Court convicts defendant of robbery under LK 176(1) and sets final sentence based on prior judgments.

Lietas arhīva Nr. K77-0187-24/70

ECLI:LV:RPT:2024:0124.11089026222.21.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā /2024.gada 24.janvārī/

Rīgas pilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese V.Rūsiņa,

piedaloties prokuroram /K.Krūmiņam/,

aizstāvim /J.Daukulim/,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /Persona C/

izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšanu) turpmāk norādītajos apstākļos:

/2022.gada 13.martā/ ap plkst.17.00 /Persona C/ /Adrese A/, uz ielas pie nama /Adrese B/, paprasīja /Persona

D/ mobilo telefonu, lai kādam piezvanītu. /Persona D/ atteica, bet /Persona C/, svešas kustamas mantas iegūšanas

nolūkā, mantkārīgu tieksmju vadīts, pēkšņi, tīši pielietoja fizisku spēku un izdarīja sitienu ar dūri pa /Persona D/

galvu. Pielietotās vardarbības rezultātā, /Persona D/ iedeva /Persona C/ savu mobilo telefonu “Xiaomi Redmi Note

9” 168,96 euro vērtībā ar mobilā telefona vāciņu 5 euro vērtībā. Kad /Persona C/ bija ieguvis /Persona D/ piederošo

mobilo telefonu /Persona D/ lūdza, lai /Persona C/ to atdod, bet /Persona C/, nolaupītās mantas paturēšanas nolūkā,

izdarīja vienu sitienu ar dūri /Persona D/ labās acs apvidū.

Pēc tam /Persona C/ ar /Persona D/ aizgāja uz dzīvokli /Adrese C/, kur lietoja alkoholiskos dzērienu. Sarunas

laikā /Persona D/ pieprasīja /Persona C/, lai viņš atgriež nolaupīto mobilo telefonu, bet /Persona C/, nolūkā paturēt

prettiesiski iegūto mobilo telefonu, izdarīja sitienu ar dūri /Persona D/ labās acs apvidū kā rezultātā /Persona D/

nokrita uz zemes. /Persona C/ turpināja izdarīt sitienus ar rokām un kājām pa /Persona D/ ķermeņa daļām, līdz

/Persona D/ radās iespēja aizbēgt no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

/Persona C/ noziedzīgo darbību rezultātā /Persona D/ tika konstatēti miesas bojājumi: galvas sasitumi ar

zemādas asinsizplūdumiem kreisās un labās acs plakstiņos, labās un kreisās auss apvidū, virs kreisajiem deniņiem,

ādas nobrāzumiem virs kreisajiem deniņiem. Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi

maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Ar savām darbībām /Persona C/, pielietojot vardarbību, nolaupīja /Persona D/ piederošās kustamās mantas

173,96 euro vērtībā.

Tādejādi /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona C/ sākotnēji sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, atzina daļēji, proti, ka ar cietušo ir

kāvies, bet ne nolaupījis mobilo telefonu (lietas 1.sējuma 87.,88.lapa), bet cietušā pieteikto kaitējuma

kompensāciju 1089, 47 EUR apmērā atzina pilnā apmērā. Lietas iztiesāšanas laikā /Persona C/ savu attieksmi pret

viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu mainīja un norādīja, ka savu vainu viņam inkriminētā Krimināllikuma

176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnā apmērā (lietas 2.sējuma 27.lapa).

No liecību sniegšanas tiesas sēdē atteicās.

[3] Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /Persona C/ sākotnēji neatzina savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, bet vēlāk savu attieksmi pret sev izvirzīto apsūdzību mainīja un atzina savu vainu pilnā

apmērā, tiesa secina, ka apsūdzētā /Persona C/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 176. panta pirmajā daļā un izdarīts /2022. gada 13. martā/ ap plkst. 17.00, pilnībā

pierādīta un šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja tīši ar tiešu nodomu. Ievērojot minēto, pastāv

Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri

pārbaudīti tiesas sēdē, pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams

pārbaudīt, rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai,

ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību

izmantošanai un personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām

ziņām.

[4] Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā kopumā

pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā

versiju savai aizstāvībai, un konkrēti:

[4.1] No cietušā /Persona D/ liecinātā izriet, ka /2022. gada 13. martā/ ap plkst. 17.00 kopā ar /Persona C/

kopīgi lietoja alkoholiskos dzērienus. Pēc precīzi nenoskaidrota laika viņi devās uz cietušā draudzenes mājām

/Adrese D/, kad pretī mājai /Adrese E/, pirms gājēju pārejas apsūdzētais pieprasīja viņam, lai iedod viņam

piederošo mobilo telefonu Redmi, jo apsūdzētais gribot kādam piezvanīt. Viņš telefonu iedeva, apsūdzētais

piezvanīja, bet telefonu viņam atpakaļ neatdeva. Pēc minētā starp cietušo un apsūdzēto izcēlās asāka vārdu

apmaiņa un apsūdzētais ar dūri iesita viņam pa seju, trāpot labajā pusē zem acs. Viņš lūdza apsūdzēto, lai viņš

nomierinās un atdod viņam atpakaļ telefonu, uz ko saņēma atbildi, ka vēlāk atdos. Pēc tam viņi ieradās /Adrese F/,

kur parasti dzīvo apsūdzētais. Tur turpinājuši lietot alkoholiskos dzērienus, bet telefons joprojām atradās pie

apsūdzētā. Viņš atkārtoti palūdza apsūdzēto, lai viņš atdod telefonu, kā rezultātā atkārtoti izcēlās konflikts. Strīda

laikā uz dzīvokli atnāca cietušā paziņa vārdā /Persona E/, kurš arī tur dzīvo. Strīda uzplūdā apsūdzētais atkārtoti

iesita viņam ar dūri pa seju un trāpīja pa kreiso aci, viņš nokrita uz zemes, bet apsūdzētais turpināja viņam sist ar

kājām pa seju un pa ķermeni. Kad dzīvoklī ienācis /Persona E/, viņš to visu redzēja un teicis apsūdzētajam: “Ko Tu

dari?” Pēc kā apsūdzētais vienu reizi iesitis arī /Persona E/. /Persona E/ palīdzējis cietušajam piecelties un iziet uz

ielas, bet apsūdzētais ar telefonu palika dzīvoklī. Pēc notikušā pagāja divas dienas un /2022. gada 15. martā/

/Persona E/, kurš dzīvo kopā ar /Persona C/ atgrieza, viņam viņa telefonu Xiaomi Redmi note 9 bez aizsargmaciņa.

Cietušais pats nelūdza /Persona E/, lai viņš viņam atgriež nolaupīto telefonu.

Nopratināts papildus cietušais liecināja, ka konflikta laikā istabā atradās divas sievietes, no kurām vienu sauc

/Persona F/. Sievietes redzēja, ka apsūdzētais sita viņam. Savukārt, precizējot pirmā sitiena saņemšanu uz ielas,

cietušais liecināja, ka pirmo sitienu viņš no apsūdzētā saņēmis galvas rajonā laikā, kad abi gāja pāri gājēju pārejai

/Adrese Z/, bet sitiena iemesls bijis tas, ka sākotnēji viņš atteicies iedot apsūdzētajam savu mobilo telefonu. Laika

periodā no /2022. gada 15./ līdz /19. martam/, visticamāk /19. martā/ no 14.00-15.00 cietušais saņēma zvanu no

mobilā telefona /Tālrunis A/, kur runāja apsūdzētais. Apsūdzētais atvainojies un teicis, ka neko neatceras, jo bijis

stiprā reibumā, agresijas uzplūdā. Lūdza, lai cietušais izņem savu iesniegumu no policijas. Pēc kāda laika cietušais

atkārtoti saņēmis zvanu no minētā abonenta numura un tad runājusi sieviete vārdā /Persona F/, kura esot apsūdzētā

sieva. /Persona F/ arī lūgusi, lai viņš izņem savu iesniegumu no policijas, lai apsūdzētajam nebūtu problēmu. Par

pret viņu vērsto noziedzīgo nodarījumu cietušais pieteica kaitējuma kompensāciju 1089,47 EUR apmērā, kur 89,47

EUR sastāv no materiālā kaitējuma, bet 1000 EUR no morālā kaitējuma.

Tiesas izmeklēšanā cietušais /Persona D/ liecināja, ka viņš uztur pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās

liecības. Viņš ir izlīdzis ar apsūdzēto, jo tam esot bijis pienācis zināms brīdis. Viņš ir vienojies ar apsūdzēto, ka

materiālās pretenzijas atrisinās uz savstarpējās vienošanās pamata, bet pieteikto materiālā un morālā kaitējuma

kompensāciju vairs neuztur.

[4.2] No liecinieces /Persona G/ liecinātā izriet, ka viņa strādā Valsts policijā Operatīvās grupas sastāvā un

apkalpo visus izsaukumus dežūras laikā. /2022.gada 14.martā/ saņēmusi izsaukumu uz /Adrese G/, kur ieradās un

sastapa cietušo. Cietušais paskaidrojis, ka dienu iepriekš, proti, /13.martā/ viņam nodarīti miesas bojājumi un

atņemts telefons, proti, izdarīta laupīšana. Cietušais norādījis, ka vainīgā persona dzīvo /Adrese H/. Pārbaudot

minēto adresi, tur tika sastapts /Persona H/, kurš paskaidrojis, ka /Persona C/ neatrodas mājās, bet viņa uzvārds vai

telefona numurs viņam neesot zināms. Vēl vienu dienu vēlāk, proti, /2022. gada 15. martā/ plkst.6.40 tika atkārtoti

pārbaudīta minētā adrese, bet dzīvokļa durvis neviens neatvēra.

[4.3] No liecinieces /Persona I/ liecinātā izriet, ka viņa /2022. gada 27. maijā/ telefoniski aptaujājusi cietušo

/Persona D/, kurš viņai liecinājis par kaitējuma kompensācijas apmēriem.

[4.4] No liecinieces /Persona J/ liecībām izriet, ka viņa dzīvo /Adrese C/. Dzīvoklī dzīvo arī /Persona E/.

/2022. gada martā/ precīzu datumu viņa neatceras, atradās mājās, kad dzīvoklī ieradās apsūdzētais ar kādu vīrieti.

Vēlāk no policijas darbiniekiem uzzinājusi, ka minēto vīrieti sauc /Persona D/. Vīrieši bija alkohola reibumā. Viņa

aizgāja uz virtuvi gatavot ēst, kur skaļi skanējusi mūzika, līdz ar ko slikti dzirdējusi, kas notiek istabā. Dzirdējusi,

ka /Persona D/ pasūtījis /Persona C/ “uz trīs burtiem”. Pēc tam /Persona D/ rupjā tonī teicis, ka ar viņu tā nedrīkst

runāt un palūdzis atvainoties. Vēlāk cietušais esot aizgājis prom. Nav redzējusi to kā apsūdzētais sit cietušo,

neredzēja vai cietušajam tika nodarīti kādi miesas bojājumi. Nākamajā dienā vai pēc divām dienām cietušais

ieradies kopā ar policijas darbiniekiem. Cietušais izskaidrojis, ka apsūdzētais nolaupījis viņa mobilo telefonu.

Cietušais ar policijas darbiniekiem pie viņiem telefonu neatrada un aizbrauca prom. Pēc tam /Persona E/ viņai

pastāstījis, ka viņš telefonu atradis un to atgriezis cietušajam.

[4.5] No liecinieces /Persona F/ liecībām izriet, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņai bija

romantiskas attiecības ar apsūdzēto /Persona C/. Viņa reizēm ciemojas pie /Persona E/ /Adrese I/, jo pie /Persona

E/ dzīvojot viņas draugs /Persona C/. /2022.gada marta/ sākumā viņa bijusi pie /Persona E/ un pirms ierašanās

minētajā dzīvoklī /Persona C/ viņai piezvanījis no cietušā mobilā telefona. Dzīvoklī lietojusi alkoholu. Aizgājusi

atpūsties, kad pamodusies, redzējusi, ka istabā atrodas cietušais, apsūdzētais un /Persona E/. Cietušajam bija sasista

seja – zilumi zem acīm. Kopā ar cietušo bija apsūdzētais un /Persona E/. Nav redzējusi, ka kāds sita cietušo,

neatceras, ka personas būtu strīdējušās. Nākamajā dienā cietušais ieradies dzīvoklī kopā ar policiju, bet apsūdzētais

tobrīd slēpies. Policija jautājusi, vai dzīvoklī atrodas cietušā mobilais telefons. Atbildējuši, ka nezin neko par

mobilo telefonu. Pēc tam, kad policija ar cietušo aizbraukusi, /Persona E/ vēlāk viņai pastāstījis, ka atradis telefonu

un aiznesis to /Persona D/.

[4.6] No liecinieka /Persona E/ liecībām izriet, ka /2022. gada 13. martā/ no rīta lietoja alkoholu kopā ar

cietušo pie viņa mājās Saharova ielā, vēlāk viņiem pievienojies arī apsūdzētais. Pēc kāda laika viņš (/Persona E/)

aizgājis savās darīšanās. Cietušais ar apsūdzēto arī kaut kur aizgājuši. Apmēram pēc 2 stundām viņš ir atgriezies

savās mājās /Adrese J/, kur jau bijuši apsūdzētais ar cietušo un /Persona J/ (/Persona K/). Viņš redzējis kā cietušais

ar apsūdzēto strīdas. Skaļi sarunājās. Teicis, ka troksnis nav vajadzīgs, lika viņiem izklīst. Izskatījies, ka viņi tūlīt

sāks kauties. Viņš esot izšķīris abus, pēc kā cietušais no dzīvokļa aizskrējis. Nav redzējis, ka kāds kādam sit. Pēc

tam visi aizgāja gulēt. Nākamajā dienā apsūdzētais stāstīja, ka dzīvoklī bija ieradies cietušais ar policiju un

meklējuši /Persona D/ telefonu. Pēc tā viņi sākuši meklēt telefonu un atraduši to zem ledusskapja bez vāciņa.

Apsūdzētais teicis, lai viņš aiznes telefonu cietušajam. Viņš tā arī izdarīja. Par to, ka apsūdzētais piekāvis cietušo

uzzinājis no policijas. Kad telefona aiznesis cietušajam, tad cietušais piedāvājis iedzert, bet viņš atteicies un

aizbraucis prom.

[4.7] No apsūdzētā /Persona C/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām aizturētā statusā izriet, ka viņš

noziedzīgā izdarīšanas dienā lietoja alkoholu kopā ar /Persona E/ un cietušo. Viņš uz ielas lūdzis cietušajam, lai

viņš iedod savu telefonu piezvanīt, jo viņa telefons bija izlādējis. Pēc tam esot atdevis telefonu atpakaļ cietušajam.

Dzīvoklī /Adrese J/ viņam ar /Persona D/ bija konflikts un viņš /Persona D/ iesitis pa seju. Pēc konflikta cietušais

aizskrējis no dzīvokļa. Nākamajā dienā cietušais kopā ar policijas darbiniekiem bija atnācis uz minēto dzīvokli.

Viņš pats tobrīd slēpies dzīvoklī, bet dzirdējis, ka /Persona D/ saka, kur ir /Persona C/, lai viņš atdod telefonu.

Savukārt /Persona F/ atbildējusi, ka viņš it kā esot aizgājis uz veikalu un viņi nezina ne par kādu telefonu. Pēc tam

cietušais un policija aizgājuši, bet viņš ar pārējiem meklējis dzīvoklī telefonu un viņš to atradis istabā zem krēsla

un to redzējusi /Persona F/, bet nākamajā dienā /Persona E/ cietušajam aiznesis telefonu.

No apsūdzētā /Persona C/ aizdomās turētā statusā sniegtajām liecībām izriet, ka proti, ka savu vainu viņam

inkriminētajā nodarījumā atzīst. Aizturētā statusā sniegtās liecības vēlas papildināt, proti, ka tad kad ar cietušo

atradies ārā uz ielas un cietušais viņam iedevis telefonu viņš to neatdeva atpakaļ, lai gan cietušais to lūdza. Viņš

cietušajam teicis, ka atdos to, kad aizies uz dzīvokli pie /Persona E/. Pēc tam cietušais verbāli apvainojis viņu,

tāpēc gribējis viņu pārmācīt. Dzīvoklī vairākas reizes cietušais esot prasījis telefonu, bet viņš to kaut kur nolicis,

kur tieši nolicis neatceras. Viņš negrasījās atdot cietušajam telefonu. Dzīvoklī esot divas reizes iesitis cietušajam pa

seju ar dūri. Notikumus atceras neskaidri, jo bijis alkohola reibumā. Kur palicis cietušā mobilā telefona vāciņš,

viņš nezinot.

[4.8] No /2022. gada 14. marta/ apskates protokola izriet, kur apskatīta notikuma vieta /Adrese K/, kur

cietušajam paņemts telefons (lietas 1.sējuma 4.,5.lapa);

[4.9] No /2022. gada 16. marta/ protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām un tā pielikuma izriet,

ka cietušais atpazīst /Persona C/ kā personu, kas viņam nolaupīja mobilo telefonu /2022. gada 13. martā/ (lietas

1.sējuma 14., 15.lapa);

[4.10] No /2022. gada 29. marta/ protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām un tā pielikuma

izriet, ka liecinieks /Persona E/ atpazina /Persona C/ kā personu, kura dzīvo kopā ar viņu un par kuru viņš sniedza

liecības (lietas 1.sējuma 32., 33.lap);

[4.11] No /2022. gada 14. aprīļa/ Dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes eksperta atzinuma Nr. 1779-

2022 izriet, ka cietušajam /Persona D/ ir nodarīti šādi miesas bojājumi: galvas sasitumi ar zemādas

asinsizplūdumiem kreisās un labās acs plakstiņos, labās un kreisās auss apvidū, virs kreisajiem deniņiem, ādas

nobrāzumiem virs kreisajiem deniņiem, kas pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Miesas bojājumi

varēja rasties /2022. gada 13. martā/ cietu - trulu priekšmetu iedarbības rezultātā pie lēmumā un apsekojumā

norādītajiem apstākļiem. Minētie miesas bojājumi cietušajam nevarēja rasties viena kritiena rezultātā krītot no sava

augstuma (lietas 1.sējuma 18.lapa);

[4.12] No /2022. gada 29. marta/ apskates protokola izriet, ka apskatīts nolaupītais priekšmets – mobilais

telefons Xiaomi Redmi Note 9 (lietas 1.sējuma 19.-21.lapa);

[4.13] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

vecākā inspektora /Persona L/ /2022.gada 4.aprīļa/ dienesta ziņojumā fiksētajām liecībām apstiprinās, ka viņš

veicis mobilā telefona sakaru komersanta sniegto atbilžu analīzi, par ko sastādīts minētais ziņojums. Ziņojuma

saturs apstiprina faktu, ka nolaupītais mobilais telefons atradās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas apkaimē

(lietas 1.sējuma 48.lapa);

[4.14] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

vecākā inspektora /Persona L/ /2022.gada 17.maija/ dienesta ziņojumā fiksētajām liecībām apstiprinās, ka viņš

veicis mobilā telefona sakaru komersanta sniegto atbilžu analīzi, par ko sastādīts minētais ziņojums. Ziņojuma

saturs apstiprina faktu, ka pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, proti, /2022.gada 18.martā/ apsūdzētais zvanīja

cietušajam, kā agrāk liecināja cietušais, proti, par to ka viņa ar apsūdzēto telefona sarunas saturs bijis par

iesnieguma izņemšanu no policijas (lietas 1.sējuma 49.lapa).

[5] Ievērojot minēto, lietā esošie pierādījumi to kopumā un savstarpējā sakarībā apstiprina to, ka noziedzīgo

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā un kas izdarīts /2022.gada 13.martā/ ap

plkst.17.00, izdarīja tieši /Persona C/. Izvērtējot visus iegūtos pierādījumus, secināms, ka tie ir savstarpēji

papildinoši, tajos nav nenoskaidrotu pretrunu – cietušā un liecinieku liecības ir ticamas un tās papildina citi lietā

esošie pierādījumi. Ne cietušajam, ne lieciniekiem nav nekāda pamata sniegt nepatiesas liecības, aprunājot

apsūdzēto. Turklāt pirms liecību sniegšanas, ka viņi tika brīdināti par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Bez tam,

laupīšanas faktu, proti, ka viņš ir izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, viņam izvirzītajā apsūdzībā norādītajos apstākļos nolaupot cietušajam

mobilo telefonu Xiaomi Redmi Note 9, tiesas izmeklēšanā atzina arī pats apsūdzētais /Persona C/. Līdz ar to ir

izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, un ka šo noziegumu izdarīja tieši /Persona C/.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga

nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie

apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmajā daļā noteikto, kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par

faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā

kārtībā. Praksē un juridiskajā literatūrā ar pierādījumu pieļaujamību saprot pierādījumu procesuālo kvalitāti. Tieši

pierādījumu pieļaujamības pazīme ir tā, kas var izraisīt loģiski attiecināmu ziņu izmantošanas neiespējamību

pierādīšanā. Ja ziņu par faktiem iegūšanā pārkāptas likuma prasības, to izmantošanas iespēja pierādīšanā atkarīga

no pieļautā pārkāpuma ietekmes uz iegūto ziņu ticamību.

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo

dokumentu sastādīšanā un iegūto ziņu fiksēšanā nekonstatē, līdz ar to, tiesas ieskatā, minētie pierādījumi atzīstami

par pieļaujamiem un līdz ar to ticamiem un attiecināmiem uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām

pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. /U.Krastiņš/.

Noziedzīgs nodarījums – Rīga: /Tiesu namu aģentūra/, /2000/, 26.lpp., 27.lpp.). Tikai tajā gadījumā, ja noziedzīgā

nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzēti

Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, un to pareizi kvalificēt. Tādējādi, lai pareizi

kvalificētu konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, jo

īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā

nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo

pusi (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta /2013.gada 14.maija/ lēmums lietā Nr. SKK-

39/2013).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturto daļu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar

nodarījuma izmeklēšanu, ir pienākums norādīt uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi, ja vien

šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta trešajai daļai, ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija

tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība

vērtējama kā pierādījums.

Apsūdzētais, tiesas izmeklēšanā, paužot attieksmi pret viņam celto apsūdzību, ir atzinis savu vainu viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā. Bez /Persona

C/ savas vainas atzīšanas, apsūdzētā vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ka paredzēts Krimināllikuma

176.panta pirmajā daļā, pierāda iepriekš minēto liecinieku un cietušā liecības, kā arī pārējie lietā esošie rakstveida

pierādījumi to kopumā un savstarpējā saistībā.

[9.1] Noziedzīgā nodarījuma objekts gan ir cietušā aizskartās mantiskās intereses, jo apsūdzētais nolaupīja

cietušajam mobilo telefonu “Xiaomi Redmi Note 9” 168,96 EUR vērtībā ar mobilā telefona vāciņu 5 EUR vērtībā,

gan arī cietušā aizskartās veselības intereses, jo noziedzīgā nodarījuma rezultātā apsūdzētā pielietotās vardarbības

rezultātā cietušajam tika veikti miesas bojājumi: galvas sasitumi ar zemādas asinsizplūdumiem kreisās un labās acs

plakstiņos, labās un kreisās auss apvidū, virs kreisajiem deniņiem, ādas nobrāzumiem virs kreisajiem deniņiem.

Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

[9.2] Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā

svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (laupīšana).

Laupīšanā uzbrukums cietušajam – vardarbība vai tās piedraudējums – ir mantas prettiesiskas iegūšanas

līdzeklis.

Laupīšana ir materiāla sastāva noziegums un laupīšana ir pabeigta ar brīdi, kad vainīgais pret cietušo

pielietotās vardarbības vai vardarbības piedraudējuma rezultātā prettiesiski ieguvis svešu mantu [..] (sk.

/U.Krastiņš/, /V.Liholaja/, /D.Hamkova/. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIIXXV nodaļa). Trešais

papildinātais izdevums,- Rīga : /Tiesu namu aģentūra/, /2023/, (46. lpp.).

No cietušā liecinātā, izriet, ka pēc tam, kad viņš apsūdzētajam bija atteicis iedot savu telefonu, apsūdzētais

pēkšņi, tīši pielietoja fizisku spēku, izdarot sitienu ar dūri pa cietušā galvu. Pielietotās vardarbības rezultātā

cietušais /Persona D/ iedeva /Persona C/ savu mobilo telefonu, kuru apsūdzētais viņam neatgrieza, neskatoties uz

vairākkārtējiem cietušā lūgumiem. Atbilstoši apsūdzētā liecinātajam, viņš cietušajam telefonu negrasījās atdot, jo

gribējis cietušo pārmācīt.

[9.3] No subjektīvās puses Krimināllikuma 176.pantā pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs

nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savas rīcības kaitīgumu, paredz, ka ar laupīšanu

cietušajam nodarīs zaudējumus.

[9.4] Lietā nav strīda par to, ka apsūdzētais /Persona C/ atbilst Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā

noteiktajam subjektam, jo ir konstatēts, ka apsūdzētais ir fiziska un pieskaitāma persona, kura uz noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas dienu sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

[9.5] Ievērojot minēto, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes,

lai apsūdzētā darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas, proti, ka apsūdzētais), /2022.gada

13.martā/ ap plkst.17.00 izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību, (laupīšanu). Līdz

ar to tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 176.panta

pirmās daļas.

[10] Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā

mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, tiesa ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt

sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt

sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar

sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

[10.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu noziedzīgai nodarījums, kas paredzēti

Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā – klasificējams kā smags noziegums. Atbilstoši Krimināllikuma 9.pantam

atzīstams, kas noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu.

Novērtējot apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgā nodarījuma

rezultātā tika aizskartas /Persona D/ veselība, ar ko saprot organisma dabisko stāvokli, ķermeņa orgāni un audu

normālu funkcionēšanu, intereses, kā arī /Persona D/ īpašuma intereses.

[10.2] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums W/, ir deklarētā dzīves vieta, neprecējies,

dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, apgādībā nepilngadīgu bērnu nav, pēc paša vārdiem civilsieva ir grūtniecības stāvoklī

un viņu kopīgais bērns dzimšot pēc trīs mēnešiem, ieguvis 8 klašu izglītību, oficiālu darbu nestrādā, pēc paša

vārdiem pirms apcietinājuma neoficiāli ir strādājis celtniecībā ar vidējo izpeļņu ap 1800 – 2000 EUR mēnesī.

Veselība esot laba. Atkarību neesot. Iepriekš 11 reizes sodīts, tai skaitā vienu reizi arī par Krimināllikuma 176.panta

ceturtajā daļā paredzēto noziegumu, pēdējās reizes sodīts:

- ar Rīgas Austrumu prokuratūras prokurora /2023.gada 11.aprīļa/ priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 120 stundām.

Priekšraksts par sodu stājies spēkā /2023.gada 24.aprīlī/. Ar Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada 13.decembra/ lēmumu

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurora /2023.gada 11.aprīļa/ priekšrakstā par sodu noteiktais neizciestais

sabiedriskais darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām. Lēmums stājies spēkā /2023.gada

29.decembrī/;

- ar Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.oktobra/ spriedumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti

Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, sodam daļēji

pieskaitot neizciesto sodu pēc Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.janvāra/ sprieduma, galīgais sods noteikts brīvības

atņemšana uz 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 gadiem. Spriedums stājies spēkā

/2021.gada 26.oktobrī/. Aizturēts brīvības atņemšanas soda izciešanai /2022.gada 30.martā/, bet atbrīvots pēc

brīvības atņemšanas soda izciešanas /2022.gada 29.augustā/;

- ar Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.janvāra/ spriedumu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji pieskaitot

sodus, kas noteikti ar Rīgas rajona tiesas /2020.gada 9.janvāra/ spriedumu, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas

/19.maija/ spriedumu, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /2020.gada 4.februāra/ spriedumu, galīgais

sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 1 mēnesi, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 6

mēnešiem 16 dienām. Spriedums stājies spēkā /2021.gada 26.janvārī/. Atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas /2021.gada 13.maijā/.

Secināms, ka apsūdzēto no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas nav spējuši atturēt iepriekš piespriestie sodi,

tostarp gan sabiedriskā darba soda veidā, gan brīvības atņemšanas. /Persona C/ piekopj dzīvesveidu, kas ir pretējs

normālam sabiedrības dzīvesveidam, proti, ignorē vispārpieņemtus likumus, morāles normas. Vēršoties pret citas

personas mantiskām un veselības interesēm, klaji ignorē sabiedrības un citu personu intereses. Iepriekš noteiktie

sodi nav sasnieguši Krimināllikuma 35. pantā definētos ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus, jo

apsūdzētais izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu nedzēstas sodāmības un neizciesta soda laikā. Minētais liecina

par apsūdzētā nespēju ievērot likumus, par apsūdzētā noziedzīgo tieksmju stabilitāti, kas savukārt norāda uz viņa

paaugstinātu sabiedrisko bīstamību.

[10.3] Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu uzskata

par iespējamu atzīt vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, kā arī to, ka apsūdzētais ir noslēdzis ar cietušo izlīgumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmā daļas 1.punktu par apsūdzētā /Persona C/ atbildību pastiprinošu

apstākli noziedzīgajam nodarījumam atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu

recidīvu, jo apsūdzētais pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bija sodīts ar Rīgas rajona tiesas /2021.gada

6.janvāra/ spriedumu, kas bija stājies spēkā. Turklāt noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja neizciesta soda

laikā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas,

ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē. To, ka /Persona C/ noziedzīgā nodarījuma laikā bija alkohola

ietekmē pierāda, gan cietušā, gan liecinieka /Persona E/ liecības, gan arī paša apsūdzētā liecinātais, ka noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas dienā, tai skaitā, pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, viņš lietoja alkoholu kopā ar

/Persona E/ un cietušo.

[10.4] Novērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, apsūdzētā personību,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, pausto attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst, ka apsūdzētais /Persona

C/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, ir sodāms ar

brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā netika iegūtas ziņas par faktiem, kas liecinātu par

/Persona C/ piederošu mantu, kura būtu konfiscējama, papildsods – mantas konfiskācija par noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, nav piemērojams.

Tiesas ieskatā noteiktais sods uzskatāms par individualizētu un humānu, kā arī tieši šāds sods veicinās arī

soda prevencijas uzdevuma izpildi. Tiesa cer, ka izciešot ar šo spriedumu piespriesto sodu, apsūdzētais vairs

neizdarīs likumpārkāpumus. Tiesas ieskatā apsūdzētajam, izciešot brīvības atņemšanas sodu, nepieciešams

pārdomāt savas darbības un nostiprināt savā apziņā pārliecību, ka savas vēlmes nedrīkst tikt realizētas, izdarot

noziedzīgus nodarījumus.

[10.5] Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai daļai, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus

noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu

atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šī panta trešā daļa

noteic, ka, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi

smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Savukārt Krimināllikuma 50.panta piektā daļa paredz, ka tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc

sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā

nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā

gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora

priekšraksta par sodu.

Šajā kriminālprocesā konstatēto noziedzīgo nodarījumu /Persona C/ ir izdarījis pirms bija stājies spēkā ar

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurora /2023.gada 11.aprīļa/ priekšraksts par sodu, ar kuru /Persona C/ sodīts par

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 120

stundām. Ievērojot minēto /Persona C/ sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ņemot vērā arī Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada 13.decembra/ lēmumu, ar

kuru Rīgas Austrumu prokuratūras prokurora /2023.gada 11.aprīļa/ priekšrakstā par sodu noteiktais neizciestais

sabiedriskais darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām.

Lemjot jautājumu par to, kāds soda noteikšanas princips par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem būtu

piemērojams un kādā apmērā būtu nosakāms sods par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa, ņem vērā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturu.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, lai nodrošinātu apsūdzētā sodīšanu par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu pie soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem /Persona C/ piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips, uzskatot, ka šāds sods sasniegs likumā

paredzēto soda mērķi.

Arī /2008.gada 1.jūlija/ Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas

tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” ir norādīts, ka nosakot sodu par vairākiem

noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt

galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt

piemērota īpašos gadījumos. Tiesa īpašus apstākļus nekonstatē, un uz tādiem nenorādīja arī procesa dalībnieki.

Turklāt, šajā kriminālprocesā /Persona C/ ir izdarījis smagu noziegumu, līdz ar to vieglākā soda ietveršana

smagākajā nav piemērojama atbilstoši Krimināllikuma 50.panta trešajai daļai. Ievērojot minēto, saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /Persona P/, daļēji saskaitot šajā

spriedumā noteikto sodu ar sodu, kas noteikts ar Rīgas Austrumu prokuratūras /2023.gada 11.aprīļa/ prokurora

priekšrakstu par sodu un kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu ar Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada

13.decembra/ lēmumu, un /Persona C/ sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem 15

(piecpadsmit) dienām.

[10.6] Šajā kriminālprocesā konstatēto noziedzīgo nodarījumu /Persona C/ izdarīja neizcieta soda laikā, kas

viņam bija noteikts ar Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.oktobra/ spriedumu, ar kuru viņam bija noteikts galīgais

sods – brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 gadiem. Šajā

spriedumā noteikto brīvības atņemšanas sodu apsūdzētais ir izcietis /2022.gada 29.augustā/ un ir uzsācis papildsoda

– transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 6 gadiem – izciešana. Minētā papildsoda izciešana ir

pārtraukusies /2023.gada 26.novembrī/, kad /Persona C/ ir apcietināts šajā kriminālprocesā. Ievērojot minēto, ar

Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.oktobra/ spriedumu noteiktā papildsoda izciestā daļa /Persona C/ atbilst 1 gadam,

2 mēnešiem un 29 dienām, bet papildsoda neizciestā daļa ir 4 gadi 9 mēneši un 1 diena. Līdz ar to /Persona C/ ir

nosakāms galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu pēc spriedumu kopības.

Ņemot vērā, ka /Persona C/ vairākkārtīgi ir sodīts par papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšana – par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, tiesa atzīt, ka nosakot galīgo sodu

piemērojams pilnīgas sodu saskaitīšanas princips.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu galīgais sods nosakāms pēc spriedumu

kopības, šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnībā pieskaitot papildsodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas

/2021.gada 6.oktobra/ sprieduma, un /Persona C/ galīgais sods nosakāms – brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem 15

dienām, atņemot transportlīdzekļa tiesības uz 4 gadiem 9 mēnešiem 1 dienu.

[11] Šajā kriminālprocesā /Persona C/ aizturēts /2022.gda 29.martā/ plkst.07.35, bet atbrīvots pēc

aizturēšanas /2022.gada 30.martā/ plkst.12.00 un viņam piemēroti drošības līdzekļi – dzīves vietas maiņas

paziņošana un aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai. Ar /2023.gada 31.oktobra/ Rīgas pilsētas tiesas

lēmumu viņam piemērotais drošības līdzeklis – dzīves vietas maiņas paziņošana – grozīts uz apcietinājumu un viņš

aizturēts lēmuma izpildei /2023.gada 26.novembrī/ un līdz šim brīdim atrodas Rīgas Centrālcietumā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma

dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Aizturēšanu tiesa ieskaita soda laikā, aizturēšanu līdz divdesmit

četrām stundām rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas

laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu.

Atbilstoši Sodu reģistrā esošajai informācijai Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada 13.decembra/ lēmumā

noteiktais soda termiņš - īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienas – beidzās /2024.gada 8.janvārī/.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto daļu brīvības

atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt pilnībā izciesto sodu pēc Rīgas Austrumu prokuratūras /2023.gada 11.aprīļa/

prokurora priekšraksta par sodu, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu ar Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada

13.decembra/ lēmumu, kā arī aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku šajā kriminālprocesā, proti laiku no

/2022.gada 29.marta/ plkst.07.35 līdz /2022.gada 30.martam/ plkst.12.00, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas

dienām, un no /2023.gada 26.novembra/ līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

/Persona C/ piemērotais drošības līdzekli – apcietinājums – turpināms līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim,

bet piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai – atceļams.

[12] Cietušais /Persona D/ pirmstiesas kriminālprocesā bija pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju 1000

EUR apmērā un materiālā kaitējuma kompensāciju 89,47 EUR apmērā. Nopratināts tiesas zālē cietušais liecināja,

ka viņam nav materiālu pretenziju pret /Persona C/, jo viņi ir noslēguši mutisku izlīgumu, tādējādi veicot

samierināšanās procesu un ka viņš vairs neuztur pieteikto materiālā un morālā kaitējuma kompensāciju.

[12.1] Tiesas sēdē pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā aizstāvību nodrošināja zvērināts advokāts

/J.Daukulis/, kuram no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība 266,20 EUR. Ievērojot minēto, tiesa konstatē

procesuālos, izdevumus 266,20 EUR apmērā par zvērinātu advokātu veikto darbu kriminālprocesā saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368.pantu piedzenama valsts labā no /Persona C/, procesuālo izdevumu samaksas

labprātīgai izpildei nosakot 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[12.3] Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un

374.pantu lietiskos pierādījumi – 2 CD diski, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – uzskatāmi par

dokumentiem un atstājami glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.

Apsūdzētā mantai nav uzlikts arests.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529. un 530. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona C/, personas kods /Personas kods A/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, šajā

spriedumā noteikto sodu daļēji saskaitot ar Rīgas Austrumu prokuratūras /2023.gada 11.aprīļa/ prokurora

priekšrakstā par sodu noteikto sodu, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu ar Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada

13.decembra/ lēmumu, un /Persona C/ sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem 15

(piecpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības, šajā spriedumā

noteiktajam sodam pilnībā pieskaitot papildsodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas /2021.gada 6.oktobra/

sprieduma, un /Persona C/ galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem 15 (piecpadsmit)

dienām, atņemot transportlīdzekļa tiesības uz 4 (četriem) gadiem 9 (deviņiem) mēnešiem 1 (vienu) dienu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā

ieskaitīt pilnībā izciesto sodu pēc Rīgas Austrumu prokuratūras /2023.gada 11.aprīļa/ prokurora priekšraksta par

sodu, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu ar Rīgas pilsētas tiesas /2023.gada 13.decembra/ lēmumu, kā arī

aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku šajā kriminālprocesā, proti laiku no /2022.gada 29.marta/ plkst.07.35

līdz /2022.gada 30.martam/ plkst.12.00, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, un no /2023.gada

26.novembra/ līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

/Persona C/, personas kods /Personas kods A/, piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu

līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, bet piemēroto drošības līdzekli aizliegumu tuvoties noteiktai personai un

vietai – atcelt.

Piedzīt no /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja

darbu šajā kriminālprocesā 266,20 EUR (divi simti sešdesmit seši euro un 20 centi) apmērā, nosakot 30 dienu

termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Tiesu administrācijas,

reģistrācijas Nr. 90001672316 Valsts kases kontā Nr. /IBAN A/, maksājuma mērķis: /Persona C/, personas kods

/Personas kods A/, par aizstāvja darbu kriminālprocesā Nr.11089026222/K77-0187-24/70, maksājuma veikšanas

faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu

lietiskos pierādījumus – 2 (divus) CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – uzskatīt par

dokumentiem un atstāt glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par

pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma

pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo

14 (četrpadsmit) dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā (/Lomonosova ielā

10, Rīgā/).

Pilns spriedums pieejams /2024.gada 20.februārī/.

Tiesnese V.Rūsiņa

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR

LAIKA ZĪMOGU