Court imposes 5-day administrative arrest, 850 euro fine, and 2-year license revocation for drunk driving.
Legislator summary
AI generatedThe court upheld the administrative penalty against a driver found operating a vehicle with a blood alcohol concentration of 1.19%. The defendant denied guilt, claiming he was not at the wheel and that the driver was merely assisting with a power outage. The court rejected these defenses, noting the defendant's prior administrative record and the lack of a valid driving license. Consequently, the court ruled that the defendant must pay the fine, cover investigation costs, and surrender his invalid license within ten days.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta 3. daļa; 274. panta 2. daļa 12. punkts; 299.1 pants; 309. panta 2. daļa; 31. pants: Drunk driving constitutes an administrative offense warranting a fine, short-term administrative arrest, and revocation of driving rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133023815
Lietas arhīva Nr. 1-0238-15/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 28.maijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret /pers. A/, personas kods /personas kods/,
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu, un
ko ns tatē ja
2015.gada 25.martā plkst.09.30 Ķekavas novada Jenčos, /pers. A/ vadīja kravas transportlīdzekli Scania, reģistrācijas numurs /TL
numurs/, ar piekabi Steno, reģistrācijas numurs /TL numurs/ Jenčos pa ceļu no autoceļa Rīga – Bauska uz Jenčiem, alkohola reibumā.
Minimālā alkohola koncentrācija 1,19 promiles, fiksēts izelpojamā gaisā ar alkometru AlcoQuant A107516, kas atbilst alkohola
koncentrācijai asinīs.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 149.15 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2015.gada 25.martā Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.PC 077576 (lietas 3.lapa).
Tiesas sēdē persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības (turpmāk – persona) norādīja, ka savu vainu neatzīst.
Notikuma brīdī bija viens, nebrauca pie stūres, automašīnas vadītājs bija aizgājis pēc palīdzības. 2015.gada 25.martā no rīta
brauca ar /pers. C/ un pēc navigācijas ieveda Jenčos. /pers. C/ aizķēra elektrības skapi, ieslēdzot atpakaļ gaitu, iestiga.
/pers. C/ saprata, ka jāsauc palīgi, aizgāja saukt palīdzību. /pers. C/ apturēja automašīnu un aizbrauca pēc palīdzības. Pats
palika uz vietas, mēģinot atrakt riepas. Tahogrammā ir viņa – personas vārds un uzvārds, jo no rīta jau bija sagatavojies
braukšanai, bet pēcpusdienā bija reiss. /pers. C/ bija tuvumā, sazvanīja /pers. C/ un paskaidroja, ka viņam būs jābrauc, lai
nebūtu pārtraukumu. Ar /pers. C/ samainījās, jo iepriekšējā vakarā bija lietojis alkoholu. Saruna ar sadales tīkla darbinieku,
bija tāpēc, lai automašīnai nebūtu dārgāka apdrošināšana. Pēc iestigšanas un pirms pūšanas alkometrā, dzēra kvasu.
Automašīnas ledusskapī bija kvass vai alus, kas bija palicis no iepriekšējā vakara. Personīgi policijas darbiniekus nepazīst.
Nebija tā, ka atzina savu vainu. Teica, ka automašīna ir aizķērusi sadales tīkla kasti. Policija viņu – personu redzēja vienīgo,
un tāpēc saka, ka viņš – persona bija pie stūres. Nav vadījis automašīnu, policijas darbinieki melo. /pers. C/ jau bija aizgājis
pirms atbrauca policija, jo to var definēt kā aizmukšana no notikuma vietas, par to var draudēt sods. /pers. C/ ir viņa –
personas priekšnieks.
Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ personiski nepazīst. Dzīvo /adrese/, vasarnīcā, kas ir netālu no
ceļa, kur notika notikums. Dzirdēja, ka brauc lielā kravas automašīna. Reti, kad tur brauc smagā kravas automašīna, tāpēc
pievērsa tam uzmanību. Pēc tam dzirdēja, ka kravas automašīna nevar izbraukt un mašīna buksēja. No smagās automašīna
līdz viņam – lieciniekam bija aptuveni 100 metru. Redzēja, ka kravas mašīna stāvēja pie pagrieziena un nevar izbraukt.
Redzēja, ka ir sabojāts elektrības skapis. Aizgāja uz mājām pārbaudīt vai ir elektrība. Atgriezās atpakaļ skaldīt malku.
Dzirdēja, ka kravas automašīna strādā, bet stāv uz vietas. Aizgāja pie kravas mašīnas, mašīna bija iesprūdusi, izbraukt
nevarēja, no vietas nevarēja izkustēties. Pie mašīnas redzēja /pers. A/. /pers. A/ stāvēja pie mašīnas aizmugurējā riteņa
ar lāpstu. Piegāja pie /pers. A/ un mēģināja palīdzēt. Ar /pers. A/ sazinājās ar zīmju palīdzību, jo /pers. A/ nezināja krievu
valodu, bet viņš – liecinieks nezina latviešu valodu. Saprata, ka tas nav reāli, vajag kādu, lai varētu izvilkt mašīnu. Pēc tam
gāja turpināt skaldīt malku. Pēc kāda laika atbrauca pašvaldības policija, pasauca viņu – liecinieku. Pēc kāda laika pasauca
ceļu policija, un pajautāja kādā veidā nokļuva pie /pers. A/, atbildēja, ka palīdzēja. Tad, kad piegāja pie kravas automašīna,
tur nevienas citas personas nebija, bija tikai /pers. A/, domā, ka viņš bija mašīnas vadītājs. Mašīnu redz arī caur mežu.
Redzamību neaizsedza mežs, nebija šķēršļu redzēt mašīnu. Līdz tam brīdim, kad piegāja pie automašīnas, neinteresēja cik
cilvēku bija automašīnā, kas bija vadītājs, vairāk interesēja elektriskais skapis. Nevar pateikt, cik bija cilvēku, kurš bija
vadītājs. Kopā ar /pers. A/ uzturējās aptuveni 30 minūtes. Tad, kad mašīna bija iestigusi, atnāca palīgā pēc 20-25 minūtēm.
Nevar pateikt, vai /pers. A/ bija pie stūres, to neredzēja, secināja, ka /pers. A/ ir mašīnas vadītājs, jo mēģināja atrakt
riepas. Norādīja policijas darbiniekiem, ka /pers. A/, tad, kad piegāja, bija viens, neviens cits nepalīdzēja. Pēc kāda laika
atbrauca vilcējs, traktors un izvilka mašīnu.
Liecinieks/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ nepazīst. Bija ziņojums, ka tika sabojāts elektriskais skapis. Viņš –
liecinieks strādā “/nosaukums/” sadales tīklos par elektrotehniķi. Devās apskatīt kasti, kas ir atgadījies. Notikuma vietā pilsonis bija
iestrēdzis ar mašīnu, kaste bija sabojāta. Pirms tam bija sazvanījis pašvaldības policiju, viņi paspēja atbraukt pirms viņa – liecinieka.
Safotografēja mašīnas numurus, sabojāto kasti. Ar /pers. A/ nerunāja. Bija runa, ka persona solījās atmaksāt nodarītos zaudējumus,
atzina vainu, ka bija sabojājis elektrisko skapi. /pers. A/ atzina vainu par to, ka sabojāja elektrisko skapi. Teica pašvaldības policijai, lai
sastāda administratīvo protokolu, pašvaldības policija teica, ka protokolu nesastādīs, jo viņi nevar. Pēc tam atbrauca valsts policija.
Pilsonis vairākas reizes lūdzās, sadzirdējis valsts policijas pieminēšanu, ka nevajag valsts policiju. Tad viens no pašvaldības policistiem
teica: „Kāpēc tu tāds bailīgs no valsts policija? Nāc iepūst alkometrā! Dzēris esi?”. Pilsonis atbildēja nē, bet pašvaldības policija teica:
„Pūt. Kas tas?”, tā policists teica ar alkometru. Ko rādīja alkometrs, nezina, neredzēja. Pēc šī momenta persona pielavījās, mierīgi
piegāja pie mašīnas, paķēra atslēgas un tad nelielā riksī taisījās mukt projām, izskatījās, ka bēga projām. Policija saķēra, nolika pie
zemes un pēc tam uzlika roku dzelžus, līdz brīdim, kad atbrauca valsts policija. Bija tā, ka pēc alkometra, persona paņēma atslēgas un
bēga. Persona ielēca kabīnē, paķēra atslēgas un muka ar kājām prom. Mašīna palika uz vietas. Notikuma vietā bija policisti, viņš –
liecinieks un /pers. G/. Neredzēja vai tieši /pers. A/ bija pie stūres, noprata, ka /pers. A/ ir automašīnas vadītājs. Pēc tam /pers. A/
policistiem mēģināja attaisnoties, ka nav vadījis. Tad, kad bija runa par atlīdzināšanu, runas par to vai tā ir viņa mašīna, nebija nekādas,
persona bija ar mieru visu atlīdzināt, runa bija tikai par elektrības skapi. /pers. A/ teica: „Lūdzu tikai nevajag valsts policiju”, to viņš teica
vairākas reizes. Tad pašvaldības policija jautāja: „Ko tu tāds bailīgs, nāc iepūt”, pirms tam pajautājot vai nav dzēris, uz ko persona
atbildēja nē. Tad, kad solījās apmaksāt, saprata, ka persona ir vainīga. Mašīnas vadītājs atzina, ka kaste ir bojāta. Persona teica, ka gaidīja
otru personu, kas vadīja mašīnu pēc tam, kad tika pieminēta valsts policija.
Liecinieks/pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka atceras, ka saņēma informāciju, ka Jenčos kravas automašīna sabojāja
sadales kasti. Aizbrauca ar vecāko inspektoru un redzēja kravas automašīnu. Sastapa šoferi, kas būtu /pers. A/, redzēja, ka
sadales kaste ir sabojāta. Uz jautājumu, kas to izdarīja, kas notika, persona paskaidroja, ka netīšām aizķēris ar kravas
automašīnas piekabi. /pers. A/ teica, ka viņš pats aizķēris, tā arī norādīja, ka nespēja izvairīties un aizķēra ar automašīnas
piekabi. Tālāk runājot, persona atbildēja, ka nevarēja izgriezties, ka mašīna ir iestrēgusi, ierakusies. Sarunas laikā tika
konstatēts, ka no viņa izelpas nāk specifiska alkohola smaka, kā rezultātā izsauca ceļu policiju. Pēc tam, kad izsauca ceļu
policiju, persona palika satraukta, piedāvāja kungam no sadales tīkliem vienoties par remontu, lai nesaukt valsts policiju.
Kad jau izsauca ceļu policiju, tad persona sāka noliegt, ka būtu braukusi, ka brauca kāds cits. Alkometru veica ceļu policija.
Saprata, ka pie stūres bija /pers. A/. Persona atbildēja, ka pats braucis, nespējis izgriezties un ar piekabi aizķēris kasti.
Neuzdeva jautājumus vai /pers. A/ ir bijis ar vēl kaut ko braukšanas brīdī, jo persona uzreiz pateica, ka pats braucis. Nebija
nekādas aizdomas, ka persona varēja būt alkohola reibumā, tikai sarunas laikā konstatēja, ka no mutes nāk specifiska
smaka. Nevar izskaidrot, kāpēc persona pēc tam teica, ka pie stūres brauca cita persona, pieļauj domu, ka tāpēc, ka tika
izsaukta Valsts policija, lai izvairīties no soda. Personas vārdu un uzvārdu nenosauca. Kolēģis bija iedevis pasīvo pūtienu,
kurš uzrādīja alkohola ietekmi un tad tika izsaukta ceļu policija. Kad tika iedots iepūšanai pasīvais režīms, persona atradās
viņu – policijas darbinieku klātbūtnē visu laiku, persona sāka noliegt, ka atradās pie stūres. Kopumā ar personu bija kādu
stundu un neviena persona neatnāca. Teorētiski cita persona varēja aiziet pēc palīdzības, bet stundas laikā vajadzēja jau
būt atpakaļ. /pers. A/ teica, ka nav braucis pie stūres, uz jautājums, kur atrodas otra persona, /pers. A/ atbildēja, ka
aizgāja.
Tiesā saņemts liecinieka /pers. C/ rakstveida iesniegums, kurā norādīts, ka par minēto gadījumu ir sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols par objektu (elektrības skapis, sēta) bojāšanu ar transportlīdzekli. Ir sastādīts ceļu
satiksmes negadījuma (turpmāk - CSNg) reģistrēšanas protokols. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN)
50.punktu un tā apakšpunktiem, ja CSNg rezultātā nodarīti bojājumi trešās personas mantai, tad transportlīdzekļa
vadītājam jāpaliek CSNg vietā, jāfiksē CSNg notikuma pēdas un jāpaziņo policijai. Par šo noteikumu neievērošanu Latvijas
APK 149.16 panta piektajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība, kur var draudēt pat transportlīdzekļu tiesību
atņemšana uz diviem gadiem. Tā kā pēc kravas transportlīdzekļa iestigšanas, neziņojot policijai par CSNg, atstāja, lai dotos
meklēt palīdzību transportlīdzekļa izvilkšanai, tad baidās, ka pret viņu – /pers. C/ varētu tikt uzsākta administratīvā
pārkāpuma lietvedība par CSNg vietas atstāšanu. Iepriekš minētā dēļ izmanto tiesības neliecināt pret sevi jeb sniegt ziņas
par to, vai 2015.gada 25.martā plkst.9.30 vadīja transportlīdzekli Scania, reģistrācijas numurs /TL numurs/.
N o Reģionālās pašvaldības policijas Ķekavas novada pārvaldes kārtībnieka /Valsts amatpersona/ ziņojuma izriet, ka
2015.gada 25.martā plkst.11.35 saņemta informācija no “Sadales tīkla” darbinieka, ka Jenčos pie “/adrese/” automašīna sabojājusi
sadales kasti un mēģina atstāt notikuma vietu.
Ierodoties notikuma vietā, sastapa /pers. A/, kurš paskaidroja, ka te iemaldījās un tādēļ, ka līkumā sanācis “lauziens”, ir
iebuksējies. Jautājot par sabojāto sadales kasti, /pers. A/ atzina, ka aizķēris to ar automašīnas Scania piekabi.
Ierodoties “Sadales tīkli” darbiniekam, /pers. A/ vēlējās vienoties par zaudējumu segšanu uz vietas un vai ir iespēja neiesaistīt
ceļu policijas darbiniekus.
Sarunas laikā ievērots, ka /pers. A/ kļūst manāmi uztraukts un no mutes nāca jūtama specifiska alkohola smaka, kā rezultātā
izsauca valsts policijas ceļu policiju.
Pēc ceļu policijas izsaukšanas, /pers. A/ sāka noliegt, ka ir vadījis automašīnu Scania.
Līdz ceļu policijas ierašanās brīdim, /pers. A/ atradās pašvaldība policijas redzeslokā un dzērienus nelietoja (lietas 8.lapa).
No /pers. G/ rakstveida paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 25.martā atradās vasarnīcā. Ap plkst.09.30 redzēja, ka ir iestigusi
smagā mašīna. Gāja palīdzēt tikt galā ar radušos situāciju. Kad piegāja tuvāk, tad redzēja, ka vadītājs nebija “izņēmis” līkumu un
iebraucis elektrības skapī. Mašīnā vadītājs atradās viens, pasažieri nebija (lietas 18.lapa).
No /pers. A/ rakstveida paskaidrojuma izriet, ka nevarēja braukt, jo iepriekšējā dienā bija lietojis alkoholu, brauca cits šoferis.
Brauca /pers. C/. Braukuši pēc navigācijas, sadales skapi aizķēra ar piekabi. Šoferis aizbrauca meklēt palīdzību, lai izvilktu automašīnu
(lietas 19.lapa).
N o /pers. J/ rakstveida paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 25.martā saņēma zvanu, ka esot bojāta sadales kaste Jenču
teritorijā. Ap plkst.11.30 izbrauca uz notikuma vietu. Pašvaldības policija bija jau priekšā. Vainīgās mašīnas vadītājs notikuma vietā
sākumā solījās visu atmaksāt, sadarboties, atzina savu vainu. Pēc tam, kad pašvaldības policija paziņoja, ka jāsauc ceļu policija, vainīgais
vadītājs lūdza nesaukt ceļu policiju. Pašvaldības policija palūdza vadītāju pārbaudīties uz promiļu neesamību izelpā. Pēc pārbaudes
izrādījās, ka vadītāja izelpā ir promiles. Viņš kautrīgi ielēca mašīnā, paķēra atslēgas un mēģināja bēgt, bet tika aizturēts.
Ierodoties notikuma vietā, satika vienīgi vadītāju, pasažieri vai otra vadītāja nebija (lietas 20.lapa).
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 077576, ziņojuma, paskaidrojumiem, transportlīdzekļa
vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 330906 norādīto, ka personai konstatēta alkohola koncentrācija – 1,19 promiles, atkārtoti 1,24
promiles,, un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, atzīst, ka persona ir izdarījusi Latvijas APK 149. 15
panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu un tās vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Tiesa uzskata, ka personas versija par to, ka nevis viņš vadīja automašīnu, bet gan automašīnu vadīja cita persona –
/pers. C/, ir personas aizstāvības pozīcija, lai izvairītos no soda, jo tiesas izmeklēšanas laikā netika gūts apstiprinājums
personas aizstāvības versijai.
Tiesas ieskatā personas vaina pierādās gan ar pašvaldības policijas darbinieka /Valsts amatpersona/ tiesas sēdē
liecināto, ka saņēma informāciju, ka Jenčos kravas automašīna sabojāja sadales kasti. Aizbrauca ar vecāko inspektoru un
redzēja kravas automašīnu. Sastapa /pers. A/. Uz jautājumu, kas aizķēra sadales skapi, kas notika, /pers. A/ paskaidroja,
ka netīšām aizķēris ar kravas automašīnas piekabi. /pers. A/ teica, ka viņš pats aizķēris, tā arī norādīja, ka nespēja
izvairīties un aizķēra ar automašīnas piekabi. Gan ar /Valsts amatpersona/ dienesta ziņojumā norādīto, ka Ierodoties
notikuma vietā, sastapa /pers. A/, kurš paskaidroja, ka te iemaldījās un tādēļ, ka līkumā sanācis “lauziens”, ir iebuksējies.
Jautājot par sabojāto sadales kasti, /pers. A/ atzina, ka aizķēris to ar automašīnas Scania piekabi.
Kolēģis bija iedevis pasīvo pūtienu, kurš uzrādīja, alkohola ietekmi un tad tika izsaukta ceļu policija. Kad tika iedots
iepūšanai pasīvais režīms, persona atradās viņu – policijas darbinieku klātbūtnē visu laiku, persona sāka noliegt, ka atradās
pie stūres.
Tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieks būtu ieinteresēts lietas iznākumā un censtos personu apmelot, jo tiesas sēdē
/Valsts amatpersona/ liecināja, ka personīgi ar /pers. A/ nav pazīstami. Arī persona nenorādīja uz apstākļiem, ka policijas
darbinieks būtu ieinteresēts lietas iznākumā.
Likuma „Par policiju” 2.pants noteic, ka policijas darbinieki ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības
policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. 10.pantā noteikti policijas darbinieka pamatpienākumi. Policijas
darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un
gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes
līdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli. 12.pantā noteiktas
policijas darbinieku vispārējās tiesības. Pants nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši
dienesta kompetencei, ir tiesības administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, sastādīt protokolus par administratīvajiem
pārkāpumiem, piemērot likumpārkāpējiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Papildus tiesa norāda, ka valsts pārvaldei, tas nozīmē – arī atsevišķai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes
funkcijas, nav savu interešu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa). Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un
pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu personīgi ieinteresēti sastādīt personai administratīvā pārkāpuma
protokolu bez pamatota iemesla, sagrozot lietas faktiskos apstākļus. Uz šādiem apstākļiem nenorāda arī persona. Tāpat
tiesa konstatē, ka policijas darbinieka ziņojumā nav konstatējamas pretrunas par lietas faktiskajiem apstākļiem un citiem
pierādījumiem lietā.
Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka, lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi)
nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par
notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai
konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk.
Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra
sprieduma lietā Nr.AA 666-05/5 15.1.punktu). Nevienu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki rīkojušies negodprātīgi
sūdzības iesniedzējs nenorādīja.
Vispārīgi izvērtējot pierādījumus, sākotnēji administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī iegūtie pierādījumiem
salīdzinoši ar vēlāk lietā apstrīdēšanas procesā iegūtiem pierādījumiem ir piešķirama lielāka ticamība.
Tas, ka persona sākotnēji savu vainu atzina un pats norādīja, ka iebrauca sadales skapī pierādās ne tikai ar policijas
darbinieka /Valsts amatpersona/ liecināto, bet arī ar liecinieka /pers. J/ gan tiesas sēdē liecināto, gan rakstveida
paskaidrojumos norādīto.
Tā /pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka persona solījās atmaksāt nodarītos zaudējumus, atzina vainu, ka bija sabojājis
elektrisko skapi. /pers. A/ atzina vainu par to, ka sabojāja elektrisko skapi. Arī savos rakstveida paskaidrojumus /pers. J/
norādījis, ka vainīgās mašīnas vadītājs notikuma vietā sākumā solījās visu atmaksāt, sadarboties, atzina savu vainu.
Tiesa uzskata, ka personas paskaidrojums par to, ka nav braucis alkoholisko dzērienu ietekmē, bet gan braukusi cita persona, nav
ticami.
Lai gan ne liecinieki, ne policijas darbinieks neredzēja, ka persona būtu vadījusi automašīnu, persona pati pašvaldības policijas
darbiniekiem norādīja, ka vadīja automašīnu un ar piekabi aizķēra – sabojāja sadales kasti.
Personas, pēc tam izvirzītā versija, ka nav braucis, uzzinot, ka tiks izsaukta ceļu policija, neapstiprinās ne ar liecinieku liecībām, ne
ar tahogrammas izdruku, no kuras redzams, ka automašīnu notikuma laikā vadīja pats /pers. A/.
Tiesa kritiski vērtē /pers. A/ liecināto, ka tahogrammā ir viņa vārds un uzvārds, jo no rīta jau bija sagatavojies
braukšanai, bet pēcpusdienā bija reiss. /pers. C/ bija tuvumā, sazvanīja /pers. C/ un paskaidroja, ka viņam būs jābrauc, lai
nebūtu pārtraukumu. Ar /pers. C/ samainījās, jo iepriekšējā vakarā bija lietojis alkoholu.
Tiesas ieskatā, ja /pers. A/ zināja, ka viņš ir iepriekšējā vakarā lietojis alkoholu un nevar vadīt automašīnu, tad viņš
nebūtu no rīta tahogrammā ievadījis savus datus.
Arī liecinieks /pers. I/ un /pers. J/ liecināja, ka sākotnēji persona savu vainu atzina, un tad, kad uzzināja, ka tiks
izsaukt ceļu policija savu vainu vairs neatzina, norādīja, ka pie stūres bija cita persona, bet nenorādīja kura persona.
Ja automašīnu notikuma brīdī būtu vadījusi cita persona, tad tiesas ieskatā, persona jau uzreiz pašvaldības policijas darbiniekiem
būtu paskaidrojusi, ka automašīnu nav vadījusi, to vadījusi cita persona un būtu norādījusi konkrētu persona, kura vadīja šo automašīnu.
Tiesas ieskatā personas vaina pierādīta arī ar to, ka uzzinot, ka tiks izsaukta ceļu policija, lūdzis pašvaldības policijai to neizsaukt,
kas jau vien norāda uz to, ka persona vēlējās slēpt savu nodarījumu, izvairīties no soda.
Tiesa uzskata, ka personas versija par notikušo, ir aizstāvības pozīcija, lai izvairītos no soda, jo tiesas izmeklēšanas laikā netika
iegūti pierādījumi tam, ka policijas darbinieks un liecinieki vēlētos personu nepatiesi apmelot.
Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis,
atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33., 34.pantu tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā arī konstatēto alkohola koncentrācijas daudzumu, kas pārsniedz robežu no kuras sākas
atbildība pēc konkrētā panta daļas, diennakts laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, veidu, pārkāpēja personību.
Saskaņā ar Latvijas APK 258.panta otro daļu - persona, kurai uzlikts administratīvs sods, Ministru kabineta noteiktā
kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai
veiktajām pārbaudēm.
No lietas materiāliem redzams, ka lietā ir veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai un tā sakarā ir radušies
izdevumi 15,65 euro. Minēto izdevumu apmaksas pienākums saskaņā ar MK 2007.gada 18.decembra Noteikumiem Nr.915 -
uzliekams personai.
Pārbaudot informāciju par personu konstatēts, ka faktiskā un deklarētā dzīvesvieta “Ozoli” - 9, Lēdurgas pag.,
Krimuldas nov., neprecējies, apgādībā nepilngadīgu personu nav, strādā SIA “JASS”, vidējie ienākumi mēnesī 300 euro,
administratīvi sodīts (lietas 9.lapa), krimināli nesodīts.
Latvijas APK 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi
astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis
bērnam.
Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu pārkāpējam piemērot administratīvo arestu.
Tiesa pārbaudot lietas materiālus konstatē, ka lietai nav pievienota personas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Ievērojot to, ka personai atņemamas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, personai ir pienākums desmit dienu laikā no
sprieduma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Ņemot vērā, ka ar 2015.gada 27.marta lēmumu ir nolemts atdot izņemto transportlīdzekli tā īpašniekam, tad atkārtoti
nav lemjams jautājums par rīcību ar izņemto transportlīdzekli.
Saskaņā ar Latvija APK 31., 32., 274., 299.1 pantu, tiesa
nospri eda
sodīt /pers. A/ par Latvijas APK 149.15 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar:
-administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm;
-naudas sodu 850 euro (astoņi simts piecdesmit euro);
-ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 299.1 pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas un tas ieskaitāms
rēķinā: saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL 1060191011100, BIC Kods:TRELLV22, mērķis- naudas
sods PC 077576, (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt
Rīgas rajona tiesā.
Saskaņā ar Latvijas APK 309.panta otro daļu, transportlīdzekļa vadītājam /pers. A/ ir pienākums 10 (desmit) dienu laikā no
lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktu, noteikt, ka lietā ir izdevumi 15,65 euro, sakarā ar /pers. A/ veikto
pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai, kuri pārkāpējam 30 dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, jāsedz labprātīgi, ieskaitot
tos Valsts policijas budžeta kontā: saņēmējs Valsts policija, reģ.Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta
Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķis PC087195.
Kvīts par ar alkohola ietekmes pārbaudi saistīto izdevumu apmaksu jāiesniedz VP Rīgas reģiona pārvaldē. Ja persona 30 dienu
laikā labprātīgi nesedz izdevumus, iestāde (policija) nodod lēmumu izpildītājam piespiedu piedziņai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas
dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns sprieduma teksts pieejams 2015. gada 3.jūnijā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece