Court dismissed management company's claim for documents due to lack of specific legal basis in management contract.

ECLI:LV:RPT:2024:1024.C68509521.8.S

Lieta Nr. C68509521

Lietas arhīva Nr. C-01119-24/104

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 24. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs

ar tiesas sēžu sekretāri Agniju Bamberi,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Artim Vidžupam un pilnvarotajam

pārstāvim /Persona C/, un atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Ievai Keterliņai,

atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja civillietu biedrības „VALDEMĀRA 9” prasībā pret SIA

„Lāču nami” par pienākuma uzlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 3. novembrī biedrība „VALDEMĀRA 9”cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (pēc

reorganizācijas ar 2022. gada 1. augustu – Rīgas pilsētas tiesa) prasību pret SIA „Lāču nami” par pienākuma

uzlikšanu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un

aktualizēšanas noteikumi” III. sadaļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta otro daļu, 12. panta trešās

daļas 1. un 2. punktu, lūgts uzlikt atbildētājai par pienākumu prasītājai nodot pārvaldīšanas uzdevuma izpildei

nepieciešamo lietvedību.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir dzīvojamās mājas, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā

9, dzīvokļu īpašnieku kopība.

Ar 2016. gada 27. jūnija nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola Nr. 1 lēmumu mājas

dzīvokļu īpašnieku kopība atsauca savu pilnvarojumu biedrībai veikt mājas pārvaldīšanu un uzdeva mājas

pārvaldīšanu atbildētājai, kura, uz šī lēmuma pamata, pārvaldīja māju no 2016. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 1.

jūnijam.

2020. gada 16. maijā tika noslēgts pārvaldīšanas līgums.

Ar 2020. gada 15. maija lēmumu Nr. 15052020-1 dzīvokļu īpašnieku kopība atsauca savu pilnvarojumu

atbildētājai veikt mājas pārvaldīšanu un uzdeva to prasītājai, kura, uz šī lēmuma pamata, pārvalda māju no

2020. gada 1. jūnija.

[1.2] 2020. gada 1. jūnijā prasītājas pilnvarotā persona, kura rīkojās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā,

parakstīja pieņemšanas-nodošanas, ar kuru prasītāja nodeva īpašnieku kopības pārstāvei pārvaldīšanas laikā par

dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu.

Taču 2020. gada 1. jūnijā atbildētāja nodeva pārstāvei mājas lietas dokumentus, dzīvojamās mājas īpašnieka

lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

[1.3] Laikā no 2020. gada augusta līdz 2020. novembrim starp pusēm izcēlās strīds par pārvaldīšanas saistību un

lietu nodošanu un pieņemšanu, puses nevienojās par to kādas saistības un kādā veidā prasītājai būtu jāpieņem no

atbildētājas. Tā rezultātā atbildētāja 2020. gada 11. novembrī iesniedza tiesā prasības pieteikumu, ar kuru, citā

starpā, lūdza tiesu uzlikt pienākumu prasītājai pieņemt no atbildējās pārvaldīšanas saistības un lietas. Uz

prasības pieteikuma pamata ir ierosināta civillieta Nr. C30754420. Prasītāja prasību neatzīst un uzskata to par

nepamatotu.

[1.4] 2021. gada 24. septembrī prasītāja vērsās pie atbildētājas ar lūgumu nodot mājas lietas dokumentus,

dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu, citas lietas saskaņā

ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

2021. gada 28. septembrī saņemta atbildes vēstule, ar kuru atbildētāja atteicās nodod minēto. No šīs vēstules ir

saprotams, ka tā uztur pozīciju, ka ir atbrīvota no likumiskā pienākuma izpildīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 12. panta trešās daļas 1. un 2. punktu tikai tāpēc, ka cēla prasību tiesā.

Mājas lietas dokumenti ir nepieciešami, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību

saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktu. Atsakoties nodot mājas lietas

dokumentus, atbildētāja aizskāra prasītājas ar garantēto tiesību saņemt no iepriekšēja pārvaldnieka mājas lietas

dokumentus.

[1.5] Judikatūrā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīta pat tiesību subjektu, kura spēj uzņemties saistības pret

trešajām personām un būt par prasītāju civillietā.

2021. gada 31. oktobrī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma vērsties

tiesā pret atbildētāju par pienākuma uzlikšanu atbildētājai nodod mājas lietas dokumentus un pilnvaroja biedrību

„VALDEMĀRA 9” iesniegt prasības pieteikumu un pārstāvēt prasītāju tiesā.

[1.6] Prasība ir celta par mājas lietas nodošanu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu

Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” III. sadaļai „Mājas lietas sadaļu un informācijas

aktualizācijas nosacījumi” un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta otrajā daļā norādītajā apjomā.

[2] Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst, lūdz tiesu izbeigt tiesvedību.

[2.1] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir apsaimniekojusi nekustamo īpašumu laika periodā no 2016. gada 1.

jūlija līdz 2020. gada 1. jūnijam.

Atbildētāja 2020. gada 1. jūnijā ir izpildījusi pret kopību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešās

daļas 4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī 2020. gada 3. augustā 12. panta trešās daļas 2. punktā noteikto.

2020. gada 12. novembrī atbildētāja tiesā iesniedza prasības pieteikumu pret prasītāju par normatīvajos tiesību

aktos noteikto pienākumu piespiedu izpildi, lūdzot uzlikt par pienākumu izpildīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 12. panta trešajā daļā noteikto, t. sk., arī 12. panta trešās daļas 1. un 2. punktā noteikto. Tiesa ir

ierosinājusi civillietu Nr. C30754420.

[2.2] Atbildētājas ieskatā tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties Civilprocesa likuma 223. panta pirmās

daļas 2. punktu. Proti, strīds jau tiek skatīts citā lietā.

Prasības priekšmets abās lietās ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma trešās daļas apakšpunktos norādīto

pienākumu izpilde. Proti, civillietā Nr. C30754420 pienākuma uzlikšana pieņemt lietvedību, civillietā Nr.

C68509521 attiecīgi to nodot, uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības,

kā arī citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Prasītājai nebija subjektīvo tiesību šāda rakstura prasības celšanai, tādēļ tiesai vajadzēja atteikties pieņemt

prasības pieteikumu (Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 4. punkts), kas ir pamats nepareizi ierosinātās

tiesvedības izbeigšanai.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, nav ievērojusi Civillikuma 1. pantu un nav rīkojusies labā ticībā, jo attiecībā uz

prasības priekšmetu un pamatu starp pusēm jau ir ierosināta tiesvedība civillietā Nr. C30754420. Līdz ar to ar šo

prasību bez iemesla tiek radīti zaudējumi, kas saistīti ar juridisko palīdzību.

[2.3] Tā kā atbildētāja nebija paziņojumu, kam uzdot apsaimniekot māju pēc tam, kad atbildētāja paziņoja par

pārtraukšanu, atbildētāja turpināja nodrošināt mājas apsaimniekošanu. Proti, atbildētāja no 2020. gada 15. maija

līdz 2020. gada 31. maijam pārvaldīšanu veikusi kā neuzdotais lietvedis.

Tikai 2020. gada 28. maijā neoficiālā e-pastā tika nosūtīts paziņojums, bet atbildētāja lūdza precizēt informāciju

par pārvaldīšanas tiesību nodošanu. Atbildētāja faktiski pārtraukusi pārvaldīšanu ar 2020. gada 1. jūniju,

parakstot ar pieņemšanas-nodošanas aktu.

Prasītāja neievēroja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1 panta trešajā daļā noteikto viena mēneša

termiņu. Ne velti tāds dots. Atbildētāja saņēma pēdējos rēķinus no pakalpojumu sniedzējiem līdz 2020. gada 18.

jūnijam un tādējādi 2020. gada 30. jūnijā izrakstīja dzīvokļu īpašniekiem pēdējo rēķinu par sniegtajiem

pakalpojumiem līdz 2020. gada 31. maijam. Gadījumā, ja pārvaldīšanas uzdevuma uzteikums būtu no prasītājas

puses, tad tas būtu iespējams tikai 2020. gada jūlijā. Tā kā pēdējā izrakstītā rēķina apmaksas datums bija 2020.

gada 10. jūlijs, tad tikai pēc šī termiņa iestāšanās ir iespējams apkopot precīzus datus par norēķiniem un

sagatavot un nodot ar pārvaldīšanas uzdevuma pārņemšanu saistītos dokumentus.

2020. gada 3. augustā no atbildētājas puses tika izpildīts noteiktais, kā arī prasītāja tika aicināta pārņemt mājas

lietvedību un tiesības un saistības.

2020. gada 9. oktobrī atbildētāja nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu par pienākumu izpildi.

Līdz pat šim brīdim prasītāja nav iesniegusi domstarpību protokola projektu, kurā būtu norādīts viedoklis un

pamatojums attiecībā uz saistību un lietu pārņemšanu.

Atbildētāja ir vērsusi prasītājas uzmanību uz apstākli, ka pienākumu ir gatava izpildīt, attiecīgi slēdzot šajā daļā

izlīgumu jau ierosinātajā civillietā Nr. C30754420.

Prasības pieteikuma saturs ir pretrunā ar jaunākajiem paskaidrojumiem, kas iesniegti civillietā Nr. C30754420,

neatzīstot prasību.

Prasības pieteikumā norādītais ir pretrunā ar loģikas likumiem, jo tieši atbildētāja ir tā, kura jau 2020. gada 1.

jūnijā izteica gatavību nodot visu informāciju un dokumentus tiklīdz tiks izrakstīti un apmaksāti pēdējie

atbildētājas rēķini dzīvokļu īpašniekiem.

[2.4] No prasības pieteikuma lūgumu daļas secināms, ka izteiktie ir pārāk detalizēti un var būt noteiktas

problēmas šādu prasījumu izpildei. Pirmkārt, tādēļ, ka atbildētājas lietvedībā atrodas tikai un vienīgi tā

dokumentācija, ko prasītāja pati ir nodevusi 2016. gadā uzdodot pārvaldīšanas uzdevumu.

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 20. decembra lēmumu nolemts apturēt tiesvedību civillietā līdz brīdim,

kad spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C30754420.

Tiesvedība lietā atjaunota ar 2024. gada 24. septembra tiesas sēdes protokollēmumu.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Artis Vidžups prasību uzturēja. Papildus

paskaidroja, ka 2024. gada 3. februārī mainījusies biedrības juridiskā adrese. Debatēs atsaucās uz Senāta

spriedumu lietā Nr. SKC-27/2023. Mājas lieta nav saņemta.

/Persona C/ papildus paskaidroja, ka neatkarīgi, vai ir ierosināta civillieta, un kura vainas dēļ netika saņemta

mājas lieta, atbildētajai ir pienākums to nodot. Otrā lietā pretprasība netika celta, jo pamats ir cits. Mājas lietas

kārtotājam ir pienākums iesniegt dokumentus, kas apliecina īpašuma tiesības. Atbildētāja izvirzīja nosacījumu

apmaksāt naudu tai, tikai tad nodos mājas lietu, ko īpašnieki nepieņēma. Strīds ir par to, ka kopība nevēlas

maksāt naudu, par ko celta otra prasība. Strīds ir normu izvērtēšanā, vai Dzīvojamo māju likuma 12. pants

tiešām paredz šādā veidā sasaistīt mājas lietas nodošanu ar 5. panta pienākuma norēķināties par pārvaldīšanas

pakalpojumiem ar pārvaldnieku. Otrā civillietā vinnēja biedrība, domāja, ka izpildījums notiks, taču mājas lieta

nav saņemta. Otrā lietā atbildētājs nevar saņemt izpildu rakstu pret prasītāju.

Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Papildus paskaidroja, ka visi dokumenti nododami

kopumā. Atbildētāja nav teikusi, ka nevarētu sastādīt domstarpību protokolu un kādā daļā panākt vienošanos.

Likums noteic, ka kopības manta ir ne tikai uzkrājumi, bet arī saistības. 2020. gada 3. septembrī prasītāja pie

atbildētājas klātienē iepazinās ar mājas lietu un nepateica, ka ir gatava pieņemt mājas lietu. Tika nosūtīta vēstule

ar visu nepieciešamo dokumentu kopumu. Uzskata, ka tiesvedība ir izbeidzama un ir piedzenami tiesāšanās

izdevumi. Debatēs norādīja, ka tiesības nav aizskartas, jo mājas lieta ir nodota. Svarīgākais ir tas, ka ir parakstīts

pieņemšanas-nodošanas akts un dokumenti ir nosūtīti.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar

pierādījumiem lietā.

Par lietas apstākļiem

[8] 2016. gada 27. jūnijā dzīvojamās mājas Krišjāņa Valdemāra ielā 9, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce

pieņēma lēmumu ar 2016. gada 1. jūliju uzdot mājas apsaimniekošanu atbildētājai, reizē pilnvarojot dzīvokļu

īpašnieku vārdā noslēgt līgumus par nepieciešamo pakalpojumu piegādi.

2016. gada 19. septembrī starp atbildētāju un /Persona E/ noslēgts Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgums Nr.

V9-8 par apsaimniekošanu no 2016. gada 1. jūlija.

Lietā nav strīda, ka no 2016. gada 1. jūlija atbildētāja bija dzīvojamās mājas pārvaldniece.

[8.1] Lietas materiāliem pievienots atbildētājas paziņojums dzīvokļu īpašniekiem, ka pārtrauc apsaimniekošanas

līgumu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā no 2020. gada 15. maija. Paziņojums nosūtīts uz dzīvokļu īpašnieku

e-pasta adresēm.

2020. gada 15. maijā dzīvojamās mājas Krišjāņa Valdemāra ielā 9, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma

Lēmumu Nr. 15052020-1, ar kuru par apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju izvēlēta /Persona F/. Lēmumā

norādīts, ka atbildētāja informējusi par apsaimniekošanas pakalpojumu pārtraukšanu.

Lietas materiāliem pievienota 2020. gada 15. maija biedrības „VALDEMĀRA 9” pilnvara /Persona F/ pārstāvēt

biedrību un slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.

2020. gada 16. maijā biedrība „VALDEMĀRA 9” un dzīvokļu īpašnieku kopība noslēgušas Dzīvojamās mājas

Krišjāņa Valdemāra ielā 9, Rīgā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu.

2020. gada 20. maijā atbildētāja vērsusies pie kopības ar vēstuli Nr. 158/2005/2, norādot, ka, lai nodrošinātu

pārvaldīšanas nepārtrauktību, no 2020. gada 15. maija veiks tikai obligātās pārvaldīšanas darbības. Vēstule

nosūtīta uz dzīvokļu īpašnieku e-pasta adresēm.

No biedrības „VALDEMĀRA 9” 2020. gada 28. maija e-pasta /Persona G/ izriet, ka pārvaldīšana nodota

biedrībai „VALDEMĀRA 9”, lūdz nodrošināt mājas lietas nodošanu pilnvarotajai personai /Persona F/.

2020. gada 1. jūnijā atbildētāja vērsusies pie biedrības „VALDEMĀRA 9” un īpašnieku kopības ar vēstuli Nr.

187/0106/2, norādot, ka nav pievienoti pilnīgi dokumenti, no tiem nav saprotama informācija, kas ir jaunais

pārvaldnieks.

2020. gada 1. jūnijā atbildētāja un /Persona F/ parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu par atslēgu komplekta,

telpu un teritorijas uzkopšanas inventāra nodošanu un skaitītāju rādījumu fiksēšanu.

Proti, pēc atbildētājas paziņojuma dzīvokļu īpašnieku kopība nolēma dzīvojamās mājas pārvaldīšanu uzdot

biedrībai „VALDEMĀRA 9”, kura pilnvaroja /Persona F/. Atbildētājas ieskatā par to netika pienācīgā kārtā

paziņots, tāpēc atbildētāja faktiski turpināja veikt pārvaldīšanas darbības līdz 2020. gada 1. jūnijam.

[8.2] 2021. gada 24. septembrī biedrība „VALDEMĀRA 9” vērsās pie atbildētājas ar vēstuli Nr. 21/09-1 par

mājas lietas un ieņēmumu un izdevumu pārskata nodošanu.

2021. gada 27. septembrī sniegta atbilde Nr. 150/2709/2 norādot, ka visi jautājumi risināmi civillietā Nr.

C30754420.

Lietas materiāliem pievienots 2021. gada 31. oktobra dzīvokļu īpašnieku aptaujas balsošanas protokola Nr.

2021-10-01 izraksts, kurā norādīts, ka kopība uzdod biedrībai „VALDEMĀRA 9” celt prasību tiesā, pilnvarojot

to pārstāvēt prasītāju tiesā.

Ar vēstuli Nr. 269/0308/2 atbildētājas advokāte vērsusies pie biedrības „VALDEMĀRA 9”, norādot, ka

atbildētāja ir izpildījusi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešās daļas 4. punktā noteikto.

Pielikumā tiek pievienots ieņēmumu un izdevumu pārskats un debitoru saraksts. Tāpat tiek pievienots cesijas

līgums un savstarpējo prasījumu ieskaita akts. Pārstāvis tiek aicināts pēc iespējas ātrāk pieņemt mājas lietu un

saistības. Vēstule e-pastā nosūtīta 2020. gada 3. augustā. 2020. gada 10. augustā nosūtīta atbilde, ka paziņojums

saņemts un uzdoti precizējoši jautājumi.

Ar vēstuli Nr. 406/0910/2 atbildētājas advokāte vērsusies pie biedrības „VALDEMĀRA 9”, nosūtot pirmstiesas

brīdinājumu.

[8.3] Atbildētāja cēlusi prasību pret dzīvokļu īpašnieku kopību, ko pārstāv biedrība, par ko ierosināta civillieta

Nr. C30754420, lūdzot uzlikt par pienākumu pieņemt lietvedību, saistības un tiesības, piedzīt parādu. Lietas

materiāliem pievienots prasības pieteikums un izdruka no Tiesu informatīvās sistēmas.

Kā tas norādīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumā un Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 20. decembra spriedumā civillietā Nr. C30754420 (ar

Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 8. maija Rīcības sēdes lēmumu nolemts atteikt ierosināt kasācijas

tiesvedību), atbildētāja gribēja nodot mājas lietu pie nosacījuma, ka starp pusēm tiktu noslēgts cesijas līgums,

par ko tika celta prasība. Taču šī prasība abās instancēs noraidīta, nesaskatot pamatu atbildētājas norādītajam

strīda risināšanas veidam. Proti, ar spriedumu nevar panākt cesijas līguma noslēgšanu.

[8.4] 2023. gada 16. oktobrī sastādīts Domstarpību protokols, no kura izriet domstarpības par 2020. gada 3.

augustā nosūtīto pieņemšanas-nodošanas aktu Nr. 2/0308/2020, cesijas līgumu un vienošanos par ieskaitu.

2024. gada 18. jūlijā starp atbildētāju un biedrību „VALDEMĀRA 9” sastādīts Nodošanas-pieņemšanas akts Nr.

V9 par no pārvaldīšanas līguma izrietošajām saistībām un lietām. Ar aktu dzīvokļu īpašnieku kopībai nodota

mājas lieta, taču atbildētāja paturējusi prasījuma tiesības.

2024. gada 18. jūlijā atbildētāja vērsusies pie biedrības „VALDEMĀRA 9” ar vēstuli Nr. 146/1807/2, aicinot

saskaņot pieņemšanas-nodošanas aktu.

2024. gada 24. jūlijā atbildētāja nosūtījusi e-pastu biedrībai „VALDEMĀRA 9”, kurā pielikumā pievienots

pieņemšanas-nodošanas akts.

2024. gada 19. septembrī atbildētāja vērsās pie biedrības „VALDEMĀRA 9” ar vēstuli Nr. 192/1909/2,

pielikumā nosūtot mājas lietu uz 496 lapām.

[8.5] Konkrētajā civillietā prasība celta par mājas lietas nodošanu, ko kā pienākumu paredz Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma prasības, ko atbildētāja nav ievērojusi.

Atbildētāja norāda, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama un mājas lietas ir nosūtīta.

Par tiesvedības izbeigšanu

[9] Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka tiesvedība izbeidzama saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 2.

punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Tāpat civillietā Nr. C30754420 ir strīds starp tām pašām pusēm par tā paša pienākuma izpildi.

Prasītājas intereses nav aizskartas, jo mājas lieta jau ir nodota.

[9.1] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 20. decembra lēmumu nolemts apturēt tiesvedību civillietā līdz brīdim,

kad spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C30754420.

Tiesvedība lietā atjaunota ar 2024. gada 24. septembra tiesas sēdes protokollēmumu.

Prasība civillietā Nr. C30754420 noraidīta.

[9.2] Kā tas norādīts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 28. februāra lēmumā starp tām

pašām pusēm pastāv divas dažādas tiesvedības par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantā noteikto

pienākumu izpildi (tikai dažādā apjomā), proti, par no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu nodošanu

un pieņemšanu. Abās tiesvedībās atbildētāja vēlas nodot, bet dzīvokļu īpašnieku biedrība „VALDEMĀRA 9”

pieņemt no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas, taču starp pusēm pastāv strīds par pārņemšanas

nosacījumiem, kā rezultātā katra no pusēm cēlusi savu prasību. Tādējādi šīs lietas izskatīšana nav iespējama

pirms tiks pieņemts galīgais nolēmums civillietā Nr. C30754420, jo abās lietās tiek runāts par Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 12. panta regulējuma izpildi, tikai dažādā apjomā, proti prasības priekšmets un pamats

abās lietās ir tāds pats, jo puses vēlas saistību un lietu nodošanu.

Ievērojot to, ka, lai gan pušu mērķis ir viens, abās tiesvedībās ir dažādi prasības apjomi, kā dēļ nav

konstatējams, ka abas tiesvedībās ir starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.

Tāpat prasītāja pamatoti norāda, ka civillietā Nr. C30754420 tā nevar saņemt izpildu rakstu un saņemt mājas

lietu piespiedu kārtā, kā tas varētu tikt realizēts konkrētās tiesvedības kārtībā.

[9.3] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā 2021. gadā) 12. panta

trešā daļa noteic pārvaldniekam, pārvaldīšanas tiesībām izbeidzoties, nodot dzīvokļu īpašniekam nodot mājas

lietu.

Lietā nav strīda par šāda pienākuma esamību, tāpat lietā nav strīda, ka dzīvokļu īpašnieku kopība bija nodevusi

pārvaldīšanas tiesības biedrībai „VALDEMĀRA 9” un to pilnvarojusi pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību. Pati

atbildētāja civillietā Nr. C30754420 vēlējusies nodot mājas lietu tieši biedrībai.

Līdz ar to lietā nav konstatējams, ka prasītājai nebūtu prasības tiesības šajā lietā.

[9.4] Tāpat lietā nav konstatējams, ka prasība būtu labprātīgi izpildīta tiesvedības laikā, jo, lai gan atbildētāja

norāda, ka mājas lietu nosūtījusi pa pastu, prasītāja norāda, ka to nav saņēmusi.

Par pienākuma uzlikšanu

[10] Atbilstoši Civillikuma 3. panta noteikumiem katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas

bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Šajā gadījumā prasība ir celta uz nu jau spēku zaudējušu Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu

Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” pamata.

Ievērojot to, ka strīds bija saistīts ar laika periodu, kurā spēkā ir bijuši iepriekš minētie Ministru kabineta

noteikumi, ievērojot Civillikuma 3. panta noteikumus, lietas izskatīšanā ir piemērojami iepriekš minētie

Ministru kabineta noteikumi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmā un ceturtā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir

dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā — pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas

uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un

maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma

noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas

kopīpašniekam.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešā daļa noteic, ka mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas

īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.

Minētā panta otrā daļa, kāda informācija iekļaujama mājas lietā.

Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta pirmā daļa noteic, ka no pārvaldīšanas līguma

izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas—pieņemšanas aktam. Šis akts ir pārvaldīšanas

līguma neatņemama sastāvdaļa. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka izbeidzoties pārvaldīšanas

tiesiskajām attiecībām, tajā skaitā šā likuma 17.1 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, pārvaldniekam ir

pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu nodot

dzīvojamās mājas īpašniekam: 1) saskaņā ar šā panta otro daļu viņam nodoto lietvedību; 2) ieņēmumu un

izdevumu pārskatu uz nodošanas—pieņemšanas aktā norādīto dienu; 3) neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu

līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu; 4) pārvaldīšanas laikā

par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto

mantu; 5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības; 6) citas saistības un

lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta ceturtajai daļai, ja, izbeidzoties pārvaldīšanas

tiesiskajām attiecībām, ir strīds starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku par saistību un lietu

pārņemšanu, līdzēju pienākums ir sastādīt domstarpību protokolu, norādot tajā savus viedokļus un to

pamatojumu. Šādā gadījumā nodošanas—pieņemšanas aktu sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav

strīda.

[10.1] Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 908 „ Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas

noteikumi” (spēkā līdz 2022. gada 3. maijam) III. sadaļa noteica, kāda informācija iekļaujama mājas lietā.

[10.2] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-

27/2023 norādīts, ka pārvaldniekam nododamā informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt

konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru

kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu

īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai

arī par laika posmu pēc akta parakstīšanas. Mājas lietas sastāvā esošie dokumenti nav labāk identificējami nekā

atsevišķi uzskaitītas un iespēju robežās konkretizētas dokumentu kategorijas.

Tāpat spriedumā lietā Nr. SKC-27/2023 norādīts, ja pārvaldnieks uzskata, ka kāda mājas lietvedības

dokumentācija nav tikusi nodota, tam ir pienākums risināt šo jautājumu ar to personu, kura lietvedību nodevusi.

Līdz ar to nav nozīmes atbildētājas argumentam, ka tā var nodot tikai to, ko pati biedrība „VALDEMĀRA 9” tai

tika nodevusi. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas

lietas vešanu, tādējādi tajā, t. sk., ietilpst visas dokumentācijas nodrošināšana vai nu savas darbības kārtībā vai

attiecīgi pieprasot no iepriekšējā pārvaldnieka.

Turklāt tiesa vērš uzmanību uz to, ka akta parakstīšana neatbrīvo pārvaldnieku no pienākuma nodot visus

dokumentus, lietas un informāciju, kurus viņš saņēmis pārvaldīšanas uzdevuma izpildei vai saistībā ar šādu

izpildi.

[10.3] Lietas materiāliem pievienota 2024. gada 19. septembra vēstule par mājas lietas nosūtīšanu uz 496 lapām.

Tāpat pievienots pasta iestādes čeks, kurā redzams sūtījuma izsekošanas numurs /izsekošanas numurs/.

Nosūtīšanas adrese /Adrese D/.

2024. gada 24. septembrī, kad norisinājās pēdējā tiesas sēde šajā lietā, kur tika pabeigta lietas izskatīšana,

prasītāja norādīja, ka mājas lieta nav saņemta, tā nosūtīta uz veco adresi.

No informācijas Uzņēmumu reģistrā izriet, ka kopš 2022. gada 3. februāra prasītājas adrese ir Krišjāņa

Valdemāra iela 9A, Rīga.

Pārbaudot informāciju pasta komersanta mājas lapā, secināms, ka 2024. gada 24. oktobrī pēc neveiksmīga

piegādes mēģinājuma sūtījums uzsācis atpakaļpiegādes procesu.

[10.4] Tiesas uzdevums, izšķirot ikvienu strīdu, ir detalizēti izvērtēt, vai prasītāja norādītie apstākļi, kas ietilpst

pierādīšanas priekšmetā, guvuši apstiprinājumu, un kādas juridiskās sekas piemērojamās materiālo tiesību

normas sastāvs saista ar lietas iztiesāšanas gaitā noskaidrotiem faktiem (sk. Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2017. gada 24. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-211/2017 (C28461011) 8. punktu, 2018. gada

19. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-7/2018 8. punktu, 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. SKC-37/2020

8. punktu).

Lietā nav strīda, ka prasītājai ir tiesības saņemt, bet atbildētājai ir pienākums nodot mājas lietu.

Lai gan atbildētāja uzskata, ka pienākums ir izpildīts, no lietas materiāliem neizriet pierādījumi, ka mājas lieta

būtu nodota pienācīgā kārtā. Tieši pretēji, no sūtījuma izsekošanas datiem izriet, ka tā nosūtīta uz nepareizo

adresi un nav tikusi piegādāta, bet šobrīd atrodas pasta iestādē.

Turklāt, no nosūtīšanas vēstules nav izsecināms, kuri dokumenti no mājas lietas tika nosūtīti.

Ievērojot minēto, prasība apmierināma pilnā apmērā, uzliekot par pienākumu atbildētājai nodot prasītājai

Krišjāņa Valdemāra ielā 9, Rīgā mājas lietu, kas atbilst uz Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra

noteikumu Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” III. Sadaļai.

Par tiesāšanās izdevumiem

[11] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[11.1] Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 70 euro apmērā.

[11.2] 2021. gada 1. decembrī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem 40. panta pirmā daļa

izteikta šādā redakcijā: „Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas

nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu

vai pagaidu aizsardzību, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Summas, kas nepieciešamas

izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.”.

Proti, no 2021. gada 1. decembra, iesniedzot prasību tiesā, prasītājam nav jāveic ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu iemaksa par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu.

No 2022. gada 14. janvāra ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmēru noteic Ministru kabineta 2022. gada

11. janvāra noteikumi Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā veikusi ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu 5,37 euro apmērā.

Saskaņā ar izziņu par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem līdz 2022. gada 11. janvārim izdevumu apmērs

ir 2,62 euro, bet pēc 2022. gada 11. janvāra 4 euro, kopā 6,62 euro.

Ievērojot minēto no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro

apmērā, bet par labu valstij 1,25 euro apmērā (6,62-5,37).

[11.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Lietas materiāliem pievienota zvērināta advokāta Arta Vidžupa pilnvara un zvērināta advokāta orderis.

Artis Vidžups prasītājai ir izrakstījis šādus rēķinus:

- 2021. gada 2. novembra rēķins Nr. 021121 par 423,50 euro par prasības pieteikuma sagatavošanu;

- 2022. gada 6. decembra rēķins Nr. 061222 par 302,50 euro par juridiskajiem pakalpojumiem – iepazīšanos ar

lietas materiāliem, pārstāvību sēdē;

- 2024. gada 23. septembra rēķins Nr. 230924 par 302,50 euro par juridiskajiem pakalpojumiem – iepazīšanos ar

lietas materiāliem, pārstāvību sēdē.

Kopā advokāta izdevumi sastāda 1028,50 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktam prasītājas izdevumi advokāta

palīdzības apmaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk

par 2850 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā,

atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā

noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasība apmierināta pilnībā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta nosacījumiem no atbildētājas par

labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 1028,50 euro

apmērā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa

tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 92.-94., 97., 189.-193., 195., 204.1

pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Uzlikt par pienākumu SIA „Lāču nami”, reģistrācijas numurs 50103296831, izsniegt biedrībai „VALDEMĀRA

9”, reģistrācijas numurs 40003576238, dzīvojamās mājas, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 9, Rīgā,

pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību kas ietver:

1.1. mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus kas ietver:

1.1.1. dokumenta kopijas, kas apliecina īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, un dzīvojamās mājas (dzīvokļa

īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lietas kopiju, kā arī normatīvajos aktos noteiktos dzīvojamās mājas

pamatdokumentus. Dokumentus, ar kuriem izdarītas izmaiņas jau iekļautajos pamatdokumentos;

1.1.2. ziņas par dzīvojamās mājas īpašnieku un valsts dzīvojamās mājas valdītāju kas ietver:

1.1.2.1. dzīvojamās mājas īpašnieku un valdītāju sarakstu, kura atsevišķās iedaļās norāda attiecīgo domājamo

daļu un tās īpašnieku un/vai valdītāju (fiziskām personām - vārds, uzvārds, personas kods, juridiskām personām

- nosaukums un reģistrācijas numurs);

1.1.2.2. dzīvokļu īpašnieku sarakstu, kura atsevišķās iedaļās norāda attiecīgā dzīvokļa numuru un tā īpašnieku

(fiziskām personām - vārds, uzvārds, personas kods, juridiskām personām - nosaukums un reģistrācijas

numurs);

1.1.2.3. sarakstu kurā ir ietverta informācija par dzīvokļu īpašnieku izmaiņām, nosakot, ka sarakstā ir redzama

visu īpašnieku maiņa;

1.1.3. dzīvojamās mājas tehniskos dokumentus. Dokumentus, ar kuriem tiek izdarītas izmaiņas jau iekļautos

tehniskajos dokumentos. Noteikt, ka tehniskie dokumenti ietver dzīvojamās mājas tehnisko pasi (plāni, shēmas),

projektu dokumentācija, ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts un tā pielikumi, energoplāns,

mājas tehniskā apsekojuma atzinumus;

1.1.4. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas tiesiskumu apliecinošu dokumentu kopijas, citos normatīvajos

aktos noteiktos dokumentus, kā arī dokumentus obligāti veicamo darbību un citu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai un to izpildes apliecinājumam. Dokumentus, uz kuru pamata tiek

nodibinātas servitūta tiesības par labu citām personām vai citam zemesgabalam;

1.1.5. izdrukas no grāmatvedības dokumentiem, par katru mēnesi laikā periodā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2020.

gada 1. jūnijam, kas saņemtas no katra dzīvojamās mājas domājamās daļas īpašnieka vai dzīvokļa īpašnieka un

apliecina pakalpojumu sniedzējiem pārskaitītos maksājumus;

1.1.6. skaitītāju (gan mājas ievadā, gan dzīvokļos un citās telpās uzstādīto) mērījumus par katru mēnesi laikā

periodā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 1. jūnijam, ja norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem veica ar

prasītāja starpniecību;

1.1.7. dzīvojamās mājas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatu par katru ceturksni un katru gadu laikā

periodā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 1. jūnijam;

1.1.8. ar dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu saistīto darbu plānošanas dokumentus;

1.1.9. ar dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu saistīto darbu (siltumtīklu, elektroapgādes sistēmas tehniskā

apkope, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas apkope un citi darbi) izpildi apliecinošus dokumentus;

1.1.10. informāciju par uzkrāto līdzekļu apjomu;

1.1.11. citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai nozīmīgu informāciju, kas ir iekļauta mājas

lietā;

1.2. dzīvojamas mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

1.3. citas lietas saskaņā ar mājas pārvaldīšanas līguma noteikumiem;

1.4. ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums,

dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji

noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie

lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie

līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

Piedzīt no SIA „Lāču nami”, reģistrācijas numurs 50103296831 par labu biedrībai „VALDEMĀRA 9”,

reģistrācijas numurs 40003576238, tiesāšanās izdevumus 1103,87euro (viens tūkstotis viens simts trīs euro un

87 centi).

Samaksa veicama kontā Nr. LV23HABA0551024961292.

Atzīt biedrībai „VALDEMĀRA 9”, reģistrācijas numurs 40003576238, tiesības saņemt no SIA „Lāču nami”,

reģistrācijas numurs 50103296831, likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, tas

ir, 1103,87euro.

Piedzīt no SIA „Lāču nami”, reģistrācijas numurs 50103296831, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 1,25euro (viens euroun 25 centi), kas jāiemaksā Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.

LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

norādot datus personas un lietas identificēšanai.

Maksājuma apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas tiesā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnesis Viktors Makucevičs