Tax authority's collection order dismissed due to bankruptcy proceedings violating creditor equality principles.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 3373 06 Lietvedības Nr. A 1577-07/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 26.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicējas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Civilbūve” pilnvarotajam pārstāvim K.Z., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei Inesei Dzenei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Civilbūve” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3.1/2869 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt maksātnespējīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Civilbūve” pārmaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 231,81 apmērā.

Aprakstošā daļa [1] 2006.gada 1.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Civilbūve” (turpmāk arī

– MSIA „Civilbūve” vai pieteicēja) pieteikums par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs) ģenerāldirektora 2006.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3.1/2869 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt maksātnespējīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Civilbūve” pārmaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 231,81 apmērā. Ar VID ģenerāldirektora Dz.Jakāna 2006.gada 31.janvāra lēmumu Nr.3.1/2869 „Par sūdzības izskatīšanu”, nolemts atstāt negrozītu VID Kurzemes reģionālās iestādes direktora G.Bieranda 2005.gada 9.decembra lēmumu Nr.l-5/233.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka Lēmums ir nepamatots un atceļams, pamatojot to ar tālāk minēto. [1.1] Pēc nodokļa maksātāja maksātnespējas pasludināšanas VID nedrīkst uzsākt bezstrīdus piedziņu (tajā skaitā nodokļu pārmaksas novirzīšanu nodokļu parādu dzēšanai), par nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz maksātnespējas pasludināšanai. Maksātnespējīgam uzņēmumam ir pienākums maksāt tikai aktuālos nodokļus. [1.2] Visi SIA „Civilbūve” darbinieki tika atbrīvoti līdz 2005.gada 31.maijam un atskaite par maija mēnesi tika iesniegta likumā noteiktajā termiņā.

Pieteicēja nav turpinājusi darba tiesiskās attiecības un tādejādi pēc maksātnespējas pasludināšanas (2005.gada 16.jūnija) nevarēja arī rasties administrācijas izmaksas – veicamie aktuālie nodokļu maksājumi. [1.3] VID ar 2005.gada 26.oktobra lēmumu ir dzēsis nodokļu parādus, kas ir izveidojušies līdz maksātnespējas pasludināšanai, bet kas ir piesakāmi un apmierināmi Maksātnespējas likuma 55. un 107.panta noteiktajā kārtībā, līdz ar to, VID ir pārkāpis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestās daļas 5.punktu, kas VID aizliedz veikt „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta ceturtajā daļā minētās bezstrīdus piedziņas darbības. [1.4] VID Liepājas nodaļa ar 2005.gada 26.oktobra lēmumu, pārmaksāto uzņēmuma ienākuma nodokļa summu ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšanai, ir vienpersoniski veikusi ieskaitu Civillikuma 1846.panta izpratnē, tādejādi pārkāpjot gan Maksātnespējas likuma 106.panta otro daļu, gan minētā likuma 47.panta pirmo daļu, kas kreditoram, pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespēju, aizliedz veikt individuālas (vienpersoniskas) darbības, kas nodara zaudējumus kreditoru kopumu interesēm (šādu viedokli ir arī paudis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2004. gada 9. novembra spriedumā lietā Nr.SKA-198). [1.5] VID Lēmuma faktu konstatācijas daļā ir norādīti pieteicējas argumenti un pierādījumi, bet nav norādīti argumenti, uz kura pamata visi pieteicējas pierādījumi ir noraidīti, kas ir pretēji Administratīvā procesa likuma 67.panta trešajai daļai un 81.panta ceturtajai daļai un liecina par to, ka VID nav izvērtējis pieteicējas sūdzību pēc būtības. [2] Atbildētājs – Valsts ieņēmumu dienests – tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms pamatojoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem. [2.1] MSIA „Civilbūve” uz 2005.gada 17.oktobri bija gan nodokļu parādi valsts budžetam, tai skaitā nodokļu parādi, kam samaksas termiņš ir iestājies pēc maksātnespējas pasludināšanas, kas nav iekļauti VID Kurzemes reģionālās iestādes 2005.gada 5.jūlija kreditora pieteikumā Nr.6.4-4/6427, gan uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa. [2.2] Administrators ir atbildīgs par nodokļu nomaksu un grāmatvedības pareizu, savlaicīgu kārtošanu kā ikviena uzņēmuma vadītājs, kas izriet no likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 76.panta, līdz ar to var secināt, ka maksātnespēja pati par sevi neatbrīvo administratoru no nodokļu nomaksas pienākuma. [2.3] Pēc uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu VID zūd tiesības piedzīt bezstrīda kārtībā tos nodokļu maksājumus, kas radušies pirms maksātnespējas pasludināšanas, kā to nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestās daļas 5.punkts, kā arī likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” tiesību normas, kas regulē kārtību, kādā pēc maksātnespējas pasludināšanas piesakāmi un apmierināmi prasījumi par parādnieka nesamaksātajām summām.

Tomēr, ja uzņēmumam, tai skaitā arī pēc uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir nodokļu pārmaksa, VID pienākums saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta ceturto daļu ir to novirzīt nodokļu parādu segšanai. Spēkā esošās tiesību normas neparedz VID tiesības atmaksāt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pārskaitot to uz kontu kredītiestādē, ja vienlaicīgi šim pašam uzņēmumam ir nodokļu parāds. [2.4] Nav pamatota pieteicējas atsauce uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 106.panta otrās daļas nosacījumiem, jo attiecībā uz nodokļu nomaksu speciālā tiesību norma ir likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta ceturtā daļa, kas imperatīvi un nepārprotami nosaka VID rīcību gadījumos, kad uzņēmumam ir nodokļu pārmaksa un vienlaicīgi šim pašam uzņēmumam ir arī nodokļu parāds. [2.5] Ņemot vērā to, ka MSIA „Civilbūve” bija uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa, VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļai, pirms pārskaitīt uzņēmumam pieprasīto uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksu uz kontu kredītiestādē, bija ne vien tiesības, bet pat pienākums novirzīt izveidojušās pārmaksas nodokļu parādu segšanai. [3] Pieteicējas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu. [4] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un sniedza paskaidrojumus, balstoties uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa [5] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [6] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [6.1] Ar 2005.gada 16.jūnija spriedumu civillietā Nr.C02063905 (lietas 8., 9.lapa) SIA „Civilbūve” atzīta par maksātnespējīgu no 2005.gada 24.maija; [6.2] 2005.gada 5.jūlijā atbildētājs iesniedzis MSIA „Civilbūve” administratoram kreditoru prasījumu Ls 25307,01 apmērā (lietas 10.lapa); [6.3] MSIA „Civilbūve” administrators 2005.gada 17.oktobrī vērsies ar iesniegumu Nr.C-05/22 VID Liepājas nodaļā, lūdzot atmaksāt uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 231,81 (lietas 11.lapa); [6.4] Izskatot MSIA „Civilbūve” administratora 2005.gada 17.oktobra iesniegumu Nr.C-05/22, VID Kurzemes reģionālā iestāde pieņēmusi lēmumu

Nr.5.2.3.4.2.-7/20269, novirzīt uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 231,81 apmērā aktuālo parādu dzēšanai (lietas 12.lapa); [6.5] Izskatot pieteicējas 2005.gada 11.novembra sūdzību (lietas 13., 14.lapa), VID Kurzemes reģionālās iestādes direktors G.Bierands 2005.gada 9.decembrī pieņēmis lēmumu Nr.1-5/233 „Par MSIA „Civilbūve” sūdzības izskatīšanu” (lietas 15.-19.lapa), ar kuru nolēmis atstāt negrozītu VID Kurzemes reģionālā iestādes Liepājas nodaļas 2005.gada 26.oktobra lēmumu Nr.5.2.3.4.2.-7/20269; [6.6] Izskatot pieteicējas 2005.gada 28.decembra sūdzību (lietas 19.- 22.lapa), VID ģenerāldirektors Dz.Jakāns 2006.gada 31.janvārī pieņēmis lēmumu Nr.3.1/2869 „Par sūdzības izskatīšanu” (lietas 23.-27.lapa), ar kuru nolēmis atstāt negrozītu VID Kurzemes reģionālā iestādes 2005.gada 9.decembra lēmumu Nr.1-5/233. [7] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta septītā daļa, paredz nodokļu maksātāju tiesības saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

Savukārt likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 22.panta ceturtajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas brīdī) noteikts, ka attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita uzņēmuma turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā uzņēmumam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā. [8] VID Lēmumu pamato ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestās daļas 5.punktu un 28.panta ceturto daļu. [8.1] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta ceturtajā daļā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu. [8.2] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestās daļa 5.punktu, nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu.

Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem. [9] Lietā nav strīda par šā sprieduma [6] punktā konstatētajiem apstākļiem. Strīds ir par tiesību normu interpretāciju. Proti, vai nodokļu maksājumi, kas MSIA „Civilbūve” aprēķināti par laika periodu pirms uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu, bet kuriem nomaksas termiņš iestājies un kas deklarēti pēc tā pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir uzskatāmi par aktuālo parādu un iekļaujami administrācijas izmaksās. [10] Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksei (sk., 2004.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

198 14.2.punktu), parādnieka maksātnespējas pasludināšanas diena ir tiesas sprieduma pasludināšanas diena – tātad konkrētajā gadījumā 2005.gada 16.jūnijs. [11] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments jau vairākkārtīgi ir norādījis, ka maksātnespējas procesa izmaksās iekļauj kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laika periodu no dienas, kad parādnieks atzīts par maksātnespējīgu, bet nodokļi, kuru maksāšanas pienākums radies pēc uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir kārtējie nodokļi.

Turpretī visi parādi, arī nodokļu parādi, kas radušies līdz maksātnespējas dienai, ieskaitāmi kreditoru prasījumos pret maksātnespējīgo uzņēmumu (sk.,2006.gada 21.marta spriedumu lietā SKA-0088-06, 2006.gada 2.maija spriedumu lietā Nr.SKA-0151-06, 2004.gada 9.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-198). Attiecībā uz izskatāmo gadījumu secināms, ka nodokļi, kuru maksāšanas pienākums radies pēc MSIA „Civilbūve” pasludināšanas par maksātnespējīgu, tas ir pēc 2005.gada 16.jūnija, ir kārtējie nodokļi, bet visi nodokļu parādi, kas radušies līdz maksātnespējas dienai, tas ir līdz 2005.gada 16.jūnijam, ieskaitāmi MSIA „Civilbūve” kreditoru prasījumos. [12] Kā tas izriet no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestās daļas 5.punkta un, kā to atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (attiecībā uz šā likuma 26.panta ceturto un piekto daļu, kas bija spēkā pirms likuma 2003.gada 28.februāra grozījumiem un kas saturiski atbilst šajā spriedumā izvērtējamajam 26.panta sestās daļas 5.punktam), šī tiesību norma vispār neregulē jautājumus par to, vai nodokļi, kuri aprēķināti par laiku līdz maksātnespējas pasludināšanai, kaut arī tiem uz tiesas sprieduma pasludināšanas brīdi vēl nav iestājies maksāšanas termiņš, būtu atzīstami par administratora izmaksām vai citiem maksājumiem, kuri sedzami pirms pārējo kreditoru prasījumu atlīdzināšanas.

Šādus jautājumus, kā arī kārtību, kādā pēc uzņēmuma atzīšanas par maksātnespējīgu piesakāmi un apmierināmi prasījumi par parādnieka nesamaksātajām summām, reglamentē likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (sk., 2004.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-198 13.punktu). [13] Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 109.panta pirmās daļas 11.punkts konkrēti nosaka, ka maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās tiek iekļauti (..) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumi par laika periodu no dienas, kad parādnieks atzīts par maksātnespējīgu.

No šīs tiesību normas secināms, ka nodokļi, kuru maksāšanas pienākums radies pēc uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir kārtējie nodokļi, bet nodokļu parādi, kas radušies līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai, ieskaitāmi kreditoru prasījumos pret maksātnespējīgo uzņēmumu. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 107.panta otro daļu no parādnieka naudas līdzekļiem, arī no līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, bet minētā panta pirmā daļa nosaka kārtību jeb procedūru, kāda ievērojama administrācijas izmaksu segšanā, t.i., administrators nosaka administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtību un tās izskatīšanai sasauc kreditoru sapulci.

Kreditoru sapulce lemj par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību (...). [14] Lietas materiāliem pievienota izdruka no VID nodokļu informācijas sistēmas – nodokļu maksātāja apkopojums uz 2005.gada 16.jūniju par nodokļu maksātāju SIA „Civilbūve” (lietas 49., 50.lapa). No minētās izdrukas redzams, ka SIA „Civilbūve” uz 2005.gada 16.jūniju – maksātnespējas pasludināšanas dienu, bija sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds Ls 5094,56 apmērā. Savukārt ar VID 2005.gada 5.jūlija kreditora pieteikumu Nr.6.4-4/6427, tai skaitā, pieteikts kreditora prasījums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu Ls 5094,56 apmērā.

Minētais apstiprina, ka par nodokļu parādu Ls 5094,56 apmērā, kas radies līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai, atbildētājs pilnā apmērā jau pieteicis kreditora prasījumu. Tādejādi tas pierāda, ka nodokļu parāda, kurš tika dzēsts novirzot radušos nodokļu pārmaksu Ls 231,81, maksāšanas pienākums radies pēc MSIA „Civilbūve” pasludināšanas par maksātnespējīgu. Tāpat izdruka no VID nodokļu informācijas sistēmas – nodokļu maksātāja atlikumu vēsture uz 2007.gada 13.septembri par nodokļu maksātāju SIA „Civilbūve” (lietas 132.- 146.lapa), apliecina to, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksa pastāvēja jau uz 2005.gada 2.maiju (lietas 141.lapa), tas ir, pirms parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu. [15] Ievērojot iepriekš teikto, tiesa atzīst, ka nav pamata MSIA „Civilbūve” aprēķināto parāda summu iekļaut MSIA „Civilbūve” administrācijas izmaksās. Tāpat nav pamata MSIA „Civilbūve” nodokļu pārmaksu, kura arī izveidojusies pirms maksātnespējas pasludināšanas, novirzīt nodokļu parāda segšanai, jo minētie prasījumi – par nodokļu parāda samaksu un nodokļu pārmaksas atmaksu, radušies par laika periodu pirms pieteicējas pasludināšanas par maksātnespējīgu.

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka visu to prasījumu apmierināšana, kuri radušies laikā, kamēr mantu pārvaldījis pats parādnieks, arī nodokļu maksājumi, kuri aprēķināti par laiku līdz tiesas sprieduma pasludināšanai, veicama kreditoru prasījumu kārtībā (sk., 2004.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-198 15.punktu).

[16] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka novirzot nodokļu pārmaksu aktuālo parādu dzēšanai, VID pārkāpis likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 106.panta otro daļu, kura nepieļauj nodokļu saistību daļēju dzēšanu ar ieskaitu. Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” XI nodaļu „Bankrots”, regulē maksātnespējīga uzņēmuma bankrota procedūru. Saskaņā ar minēta likuma nodaļā ietilpstošā 106.panta otro daļu, maksātnespējas stadijā, kad nolemts uzsākt bankrota procedūru, nav pieļaujama parādnieka saistību (prasījumu un parādu) pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu.

Tiesas ieskatā, minētais aizliegums ir attiecināms tikai uz gadījumiem, kad maksātnespējīgam uzņēmumam ir uzsākta bankrota procedūra. No lietas materiāliem neizriet, ka MSIA „Civilbūve” kreditori būtu pieņēmuši lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Secināms, ka uz konkrēto gadījumu nav attiecināms likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 106.panta otrās daļas noteikumi, kas nepieļauj parādnieka saistību (prasījumu un parādu) pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu. [17] No likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 16.panta pirmās daļas izriet, ka tūlīt pēc uzņēmuma maksātnespējas lietas ierosināšanas tiesa ieceļ administratoru maksātnespējīgajam uzņēmumam.

Administratoram ir jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaita, kā arī viņam ir tiesības lemt par parādnieka darbības turpināšanu, ja tā var palielināt parādnieka aktīvu pieaugumu kreditoru kopuma interesēs. Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 47.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm. Tādējādi administratora pienākums ir nodrošināt, lai uzņēmuma maksātnespējas process būtu likumīgs un tas atbilstu visa kreditoru kopuma, nevis kāda atsevišķa kreditora interesēm.

Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 55.panta pirmajā daļā noteikts, kādā kārtībā kreditori piesaka savus prasījumus. Proti, kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram triju mēnešu laikā no dienas, kad laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu. Personas, kuras iegūst kreditora statusu pēc šā termiņa izbeigšanās, iesniedz savus prasījumus administratoram līdz administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības noteikšanai saskaņā ar šā likuma 107.pantu.

Šā panta otrajā daļā noteikts, ka no parādnieka naudas līdzekļiem, arī no līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas. Tiesa secina, ka, ja par pamatotu atzītu VID viedokli par to, kādi maksājumi konkrētajā lietā uzskatāmi par administrācijas izmaksām, VID pilnā apmērā no pieteicēja saņemtu valstij pienākošos nodokļus par strīdus periodu, turpretī pārējiem kreditoriem par to pašu periodu tiktu piemērota likumā noteiktā parādu segšanas kārtība no atlikušajiem līdzekļiem pēc tam, kad segtas administrācijas izmaksas.

Šāda maksātnespējas procesa visu izmaksu segšanas kārtība varētu kaitēt kreditoru kopuma interesēm, nostādot VID priviliģētā stāvoklī. [18] Tā kā VID ir uzskatāms par MSIA „Civilbūve” kreditoru, atbildētājam bija saistošas minētā likuma normas attiecībā uz savu rīcību nodokļu administrēšanas jautājumos. Ja likumdevējs šādu nodokļu parādu atgūšanai tiesību normās noteicis konkrētu procedūru, atbildētājam bija pienākums to ievērot. Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētājs, pieņemot Lēmumu, ir pārkāpis tam tiesību aktos noteiktās kompetences robežas, kas uzskatāms par būtisku materiālo tiesību normu pārkāpumu, un tā rezultātā pieņemtais Lēmums attiecībā pret pieteicēju nav tiesisks un ir atceļams.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 253.panta pirmo daļu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda: apmierināt MSIA „Civilbūve” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3.1/2869 atcelšanu. Atcelt pilnībā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 31.janvāra lēmumu Nr.3.1/2869 no tā pieņemšanas dienas. Uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam, viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas, atmaksāt MSIA „Civilbūve” pārmaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 231,81 apmērā. Uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt MSIA „Civilbūve” tās samaksāto valsts nodevu Ls 10 (desmit lati). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ M.Birkmanis Rīgā, 2007.gada 26.oktobrī.