Court imposes administrative detention for repeated failure to register and miss court hearings.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, finding the defendant guilty of administrative offenses for missing registration appointments and failing to appear in court. The defendant was previously fined for similar violations, and the court noted that the fine remained unpaid while the defendant's financial status was unknown. Consequently, the court imposed a three-day administrative detention rather than a fine to ensure the penalty's effectiveness and deter future violations.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 32. panta 1. daļa; 34. panta 2. punkts; 289.6. panta 7. daļa; 289.13. panta; 289.16. panta 1. un 4. daļa: When a defendant repeatedly commits administrative offenses and fails to pay a previous fine, administrative detention may be imposed instead of a monetary fine to achieve the educational and deterrent purposes of the penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128034715
Lietas arhīva Nr. 1-0347-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 22.septembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese I.Ramane
ar tiesas sēdes sekretāri E.Knospiņu
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177.pantā
paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2015.gada 1.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Ņ.Berezina
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC150433-1293 par to, ka 2015.gada 17.augustā plkst.23.10 /pers. B/ neatradās savā dzīvesvietā
/adrese/, kā arī 2015.gada 8.jūlijā, 2015.gada 15.jūlijā, 2015.gada 22.jūlijā, 2015.gada 28.jūlijā, 2015.gada 5.augustā, 2015.gada 12.augustā,
2015.gada 19.augustā u n 2015.gada 26.augustā bez attaisnojuša iemesla neieradās VPRRP Rīgas Kurzemes iecirknī uz reģistrāciju (Rīgā,
Daugavgrīvas ielā 34a), tīši pārkāpjot policijas kontroles ierobežojumu piemērošanas noteikumus. Policijas kontroles ierobežojumi piemēroti
pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 30.aprīļa spriedumu.
Protokols sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes.
/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 177.panta.
Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta uz protokolā norādīto dzīvesvietas adresi, kas ir lēmumā par policijas
kontroles ierobežojumu piemērošanu norādītā dzīvesvieta, kā arī deklarētā dzīvesvieta. Sūtījumi atpakaļ tiesā nav saņemti. Pastāvot šādiem apstākļiem
atzīstams, ka /pers.B/ tiesas sēdes vieta un laiks paziņots Paziņošanas likumā noteiktā kārtībā un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir informēts. /pers. B/
nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.
Iestādes Rīgas Kurzemes iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts lūgums izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez iestādes
pārstāvja klātbūtnes.
Ievērojot norādīto tiesa secina, ka, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu personu prombūtnē, jo nav konstatēti
objektīvi iemesli izskatīšanas atlikšanai un ir iespējams iztiesāt lietu bez pārkāpēja un iestādes pārstāvja klātbūtnes, administratīvā pārkāpuma lietas
materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289.6panta septītajā daļā noteikto.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā,
izdarīšanā pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Latvijas APK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas
kontrole.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā
01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības
atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (piemēro saskaņā ar Latvijas
Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.pantu) 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena
neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai
citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Ar Rīgas Apgabaltiesas 2013.gada 30.aprīļa spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma
176.panta otrajā daļā izdarīšanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, galīgais sods /pers. B/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem
6 (sešiem) mēnešiem 3 (trīs) dienām, ar policijas kontroli uz 1 gadu.
2015.gada 29.aprīļa lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. B/ noteikti ierobežojumi – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no
plkst.22.00 līdz plkst.6.00; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas administratīvas teritorijas un uzlikts pienākums 4 reizes mēnesī katras
nedēļas trešdienās no plkst.15.00 līdz plkst.21.00 reģistrēties RRP Rīgas Kurzemes iecirknī, Daugavgrīvas ielā 32. /pers. B/ apstiprinājis, ka dzīvos
/adrese /, kā arī ar savu parakstu apstiprinājis, ka viņam izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā tiks saukts pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas APK 177.panta.
Administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītos pārkāpuma faktiskos apstākļus, ka /pers. B/ pārkāpa policijas kontroles noteikumus un 2015.gada
17.augustā plkst.23.10 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, kā arī 2015.gada 8.jūlijā, 2015.gada 22.jūlijā, 2015.gada 28.jūlija, 2015.gada 5.augustā,
2015.gada 12.augustā, 2015.gada 19.augustā u n 2015.gada 26.augustā neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas
Kurzemes iecirknī, apstiprina inspektores majores Ņ.Berezinas 2015.gada 18.augusta un 2015.gada 1.septembra ziņojumi, kā arī policijas kontroles
reģistrācijas lapa.
Ievērojot to, ka /pers. B/ bija zināmi 2015.gada 29.aprīļa lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteiktie ierobežojumi, kā arī
ierobežojumu neievērošanas sekas, ko apstiprina /pers. B/ paraksts lēmumā, atzīstams, ka /pers. B/ apzinājās savas darbības prettiesisko raksturu,
paredzēja tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos, tātad ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 177.pantā un viņam
par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Latvijas APK 177.panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. B/ faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, /adrese/, ziņu par apgādībā esošām personām
un ienākumu apmēru nav, ir administratīvi sodīts.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu
konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. /pers. B/
2015.gada 15.jūlijā ir saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 10
euro apmērā. Sods nav izciests.
Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto bargāko soda veidu –
administratīvo arestu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam.
Tiesa nosakot administratīvā soda veidu ņem vēra to, ka lietas materiālos nav ziņu par personas mantisko stāvokli, līdz ar to ir pamatotas šaubas,
ka piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, sods netiks izpildīts. Turklāt iepriekš piemērotais naudas sods nav izpildīts un
/pers. B/ ir atkārtoti izdarīt analoģiska rakstura administratīvo pārkāpumu, līdz ar to tiesas ieskatā, piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu –
naudas sodu, netiks panākts likumā noteiktais soda mērķis.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Latvijas APK 177., 289.6 panta septītās daļas, 289.13 panta, 289.16 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Sprieduma izpildi uzdot Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 23.septembrī.
Tiesnese I.Ramane