Court allows breach of contract claim for agreed penalty after buyer failed to pay within two months.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court fully dismissed the defendant's appeal and ordered the payment of a contractual penalty of 6,150 EUR plus court costs. The plaintiff successfully argued that the defendant failed to pay the purchase price within the two-month deadline, triggering the contract's termination clause and penalty provision. The court upheld the penalty as a fair alternative to damages, noting the defendant's total non-performance justified the agreed sum without requiring proof of actual loss.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Contract Law; Breach of Contract; Penalty Clause: When a buyer fails to pay within the agreed period, the contract terminates and the buyer must pay the agreed penalty as a fair alternative to damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0151-21
ECLI:LV:LAAT:2021:0923.C33415120.8.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2021. gada 23. septembrī
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesnese referente Alla Šilova,
tiesnese Valentīna Lohova,
tiesnese Inguna Tabore
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers.A/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par parāda piedziņu, sakarā ar SIA /Nosaukums A/apelācijas
sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2020. gada 17. novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ 2020. gada 10. jūlijā cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret SIA /Nosaukums A/par parāda piedziņu.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem un argumentiem.
[1.1] 2020. gada 28. janvārī, zvērinātas notāres Ineses Jaunzemes prakses vietā starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju kā pircēju
noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru prasītājs pārdeva un atbildētājs, tā pilnvarnieka /pers. C/ personā, nopirka par 122915 EUR dzīvokļa Nr. 19B
īpašumu, kadastra Nr./kadastra numurs/ /adrese/, kurā ietilpst 793/64435 domājamās daļas no kopīpašuma - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļas un
zemesgabala, ko atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājam līdz 2020. gada 28. februārim.
Pirkuma maksu par iegādāto dzīvokļa īpašumu atbildētājs prasītājam nav samaksājis.
Pirkuma līguma 3.1., 3.1.1. punktā paredzēts, ka pirkuma līgums ir atcelts, ja pircējs vairāk par diviem mēnešiem ir kavējis saistību samaksāt
pirkuma maksu izpildi.
Saskaņā ar līguma 4.2., 4.2.2. punktu gadījumā, ja pircējs nesamaksā pirkuma maksu noteiktajā termiņā un pārdevējs izmanto tiesību atkāpties no
pirkuma līguma, vai arī, ja pirkums ir atcelts, jo pircējs vairāk par diviem mēnešiem ir kavējis saistību samaksāt pirkuma maksu izpildi, pircējs apņemas
samaksāt otrai pusei līgumsodu 6150 EUR.
Atbildētājs savas līgumā uzņemtās saistības neizpildīja, un saskaņā ar pirkuma līguma 2.1., 2.2. punktā noteikto, prasītājs 2020. gada 28. aprīlī un
30. aprīlī atbildētājam nosūtīja paziņojumu, ka 2020. gada 28. janvārī starp pusēm noslēgtais pirkuma līgums, ir atcelts un lūdza līdz 2020. gada 16.
maijam samaksāt prasītājam pirkuma līgumā paredzēto līgumsodu 6150 EUR, to, pārskaitot uz prasītāja kontu Nr./konta numurs/ AS “Swedbank”.
Norēķins ar prasītāju nav veikts.
[1.2]Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1779., 2021. pantu, lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā 6150 EUR un tiesāšanās
izdevumus.
[2] Atbildētājs SIA /Nosaukums A/rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst.
Iebildumi pamatoti ar šādiem apstākļiem un argumentiem.
[2.1] /pers.C/ nebija informējis atbildētāju par 2020. gada 28. janvāra darījumu un par to atbildētāja uzzināja 2020. gada 11. maijā.
Atbildētājam sarakste starp /pers.C/un prasītāju nav pieejama.
Pamatojoties uz pilnvaru, kas bija izsniegta 2020. gadā 24. janvārī pie zvērinātas notāra Inetas Bulānes, reģ. Nr.201, atbildētāja pilnvarnieks
/pers.C/ ir ļaunprātīgi rīkojies pret uzņēmumu un izmantojis ar prasītāju privāta īpašuma darījuma ar turpmāku naudas izspiešanu no uzņēmuma.
Atbildētājam ir zināms, ka saistībā ar prasītāju un /pers.C/ nekustamā īpašuma lieta par ieguvēja ievešanas nekustama īpašuma valdījuma lietā Nr.
C69361219 no 2019. gada 5. decembra atrodas pie Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 67 zvērināta tiesu izpildītāja Nataļjas Bekasovas.
Telefoniski sazvanoties ar tiesu izpildītāju, tika noskaidrots, ka pirms nāves /pers.C/ un prasītājs savā starpā bija norunāts mierizlīgums bez
pretenzijas izteikšanas vienam pret otru uz doto līgumu.
/pers.C/ miris 2020. gada 21. jūlijā, pilnvara līdz ar to anulēta.
[3] Tiesā 2020. gada 16. septembrī saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, norādot, ka atbildētāja paskaidrojumi
nepamatoti.
2020. gada 28. janvārī pirkuma līgums tika parakstīts zvērinātas notāres Ineses Jaunzemes birojā un līguma parakstīšana tika vairākkārtīgi atlika, jo
notāres birojam bija nepieciešams pārliecināties par /pers.C/ pilnvarojuma tiesiskumu un naudas līdzekļu izcelsmes legalitāti.
Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 67 zvērinātas tiesu izpildītājai Nataļjai Bekasovai ar 2020. gada 28. janvārī noslēgto pirkuma līgumu nav nekāda
sakara.
Nekādas vienošanās pirkuma līguma sakarā starp prasītāju un /pers.C/ nav slēgtas.
Kā redzams no tiesas materiāliem, tad elektroniski parakstīta vēstule atbildētājam tika nosūtīta 2020. gada 29. aprīlī un ierakstīta vēstule
paziņojums, ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību 2020. gada 30. aprīlī, bet līdz /pers.C/ nāves dienai 2020. gada 21. jūlijā no atbildētāja nebija
saņemti iebildumi pirkuma līguma sakarā, bet tikai pēc /pers.C/ nāves atbildētājs ir uzsācis nelaiķa apmelošanu cerībā izvairīties no atbildības.
[3] Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 4. decembra spriedumu /pers.A/ prasība apmierināta.
Tiesa no SIA /Nosaukums A/ /pers.A/ labā piedzina līgumsodu 6150 EUR, tiesas izdevumus 486,01EUR, kopā 6636,01 EUR.
Tiesa nolēma atmaksāt prasītājam pārmaksāto valsts nodevu no valsts budžeta līdzekļiem 0,10 EUR.
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[3.1] Tiesa konstatēja, ka prasītājs un atbildētājs 2020. gada 28. janvārī noslēdza pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs pārdeva
atbildētājam par 122915 EUR dzīvokļa Nr. 19B īpašumu, kadastra Nr./kadastra numurs/ /adrese/, un apņēmās samaksāt prasītājam līdz 2020. gada 28.
februārim. Līguma spēkā esamību puses nav apstrīdējušas.
Lietā konstatēts, ka atbildētājs norēķinu ar prasītāju atbilstoši pirkuma līguma 1.punktā noteiktajam nav veicis, līdz ar to prasītājam atbilstoši
Civillikuma 1589. pantam un pirkuma līguma 3.1., 3.1.1. punktam bija tiesības 2020. gada 29. aprīlī atkāpties no pirkuma līguma un 2020. gada 30.
aprīlī, atbilstoši pirkuma līguma 4.2., 4.2.2. punktam, pieprasīt līgumsoda samaksu.
Faktu, ka atbildētājs nav nedz izpildījis pirkuma līguma 1. punktu, nedz pirkuma līguma 4.2. punktu, atbildētājs lietā nav apstrīdējis, pretēji
Civillikuma 1838. pantā noteiktajam.
[3.2]Novērtējot līgumsoda apmēru un pirkuma līguma 1.punktā pielīgto pirkuma maksu, tiesa secināja, ka tas noteikts 5 % apmērā, kas atzīstams
par samērīgu, attiecīgi tiesa nekonstatē pamatu tā samazināšanai.
[3.3] Attiecībā uz atbildētājas iebildumiem, ka nebija atbildētāja informēta par šāda pirkuma līguma esamību un tas slēgts pilnvarnieka privātajās
interesēs, tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1515., 2309. panta otro daļu, norādīja, ka atbildētāju pirkuma līgums gan tiesību, gan pienākumu ziņā saista,
neņemot vērā to, ka par tā noslēgšanu tieši atbildētājai nebija zināms.
Pirkuma līguma mērķis ir atbildētājai, nevis pilnvarniekam, iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, līdz ar to tiesa nekonstatēja, ka tas
būtu slēgts pilnvarnieka labā. Turklāt tiesa ņēma vērā, ka prasītāja atbildētāju par pienākumu veikt norēķinu bija informēja gan 2020.gada 29. aprīlī, gan
2020. gada 30. aprīlī. Līdz ar to šādi atbildētājas iebildumi nedod pamatu noraidīt prasību.
[4]Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza atbildētājs SIA /Nosaukums A/, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts
pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem un argumentiem.
[4.1] Izmantojot pilnvaru, kas izsniegta 2020. gadā 24. janvārī pie zvērinātas notāres Inetas Bulānes, atbildētājas pilnvarnieks /pers.C/ ir
ļaunprātīgi rīkojies pret uzņēmumu un izmantojis ar prasītāju privāta īpašuma darījuma ar turpmāku naudas izspiešanu no uzņēmuma.
/pers.C/ nebija informējis atbildētāju par 2020. gada 28. janvāra darījumu un par to atbildētājs uzzināja 2020. gada 11. maijā.
/pers.C/ miris 2020. gada 21. jūlijā, pilnvara līdz ar to anulētā.
Telefoniski sazvanoties ar tiesu izpildītāju, noskaidrots, ka pirms nāves /pers.C/un prasītājs savā starpā bija norunāts mierizlīgums bez pretenzijas
izteikšanas vienam pret otru uz doto līgumu.
Atsaucoties uz Senāta spriedumu lietā Nr. SKC- 245/2010, norāda, ka ir nepieciešams īpašs pilnvarojums, lai pilnvarotāja vārdā uzņemtos
līgumsodu saistības, kas /pers.C/ 2020. gada 24. janvārī izdotajā pilnvarā nav paredzēts.
[4.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1779., 2021. pantu, kuri nosaka zaudējumu atlīdzināšanu un līguma izpildi, kas konkrētajā gadījumā
netiek lūgta. Gan prasītājs norāda, gan spriedumā norādīts uz pirkuma līguma 3.1., 3.1.1. un 4.2.2. punktu, ka pirkuma līgums ir atcelts, tostarp,
prasītājs jau 2020. gada 28. aprīlī un 30. aprīlī atbildētājai nosūtīja paziņojumu, ka pirkuma līgums ir atcelts.
Pirkuma līguma tekstā nav klauzulas par to, ka pirkuma līguma 4.2.2. punkts paliktu spēkā arī pēc pirkuma līguma atcelšanas. Ar pirkuma līguma
atcelšanu ir atcelti visi tā noteikumi, arī tā 4.2.2. punkts. Līgumsods nav piemērojams pēc pirkuma līguma atcelšanas.
Atsaucoties uz Civillikuma 2050. pantu, norāda, ja prasītājs gribēja atkāpties no pirkuma līguma, tam par to bija jāpaziņo atbildētājai tūliņ jeb
nekavējoties ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pirkuma maksas samaksas nokavējuma iestāšanās. Tikai pēc minētā paziņojuma varētu runāt par iespējamo
līgumsoda piedziņu, kaut arī pirkuma līgums pēc tam ticis atcelts tā 4.2.2. punkta paredzētajā kārtībā.
[4.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1725., 2050. pantu, norāda, ka pēc pirkuma līguma atcelšanas nav paredzēts piedzīt līgumsodu un prasīt
līgumsoda samaksu, bet tikai lietas atdošanu, zaudējumu atlīdzību un, ja ir, iemaksāto rokas naudu, bet nekas no minētā konkrētajā lietā nav prasīts. Lūdz
prasību noraidīt.
[5] Prasītājs /pers.A/ rakstveida paskaidrojumos norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst. Norāda, ka, noslēdzot pirkuma līgumu, tika pārbaudīta
gan pilnvaras likumība darījuma veikšanai, gan atbildētājas naudas līdzekļu izcelsme.
Uzskata, ka atbildētāja vilcina lietu un nomelno prasītāju, lai izvairītos no pirkuma līgumā atrunātā līgumsoda samaksas.
Motīvu daļa
[6] Novērtējot rakstveida pierādījumus lietā, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir
apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2020. gada 17. novembra spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams prasības apmierināšanai, tāpēc Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas
sprieduma argumentācijai.
[7] Tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītājs un atbildētāja 2020. gada 28. janvārī noslēdza pirkuma līgumu.
[7.1]Atbildētājas vārdā līgumu parakstīja pilnvarnieks /pers.C/, pamatojoties uz pilnvaru, kuru 2020. gada 24. janvārī apliecināja zvērināta notāre
Ineta Bulāne. Pilnvarniekam, tajā skaitā, tika piešķirtas tiesības veikt atbildētājas komercdarbību saskaņā ar tās statūtiem un citiem normatīviem aktiem,
pārstāvēt tās intereses visās valsts, administratīvajās, pašvaldību un citās iestādēs un attiecībās ar visām fiziskajām un juridiskajām personām, slēgt
sabiedrības vārdā jebkāda veida līgumus, tajā skaitā arī pirkuma līgumus.
Atbildētāja nav apstrīdējusi pirkuma līguma spēkā esību, norādot, ka pilnvara anulēta sakarā ar /pers.C/nāvi.
Lietas iztiesāšanas gaitā tiesai netika iesniegti pierādījumi par pilnvarnieka ļaunprātīgu rīcību un privāta darījuma izmantošanu ar turpmāku naudas
izspiešanu no atbildētājas, sakarā ar ko apelācijas sūdzība šajā daļā ir nepamatota.
Nav pamata par ļaunprātīgu rīcību atzīt minētā dzīvokļa īpašuma, kurš piederēja /pers.C/, pārdošanu izsolē, izsoles akta apstiprināšanu un ieguvēja
/pers.A/ ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā 2019. gada 7. oktobrī ar spēkā stājušos Kurzemes rajona tiesas lēmumu, par ko tiesa pārliecinājās
Tiesu informācijas sistēmā.
Lietā nav iegūti pierādījumi par mierizlīguma noslēgšanu kādā procesā starp /pers.C/ un prasītāju. Atbildētājas paskaidrojumi par telefonsarunu ar
notāri par personu nodomu vien nav atzīstami par pierādījumiem lietā, jo tie neapstiprinās ar citiem pierādījumiem, kā to noteic Civilprocesa likuma 104.
panta pirmā daļa.
Atbildētāja nepamatoti iebilst pret prasību, norādot, ka nebija informēta par šāda pirkuma līguma esamību un tas slēgts pilnvarnieka privātajās
interesēs.
Civillikuma 2309. panta otrā daļa paredz, ka pilnvarnieka uzņemtās saistības pilnvarotājam jāatzīst un jāizpilda kā savas pašas, ja vien pirmais nav
pārkāpis sava uzdevuma robežas.
Tiesai nav pamata uzskatīt, ka pilnvarnieks ir pārkāpis pilnvarojuma robežas, jo viņam tika piešķirtas tiesības slēgt darījumus, tajā skatā, pirkuma
līgumu.
Civillikuma 1515. pants paredz, ja kāds darbojas atklāti kā otra vietnieks, t.i., noslēdz līgumu tieši viņa vārdā, nepārkāpdams savas varas robežas,
tad līgums, tiklab pienākumu, kā arī tiesību ziņā, saista tieši pašu atvietojamo.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka darījums ir saistošs atbildētājai, neskatoties uz informēšanas vai neinformēšanas faktu, jo pilnvarnieks ir rīkojies
izsniegtā pilnvarojumā apjomā.
[7.2]No pirkuma līguma izriet, ka puses vienojās, ka prasītājs pārdod, bet atbildētāja pērk dzīvokļa Nr. 19B īpašumu /adrese/ par 122915 EUR.
Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka pirkuma līguma mērķis ir atbildētājai, nevis pilnvarniekam, iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, līdz ar
to nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka tas būtu slēgts pilnvarnieka labā. Nekādi citi pierādījumi lietā par to neliecina, vērtējot visus
pierādījumus to kopsakarībā.
Pirkuma līguma 1. punktā pielīgts, ka nekustamā īpašuma pirkuma maksu122915 EUR atbildētāja apņēmās samaksāt līdz 2020. gada 28.
februārim.
Līguma 3.1., 3.1.1. punktā puses vienojās, ka pirkuma līgums ir atcelts, ja pircēja vairāk par diviem mēnešiem ir kavējusi saistību samaksāt
pirkuma maksu izpildi.
Saskaņā ar pirkuma līguma 4.2., 4.2.2. punktu puses uzņēmušās līgumsoda saistību 6150 EUR gadījumā, ja pircējs nesamaksā pirkuma maksu
noteiktajā termiņā un pārdevējs izmanto tiesību atkāpties no pirkuma līguma, vai arī, ja pirkums ir atcelts, jo pircēja vairāk par diviem mēnešiem ir
kavējusi saistību samaksāt pirkuma maksu izpildi.
Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja norēķinu ar prasītāju saskaņā ar līgumu nav veikusi līdz 2020. gada 28. februārim, sakarā ar ko prasītājs
paziņoja atbildētājai par līguma atcelšanu saskaņā ar pirkuma līguma 3.1 un 3.1.1. punktu, kas atbilst Civillikuma 1589. pantam. Kā jau tika minēts,
līguma 4.2. un 4.2.2. punktā puses vienojās maksāt līgumsodu 6150 EUR, ja pirkums ir atcelts, jo pircēja nesamaksā pirkuma maksu noteiktajā termiņā
vai ja pirkuma līgums ir atcelts, jo pircēja vairāk par diviem mēnešiem ir kavējusi saistību samaksāt pirkuma maksu.
Fakts, ka atbildētāja nav samaksājusi ne pirkuma maksu, ne līgumsodu, netiek apstrīdēts.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bija noteikti pielīgta.
Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst par atbilstošu gan līguma, gan likuma noteikumiem, jo šāda tiesība bija pielīgta un tā ir pamatota ar
pirkuma likuma raksturu, jo puses nevar piespiest ne pirkt, ne pārdot konkrētajā tiesiskajā situācijā, un pirkuma līgums ir atcelts.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Tiesa secina, ka atbildētāja savas saistības, kas izriet no līguma, nav izpildījusi vispār. Līgumā tika iekļauta līgumsoda saistība 6150 EUR tā
atcelšanas gadījumā, ja pircēja vairāk par diviem mēnešiem ir kavējusi saistības samaksāt pirkuma maksu izpildi.
Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Tiesa uzskata, ka līgumsodam konkrētajā situācijā ir sodošs raksturs par saistības neizpildi vispār, jo līgumi ir jāpilda, kā arī tas ir samērīgs.
Līgumsods darbojas kā alternatīva galvenajai saistībai, kura ir izbeigusies ar pirkuma līguma atcelšanas brīdi bez otras puses piekrišanas, jo atbildētāja ir
pieļāvusi saistības pārkāpumu, par ko tai ir jāsamaksā noteiktu summu. Prasītājs 2020. gada aprīlī ir informējis atbildētāju par pienākumu veikt norēķinu.
Sakarā ar minēto, tiesa secina, ka prasība par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma un tiesa nekonstatē pamatu tā samazināšanai, par ko
nav pieteikts lūgums.
Tiesa uzskata, ka prasības apmierināšana atbilst arī Civillikuma 1722. panta otrās daļas noteikumiem par līgumsoda apmēru, jo prasījums par
zaudējumu atlīdzināšanu nav pieteikts vispār un par līguma pārkāpumu atbildētājai jācieš vien līgumsods.
Atsaukšanās apelācijas sūdzībā uz Senāta spriedumu lietā Nr. SKC- 245/2010 nav pamatota, jo atšķiras lietu faktiskie apstākļi, tie nav salīdzināmi,
sakarā ar ko arī paustās atziņas neattiecas uz izskatāmo lietu.
[8] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Tā kā prasība apmierināta, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi-
valsts nodeva 480,64 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 EUR, kopā 486,01 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37. pantu prasītājam no valsts budžeta līdzekļiem atmaksājama pārmaksātā valsts nodeva 0,10 EUR.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434. pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
apmierināt prasību pilnīgi.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, /pers.A/, personas kods /personas kods/, labā līgumsodu 6150 EUR un
tiesas izdevumus 486,01 EUR, kopā 6636,01 EUR.
Atmaksāt /pers.A/, personas kods /personas kods/, pārmaksāto valsts nodevu no valsts budžeta līdzekļiem 0,10 EUR.
Noteikt SIA /Nosaukums A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021. gada 23. septembra, Augstākajā tiesā,
iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 EUR kontā – saņēmēja: Latvijas Republikas Augstākā tiesa,
reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010,
norādot lietas numuru un personas datus.
Tiesnese referente A.Šilova
Tiesnese I.Tabore
Tiesnese V.Lohova