Court fully allows consumer loan claim against defaulting borrower for principal, interest, and penalties.

Lietas arhīva Nr. C-1804-18/28

ECLI:LV:RVPT:2018:0206.C30547217.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 6.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 3, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu vienkāršotā procedūras

lietā SIA “B2Kapital” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017.gada 7.jūlijā SIA “B2Kapital” (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu,

1753., 1756., 1757., 1934., 1943., 1946.pantiem.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 26.augustā starp AS “Latvijas Krājbanka” kā aizdevēju (turpmāk tekstā – aizdevējs) no vienas

puses un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr. RZ015-08-P-015 (turpmāk tekstā – līgums). Ar līgumu nodibinātā saistība paredz,

ka aizdevējs aizdod aizņēmējam aizdevuma summu LVL 4 000,00 apmērā, savukārt aizņēmējs veic aizdevuma summas atmaksu pa daļām, veicot

ikmēneša maksājumus līdz katra mēneša 10.datumam. Maksājumi patēriņa kredīta atmaksai un procentu samaksai (izņemot pēdējo maksājumu) tiek

noteikti kā vienādi mēneša maksājumi. Pēdējo maksājumu veido patēriņa kredīta neatmaksātā daļa un uzkrātie procenti un šis maksājums var atšķirties

no līgumā norādītā mēneša maksājuma apmēra. Aizdevuma atmaksas beigu termiņš, pamatojoties uz līguma 4.3.punktu, noteikts 10.08.2012. Atbilstoši

līguma noteikumiem par aizdevuma summas izmantošanu aizņēmējs ir apņēmies maksāt aizdevējam procentus, pusēm vienojoties procentu likme ir

noteikta 22% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas. Procenti par aizdevuma summas izmantošanu tiek aprēķināti no neatmaksātās aizdevuma

summas par katru kalendāro dienu sākot no aizdevuma izsniegšanas dienas. Procenti maksājami par iepriekšējo periodu līdz katra mēneša 10.datumam.

Atbilstoši līguma 5.5.punktam un līguma noteikumu 7.1.punktam par līgumā noteikto maksājumu kavēšanu aizņēmējs ir apņēmies maksāt

aizdevējam līgumsodu 0.5% dienā no savlaicīgi neapmaksātās maksājuma summas.

Aizdevējs ir izpildījis ar līgumu nodibināto saistību un 2008.gada 26.augustā ieskaitījis aizdevuma summu LVL 4 000,00 apmērā aizņēmēja

norēķinu kontā.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar līguma nosacījumiem aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš ir iestājies 2012.gada 10.augustā un to, ka no līguma

izrietošās saistības nav izpildītas, aizņēmēja parāda saistības uz 2017.gada 1.jūlijā sastāda 3 147,29 euro, kas sadalās kā pamatparāds 1 946,08 euro;

nolīgtie procenti par aizdevuma summas izmantošanu, procentu likme 22% gadā, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 10.augusta līdz

2012.gada 10.augustam - 435,26 euro; līgumsods par maksājumu kavējumu, līgumsoda procentuālā likme 0,5% dienā, kas aprēķināti par laika periodu

no 2011.gada 10.augusta līdz 2012.gada 10.augustam – 194,61 euro (līgumsods samazināts līdz 10% apmēram no pamatparāda summas 1 946,08

euro).

Visi atbildētāj veiktie maksājumi ir ieskaitīti atbilstoši Civillikuma 1843.panta noteikumiem vispirms nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla

dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai.

Tā kā atbildētājs joprojām izmanto pamatparāda summu 1 946,08 euro, tad aizdevējs ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus par laika posmu no

2012.gada 11.augusta līdz 2017.gada 1.jūlijam, t.i., par 1786 dienām ar likmi 6 % gadā un likumisko procentu summa sastāda 571,35 euro.

2013.gada 8.martā starp likvidējamo akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” kā pārdevēju no vienas puses un prasītāju, kā uzņēmuma ieguvēju, no

otras puses, ir noslēgts Uzņēmuma pārejas līgums par likvidējamās akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” patēriņa kredītu kredītportfeli, kas tostarp

paredz, ka visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, tai skaitā pamatparāda, procentu, līgumsoda prasījums ir nodotas uzņēmuma ieguvējam, prasītājam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2013.gada 7.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas sniegšanu Uzņēmuma pārejas līguma slēgšanai.

2013.gada 10.septembrī atbildētājam ir nosūtīts paziņojums par LAS “Latvijas Krājbanka” patēriņa kredītportfeļa nodošanu prasītājam un jauno

maksājumu veikšanas kārtību uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 3 147,29 euro, kas sastāv no galvenā parāda 1 946,08 euro, nolīgtajiem

procentiem 435,26 euro, līgumsoda 194,61 euro, likumiskajiem procentiem 571,35 euro; valsts nodevu 360,63 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 13.augustam, papildus informējot, ka paskaidrojumu

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2018.gada 9.janvārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 6.februārī un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti – vienkāršā pasta

sūtījumā, elektroniskā pasta sūtījumā vai ar ziņneša starpniecību, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par

tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti un tiesas dokumenti ir izsniegti

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus

fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja

vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka atbildētājam prasības pieteikuma noraksts nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi un pusēm par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2018.gada 9.janvārī, cita starp, minēto informāciju nosūtot uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa

uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā, 56.1 un 250.25

panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

M o t īv u da ļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par

pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2008.gada 26.augusta Patēriņa kredīta līgums Nr.RZ15-08-P-015 (turpmāk – patēriņa kredīta līgums) apstiprina,

ka starp AS „Latvijas Krājbanka” kā aizdevēju un atbildētāju /pers. A/ kā aizņēmēju nodibinātas saistību tiesiskās attiecības, uz kuru pamata

atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 4 000,00 patēriņa preču iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2012.gada 10.augustam, ar procentu likmi 22%

gadā, kā arī puses vienojušās par ikmēneša maksājumu apmēru aizdevuma atmaksai un procentu samaksai, nosakot, ka maksājums veicams līdz katra

mēneša 10.datumam, un līgumsoda maksāšanas pienākumu. Ar savu parakstu uz minētā līguma atbildētājs ir apstiprinājis, ka apņemas pildīt Patēriņa

kredīta līgumu (lietas 14. – 15.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot Patēriņa kredīta līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku

savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Patēriņa kredīta līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir

spēkā esošs un pusēm saistošs. Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka starp pusēm, noslēdzot Patēriņa kredīta līgumu, ir izveidojušās un pastāv saistību

tiesiskās attiecības.

Atbildētājs, parakstot līgumu, apstiprinājis, ka pirms līguma parakstīšanas ir iepazinies ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem, kā arī pilnībā apzinās

savas saistības (lietas 14. – 18.lapa).

[7] Saskaņā ar Komerclikuma 20.panta otro daļu uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi

un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.

No lietas materiāliem izriet, ka starp likvidējamo a/s “Latvijas Krājbanka” kā pārdevēju un SIA “B2Kapital” kā ieguvēju ir noslēgts uzņēmuma

pārejas līgums, saskaņā ar kuru prasījuma tiesības pret atbildētāju ir nodotas SIA “B2Kapital” kā uzņēmuma ieguvējam, un Finanšu un kapitāla tirgus

komisija 2013.gada 7.jūnijā ir izsniegusi atļauju uzņēmuma pārejas līguma slēgšanai (lietas 24.lapa), par ko likvidējamā a/s “Latvijas Krājbanka”

2013.gada 6.septembrī informējusi atbildētāju (lietas 20.lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka SIA “B2Kapital” kā prasītājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu pret atbildētāju par parāda

piedziņu, kas izriet no noslēgtā Patēriņa kredīta līguma.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1 946,08 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Civillikuma 1838.pants noteic,

ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No lietas materiāliem redzams, ka patēriņa kredīta līgumā 4.2.punktā puses vienojušās par aizdevuma Ls 4 000,00 izsniegšanu atbildētājam ar

atmaksas termiņu līdz 2012.gada 10.augustam, vienojoties par ikmēneša maksājuma apmēru aizdevuma atmaksai Ls 125,52 apmērā, kas veicami līdz

katra kalendārā mēneša 10.datumam (lietas 14.lapa).

Lietā nav strīda par faktu, ka aizdevums atbildētājam izsniegts atbilstoši patēriņa kredīta līgumā noteiktajai kārtībai, aizdevuma summu ieskaitot

atbildētāja bankas kontā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais bankas konta izraksts (lietas 16.lapa), savukārt atbildētājs savas saistības pilnā

apmērā nav izpildījis, ko apstiprina prasītāja iesniegtais parāda aprēķins, kuru atbildētājs nav apstrīdējis (lietas 11.-13.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav pilnā apmērā pildījis savas no līguma izrietošās saistības. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis

paskaidrojumu vai iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, un nav iesniedzis ziņas, kas dotu pamatu uzskatīt, ka

parāda aprēķins neatbilst līguma noteikumiem, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu secināt, ka atbildētājs ir nokārtojis savas parādsaistības.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par aizdevuma pamatsummas 1 946,08 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 435,26 euro apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2011.gada

10.augusta līdz 2012.gada 10.augustam.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Noslēdzot patēriņa kredīta līgumu, puses vienojušās par pienākumu maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu ar procentu likmi 22 % gadā,

nosakot aizdevuma pilnīgu atmaksas termiņu līdz 2012.gada 10.augustam, kā arī vienojoties par konkrētu ikmēneša procentu par aizdevuma lietošanu

atmaksas grafiku (lietas 14.-15.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs nav pilnībā izpildījusi savas saistības pret prasītāju. Ņemot vērā līgumā

ietverto atbildētāja pienākumu veikt procentu maksājumus par aizdevuma izmantošanu, kā arī ievērojot to, ka atbilstoši parāda aprēķinam procenti par

aizdevuma izmantošanu aprēķināti par līguma darbības laiku, tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu piedziņu par aizdevuma lietošanu 435,26

euro apmērā no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[10] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 194,61 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 10.augusta līdz 2012.gada 10.augustam.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma

normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības rašanās un izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada

1.janvārim).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji,

un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav

izpildīta.

Patēriņa kredīta līgumā puses vienojušās par līgumsoda maksāšanas pienākumu, nosakot līgumsoda apmēru – 0,5 % dienā, un paredzot, ka par

termiņā nesamaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem aizņēmējam jāmaksā līgumsods līgumā norādītajā apmērā, ko aprēķina no

termiņā nesamaksātās summas (lietas 14.lapa).

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Atbilstoši pušu starpā noslēgtajam līgumam maksājumi atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 10.datumam, nodrošinot pilnīgu saistību dzēšanu

pret prasītāju līdz 2012.gada 10.augustam. No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs veicis vairākus līgumā paredzētos

ikmēneša maksājumus, bet nav veicis visus maksājumus pilnīgai parādsaistību dzēšanai, tādējādi pieļaujot saistību izpildes nokavējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs izmantojis iespēju vērsties Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar

pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, taču saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

2016.gada 10.oktobra lēmumu pieteikums atstāts bez izskatīšanas (lietas 19.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs ir pieļāvis parādnieka

nokavējumu, līdz ar to pastāv līgumisks pamats līgumsoda aprēķinam.

Ievērojot atbildētāja pieļauto nokavējumu un vērtējot līgumsoda samērīgumu ar pamatparāda apmēru, tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs nav

atzīstams par nesamērīgu un kā tādu par netaisnīgu. Atbildētājs nav izrādījis godprātību un nav veicis pilnīgu parāda samaksu, nav sazinājies ar aizdevēju,

lai vienotos par parādsaistību izpildi, līdz ar to secināms, ka līgumsoda pieaugumu veicinājusi atbildētāja bezdarbība.

Turklāt atbildētājs nav iesniedzis arī tiesai ziņas, kas dotu pamatu atbrīvot viņu no nokavējuma nelabvēlīgām sekām, kā arī lūgumu par līgumsoda

samazināšanu, atbilstoši Civillikuma 1724.1 pantā noteiktajam, līdz ar to tiesai nav pamata pārskatīt prasītāja norādīto un atbildētāja neapstrīdēto

līgumsodu par ikmēneša maksājumu kavējumu. Ievērojot minēto, prasība par līgumsoda piedziņu no atbildētāja par ikmēneša maksājuma samaksas

nokavējumu, kas aprēķināta par līguma darbības laiku un nepārsniedz 10 % no pamatparāda summas, proti, 194,61 euro, ir pamatota un apmierināma,

piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 571,35 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 11.augusta līdz 2017.gada

1.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka likumiskie procenti aprēķināti par laiku no 2012.gada 11.augusta, proti – no līguma beigu

termiņa, līdz 2017.gada 1.jūlijam, piemērojot procentu likmi 6 % gadā, un atbildētājs nav iesniedzis tiesai iebildumus par aprēķina pamatotību, līdz ar to

tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto aprēķinu.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka atbildētājs līdz lietas izskatīšanas dienai nav pilnā apmērā izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, prasība par

likumisko procentu piedziņu, kas aprēķināti no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku no līguma beigu termiņa, ir pamatota un apmierināma,

piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumiskos nokavējuma procentus 571,35 euro apmērā.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša

kapitāla.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus

procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1 946,08 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro un valsts nodevu

385,02 euro, taču, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktam par tiesā iesniegto prasību, ar kuru prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja parādu 3 147,30 euro apmērā, maksājama valsts nodeva 360,63 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto un to, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par prasītāja samaksāto

valsts nodevu 360,63 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro, kopā 363,93 euro.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “B2KAPITAL”, reģistrācijas Nr.40103645131,

3 511,23 euro (trīs tūkstoši pieci simti vienpadsmit euro un divdesmit trīs centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 1 946,08 euro;

- līgumiskajiem procentiem par laiku no 2011.gada 10.augusta līdz 2012.gada 10.augustam 435,26 euro;

- likumiskajiem procentiem par laiku no 2012.gada 11.augusta līdz 2017.gada 1.jūlijam 571,35 euro;

- līgumsoda 194,61 euro;

- valsts nodevas 360,63 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro.

Samaksa par labu prasītājam izdarāma bankas kontā – AS “Swedbank”, konts Nr.LV67HABA0551036916332, saņēmējs: SIA “Creditreform

Latvijā”, reģ.Nr.40003255604, maksājuma mērķis: inkasso 1309054794.

Noteikt SIA “B2Kapital”, reģistrācijas Nr.40103645131, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 1 946,08 euro,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2018.gada 6.februāris.

Tiesnese I.Pujate