirms autoceļa, kur tika fiksēts pārkāpums- Krievijas robeža (Grebņeva)- Rēzekne- Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km,

lietošanas uzsākšanas bija samaksāta autoceļu lietošanas nodeva.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, tiesa atzīst, ka /datums/plkst.08.35 transportlīdzeklis

MERCEDES BENZ ATEGO 1217 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža

(Grebņeva)- Rēzekne- Daugavpils- Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par noteikto valsts galveno

autoceļu posmu lietošanu, tādējādi pārkāpjot Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta prasības un ir izdarīts administratīvais pārkāpums, sods par

kuru paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otro daļu par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam - no

piecsimt līdz tūkstoš euro, bet saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta otro daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa MERCEDES BENZ ATEGO 1217 ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RENEM”. Tātad sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RENEM”

ir saucama pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otro daļu.

Tiesa konstatē, ka sods par izdarīto pārkāpumu uzlikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrās daļas sankcijas robežās, kā

arī ievērojot speciālajā likumā- Autoceļu lietošanas nodevas likumā- noteikto, un administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr.CN00002419

sastādīts atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1panta prasībām.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta piekto daļu informāciju, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, nodod apstrādei valsts

akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistrā apstrādā minēto informāciju, sagatavo šā likuma 9.1panta piektajā daļā minētā protokola- lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai

izvērtēšanai un lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu- lēmumu

nosūta šā likuma 9.1panta septītajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās darbības, kas

saistītas ar uzlikto naudas sodu izpildi. Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta piektā daļa nosaka, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, par to bez šā panta pirmajā daļā minētās personas klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums.

Protokolā- lēmumā norāda šādu informāciju: protokola- lēmuma sastādīšanas datumu; institūciju, kuras amatpersona piemērojusi administratīvo

sodu; pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku; pārkāpuma izdarīšanas vietu; transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru; norādi uz

pārkāptajām tiesību normām (normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); lēmumu par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmēru;

personu, kurai piemērots administratīvais sods; naudas soda samaksas termiņu; maksājuma uzdevuma rekvizītus un institūcijas, kurās naudas sodu

iespējams samaksāt; pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību; informāciju par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts; fotogrāfiju, kurā

redzams pārkāpumu izdarījušais transportlīdzeklis un šā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme. Savukārt, šā panta devītā daļa paredz, ka

protokols- lēmums ir derīgs bez administratīvo sodu piemērojušās amatpersonas paraksta.

Tiesa atzīst, ka /datums/administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums atbilst visiem Autoceļu lietošanas nodevas likuma iepriekš minētajiem

noteikumiem.

Tiesa uzskata, ka nav apšaubāms, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma normas ir speciālās normas attiecībā uz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa normām, kas nosaka administratīvā pārkāpuma fiksēšanas kārtību, protokola- lēmuma sastādīšanas kārtību, soda uzlikšanas un

lēmuma paziņošanas kārtību.

Savukārt, sūdzības iesniedzējas norādi, ka Valsts policija nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 238.1 un 272.pantu,

tiesa atzīst par nepamatotu, jo iepriekš minēto iemeslu dēļ šajā gadījumā ir piemērojamas Autoceļu lietošanas nodevas likuma normas.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas argumentiem, ka iestāde, nosūtot sūdzības iesniedzējam lēmumu, nav ievērojusi Paziņošanas likuma 1., 3. un

8.pantā noteiktās prasības, nosūtot sūdzības iesniedzējam protokolu- lēmumu, neieliekot to atsevišķā aploksnē. Nosūtot lēmumu salocītā veidā,

neievietojot dokumentu atsevišķā aploksnē, netiek ietekmēts dokumenta paziņošanas fakts.

Ar pašas sūdzības iesniedzējas sūdzības saturu pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja saņēma /datums/administratīvā pārkāpuma protokolu– lēmumu,

un to pārsūdzēja likumā noteiktā kārtībā un termiņā, tādējādi realizējot savas likumā noteiktās tiesības.

Tiesa atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzēja argumentu, ka nav konstatēts un pierādīts, vai pārkāpums izdarīts ar nodomu vai aiz neuzmanības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmo daļu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Sūdzības iesniedzēja prettiesiska darbība- sūdzības iesniedzējam piederošam transportlīdzeklim lietojot šoseju A13 Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 1. pielikumā noteiktajā posmā bez samaksātas šai likumā paredzētās nodevas samaksas, ir pierādīta, ko ir vērtējusi un atzinusi arī tiesa. Savukārt

vainas formai- vai šāda darbība izdarīta ar nodomu vai aiz neuzmanības, šajā gadījumā nav nozīmes, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.40 panta otrās daļas dispozīcijā nav kvalificējošas pazīmes- vai pārkāpums izdarīts ar nodomu vai aiz neuzmanības.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa nesaskata, ka pastāv kādi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētie apstākļi, kas nepieļauj

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, tādēļ nepastāv pamats lietas izbeigšanai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otro daļu tiesa secina, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes /datums/lēmums Nr.20/3/3-2343 ir atstājams negrozīts, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM”

sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13panta sesto daļu, 289.18panta pirmo daļu,

tiesa

nosprieda:

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes /datums/lēmumu Nr.20/3/3-2343, ar kuru atstāts negrozīts

2019.gada 21.augustā pieņemtais lēmums par administratīvā pārkāpuma protokolu– lēmumu Nr.CN00002419, atstāt negrozītu, bet sabiedrības ar

ierobežotu atbildību ,,RENEM”, reģistrācijas Nr.41503035452, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā- 2020.gada

11.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese I.Beitāne