Court allows small claims for unpaid property management and utility fees against apartment owner.

Lietas Nr. C24178614

Lietas arhīva Nr. C-0829-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2015.gada 29.aprīlī

Ogres rajona tiesa

tiesnesis A.Naglis

ar tiesas sēdes sekretāri K.Ūdrīti-Rāznu

piedaloties tiesas tulkam R. Jerlikovai,

izskatot atklātā tiesas sēdē 2015.gada 15.aprīlī civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības „Brīvības 114” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību „EXIM LV” par naudas piedziņu,

k o ns t a t ē ja

prasītājs dzīvokļu īpašnieku biedrība „Brīvības 114” (turpmāk- prasītāja) iesniedza Ogres rajona tiesā 2014.gada 15.oktobrī prasības pieteikumu

maza apmērā prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „EXIM LV” (turpmāk- atbildētājs) par naudas piedziņu, pamatojot prasību ar Civillikuma

1071., 1779.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 3.,5., 6., 7., 10.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 7., 8., 9., 10., 13., 17.pantu.

Pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir īpašnieks dzīvoklim Nr.1 Brīvības ielā 114, Rīgā. Minēto dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko kopš

2013.gada 1.janvāra prasītājs.

Atbildētājs nav norēķinājies par apsaimniekošanu un piegādātajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada

30.septembrim 961,03 EUR apmērā, no kuriem 656,56 EUR sastāda apsaimniekošanas maksa un 304,47 EUR – maksa par saņemtajiem

pakalpojumiem. Parādu prasītājs kopā ar tiesas izdevumiem lūdz piedzīt no atbildētāja.

Prasītājs pieteikumā ir norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus, kuros prasību neatzīst un norāda, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšanas tiesas sēdē (lietas 69.,70.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību precizēja, norādot, ka no prasības iesniegšanas brīža tiesā līdz 2014.gada 31.decembrim parāds ir

palielinājies līdz 1226,90 EUR, ko lūdz piedzīt prasītāja labā kopā ar nomaksātajiem tiesas izdevumiem.

Atbildētājs no 2014.gada vidus vispār nepamaksāja piestādītos rēķinus. Atbildētājs iebilda pret siltuma padevi dzīvoklī, bet pārbaudēs tika

konstatēta normāla gaisa temperatūra.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka kopš 2013.gada māju, kurā pieder dzīvoklis atbildētājam. sāka apsaimniekot

prasītājs. prasītājs sūtīja rēķinus, bet atbildētāja pārstāvis ir lūdzis pārrēķināt rēķinus par siltumu. Prasītājs arī nav sniedzis atbildes par iekasētās naudas

izlietojumu. Atbildētāja pārstāvja ieskatā nauda netiek izmantota nama apsaimniekošanai. Dzīvoklis ir pārdots citai personai, bet par parādu atbildētājs

esot atbildīgs.

Noklausoties prasītāja un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Tiesa konstatēja, ka pušu starpā nav strīda par to, ka atbildētājam piederēja īpašumā dzīvoklis Nr.1 ēkā liters Nr.1 Brīvības ielā 114, Rīgā.

Minēto faktu apstiprina arī lietas materiālos esošais zemesgrāmatu nodalījuma noraksts (lietas 23.lapa).

Latvijas Republikas likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta 3.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.pants nosaka to, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.

Ar lietai pievienoto 2012.gada 28.novembra mājas Brīvības ielā 114, Rīgā kopīpašnieku kopsapulces protokola kopiju (lietas 42.-46.lapa) ir

konstatēts fakts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana nodota jaundibināmai biedrībai „Brīvības 114” .

2013.gada 4.martā starp prasītāju un dzīvojamās mājas domājamo daļu īpašniekiem tika noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (lietas

49.-53.lapa), kurā tika noteikti biedrības un dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka lēmumi, kas attiecas uz dzīvojamās mājas obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, ir saistoši

visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja „par” balsojuši vairāk kā 51%. No lietas materiāliem secināms, ka par Līguma slēgšanu ar komunālo pakalpojumu

sniedzējiem „par” ir nobalsojuši vairāk kā 51% mājas dzīvokļu īpašnieku. Tādejādi prasītājs ir pierādījis, ka visi lēmumi ir pieņemti likumīgi un tie ir

saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā arī atbildētājam.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Bez tam, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka faktu, ka samaksa izdarīta,

jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs pilnībā ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot maksājumus

saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem.

Ar tiesas sēdē iesniegto rēķinu (lietas 113.lapa) prasītājs ir pierādījis, ka parāds uz 2015.gada 1.februāri sastāda 1226,90 EUR.

Ar lietā iesniegtajām pretenziju kopijām (lietas 37., 39., 41.lapa) prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs nav nokārtojis savas saistības par

apsaimniekošanas izdevumu un komunālo maksājumu samaksu, tāpēc ir uzkrājies parāds.

Atbildētāja pārstāvja apgalvojumi par to, ka sniegtie pakalpojumi par siltuma piegādi nav bijuši kvalitatīvi un tāpēc nav veikta samaksa pēc

piestādītajiem rēķiniem, nav pierādīti ar līdzekļiem, kādus ir paredzējis Civilprocesa likums, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu

atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pamatotus un fiksētus pierādījumus par apgalvojumu, ka saņemtais

siltums dzīvoklī neatbilst normām, tāpēc tiesa šos apgalvojumus atzīst par nepamatotiem un neatbilstošiem lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.

Tiesa aprēķināto parādu 1226,90 EUR kā nesamaksātu piedzen no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 176,38 EUR (lietas

9.lapa).

Tāpat no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR (lietas 10. lapa ).

Tādējādi kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi 181,08 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 97., 193., 195., 204.1 un 250.26 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA „ EXIM LV ”, reģistrācijas numurs 40103493981, par labu biedrībai „ Brīvības 114 ”, reģistrācijas numurs 40008202868,

apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 1226,90 EUR un tiesāšanās izdevumus 181,08 EUR, kopā piedzenot 1407,98

EUR ( viens tūkstotis četri simti septiņi eiro 98 centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Ogres rajona tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A. Naglis