Court convicts defendant of traffic offense causing injury and imposes community service sentence.

Lietas arhīva Nr. K77-3242-24/32

ECLI:LV:RPT:2024:1203.15210004224.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 3.decembrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnesis A.Vasiļevskis

piedaloties prokurorei K.Vehi

aizstāvim G.Puškundzim

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 260.panta 11.daļas apsūdzēts /Persona A/,

personas kods /Personas kods A/.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā cietušajai tika

nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.

2024.gada 24.janvārī ap plkst.13.59 /Persona A/ vadīja transportlīdzekli “Volkswagen Polo”, valsts

reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, ar kuru, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 177.punkta prasības, vilka

lokanajā sakabē transportlīdzekli “Citroen C4”, valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis D/, kuram pie stūres

nebija transportlīdzekļa vadītāja, un brauca /Adrese A/ pa izbraucamo ceļu no /Adrese B/ pagalma uz Gramzdas

ielas pusi.

Pirms kreisā pagrieziena manevra uzsākšanas uz /Adrese A/ ielu /Persona A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes

likuma 19.panta pirmās un trešās daļas, 25.panta trešās daļas, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 57.punkta,

65.punkta un 100.punkta prasības, neizpildīja šīs likuma un noteikumu prasības, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei

bīstamu situāciju un nenodarītu zaudējumus, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, izbraucot

uz ceļa no pagalma un uzsākot kreisā pagrieziena manevru, nepārliecinājās par drošību un par to, vai neradīs

traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem, savlaicīgi nesamazināja braukšanas ātrumu un pilnībā neapturēja

transportlīdzekli, lai dotu ceļu gājējai /Persona B/, kura pārvietojās pa /Adrese A/ ielas labās puses ceļa nomali no

labās uz kreiso pusi, attiecībā pret transportlīdzekļu kustības virzienu, bet uzsāka kreisā pagrieziena manevru, kā

rezultātā velkamais transportlīdzeklis “Citroen C4”, pie kura stūres nebija transportlīdzekļa vadītāja,

nekontrolējami aizbrauca pāri /Adrese A/ ielas brauktuvei un uzbrauca gājējai /Persona B/, ar labo aizmugurējo

daļu piespiežot viņas ķermeni pie žoga.

Minēto normatīvo aktu prasību pārkāpumu un uzbraukuma gājējai rezultātā /Persona A/ nodarīja vidēja

smaguma miesas bojājumus, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: labā apakšstilba

sasitums/saspiedums ar abu kaulu lūzumiem.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta

11.daļā.

Motīvu daļa

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, noskaidrojot, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt prokurore,

aizstāvis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

tiesas izmeklēšanā.

[3] Apsūdzētā /Persona A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta

1 .daļā, ir pierādīta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze, un uzskaitījums spriedumā

netiek dots.

Apsūdzētā /Persona A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 260.panta 11.daļas

tiesa atzīst par pareizu.

Tiesa atzīst, ka ir pamats taisīt notiesājošu spriedumu un piespriest /Persona A/ sodu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu.

[4] Tiesa, nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu ņem vērā soda mērķi, izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus.

[4.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā

personu raksturojošie dati.

Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš agrāk nav

sodīts.

No apsūdzētā /Persona A/ tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka viņš nav precējies, apgādājamo nav. Vidējā

speciālā izglītība – elektromontieris. Pensionārs un strādā algotu darbu, vidējie mēneša ienākumi sastāda 450 EUR.

Uz būtiskām veselības problēmām nenorādīja. Invaliditāte nav noteikta. Apsūdzētais paskaidroja, ka viņš atzīst savu

vainu, nožēlo izdarīto.

[4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums

pēc Krimināllikuma 260.panta 11.daļas ir klasificējams kā mazāk smags noziegums.

[4.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /Persona A/ atbildību mīkstinošu apstākli

tiesa atzīst to, ka viņš atzina vainu un nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /Persona A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa

nekonstatē.

[4.4] Par Krimināllikuma 260.panta 11.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar

sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tiesa ņem vērā, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai, nosakot sodu jāņem vērā izdarītā nodarījuma

raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, un to, ka nav

pieļaujams kādu no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to būtību. Nav pieļaujams kādam

no minētajiem faktiem piešķirt pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem (sk. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmuma „Par

vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” 2., 4.punktu).

Arī Augstākā tiesa ir norādījusi, ka soda individualizācija ir cieši saistīta ar likumības principa ievērošanu,

kas izpaužas pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā un taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas

vispārīgajiem principiem (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 19. jūnija Lēmums SKK-J

348/2018).

[4.5] Tiesu debatēs prokurore lūdza apsūdzēto sodīt par noziedzīgu nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 1

gadu. Piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes

laiku uz 1 gadu.

Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma

35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo

sodu, taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var

būt gan vieglāks, gan arī bargāks. (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2021.gada 30.aprīļa

lēmumā lietā Nr.SKK-7/2021).

Tiesas ieskatā prokurores prasītais soda veids mērs nav samērīgs un atbilstošs Krimināllikuma 46.pantā

paredzētajiem soda izraudzīšanas kritērijiem.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk

smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo, noziedzīgam nodarījumam ir gadījuma raksturs, pēc

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas jaunus pārkāpumus apsūdzētais nav veicis, apsūdzētais agrāk nav sodīts. Lietā

nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu, ka apsūdzētā sabiedriskā bīstamība ir tik augsta, ka soda mērķu

sasniegšana ir iespējama tikai, nosakot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ sodu sabiedriskā darba veidā, tiesas ieskatā tiks sasniegts

Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definētais soda preventīvais mērķis, proti, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgās

personas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodītās personas, kā arī panākt, lai apsūdzētie un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesas ieskatā nevienam no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, kas raksturo soda

mērķi, nav piešķirama lielāka nozīme.

Ar sabiedrisko darbu apsūdzētais ne tikai tiks sodīts par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiks

resocializēts, iesaistot sabiedrībai labumu nesošos procesos, kā arī citām personām tiks dots signāls, ka par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var tikt piespriests sods, tādā veidā atturot no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[4.6] Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, izvērtējot nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka

apsūdzētājam ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet atbildību pastiprinošu apstākļu nav.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā

konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst

sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu sabiedrisko darbu kā pamatsodu nosaka uz

laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā /Persona A/ sabiedriskā darba stundas būtu

pietuvināmas vidējai robežai.

Turklāt, lemjot par soda noteikšanu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

21.pantu, ir izmantojis savas tiesības sadarboties ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu. Minētais apstāklis

patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli neveido, jo pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas

izvēles iespēja, ko paredz Kriminālprocesa likums.

[5] Apsūdzētajam /Persona A/ piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un dzīvesvietas

maiņas paziņošana atceļami pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[6] Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvībai kriminālprocesā tika pieaicināts zvērināts advokāts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu ir piedzenami valsts labā no apsūdzētā /Persona A/. Tiesa nekonstatē

Kriminālprocesa likuma 368.pantā paredzētos gadījumus apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu

piedziņas.

[7] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.panta otrajai daļai DVD disks atzīstams par dokumentu un

glabājams pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta 11.

daļā, un sodīt ar sabiedrisko darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.

Desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, /Persona A/ jāreģistrējas Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā sabiedriskā darba izciešanai atbilstoši dzīvesvietai.

Drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un dzīvesvietas maiņas paziņošanu atcelt pēc sprieduma

stāšanās spēkā.

Piedzīt no /Persona A/ valsts ienākumos 72,60 EUR (septiņdesmit divi euro 60 centi) par zvērināta advokāta

veikto darbu kriminālprocesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90001672316, konts

LV05TREL819045814800B, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /Persona A/ 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās daļā par

procesuālo izdevumu piedziņu, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Dokumentu – 1 gab. DVD disku ar video ierakstu pēc sprieduma stāšanās spēkā glabāt pie krimināllietas

materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2025.gada 7.martā.

Tiesnesis A.Vasiļevskis