Court orders debt collection against absent defendant based on bank debt transfer and default judgment rules.
Legislator summary
AI generatedThe court issued a default judgment in favor of Citadele Bank against an absent defendant who failed to appear or respond to the lawsuit. The plaintiff successfully proved the debt existed through a prior agreement with the original bank and the subsequent transfer of rights following the bank's transition. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, contractual penalty, legal interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 208.1 pants; Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1765., 1828., 1874., 1934., 1943. panti: A default judgment may be rendered when the defendant fails to appear or provide explanations, provided the plaintiff has substantiated the debt through written evidence and the defendant offers no counterproof.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30668813
Lietvedības Nr. C-2818-14/6
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā tiesnese I.Krigena-Jurkāne
ar sekretāri O.Puriņu
2014.gada 25.martā
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un
konstatēja
2013.gada 11.novembrī tiesā saņemta AS /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk
tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 15.decembrī starp AS /Nosaukums B/, un atbildētāju tika noslēgts Līgums par parāda
samaksu Nr.LPS-4.-09/671 (turpmāk - Līgums), saskaņā ar ko atbildētājs apliecināja savu parāda saistību pret AS “Parex banka”
LVL 1574,33 (turpmāk - Parāds) apmērā, kurš izveidojies no Līguma 1.1.punktā norādītajām saistībām. Atbildētājs apņēmās veikt
Parāda samaksu Līgumam pievienotajā maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.
AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, ir nodevusi AS “Citadele banka” (turpmāk -
Prasītājs) savas tiesības un saistības, kas izriet no Līguma.
Prasītājs konstatē, ka Atbildētājs savas parāda saistības uz šī prasības pieteikuma sastādīšanas dienu nav izpildījis.
Pamatojoties uz minēto, kā arī saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, 1652.pantu, 1716., 1717., 1765., 1828., 1874., 1934., 1943.pantu
prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu AS “Citadele banka”, parādu, kas sastāv no galvenā parāda LVL 1517,05 un
līgumsoda LVL 180,723; noteikt AS /Nosaukums A/ tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus - 6% no simta
gadā no galvenā parāda LVL 919,69 līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai); piedzīt no /pers. B/ par labu AS “Citadele banka” visus
ar tiesāšanos saistītos tiesas izdevumus.
AS /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2014.gada 24.martā tiesā saņemts prasītāja pārstāvja lūgums izskatīt lietu bez
tā klātbūtnes, norādot, ka prasību pilnā apmērā uztur.
Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza atlikt tiesas sēdi. Par tiesas
sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto un to, ka tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa
nolēma izskatīt lietu bez lietas dalībnieku piedalīšanās tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un paskaidrojumus nav sniegusi.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav
saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī u n Euro
ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar to prasītāja norādītā piedzenamā summa ir
konvertējama uz euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
2009.gada 15.decembrī AS /Nosaukums B/ un atbildētājs parakstīja Līgumu par parāda samaksu Nr.LPS-4.-09/671, saskaņā ar kuru
līdzēji konstatē un atbildētājs atzīst, ka atbildētāja parāda saistības pret Banku, kas izriet no 2006.gada 5.septembra Kartes līguma, šī
Līguma noslēgšanas dienā ir LVL 1574,33. Bez tam saskaņā ar minēto līgumu atbildētājs uzņēmās pienākumu samaksāt Bankai
parādu Līgumam pievienotajā Maksājumu grafikā noteiktajos termiņos un apmērā.
Saskaņā ar līgumam par parāda samaksu Nr.LPS-4.-09/671 pievienoto maksājumu grafiku atbildētājam līgumā norādītā parāda
summa bija jāsedz no 2009.gada 15.decembra līdz 2010.gada 30.jūnijam.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par minēto līgumu būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar
Civillikuma 1533.pantu minētie līgumi ir uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem. Saskaņā ar Civillikuma
1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav veicis parāda apmaksu, kā arī nav nokārtojis savas saistības pret prasītāju līdz lietas
izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi atbildētājs pielaidis parāda samaksas nokavējumu. Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi
no atbildētāja puses, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu pilnībā veicis parāda
atmaksu.
No civillietas materiāliem pievienotā apliecinājuma, ko parakstījusi AS /Nosaukums C/ un AS /Nosaukums A/ redzams, ka AS
/Nosaukums B/ (jaunais nosaukums – AS /Nosaukums C/) ir nodevusi AS /Nosaukums A/ un AS /Nosaukums A/ ir pieņēmusi no AS
/Nosaukums B/ (jaunais nosaukums – AS /Nosaukums C/) visas tiesības un saistības, kas izriet no 2009.gada 15.decembrī starp AS
/Nosaukums B/ un /pers. B/, noslēgtā līguma par parāda samaksu Nr.LPS-4.-09/671.
Tiesas ieskatā prasītājam ir tiesības prasīt galvenā parāda atmaksu – attiecīgi LVL 1517,05 apmērā saskaņā ar 2009.gada
15.decembra līgumu par parāda samaksu Nr.LPS-4.-09/671. Ņemot vērā, ka atbildētājs likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis
prasītāja iesniegto aprēķinu un vai cēlis pretprasību, tiesa uzskata par pierādītu, ka atbildētājs pielaidis parāda atmaksas
nokavējumu, tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams galvenais parāds LVL 1517,05 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.
Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neatmaksātā parāda summa pēc 2009.gada 15.decembra līguma Nr.LPS-4.-
09/671 EUR 2158,57
(LVL 1517,05) apmērā.
Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā,
ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā
bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma
1720.pants).
Saskaņā ar līguma par parāda samaksu Nr.LPS-4.-09/6712.2.punktu gadījumā, ja atbildētājs nokavē kādu no maksājumu grafikā
noteiktajiem samaksas termiņiem vai neveic maksājumu grafikā norādīto maksājumu pilnā apmērām, atbildētājs maksā prasītājam
līgumsodu 0,25 % apmērā no termiņā nesamaksātās naudas summas par katru nokavējuma dienu.
Prasītājs par līguma maksājumu kavējumu ir aprēķinājis līgumsodu EUR 258,14 (LVL 180,72) apmērā par laika periodu no
2010.gada 30.janvāra līdz 2010.gada 8.augustam.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams aprēķinātais līgumsods par maksājumu kavējumu EUR 258,14 (LVL 180,72)
apmērā.
Novērtējot līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par pārmērīgu lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju
kā patērētāju, līdz ar to nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma
1724.1panta nosacījumiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda
esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, taču atbildētāja nav
iesniegusi nekādus pierādījumus, ka būtu izpildījusi savas saistības pret prasītāju un veikusi parāda samaksu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc saistības ar lietā iesniegtajiem rakstveida
pierādījumiem, sakarā ar ko no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams – galvenais parāds EUR 2158,57 (LVL 1517,05) apmērā
un līgumsods EUR 258,14 (LVL 180,72) apmērā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam AS /Nosaukums A/ ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas
likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma
1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. B/ par labu AS /Nosaukums A/ piedzenama prasītāja nomaksātā
valsts nodeva EUR 331,40 (LVL 232,91) apmērā un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā EUR 336,10 (LVL
236,21).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa uzskata, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 2041., 2081. -2088. pantiem, tiesa
nosprieda
apmierināt AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par
parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR
2158,57 (LVL 1517,05), līgumsodu EUR 258,14 (LVL 180,72) un tiesas izdevumus EUR 336,10 (LVL 236,21), pavisam kopā
piedzenot EUR 2772,81 (divi tūkstoši septiņi simti septiņdesmit divi euro 81/100).
Atzīt AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda
pamatsummas, tas ir, EUR 2158,57 (LVL 1517,05), par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.
Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Prasītājs aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētājs nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas
izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Krigena-Jurkāne