Court convicts defendant for violating domestic violence protection order and imposes combined short-term imprisonment.

ECLI:LV:JERT:2017:1024.11210043117.1.S

Krimināllieta Nr.11210043117

Lietas arhīva Nr. K16-0302-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017.gada 24.oktobrī

Jēkabpils rajona tiesa,

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grandāns

piedaloties prokurorei R.Skabei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts divos noziedzīgos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 168.1 pantā.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 13.aprīlī Jēkabpils rajona tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ar kuru noteikts /pers. A/, personas kods

/personas kods/, aizliegums atrasties tuvāk par 200 metriem mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. B/, personas kods /personas kods/, adrese: /adrese/,

aizliegums satikties ar /pers. B/ un dēlu /pers. C/ un uzturēt ar viņiem fizisku vai vizuālu saskari, aizliegums jebkurā veidā sazināties ar /pers. B/ un

izmantot viņas personas datus.

2016.gada 13.aprīlī /pers. A/ tika iepazīstināts ar 2016.gada 13.aprīļa Jēkabpils rajona tiesas lēmumu, ar kuru bija noteikti iepriekš minētie

ierobežojumi. Tāpat /pers. A/ tika brīdināts, ka policija veiks Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 13.aprīļa lēmuma par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību izpildes kontroli, un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, viņš būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. Pretēji tam, /pers. A/, pārkāpjot

Jēkabpils rajona tiesas lēmumā noteikto:

/pers. A/ 2017.gada 17.jūnijā ap plkst. 22.16, būdams alkohola ietekmē, ļaunprātīgi nepildīja Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 13.aprīļa lēmumā

par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikto aizliegumu jebkurā veidā sazināties ar /pers. B/, turpināja sazināties ar /pers. B/ – apzināti zvanīja no

savā lietošanā esošā mobilā tālruņa ar numuru /tālruņa numurs/ uz /pers. B/ lietošanā esošo mobilo tālruni ar numuru /tālruņa numurs/, ar to prettiesiski,

ļaunprātīgi nepildīja Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 13.aprīļa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ar šādām savam darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.

Turklāt /pers. A/ 2017.gada 25.jūnijā, būdams alkohola ietekmē, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā ļaunprātīgi nepildīja Jēkabpils

rajona tiesas 2016.gada 13.aprīļa lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikto aizliegumu jebkurā veidā sazināties ar /pers. B/ un izmantot

viņas personas datus – tīši izmantoja /pers. B/ personas datus, ievietojot interneta sociālajā vietnē www.facebook.com no sava profila /pers. B/

fotogrāfiju ar šādu komentāru: “Meklēju šo cilvēku! Varētu dzīvot Jēkabpils rajona Rubeņos. Atlīdzība par info garantēta!!!”, ar to prettiesiski, ļaunprātīgi

nepildīja Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 13.aprīļa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ar šādām savam darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.

MOTĪVU DAĻA

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un tiesas sēdē pieteica lūgumu par lietas izskatīšanu bez pierādījumu

pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilda prokurore.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 499.pantu tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, vienlaicīgi atzīstot,

ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir apstiprinājusies ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā,

tādējādi viņa vaina atzīstama par pierādītu, tamdēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama. Tiesa a t z ī s t, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo

nodarījumu kvalifikācija pēc Krimināllikuma 168.1 panta ir pareiza un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.

Tiesa/pers. A/ nekonstatē atbildību mīkstinošos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu.

Tiesas ieskatā, apstāklis, ka apsūdzētais savu vainu atzinis pats par sevi nav atzīstams par atbildību mīkstinošo apstākli. Tiesa uzskata, ka

apsūdzētā savas vainu nožēla ir izteikta tikai formāli, bez patiesas nožēlas. Par to liecina apstāklis, ka apsūdzētais liecībās savas prettiesiskās darbības

mēģina attaisnot ar pašas /pers. B/ rīcību, viņaprtāt, viņa ir viņu izprovocējusi, aizliedzot viņam tikties ar dēlu. Tādējādi tiesa /pers. A/ nekonstatē arī

atbildību mīkstinošos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma

21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu

apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK-232).

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., 12.punktam kā atbildību pastiprinošie apstākļi atzīstami tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu un izdarīti alkohola ietekmē.

Tiesa, nosakot soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā

arī vainīgā personību.

/pers. A/ izdarīja divus noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu klasificējams kā kriminālpārkāpumi. Par cietušo šajā lietā

neviens nav atzīts. Arī kaitējuma kompensācija nav pieteikta.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatē, ka iepriekš krimināli sodīts, pēdējo reizi Jēkabpils rajona tiesā 2016.gada 13.septembrī

pēc Krimināllikuma 168.1 panta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām un piespiedu darbu uz 200 stundām. Spriedums stājies spēkā 2016.gada

8.oktobrī. Sods – īslaicīgā brīvības atņemšana – izciests 2016.gada 2.decembrī, piespiedu darbs – 2017.gada 1.februārī. Sodāmība nav dzēsta (lietas

28.-32.1apa). Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka strādā par kapraci, kā pašnodarbinātais. Apgādībā nepilngadīgs bērns, kurš dzīvo pie mātes, kura

īsteno bērna ikdienas aprūpi. Bērnam uzturlīdzekļus maksā piespiedu kārtā.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nebūtu samērīgi un taisnīgi piemērot naudas sodu, jo minimālais naudas sods par katru noziedzīgo nodarījumu

ir trīs Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, kas uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda 1140 euro. Lietā netika iegūti pierādījumi tam, ka

apsūdzētais likumā noteiktā 30 dienu laikā varētu samaksāt iespējamo naudas sodu. No apsūdzētā liecībām secināms, ka viņš strādā, bet ikmēneša

ienākumi nav lielāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Lietā nav ziņu, ka apsūdzētajam piederētu jebkāds īpašums vai finanšu uzkrājumi. Līdz ar ko,

piemērojot naudas sodu, tiktu pasliktināta viņa un personas, kura no viņa atkarīga, dzīves kvalitāte.

Tiesas ieskatā, apsūdzētajam /pers. A/ nav pamats piemērot piespiedu darbu tādēļ, ka viņš iepriekš par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu sodīts gan ar

piespiedu darbu, gan ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, taču tas viņu neatturēja no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Tā kā no iepriekšējiem sodime nav izdarījis pozitīvus secinājumus un nav labojies, secināms, ka viņam ir izveidojusies stabila un noturīga tendence

izdarīt likumpārkāpumus, kas liecina, ka viņš ir bīstams sabiedrībai. Tādējādi tiesa piekrīt prokurores viedoklim, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam

piemērojams tikai Krimināllikuma 168.1 panta pirmās daļas sankcijā paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana.

Ņemot vērā, ka, pirmkārt, apsūdzētajam lietā netika konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, otrkārt, apsūdzētajam ir konstatēti divi atbildību

pastiprinošie apstākļi, treškārt, apsūdzētais iepriekš jau sodīts ar piespiedu darbu par analoģisku nodarījumu, bet tas viņu neatturēja no jaunu analoģisku

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka sodam jābūt bargākam par minimālo robežu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās, otrās daļas nosacījumiem galīgais sods nosakāms daļēji saskaitot sodus, jo noziedzīgie nodarījumi veido

reālo kopību. Šāds galīgais sods būtu adekvāts un taisnīgs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā (par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā)

31.punktā teikts, ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgajam sodam vajadzētu būt bargākam salīdzinājumā ar sodu, ko piespriež

personai, kura izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar KPL 249.panta pirmo daļu /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – atceļams pēc sprieduma stāšanās

spēkā.

Saskaņā ar KPL 240.panta pirmās daļas 1.punktu ar lietā esošo lietisko pierādījumu – disks ar telefonsarunas ierakstu, jāatstāj lietā.

Ziņas par procesuālajiem izdevumiem lietā nav.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 530.pantu tiesa

no s p r ie d a

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā (izdarīts 2017.gada 17.jūnijā), kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā, un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmti astoņām) dienām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā (izdarīts 2017.gada 25.jūnijā), kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā, un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, daļēji tos saskaitot, /pers. A/ galīgo sodu noteikt

– īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 15 (piecpadsmit) dienām.

Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanos noteiktā vietā – saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Lietisko pierādījumu – disks ar telefonsarunas ierakstu – atstāt lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai

protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā

daļā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2017.gada 17.novembris.

Tiesnesis R.Grandāns