Court dismisses pension claim for early start date and compensation due to lack of administrative error.

Lietas arhīva Nr. A42-00843-18/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0410.A420278917.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 10.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Pāvele,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei Tatjanai Durovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ invaliditātes pensijas vietā piešķirtu vecuma pensiju ar 2009.gada 1.aprīli, ņemot vērā darbu

Beļģijā un mantisko zaudējumu 320,65 euro apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) Starptautisko pakalpojumu nodaļas 2017.gada 15.jūnija lēmumu

Nr.17/1169299 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) nolemts piešķirt /pers. A/ valsts vecuma pensiju 503,52 euro apmērā mēnesī no 2015.gada 7.marta

līdz 2015.gada 30.septembrim, 508,43 euro apmērā mēnesī no 2015.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.septembrim un 514,61 euro apmērā mēnesī no

2016.gada 1.oktobra līdz turpmākam.

Aģentūrā 2017.gada 12.jūlijā saņemts /pers. A/ iesniegums, kurā viņš apstrīdēja Sākotnējo lēmumu daļā par pensijas piešķiršanas datumu un

apdrošināšanas stāžu.

Ar Aģentūras direktores 2017.gada 8.augusta lēmumu Nr.17/1482832 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmumā

Aģentūra norāda, ka pieteicējs ir zinājis, kādas darbības ir veicamas, lai varētu saņemt vecuma pensiju, bet apzināti ilgstoši nevērsās Aģentūrā ar

iesniegumu par vecuma pensijas piešķiršanu. Latvijas apdrošināšanas stāžā nav iekļaujami darba periodi, par kuriem cita valsts ir piešķīrusi pensiju.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 31.augustā saņemts pieteicēja pieteikums par Aģentūras labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

/pers. A/ invaliditātes pensijas vietā piešķirtu vecuma pensiju ar 2009.gada 1.aprīli, ņemot vērā darbu Beļģijā. Pieteikumā pieteicējs norāda, ka

likumdevējs likuma „Par valsts pensijām” 17.panta pirmo daļu bija paredzējis tieši invalīdiem, kuri saņem invaliditātes pensiju un kuriem iestājies vecuma

pensijas vecums, lai neradītu invalīdiem kādas papildu darbības vecuma pensijas piešķiršanai. Tādēļ, pieņemot lēmumu par vecuma pensijas piešķiršanu,

bija jāņem vērā agrāk izteiktais lūgums piešķirt vecuma pensiju no 2009.gada 1.aprīļa. Pieteicējs nekad nav izteicis vēlmi atlikt pensijas piešķiršanu.

Pielikumā pie Sākotnējā lēmuma norādītais apdrošināšanas stāžs Beļģijā no 2003.gada 1.oktobra līdz 2004.gada 31.augustam neatbilst reālajai

situācijai. Pieteicēja rīcībā esošajos dokumentos ir norādīts, ka viņš tika nodarbināts uz pilnu slodzi Eiropas Parlamenta Sekretariātā no 2003.gada

18.septembra līdz 2004.gada 15.septembrim.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 26.oktobrī saņemts Aģentūras paskaidrojums par pieteikumu. Aģentūra pieteikumu uzskata par

nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] 2017.gada 2.oktobrī tiesā saņemts pieteikuma papildinājums par mantisko zaudējumu 320,65 euro apmērā atlīdzināšanu par saņemto juridisko

palīdzību.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem, Aģentūras pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties

uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko

tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka

noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti,

jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi

no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa

norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet, kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA- 118/200710.punktu).

Tādējādi tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnosacījumi labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai un vecuma pensijas piešķiršanai no 2009.gada

1.aprīļa, ņemot vērā pieteicēja apdrošināšanas stāžu Beļģijā.

[7] Tiesa lietā konstatē turpmāk minētos faktus, par kuriem lietā nav strīda.

[7.1] No 2005.gada 3.marta līdz 2009.gada 25.februārim pieteicējam bija piešķirta Latvijas invaliditātes pensija.

[7.2] 2009.gada 26.februārī pieteicējs sasniedza likumā „Par valsts pensijām” noteikto pensijas vecumu.

[7.3] 2015.gada 7.septembrī pieteicēj iesniedzis Aģentūrā iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai no 2009.gada 1.aprīļa (lietas 29.lapa).

[7.4] Ar Aģentūras 2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.15/2083548 (lietas 26.lapa), pieteicējam nolemts izmaksāt provizorisko pensiju 502 euro

no 2015.gada 7.marta.

[7.5] Ar Aģentūras 2017.gada 15.jūnija lēmumu Nr.17/1169299 pieteicējam piešķirta vecuma pensija 503,52 euro no 2015.gada 7.marta līdz

30.septembrim, 508,43 euro no 2015.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.septembrim un 514,61 euro no 2016.gada 1.oktobra līdz turpmākam.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja Aģentūras direktorei, kas ar 2017.gada 8.jūnija lēmumu Nr.17/1482832 atstāts negrozīts.

[8] Pieteicējs uzskata, ka, sasniedzot pensijas vecumu, viņam nebija jāiesniedz Aģentūrā iesniegums par vecuma pensijas piešķiršanu, bet tā bija

piešķirama automātiski saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 17.panta pirmo daļu.

Tiesa minēto pieteicēja argumentu atzīst par nepamatotu.

Likuma „Par valsts pensijām” 17.panta pirmā daļa noteic, ka invalīdiem, kas sasnieguši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu,

invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Pieteicējs uzskata, ka saskaņā ar minēto tiesību normu, viņam automātiski invaliditātes pensijas

vietā bija piešķirama vecuma pensija, nevis bija jāpārtrauc invaliditātes pensijas izmaksa, atstājot pieteicēju vispār bez pensijas.

Tiesas ieskatā minētā tiesību norma tikai nosaka tiesību uz invaliditātes pensijas saņemšanu laiku, nevis paredz automātisku vecuma pensijas

piešķiršanu citas valsts pensijas vietā. Par to liecina arī minētā panta nosaukums „Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana”, kas norāda uz to, ka

sasniedzot pensijas vecumu, tiek pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa.

Savukārt kārtību, kādā vecuma pensija piešķirama, nosaka likuma „Par valsts pensijām” 27.pants, kas noteic, ka valsts pensiju pieprasa

likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 26.1panta pirmā daļa noteic, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un

izdienas pensiju pieprasa un to piešķiršanai nepieciešamos dokumentus persona personīgi vai elektroniski iesniedz vienai no Aģentūras nodaļām. Ja

attiecīgie dokumenti tiek nosūtīti elektroniski, tie noformējami atbilstoši elektroniskos dokumentus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma (izņemot valsts pensiju) un valsts sociālā pabalsta pieprasījumu un to

piešķiršanai nepieciešamos dokumentus persona var nosūtīt pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Tātad minētās tiesību normas vecuma pensijas piešķiršanai paredz ne tikai iesnieguma iesniegšanu, bet tā personīgu iesniegšanu.

Līdz ar to vecuma pensijas piešķiršanas priekšnosacījums ir ne tikai pensijas vecuma sasniegšana, bet arī iesnieguma par pensijas piešķiršanu

iesniegšana Aģentūrā.

Minēto secinājumu apstiprina arī tiesu judikatūra, proti, vērtējot lietu ar salīdzināmiem apstākļiem, gadījumā, kad vienas valsts pensijas vietā

(izdienas pensija) tiek piešķirta cita valsts pensija (vecuma pensija) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka atbilstoši likuma „Par

valsts pensijām” pārejas noteikumu 12.punkta trešajai daļai personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” un,

kuras likumā noteikto vecuma pensijas vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

Savukārt atbilstoši likuma 27.pantam pensijas pieprasījums personīgi iesniedzams aģentūrā. Tādējādi atbilstoši minētajam tiesiskajam regulējumam no

dienas, kad pieteicējs sasniedza vecuma pensijas vecumu, izdienas pensijas izmaksa bija pārtraucama. Turpmāk pieteicējam bija tiesības saņemt Latvijas

Republikas vecuma pensiju, par tās piešķiršanu iesniedzot aģentūrā attiecīgu pieprasījumu (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2014.gada 19.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1001/2014 (680022914) 8.punkts).

Ievērojot to, ka pieteicējs pieprasījumu vecuma pensijas piešķiršanai iesniedza tikai 2015.gada 7.septembrī, bet likuma „Par valsts

pensijām” 30.panta ceturtā daļa (redakcijā, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī 20015.gada 7.septembrī) noteica, ka pensiju piešķir ar

dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu

iesniegšanas dienas, pieteicējam vecuma pensija bija piešķirama no 2015.gada 7.marta.

Turklāt tiesa konstatē, ka par to, ka pieteicējam no 2009.gada 26.februāra tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, un, ka vecuma

pensijas saņemšanai pieteicējam ir jāiesniedz iesniegums un dokumenti, Aģentūra informēja pieteicēju ar 2008.gada 12.decembra vēstuli Nr.41462

(lietas 33.lapa), tādējādi ievērojot labas pārvaldības principu. Tādējādi paša pieteicēja bezdarbība ir iemesls tam, ka pieteicējam vecuma pensija netika

piešķirta jau no 2009.gada 1.aprīļa.

[9] Izskatāmās lietas ietvaros nav pārbaudāms, kādēļ pieteicējam tika piešķirta vecuma pensija avansā (lietas 37.lapa), kā arī pārtraukta

tās izmaksa, jo pieteicējs šos lēmumus nav ne apstrīdējis Aģentūrā, ne pārsūdzējis tiesā, tādējādi tie kļuvuši neapstrīdami.

[10] Vērtējot pieteicēja argumentu par nepareizi noteikto apdrošināšanas stāžu, tiesa konstatē turpmāk minēto.

Likuma „Par valsts pensijām” 10.pants noteica, ka apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā uzkrātie dati, kas

pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

(turpmāk regula Nr.883/2004) 10.pantā noteikts, ka, ja nav noteikts citādi, šī regula nepiešķir un nepatur spēkā tiesības uz vairākiem viena veida

pabalstiem par vienu un to pašu obligātās apdrošināšanas periodu.

Tādējādi nav pieļaujama viena veida pabalstu (pensijas) piešķiršana par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu vairākās valstīs.

Minēto tiesību normu mērķis ir novērst minēto situāciju, tādējādi, nosakot Latvijas apdrošināšanas stāžu, tajā nav iekļaujami periodi, kuri pārklājas

ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātajiem apdrošināšanas stāžiem, par kuriem personai ir tiesības saņemt pensiju citā

dalībvalstī.

Lietā ir Beļģijas kompetentās iestādes sniegtā informācija par pieteicēja apdrošināšanas stāžu no 2003.gada 18.septembra līdz 2004.gada

15.septembrim (lietas 41.-43.,56.-58.lapa). Pieteicējam par periodu no 2003.gada 1.oktobra līdz 2004.gada 31.augustam Beļģijas kompetentā iestāde

piešķīrusi pensiju un izmaksā to no 2015.gada 1.augusta, tādējādi minētais apdrošināšanas stāžs nebija ņemams vērā, aprēķinot Latvijas vecuma pensiju.

Nav pamatots pieteicēja norādītais, ka lietā ir piemērojama likuma „Par valsts pensijām” 26.1panta otrā daļa, jo pieteicējam nav ticis noteikts

teorētiskās pensijas apmērs, bet gan piemērota minētā panta pirmā daļa.

Tiesa nekonstatē, ka pieteicēja pensijas apmēra aprēķināšanā būtu pieļautas kļūdas, līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā

atcelšanai.

[11] Izvērtējot zaudējumu atlīdzības tiesisko pamatu, tiesa konstatē, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt

atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai

iestādes faktisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība ir noteikta Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (turpmāk – Atlīdzināšanas likums).

Atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot

prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. No minētā, kā arī Administratīvā

procesa likuma 92.panta izriet, ka viens no zaudējumu tiesiskajiem pamatiem ir iestādes prettiesiska faktiskā rīcība vai administratīvais akts.

Ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatēja iestādes prettiesisku administratīvo aktu, nav konstatējams tiesiskais pamats zaudējumu

atlīdzināšanai, līdz ar to pieteicēja pieteikums par zaudējumu atlīdzināšanu par juridiskās palīdzības sniegšanu ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 92.pantu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/

invaliditātes pensijas vietā piešķirtu vecuma pensiju ar 2009.gada 1.aprīli, ņemot vērā darbu Beļģijā un mantisko zaudējumu 320,65 euro apmērā

atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese __________________A.Pāvele

Rīgā, 2018.gada 10.aprīlī.