Court convicted defendant of intentional property damage and theft, imposing combined prison sentence and ordering restitution.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally damaging another's property and committing theft by breaking into a store. The defendant argued for leniency, but the court found the evidence of stolen goods and property damage sufficient to establish guilt. Consequently, the court imposed a combined prison sentence and ordered restitution to the victim and the state.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; 175. panta 3. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 3. daļa; Krimināllikuma 520., 530. panti; The court established that when multiple crimes are committed, the final sentence is determined by partially summing the individual sentences imposed for each offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2023:0307.11355029022.3.S
Lieta Nr. 11355029022
K33-0221-23/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2023. gada 12. maijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese G. Lapiņa,
piedaloties prokurorei G. Pudnikai,
un aizstāvei A. Ločmelei
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un
175. panta trešās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu.
/datums A/laika posmā aptuveni no plkst. 3.00 līdz plkst. 4.07 kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ nolūkā tīši sabojāt svešu
mantu, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties pie SIA firma /Nosaukums A/ veikala /Nosaukums B/ /adrese A/ ar līdzpaņemto lauzni uzlauza slēgtās
veikala ieejas durvis, tās sabojājot. /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā tika sabojātas SIA firmas /Nosaukums A/ piederošās veikala ieejas durvis
1400 EUR vērtībā, jo to lietošanas vērtība samazinājās tādā mērā, ka tās vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc nozīmes bez atbilstoša remonta. Tādējādi
/pers. A/ tīši sabojāja SIA firma /Nosaukums A/ piederošo mantu 1400 EUR vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā.
[2] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.
/datums A/laika posmā aptuveni no plkst. 3.00 līdz plkst. 4.07 kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ atrodoties pie SIA firma
/Nosaukums A/ veikala /Nosaukums B/ /adrese A/ (turpmāk – veikals), darbojoties slepeni, mantkārīgu motīvu vadīts, realizējot savu nodomu, kas
vērsts uz svešas mantas prettiesisku iegūšanu, ar līdzpaņemto lauzni uzlauza slēgtās veikala ieejas durvis un tādējādi iekļuva veikala telpās. Īstenojot savu
noziedzīgo nodomu, /pers. A/ no tirdzniecības zāles telpās esošā tabakas izstrādājumu skapja paņēma šādas preces un salika līdzpaņemtajās somās:
1) 25 gab. Caines Balanced cigarešu paciņas, katra 3,90 EUR vērtībā, kopā 97,50 EUR vērtībā;
2) 1 gab. LD Blue Line cigarešu paciņu 3,95 EUR vērtībā;
3) 7 gab. Camel Blue cigarešu paciņas, katra 4,10 EUR vērtībā, kopā 28,70 EUR vērtībā;
4) 13 gab. Winston Blue cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 52,00 EUR vērtībā;
5) 6 gab. Winston XSPression Line cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 24,00 EUR vērtībā;
6) 11 gab. Marlboro Golg Original cigarešu paciņas, katra 4,15 EUR vērtībā, kopā 45,65 EUR vērtībā;
7) 28 gab. L&M Red Label cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR, kopā 112,00 EUR vērtībā;
8) 11 gab. Parliament Aqua Blue cigarešu paciņas, katra 5,60 EUR vērtībā, kopā 61,60 EUR vērtībā;
9) 21 gab. LD Blue 100’s cigarešu paciņas, katra 3,95 EUR, kopā 82,95 EUR vērtībā;
10) 12 gab. LD Silver cigarešu paciņas, katra 3,95 EUR vērtībā, kopā 47,40 EUR vērtībā;
11) 8 gab. Winston White cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 32,00 EUR vērtībā;
12) 10 gab. Winston XSPression Black cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 40,00 EUR vērtībā;
13) 8 gab. L&M Blue Label cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 32,00 EUR vērtībā;
14) 14 gab. L&M Loft Blue cigarešu paciņas, katra 3,85 EUR vērtībā, kopā 53,90 EUR vērtībā;
15) 11 gab. Chesterfield Blue cigarešu paciņas, katra 3,95 EUR vērtībā, kopā 43,45 EUR vērtībā;
16) 8 gab. Chesterfield Original cigarešu paciņas, katra 3,95 EUR vērtībā, kopā 31,60 EUR vērtībā;
17) 2 gab. Winston XStyle Blue cigarešu paciņas, katra 3,85 EUR vērtībā, kopā 7,70 EUR vērtībā;
18) 8 gab. Winston Classic cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 32,00 EUR vērtībā;
19) 14 gab. Marlboro Fine Touch cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 56,00 EUR vērtībā;
20) 6 gab. Marlboro Touch cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 24,00 EUR vērtībā;
21) 7 gab. LD Blue cigarešu paciņas, katra 3,95 EUR vērtībā, kopā 27,65 EUR vērtībā;
22) 9 gab. Marlboro Advance Blue cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 36,00 EUR vērtībā;
23) 17 gab. Winston XStyle Silver cigarešu paciņas, katra 3,85 EUR vērtībā, kopā 65,45 EUR vērtībā;
24) 15 gab. L&M Blue Label cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 60,00 EUR vērtībā;
25) 18 gab. Winston XSPression Compact Capsule, katra 3,85 EUR vērtībā, kopā 69,30 EUR vērtībā;
26) 11 gab. Winston Blue 100’s cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 44,00 EUR vērtībā;
27) 10 gab. Kent Mode cigarešu paciņas, katra 3,90 EUR vērtībā, kopā 39,00 EUR vērtībā;
28) 10 gab. Marlboro Crafted Red cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 40,00 EUR vērtībā;
29) 23 gab. Marlboro Crafted Gold Origin cigarešu paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 92,00 EUR vērtībā;
30) 7 gab. Camel Yellow cigarešu paciņas, katra 4,10 EUR vērtībā, kopā 28,70 EUR vērtībā;
31) 4 gab. Heets Turquise Mint karsējamās tabakas paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 16,00 EUR vērtībā;
32) 30 gab. Heets Blue Selection karsējamās tabakas paciņas, katra 4,00 EUR vērtībā, kopā 120,00 EUR vērtībā;
33) 2 gab. Salt Apple Zero elektroniskās cigaretes, katra 5,99 EUR vērtībā, kopā 11,98 EUR vērtībā;
34) 1 gab. Salt Honey Grapefruit elektroniskā cigarete 5,99 EUR vērtībā;
35) 9 gab. Salt Strawberry Apple elektroniskās cigaretes, katra 5,99 EUR vērtībā, kopā 53,91 EUR vērtībā;
36) 1 gab. Salt Grapefruit Strawberry elektroniskā cigarete 5,99 EUR vērtībā;
37) 10 gab. Salt Strawberry Lychee elektroniskās cigaretes, katra 5,99 EUR vērtībā, kopā 59,90 EUR vērtībā;
38) 10 gab. Salt Grape Paradise elektroniskās cigaretes, katra 5,99 EUR vērtībā, kopā 59,90 EUR vērtībā;
39) 20 gab. Salt Peach Ice elektroniskās cigaretes, katra 5,99 EUR vērtībā, kopā 119,80 EUR vērtībā.
Pēc tam ar paņemtajām precēm /pers. A/ no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja. Tādējādi /pers. A/ nolaupīja SIA firma /Nosaukums
A/ piederošo mantu kopsummā 1863,97 EUR vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.
Motīvu daļa
[3] 2023. gada 10. februārī Pierīgas prokuratūras prokurore G. Pudnika un apsūdzētais /pers. A/ noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu,
taču 2023. gada 14. februārī tiesā saņemts /pers. A/ iesniegums, kur norādīts, ka vēlas atsaukt noslēgto vienošanos.
2023. gada 7. marta tiesas sēdē apsūdzētais norādīja, ka atsauc noslēgto vienošanos un tiesa, vadoties no Kriminālprocesa likuma 541. panta 2.1
daļas, nolēma turpināt lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā (1. sējuma lietas 242.-247. lapa, 2. sējuma lietas 14. lapa).
[4] Veicot pierādījumu pārbaudi, tiesas izmeklēšanā apsūdzētais sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 185. panta
pirmās daļas un 175. panta trešās daļas neatzina, pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu neatzina, piekrita sniegt liecības un liecināja, ka
par zādzības apstākļiem neko liecināt nevar, jo zādzību neizdarīja.
Liecināja, ka /datums A/naktī bija savā dzīvesvietā, liecinieku nav, dzīvo viens pats. Taču /datums B/ bijis /Vieta A/, gribējis braukt pie paziņas, bet
tur nevienu nesatika un no pieturas /Nosaukums C/ /Vieta A/ viņu aizveda uz /Vieta B/. /Vieta B/ aizgājis uz staciju, bija tumšs, vilcienu sarakstu nevarējis
saskatīt, nolēmis iet uz /Nosaukums C/, ejot caur /Vieta B/ iegājis veikalā, kur nopirka alus bundžu, tad braucis uz mājām. Veikalu neapzaga. Apstiprina,
ka /Vieta B/ bijis, kurā veikalā bija iegājis neatceras.
Attiecībā par to, ka liecinieks /pers. B/ viņu atpazina gan tiesas zālē, gan skatoties video, liecināja, ka 2015. gadā /Vieta C/ rajonā bija izdarījis
veikala zādzību par ko tika notiesāts. Uzskata, ka liecinieks varēja atpazīt viņu pēc tā ieraksta /datums B/, kad bija iegājis veikalā, uzskata, ka viens
video ir no vakara ieraksta un tāpēc izdarīts secinājums, ka vainīgs ir viņš. Pirmstiesas procesā par to neliecināja, jo neviens neprasīja, par /datums B/
uzzinājis no advokāta, kad varējis ar viņu konsultēties.
Pēc aizdomās turētā nopratināšanas protokola uzrādīšanas (1. sējums lietas 142. lapa) liecināja, ka minēto protokolu ir parakstījis, bet neatceras,
ka tādu protokolu būtu parakstījis Rīgā.
Attiecībā par to kā bija ģērbies /datums B/-/datums A/, liecināja, kad /datums B/ bija iegājis veikalā, galvā viņam bijusi cepure, uzvilkta bija tumša
virsjaka. Videoierakstā cilvēkam bija virsjaka ar kapuci, bet viņa jakai kapuces nebija. Ikdienā uz rokas nēsā pulksteni tumšā krāsā, bet ir divi pulksteņi,
kāds pulkstenis bijis tanī dienā neatceras.
[5] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un 175. panta trešās daļas pierādīta pilnībā ar cietušā un
liecinieku liecībām, un visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.
[5.1.] Tiesas izmeklēšanas laikā aizstāve un apsūdzētais piekrita uz tiesas sēdi neaicināt lieciniekus – /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, kuri
agrāk ir snieguši liecības un kuru liecības ir iekļautas izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, un piekrita, ka minēto liecinieku liecībās fiksētās ziņas lietas
dalībnieki varēs izmantot tiesas debatēs un tiesa nolēmumā savu secinājumu pamatošanai.
[5.2.] Cietušā SIA firma /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. G/ liecināja, ka kriminālprocesā tika pieteikta materiālā kompensācija un to, ka
apdrošinātājs zaudējumus nesedza. Pieteikto kompensāciju uztur. Liecināja, ka veikalā bija videonovērošana un ierakstus par notikušo izsniedza Valsts
policijai. Apstiprināja, ka izdevumus par sabojāto ieejas durvju atjaunošanu 1307,96 EUR apmērā apmaksāja apmēram 2022. gada novembra mēnesī.
/datums D//pers. G/ liecināja, ka /datums A/laika posmā no plkst. 3.00 līdz plkst. 4.00 tika izdarīta zādzība no veikala /Nosaukums B/ /adrese A/.
Zādzības rezultātā tika sabojātas veikala ieejas durvis un nozagtas cigaretes.
2023. gada 26. janvārī /pers. G/ liecināja, ka durvju atjaunošanas izmaksas sastāda 1307,96 EUR, bet sabojāto durvju vērtība uz zādzības brīdi
bijusi 1400 EUR. Sakarā ar zādzību nodarīti materiālie zaudējumi par kopējo summu 3171,93 EUR, kurā ietilpst nozagtās cigaretes par kopējo summu
1863,97 EUR un sabojāto durvju atjaunošana 1307,96 EUR.
[5.3.] Liecinieks /pers. B/ liecināja, ka apsūdzētais ir zināms pildot dienesta pienākumus. Personu sauc /pers. A/. Personu zina vairākus gadus, jo,
pildot dienesta pienākumus, bija nepieciešams aizturēt /pers. A/. Atceras, ka bija uzrādīts videoieraksts par izdarīto zādzību. Liecināja, ka ieraugot
ierakstus, atpazina /pers. A/. Apskatot videonovērošanas ierakstu, ko iesūtīja /Vieta A/ kolēģi, uzreiz nebija šaubu, ka tas ir /pers. A/, skaidri bija
redzama seja, gan zādzības izdarīšanas veids – lienot pa zemi. Tādas identiski izdarītas zādzības bija veiktas iepriekš. /pers. A/ seja bija redzama, kad
viņš paskatījās uz videonovērošanas kameru. Liecināja, kad pirmo reizi iepazina /pers. A/ strādāja /Vieta C/ Kriminālpolicijā par /amats/.
2023. gada 20. janvārī /pers. B/ liecināja (1. sējuma lietas 159. lapa), ka strādā par Valsts policijas /struktūrvienība A/ /amats/ un /datums
A/sadarbojoties ar Valsts policijas /struktūrvienība B/ bija saņēmis fotoattēlus no nozieguma vietas ar mērķi atpazīt fotoattēlos redzamo personu. Ieraugot
fotoattēlus, kuri bija iegūti no videomateriāla, personu atpazinis kā /pers. A/, dzimis /gads/, kurš jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā. Fotoattēlos
atpazina /pers. A/ pēc kalsnās miesas būves, izteiktajiem sejas vaibstiem – iekrituši vaigi, izvirzīts žoklis. Apskatot videomateriālu secinājis, ka /pers. A/
arī iepriekš analoģiski pārvietojies pa noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietām – rāpojot.
[5.4.] Lieciniece /pers. C/ /datums A/ liecināja (1. sējuma lietas 2., 3. lapa), ka /datums A/ap plkst. 3.25 saņēmusi telefona zvanu no apsardzes
firmas SIA /Nosaukums D/ par to, ka veikalā /Nosaukums B/ pēc adreses /adrese A/ notikusi ielaušanās un bojātas centrālās ieejas durvis. Ap
plkst. 3.35 ieradusies notikuma vietā, konstatējusi bojātās ieejas durvis un ieejot veikalā konstatējusi, ka izjaukta kārtība aiz kases cigarešu plauktos,
kases aparāts bijis apgāzts, konstatējusi, ka nozagti vairāki cigarešu iepakojumi. Apskatot videoierakstus redzams, ka centrālās durvis bija lauztas ap
plkst. 2.05 un plkst. 2.40 kāds vīrietis dodas iekšā veikalā pie cigarešu plauktiem un cigaretes liek rūtainos maisos. Plkst. 3.08 vīrietis ar diviem maisiem
iet prom no veikala telpām. Vīrietis ir kalsns, aptuveni 180-185 cm garš, aptuveni 60-65 gadus vecs, bez zobiem, ar brillēm, bez bārdas, ģērbies melnās
biksēs, tumši zilā jakā ar kapuci. Centrālām durvīm bojāta plastmasas apdare pie slēdzenes un bojāta plastmasas stendere, kur redzamas iespieduma
pēdas un no cigarešu plauktiem nozagti vairāki cigarešu iepakojumi. Bojāšanas un zādzības rezultātā nodarīts kaitējums veikala /Nosaukums B/
uzņēmumam SIA firma /Nosaukums A/.
[5.5.] Liecinieks /pers. D/ /datums A/ liecināja (1. sējuma lietas 4. lapa), ka strādā apsardzes firmā /Nosaukums D/
. /datums A/ap plkst. 3.06 noskanēja trauksme /adrese A/ veikalā /Nosaukums B/. Plkst. 3.22 ieradies uz vietas, konstatējis, ka nedaudz ir
atvērtas durvis, redzamas uzlaušanas pēdas. Atvēris durvis, konstatējis, ka iekšā neviena nav, iekšā negājis. Ap plkst. 3.40 ieradusies veikala vadītāja,
kura iegāja iekšā veikalā un konstatēja, ka aiz kases nozagtas cigaretes un apgāzts kases aparāts.
[5.6.] Liecinieks /pers. E/ /datums C/sastādījis ziņojumu (1. sējuma lietas 47. lapa), būdams Valsts policijas /struktūrvienība B/ /amats/, par to, ka
/datums A//adrese A/, veikalā /Nosaukums B/ notikusi zādzība par ko uzsākts kriminālprocess un veicot operatīvās meklēšanas pasākumus ar mērķi
noskaidrot noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas, /datums C/noskaidrota persona, kas iespējams veikusi noziedzīgo nodarījumu un tā ir /pers. A/,
dzimis /dzimšanas datums/.
[5.7.] Lieciniece /pers. F/ 2023. gada 27. janvārī sastādījusi ziņojumu (1. sējuma lietas 160. lapa), būdama Valsts policijas /struktūrvienība B/
/amats/, par to, ka 2023. gada 26. janvārī telefoniski sazvanīts liecinieks /pers. B/, kurš informējis, ka fotoattēlus un videomateriālus pēc kuriem atpazinis
/pers. A/ saņēmis mobilajā lietotnē WhatsApp. 2023. gada 27. janvārī /pers. B/ mobilajā lietotnē WhatsApp atsūtījis fotoattēlu un videoierakstu pēc kura
atpazinis /pers. A/.
[6] Apsūdzētā vaina pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un 175. panta trešās daļas pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:
- ar /datums A/apskates protokolu, eksperta darba protokolu, shēmu un fototabulu (1. sējuma lietas 5.-18. lapa) pierādīts, ka izdarīta veikala
/Nosaukums B/ pēc adreses /adrese A/, apskate. Konstatēts, ka veikala durvis ir baltā krāsā, plastikāta ar stiklu. Uz durvīm redzamas iespieduma
pēdas, skrāpējumi. Ieejot veikalā, redzams, ka kases aparāts ir atvērts, kritis. Pa kreisi atrodas cigarešu skapis, kam viena puse ir atvērta. Lejā pie
grīdas atrodas balts radiators, uz kura izmētātas dažādu marku cigarešu paciņas. Uz grīdas atrodas divas cigarešu paciņas, cenu zīmes, melnas krāsas
lauznis, /Nosaukums B/ maisiņi zaļā krāsā. Apskates laikā izņemts lauznis.
- ar 2022. gada 1. decembra apskates protokolu un tam pievienotajiem fotoattēliem (1. sējuma lietas 57.-62. lapa) pierādīts, ka izdarīta no veikala
/Nosaukums B/ pēc adreses /Nosaukums B/ videonovērošanas kameru ierakstu apskate. Apskatīti divi CD disku ieraksti. Videofailā ar nosaukumu
“Kabinets 2” ir redzams uzraksts /datums A/ pulkstenis 03:17:07. Redzama telpa, kur atrodas plaukti ar alkoholiskiem dzērieniem, dažādiem
priekšmetiem un trīs galdi. Pulksten 04:05:58 atveras durvis un uz ceļiem ierāpo vīrietis, kurš ģērbies tumšas krāsas drēbēs, rokās tumšas krāsas cimdi,
galvā kapuce un aizsegta seja. Pulksten 04:06:33 vīrietis pierāpo pie seifa, bet seifu neizdodas atvērt, viņš pierāpo pie galda, atver augšējo atvilktni un ar
roku pārbauda atvilktnes saturu. Plkst. 04:07:10 vīrietis aiztaisa atvilktni un paceļ galvu un ir redzams, ka uz sejas nav redzama maska, ir redzams, ka
vīrietis rāpo uz durvju pusi. Plkst. 04:07:33 vīrietis pamet telpu. Videofailā ar nosaukumu “/adrese B/” ir redzams uzraksts /datums A/ pulkstenis
03:22:58. Plkst. 03:24:10 parādās vīrietis, kurš iznāk no veikala pagalma un viņš iet pa /iela A/ virzienā uz /iela B/, vīrietis ir ģērbies tumšas krāsas drēbēs
ar uzvilktu kapuci, rokās viņam ir soma. Plkst.04:08:33 parādās vīrietis, kurš iet pa /iela A/ virzienā no /iela B/, vīrietis ģērbies tumšas krāsas drēbēs ar
uzvilktu kapuci, rokās viņam ir divas somas. Videofailā ar nosaukumu “Stūris” plkst. 03:21:41 parādās vīrietis, kur iet pa pagalmu, ģērbies – tumšas
krāsas drēbēs ar uzvilktu kapuci, labā rokā viņam ir soma, bet kreisajā rokā – lauznis, rokās cimdi, bet sejas aizsega nav. Videofailā ar nosaukumu
“Veikala priekša” cita starpā redzams, ka plkst. 03:05:09 vīrietis izvelk no somas lauzni un sāk lauzt vaļā veikala ieejas durvis. Plkst. 03:20:39 neizdodas
atlauzt veikala durvis un viņš dodas prom. Plkst. 03:24:55 vīrietis atnāk atpakaļ no /iela A/ puses un turpina lauzt vaļā veikala ieejas durvis un
plkst. 03:31:36 vīrietis dodas projām. Plkst. 03:50:25 vīrietis nāk atpakaļ no dzelzceļa puses un turpina lauzt vaļā durvis. Plkst.03:50:55 vīrietis uzlauž
veikala ieejas durvis un rāpo iekšā veikalā. Plkst. 04:08:17 vīrietis iziet no veikala ar divām somām. Videofailā ar nosaukumu “Zāle” cita starpā redzams,
ka plkst. 03:52:32 vīrietis atver skapja kreisās durvis, kas atrodas pie kases un veikala ieejas durvīm. Plkst. 04:00:56 vīrietis pieceļas kājās un ņem kaut
ko no skapja augšējiem plauktiem nenoliekot to atpakaļ.
- ar diviem CD diskiem, kuros atrodas videoieraksti par /datums A/notikumu veikalā /Nosaukums B/ pēc adreses /adrese A/ (1. sējuma lietas
176.-177. lapa).
- ar SIA firma /Nosaukums A/ veikto preču inventarizāciju un preču pavadzīmēm-rēķiniem par nozagto preču sortimentu un ārdurvju novērtējumu
(1. sējuma lietas 30.-43., 64.-84, 87.-88. lapa).
- ar liecinieka /pers. B/ Whatsupp vietnē atsūtīto fotoattēlu (1. sējuma lietas 161. lapa).
[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo dokumentu sastādīšanā un iegūto
ziņu fiksēšanā nekonstatē, līdz ar to minētie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā.
Krimināllietā iesniegtie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, pēc tiesas domām, izslēdz saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā
noziedzīgajā nodarījumā.
Lietā nav strīda, ka /datums A/laika posmā aptuveni no plkst. 3.00 līdz plkst. 4.07 SIA firma /Nosaukums A/ veikalā /Nosaukums B/ pēc adreses
/adrese/ tika uzlauztas veikala ieejas durvis 1400 EUR vērtībā, kā rezultātā tās vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot bez atbilstoša remonta, pēc kā iekļūts
veikala telpās un no tirdzniecības zāles telpās esošā tabakas izstrādājumu skapja paņemtas preces, kuras saliktas somās, līdz ar ko nolaupīta SIA firma
/Nosaukums A/ piederošā manta kopsummā 1863,97 EUR vērtībā.
Lietā nav strīda par nozagto mantu sortimentu un tā vērtību, un sabojāto mantu vērtību.
Lietā ir strīds par to, kura persona izdarīja tīšu mantas bojāšanu un kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot telpā un vai šīs
darbības izdarījis apsūdzētais /pers. A/.
Apsūdzētais izvirzīja versiju, ka viņš nav tā persona, kura izdarīja minēto noziegumu, norādot, ka /datums A/naktī bijis savā dzīvesvietā, taču /Vieta
B/ bijis /datums B/, kur ejot caur /Vieta B/ iegājis veikalā, tad braucis uz mājām. Veikalu neapzaga. Veikalā bija iegājis, bet kurā – neatceras.
Tiesa, izvērtējot kriminālprocesā pārbaudītos pierādījumus, secina, ka tiešu aculiecinieku izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam nav.
Cietušā pārstāvis par zādzības faktu var liecināt pēc viņam pieejamā videoieraksta. Par to, ka veikala telpās ir iekļuvusi kāda persona un izdarījusi
zādzību liecina arī liecinieki /pers. C/ un /pers. D/.
Vērtējot cietušā pārstāvja liecības kopsakarā ar lietas materiālos esošo videoierakstu (1. sējuma lietas 176.-177. lapa), /datums A/apskates
protokolu un tam pievienot fototabulu (1. sējuma lietas 5.-18. lapa) un 2022. gada 1. decembra apskates protokolu un tam pievienotajiem fotoattēliem
(1. sējuma lietas 57.-62. lapa), tiesa atzīst par pierādītu, ka /datums A/ laika posmā aptuveni no plkst. 3.00 līdz plkst. 4.07 SIA firma /Nosaukums A/
veikala telpās bija iekļuvusi persona, kura no veikala telpām izdarījusi zādzību un sabojājusi veikala ieejas durvis.
Ar liecinieka /pers. E/ liecībām pierādīts, ka viņš veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, ar mērķi noskaidrot noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās
personas, /datums C/noskaidrojis personu, kas iespējams veikusi noziedzīgo nodarījumu un tas ir /pers. A/, savukārt lieciniece /pers. F/ liecināja, ka viņa
2023. gada 26. janvārī telefoniski sazvanījusi liecinieku /pers. B/, kurš informējis, ka pēc fotoattēla un videoieraksta atpazinis /pers. A/.
Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apliecināja, ka pazīst apsūdzēto /pers. A/, jo pildot dienesta pienākumus bijis nepieciešamība viņu aizturēt. Viņam
bija uzrādīts videoieraksts no zādzības izdarīšanas vietas un ieraugot ierakstus atpazinis /pers. A/. Apskatot videonovērošanas ierakstu, viņam nav šaubu,
ka tas ir /pers. A/, jo skaidri redzama seja, kā arī norādīja, ka viņam ir raksturīgs zādzības izdarīšanas veids – rāpot pa zemi, jo tādas zādzības bija
veiktas iepriekš. Fotoattēlos atpazinis /pers. A/ pēc kalsnās miesas būves, izteiktajiem sejas vaibstiem – iekrituši vaigi, izvirzīts žoklis.
Izvērtējot liecinieka /pers. E/, /pers. F/ un /pers. B/ sniegto liecību patiesumu kopsakarā ar lietas materiālos esošo ekrānšāviņu (1. sējuma lietas
161. lapa) un videoierakstiem, tiesa atzīst, ka liecinieki sniedz patiesas liecības un nav pamata apšaubīt sniegto liecību patiesumu.
Apsūdzētais tiesas sēdē apstiprināja, ka viņam liecinieks /pers. B/ ir zināms kā policijas darbinieks, līdz ar to tiesai nav šaubu ka liecinieks /pers. B/
apskatot videoierakstu un attēlus spēj atpazīt apsūdzēto /pers. A/.
Ņemot vērā minēto, tiesa, izvērtējot apsūdzētā liecības daļā par alibi, secina, ka apsūdzētais nav iesniedzis vai norādījis uz tādiem objektīviem
pierādījumiem, kas apstiprinātu apsūdzētā alibi par to, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā un laikā viņš ir atradies citā vietā. Tiesa, izvērtējot
spriedumā esošos pierādījumus, atzīst par pierādītu, ka tieši apsūdzētais ir tā persona, kura ir izdarījusi apsūdzībā norādītos noziedzīgos nodarījumus, līdz
ar to tiesa netic apsūdzētā izvirzītajai versijai.
Tas apstāklis, ka apsūdzētajam ir cits viedoklis izskatāmajā kriminālprocesā un to, ka attiecīgajā kriminālprocesā lietā esošos pierādījumus
apsūdzētais vērtē pēc saviem ieskatiem, nav pamats uzskatam, ka /pers. A/ nav vainojams noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
185. panta pirmās daļas un 175. panta trešās daļas.
Tiesa atzīst, ka grozāma apsūdzība, norādot, ka /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā. Minētais
tiek apstiprināts ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem.
Vērtējot tos apstākļus, kuru iemeslu dēļ apsūdzētais sākotnēji bija piekritis slēgt vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, un, kuru
iemeslu dēļ viņš izmantoja savas tiesības atteikties no noslēgtās vienošanās, tiesa atzīst, ka Kriminālprocesa likuma 435. pantā apsūdzētajam ir tiesības
atteikties no noslēgtās vienošanās un apsūdzētais šīs savas tiesības izmantoja, līdz ar to krimināllieta tika skatīta vispārējā kārtībā.
Attiecībā par apsūdzētā norādīto, ka prokurore ir pārkāpusi likumu, jo viņaprāt pierādījumu lietā nav, tiesa norāda, ka prokurors, veicot
pirmstiesas procesa uzraudzību un būdams procesa virzītājs, ir procesuāli patstāvīgs savā rīcībā un lēmuma pieņemšanā, līdz ar to prokurore
kriminālvajāšanu īstenoja atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām un atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām pildīja savas funkcijas.
Vērtējot apsūdzētā liecību patiesumu, tiesa secina, ka apsūdzētais neslēpj, ka atradies /Vieta B/, pat bijis iegājis veikalā, tikai nevarot norādīt kurā,
taču tiesa netic apsūdzētā sniegtajām liecībām tiesas izmeklēšanas laikā un atzīst, ka tās sniegtas, lai izvairītos no kriminālatbildības un soda, tādējādi
sniedz apzināti nepatiesas liecības tiesas izmeklēšanas laikā.
Kriminālprocesā nav gūts apstiprinājums tam apstāklim, ka cietušais un liecinieki apmelotu apsūdzēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo tiesa
pārbaudījusi pierādījumus atzīst cietušā un liecinieku liecības par ticamām.
Tiesa, vērtējot pierādījumus lietā, nekonstatē jebkādas šaubas par apsūdzētā vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī nekonstatē pretrunas
kuras būtu vērtējamas apsūdzētajam par labu.
Augstākā tiesa vairākkārt ir paudusi atziņu, ka izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc
būtības (Augstākās tiesas 2013. gada 3. jūlija lēmums lietā Nr. SKK-333/2013 (15890002407), Augstākās tiesas 2020. gada 7. maija lēmums
lietā Nr. SKK-184/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0507.11170015617.6.L)).
Vērtējot lietā savākto un krimināllietas materiālos nostiprināto pierādījumu kopumu, tiesa norāda uz tiesas ekskluzīvajām tiesībām spriest tiesu, jo
Kriminālprocesa likuma 23. pantā ir noteikts: „Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdē izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību,
attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti
izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.”. Fakts, ka apsūdzētais pauž atšķirīgu viedokli,
vērtējot pierādījumus, un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lietā taisīt attaisnojošu spriedumu.
Novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta apsūdzētā vaina un viņa darbības pamatoti kvalificētas pēc
Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un 175. panta trešās daļas.
Izdarot šādus secinājumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.
[8] Cietušais pieteicis materiālo kompensāciju 3171,93 EUR, kas sastāv no nozagto tabakas izstrādājumu vērtības 1863,97 EUR un sabojāto
durvju atjaunošanas izdevumiem 1307,96 EUR.
Ņemot vērā spriedumā konstatēto, tiesa atzīst materiālās kompensācijas pieteikumu par apmierināmu pilnībā, jo apsūdzētais ar savām darbībām
radīja zaudējumus cietušajam.
[9] Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un
saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais sniedzis
apzināti nepatiesu liecību.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 150. panta 4. punktam, pirms liecību sniegšanas tiesas sēdē, apsūdzētajam tika izskaidrots, ka viņam ir
pienākums sniegt patiesas liecības, kā arī bija informēts par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām. Tādējādi apsūdzētais varēja paredzēt, ka
apzināti nepatiesas liecības sniegšana tiesā var negatīvi ietekmēt sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Neskatoties uz to, apsūdzētais tiesas
sēdē sniedza liecību, kurai nevar piešķirt ticamību.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta, atbrīvojies no ieslodzījuma vietas pēc soda
izciešanas 2022. gada 29. jūlijā, līdz ar to jaunus noziedzīgus nodarījumus izdarīja neilgi pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas. Apsūdzētajam ir
deklarētā dzīvesvieta, taču dzīvojis citā dzīvesvietā, neprecējies, apgādājamo nav, strādājis algotu darbu bez darba līguma, veselības stāvoklis labs,
invaliditātes nav.
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī, lai panāktu Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi - aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais
un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
viņa veselības stāvokli, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir piemērojams brīvības atņemšanas sods kā to lūdza prokurore.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.A.Judins. Kriminālsods nav
valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, Nr.11 (762)m 19.03.2013.).
Tiesa secina, ka nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt alternatīvu soda veidu un mēru, jo apsūdzētā personība liecina, ka viņš ir tendēts izdarīt
noziedzīgus nodarījumus, tādējādi savas vēlmes un intereses nostāda augstāk par citu personu tiesībām un interesēm, līdz ar to tiesa secina, ka
apsūdzētajam nav kritiskas attieksmes pret sevi un savu rīcību.
Tiesa atzīst, ka prokurores lūgtais soda mērs pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas ir samērīgs izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam,
sabiedrības interesēm un taisnīguma nodibināšanai, taču pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, tiesa prokurores lūgto soda mēru vērtē kā bargu, un,
atzīst, ka soda mērs ir nedaudz mīkstināms. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir jāsaņem tāds soda mērs, kas līdzsvaros apsūdzētā un sabiedrības intereses
un sods jānosaka tāds, kas turpmāk viņu veicinās arī atturēties no līdzīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, taču tas nevar būt pārāk bargs.
Tiesa atzīst, ka galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, sodu nosakot pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus. Daļēju soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, jo tas ir vairāk labvēlīgs apsūdzētajam.
Apsūdzētais pirmstiesas kriminālprocesā bija aizturēts 2023. gada 15. janvārī (1. sējuma lietas 134. lapa) un 2023. gada 17. janvārī viņam
piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (1. sējuma lietas 149.-155. lapa). Tiesa atzīst, ka soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā un
apcietinājumā pavadītais laiks no 2023. gada 15. janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, jo nav mainījies tā piemērošanas pamats.
Apsūdzētais lūdza nodrošināt viņam valsts aizstāvi, līdz ar to kriminālprocesā radušies procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu 330
EUR (50 EUR – 1. sējuma lietas 148.-149. lapa, 120 EUR – 1. sējuma lietas 241. lapa, 140 EUR – 2. sējuma lietas 36. lapa, 20 EUR – 2. sējuma
lietas 51. lapa).
Vērtējot, vai apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, tiesas secina, ka netiek konstatēti tādi apstākļi, kuri būti par pamatu
apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to izdevumi ir piedzenami no apsūdzētā par labu valstij.
Lietiskos pierādījumus – lauzni – pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas
1. punktu.
Elektroniskos dokumentus – divus CD diskus – turpināt glabāt krimināllietas materiālos.
Apsūdzētais lūdza sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Pilna sprieduma pieejamība noteikta 2023. gada 5. jūnijā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520., 530. pantiem, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar
brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar
brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus un
galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.
Soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023. gada 15. janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA firma /Nosaukums A/ materiālo kompensāciju 3171,93 EUR (trīs tūkstoši viens simts septiņdesmit viens euro 93
centi) apmērā.
Materiālā kompensācija iemaksājama SIA firma /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 330 EUR (trīs simti trīsdesmit euro 00 centi) par aizstāvības nodrošināšanu
kriminālprocesā.
Procesuālie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmēja
iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.
Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu un materiālās kompensācijas atlīdzināšanai. Uzlikt par
pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā maksājuma apliecinošu dokumentu par procesuālo izdevumu un materiālās kompensācijas atlīdzināšanu.
Lietiskos pierādījumus – lauzni – pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt.
Elektroniskos dokumentus – divus CD diskus – turpināt glabāt krimināllietas materiālos.
Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai
lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu
spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un
lūgums nav iesniegts.
Ja lietā tiek sagatavots pilns spriedums, par to var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).
Tiesnese G. Lapiņa