Court partially allowed procurement bid challenge, declaring decision illegal and awarding damages for proven losses.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-01135-17/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1103.A420241815.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 3.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L. Andersone,

piedaloties pieteicējas „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia” pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts policijas pārstāvjiem Sabīnei Kārklei un Andrim Locam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia” pieteikumu par Valsts policijas iepirkuma komisijas 2015.gada 27.maija

lēmuma atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu 83 975,97 euro atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policija (turpmāk – pasūtītāja vai atbildētāja) Publisko iepirkumu likuma 8.2panta noteiktajā kārtībā rīkoja iepirkumu „Par portatīvo

mērierīču alkohola koncentrācijas noteikšanai iegādi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes vajadzībām” (identifikācijas Nr.IeM VP

2015/22) (turpmāk – iepirkums), kurā savu piedāvājumu iesniedza divi pretendenti – pieteicēja „Rovico Buroo OU filiāle „Rovico Latvia”” un SIA „KJ

SERVISS”.

Ar pasūtītājas iepirkumu komisijas 2015.gada 27.maija lēmumu (turpmāk – lēmums) par iepirkuma uzvarētāju atzīta SIA „KJ Serviss”, savukārt

pieteicējas piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām, jo tās piedāvātajam alkometram Alcovisor ?ercury Nordic

(turpmāk – alkometrs) uzstādīta funkcija, kas nav paredzēta tehniskajā specifikācijā, proti, pirms standarta testa veikšanas vispirms nepieciešams ievadīt

testa veikšanas vietu, veicēja vārdu utt., kā arī alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša.

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku pasūtītājas lēmumu, kā arī atlīdzināt mantiskos zaudējumus 83 975, 97 euro

apmērā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Iepirkumu piedāvājumu pieteicēja iesniegusi 2015.gada 7.aprīlī. Pamatojoties uz pasūtītāja pieprasījumu, 2015.gada 17.aprīlī pieteicēja

iesniedza alkometra paraugu, kā arī norādīja, ka jebkurā laikā var nodrošināt alkometru prezentāciju un ieviest alkometriem papildu funkcijas, ja tās

nepieciešamas. Pamatojoties uz pasūtītāja pieprasījumu, 2015.gada 8.maijā pieteicēja iesniedza citu alkometra paraugu, kurā tika ieviesta papildu

funkcija, saglabājot visus mērījumus. 2015.gada 22.maijā pieteicēja nosūtīja pasūtītājai papildus pielikumu lietošanas instrukcijai ar skaidrojumu par

pasīvo mērījumu, automātisko mērījumu, bezkontakta mērījumu un alkometra darbību, norādot, ka visas funkcijas tiek veiktas, kā arī pieejamas vēl

papildus funkcijas. Pieteicēja atkārtoti norādīja, ka var nodrošināt paraugu prezentāciju, lai demonstrētu visas alkometru iespējas un režīmu pareizu

darbību. 2015.gada 15.maijā pieteicēja telefoniski saņēma apstiprinājumu par alkometra instrukcijas saņemšanu un atkārtoti sniedza informāciju par

prezentācijas iespēju.

[2.2] Pasūtītāja nepareizi konstatēja, ka iesniegtais tehniskais piedāvājums neatbilst iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām, kā arī nepamatoti

nav vērtējusi pieteicējas finanšu piedāvājumu, kurā tika piedāvāta zemākā cena.

Pieteicējas piedāvājums atbilst abiem iepirkuma uzaicinājuma 7.punktā norādītajiem kritērijiem, jo piedāvā zemāko cenu un tehniskais piedāvājums

atbilst pasūtītājas vajadzībām un pat pārsniedz tās, piedāvājot plašākas funkcijas un labāku preces kvalitāti.

[2.3] Pasūtītāja nepareizi un nepamatoti konstatēja, ka alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša.

Piedāvājumam pievienotajā lietošanas instrukcijā skaidri norādīts, ka pasīvais mērījums var tikt veikts izvēloties opciju „Pasīvais mērījums” laikā,

kad lietotājs veic mērījumu. Ja pasūtītāja patiešām ir veikusi pieteicējas piedāvājuma izvērtējumu un pieaicinājusi ekspertu, pasūtītājai bija jākonstatē, ka

šāda funkcija tiek piedāvāta.

Piltuve/bezkontakta iemutis nāk komplektā ar alkometru (ir alkometra sastāvdaļa, līdzīgi kā bateriju vāciņš u.c. detaļas) un tas nav atsevišķi jāmaina

un ir derīgs visā alkometra ekspluatācijas laikā.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos pašlaik nav noteikta definīcija „pasīvajam režīmam” alkometru lietošanā, un pasūtītāja visas definīcijas ir

ņēmusi no uzvarējušā pretendenta alkometra lietošanas instrukcijas, kā arī pasīvā režīma daļēju skaidrojumu interpretējusi savā izpratnē, kas nesaskan ar

nevienu no alkometru lietošanas instrukcijām.

[2.4] Pieteicējas piedāvātajam alkometram mērījumu skaits pasīvajā režīmā procentu attiecībā ir 100%, kas policijas reidā nodrošinātu maksimāli

efektīvu un ātru policijas darbību, kā arī var veikt neierobežotu reidu skaitu, izmantojot bezkontakta mērījumus vai pasīvos mērījumus. Pasīvais režīms

pastāv, kad alkometram liek strādāt manuāli (alkometrs pats iepumpē esošo izelpu vai gaisu pēc pogas nospiešanas). Automātiskajā režīmā – cilvēks

veic pūšanu pats. Savukārt bezkontakta režīmā – pūšana pa gabalu, pūšot ar vai bez bezkotnakta piltuves, nepieskaroties ierīcei vai bezkontakta piltuvei.

[2.5] Strīdus funkciju, kad pirms standarta testa veikšanas vispirms nepieciešams ievadīt testa veikšanas vietu, veicēja vārdu utt., ir iespējams

noņemt un pasūtītājai bija iespējams to precizēt. Vienlaikus norādāms, ka šī funkcija pēc noklusējuma ir ieslēgta sakarā ar to, ka tā paaugstina darba

drošību, kā arī atvieglo datu bāzes izveidi/uzturēšanu, savienojot alkometru ar datoru un saglabājot veiktos mērījumus un ievadītos datus par testu

veikušajām personām. Pasūtītāja nav iepazinusies ar alkometra piedāvātajām funkcijām. Līdz ar to pasūtītājas norāde, ka funkcija paildzina kontroles

procesu un padara alkometru nepiemērotu policijas darbam, neatbilst patiesībai.

[2.6] Pasūtītāja nav vērtējusi visu pieteicējas sniegto informāciju atbilstoši iepirkuma prasījumiem. Pasūtītājai bija jāņem vērā, ka pieteicēja

piedāvājusi kvalitātes, izturības un funkciju ziņā vienu no labākajām precēm tirgū, līdz ar to precei ir papildus funkcijas, kuras iepirkuma uzaicinājumā nav

norādītas, bet tas nenozīmē, ka šādas papildu funkcijas nedrīkst pastāvēt. Pieteicējas piedāvājums bija visizdevīgākais. Finanšu piedāvājums netika

izvērtēts.

[2.7] Nav skaidrs, kā pasūtītāja vērtēja tehnisko atbilstību, ja konstatējot, ka radušies jautājumi, piedāvājums noraidīts. Pasūtītāja nav konstatējusi

nevienu faktiski pastāvošu trūkumu pieteicējas tehniskajā piedāvājumā, līdz ar to nebija pamata pieteicējas piedāvājuma noraidīšanai.

[2.8] Pasūtītājas norādītie argumenti skaidri liecina par fikciju, tādēļ rodas aizdomas, ka iepirkuma rezultāts jau iepriekš ir sarunāts. Lai novērstu

subjektīva vērtējuma iespējamību, vērtējot piedāvājumus, jāatrunā, kādā gadījumā trūkumi tiks uzskatīti par būtiskiem/daļējiem, kā arī, kad tiks uzskatīts,

ka no iesniegtās informācijas ir secināms, ka rezultāts visticamāk tiks sasniegts un kad tiks uzskatīts, ka informācija pilnīgi un pārliecinoši norāda, ka

rezultāts tiks sasniegts. Šajā gadījumā nav šaubu, ka pieteicējas piedāvājumam ir zemākā cena un pieprasītais rezultāts tiks sasniegts. Pasūtītāja, uzdodot

jautājumus pieteicējai, neprecizēja visas neskaidrības. Tādējādi iepirkuma norisē konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par pasūtītāja vēlmi panākt

viena pretendenta „mākslīgu” uzvaru.

[2.9] Valsts policijas uzdevums ir sabiedrības interešu aizsardzība, kas ir cieši saistīta ar iepirkuma priekšmetu. Iepirkuma priekšmets ir vajadzīgs,

lai nodrošinātu sabiedriski svarīgu funkciju – novērstu auto vadītāju braukšanu alkohola reibuma stāvoklī un nodrošinātu sabiedrības veselības un dzīvības

interešu aizsargāšanu. Izvēloties sliktākas kvalitātes preci par dārgāku cenu, pasūtītāja rada apdraudējumu svarīgām sabiedrības tiesībām un dod lielāku

iespēju personām pārsūdzēt alkometru mērījumu rezultātu.

Tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams iepirkuma līgums. Tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības

konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Pretējā gadījumā zaudējumu atlīdzināšanas institūts iepirkumu lietās kļūtu iluzors, jo

nevienā gadījumā tiesību normas neparedz konkrētu uzvarētāju un neviens, piedaloties iepirkumā, nevar paļauties, ka neuzvarēs kāds cits.

Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība, ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras

vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tas ļautu konstatēt cēlonisko sakaru starp iepirkumu procedūrā

pieļauto kļūdu un pretendentam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tiesai ir jāizvērtē iestādes pieļautā pārkāpuma ietekme uz

iepirkuma procedūru kopumā, ņemot vērā šā pārkāpuma ietekmi arī uz citiem pretendentiem.

Novērtējot iespēju iepirkuma rezultātā noslēgt līgumu, uzņēmums plānoja pārdošanas apjoma pieaugumu. Tādēļ pieteicēja palielināja izmaksas,

uzsākot produkta virzīšanu tirgū. Proti, uzņēmuma vadītāji palielināja savas darba stundas, uzņēmums pieņēma darbā jaunus darbiniekus, iznomāja

lielākas telpas ar mērķi nodrošināt nepieciešamo noliktavu platību, palielināja marketinga izmaksas. Iepirkuma rezultāta pārsūdzēšana radīja pieteicējai

juridisko pakalpojumu izdevumus un tiesas izdevumus. Pieteicēja zaudēja arī prognozēto atrauto peļņu. Zaudējumu esību pierāda iesniegtie pierādījumi.

Ievērojot to, ka pieteicējas iesniegtie alkometri ir kvalitātes un specifikāciju ziņā atbilstošākie pasūtītājas prasībām un likumiskas iepirkuma

procedūras ievērošanas gadījumā pieteicēja būtu uzvarējusi iepirkuma konkursu, pieteicējai atlīdzināma gan atrautā peļņa, gan pārējie zaudējumi, kopā

83 975,97 euro apmērā (zaudējumi, kas saistīti ar sagatavošanos konkursam 4416,03 euro, zaudējumi sakarā ar konkursa produkta virzīšanu tirgū

8141,04 euro, tiesas izdevumi 51,90 euro, konkursa pasūtījuma tiešā atrautā peļņa 6727,50 euro un 2015.gada netiešā atrautā peļņa, atņemot konkursa

pasūtījuma tiešo atrauto peļņu 64639,50 euro).

[2.10] Pasūtītājai iesniegtā alkometru instrukcija skaidri instruē, kā veicams tests pasīvajā režīmā. Tāpat pasūtītājai tika iesniegts instrukcijas

papildinājums, kurā iekļauts padziļināts paskaidrojums par terminoloģiju un plašāks pasīvo, kontakta un bezkontakta mērījumu izklāsts.

[3] Atbildētāja paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un papildus paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Atbilstoši iepirkuma tehniskās specifikācijas prasību 1.7.punktam pasūtītāja plānoja iegādāties alkometrus, kuri nodrošina testa veikšanu gan

aktīvajā (ar iemuti), gan pasīvajā (bez iemuša) režīmā un, ņemot to vērā, par atbilstošu tehniskajai specifikācijai nav atzīstams pieteicējas piedāvājums,

kurā piedāvātais alkometrs saskaņā ar tā instrukciju nodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā ar bezkontakta iemuša ievietošanu tajā. Turklāt pēc

mērījuma veikšanas bezkontakta iemutis jānoņem un jānotīra, tādējādi radot šaubas par veikto alkohola koncentrācijas mērījumu objektivitāti, līdz ar ko

pieteicējas iesniegtā piedāvājuma noraidīšana kā neatbilstoša tehniskās specifikācijas prasībām uzskatāma par pamatotu.

[3.2] Pasīvā režīma izmantošana nozīmē veikt ātru testu pēc iespējas īsākā laikā, līdz ar to nepieciešamība izmantot iemuti, veicot mērījumu ar

alkometru pasīvajā režīmā, paildzina kontroles procesu. Turklāt saskaņā ar alkometra instrukcijā norādīto, pēc mērījuma veikšanas bezkontakta iemutis

jānoņem un jānotīra. Šāda alkometram paredzētā funkcija apgrūtinātu policijas darbu, kad tiek veiktas, piemēram, masveida pārbaudes un reidi, kur

iesaistīts liels skaits pārbaudāmo personu. Policijai savā darbā, izmantojot alkometrus, ir svarīgi, lai alkometri atbilstu tām policijas noteiktajām

specifiskajām prasībām, kas atvieglotu un paātrinātu kontroles procesu, tādējādi pasūtītāja iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteica prasību, ka

alkometru pasīvajā režīmā var izmantot, neievietojot tajā iemuti.

[3.3] Pieteicējas piedāvātajam alkometram ir uzstādīta funkcija, kad pirms standarta testa veikšanas vispirms nepieciešams ievadīt testa veikšanas

vietu, veicēja vārdu un citus parametrus, kas nav norādīti tehniskajā specifikācijā, tādējādi būtiski paildzinot kontroles procesu, jo norādītās papildus

funkcijas nav piemērotas policijas darbam. Minētais neatbilst iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības 1.10.apakšpunktam.

[3.4] Ņemot vērā, ka policija savā darbā izmanto alkometrus, lai konstatētu likumpārkāpuma izdarīšanas faktu, un alkometru izmantošanas mērķis

un pielietojums policijā atšķiras no alkometru izmantošanas mērķa, piemēram, medicīnas iestādēs, darba devējiem vai fiziskām personām personīgajā

lietošanā, policijai nepieciešami alkometri, kas atbilstu policijas specifiskajām prasībām, tādējādi pieteicējas iesniegtajā piedāvājumā tika konstatēti

būtiski trūkumi un neatbilstība iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām.

[3.5] Pieteikumam pievienotais zaudējumu aprēķinu balstās uz vispārīgiem pieņēmumiem un nav saskatāma to rašanās tieša cēloņsakarība ar

iestādes rīcību. Pieteicējas iesniegtais zaudējums, tostarp, atrautās peļņas aprēķins nepierāda, ka attiecīgo ieguvumu pieteicēja tiešām pamatoti un reāli

varēja sagaidīt, ja būtu uzvarējusi iepirkumā, tādējādi pieteicējas veiktais zaudējumu aprēķins pastāv vienīgi iespējamības līmenī. Turklāt pieteicējai bija

jāapzinās, ka sagaidāmi zināmi izdevumi, kas saistīti ar piedalīšos iepirkumā un sagatavošanos konkursam.

[3.6] Pieteicēja nevarēja paļauties uz to, ka tieši tai tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Tiesību normas neuzliek pasūtītājam pienākumu

noslēgt līgumu ar konkrētu personu iepirkuma procedūras beigās.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2015.gada 11.decembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Pieteicēja par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2016.gada 10.novembra spriedumu atcelts Administratīvās rajona

tiesas 2015.gada 11.decembra spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.

Augstākā tiesa spriedumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Konkrētais iepirkums veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2pantu. Tajā tieši nav paredzēts pasūtītāja pienākums prasīt

pretendentiem sniegt papildu informāciju, kā arī nav reglamentēta iestādes rīcība, ja pretendents šādu informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas. Tomēr tas

nenozīmē, ka šāda informācija principā nav ņemama vērā. Paturot prātā vispārējos publiskā iepirkuma mērķus, tostarp valsts un pašvaldības līdzekļu

efektīvu izmantošanu, kā arī taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, nav pieļaujams noraidīt piedāvājumu vienīgi formālu nepilnību dēļ, ja tās viegli

novēršamas, neapdraudot vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu.

Arī Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta spriedumā lietā C-599/10 nav principā izslēgtas pasūtītāja tiesības prasīt paskaidrojošu

informāciju no pretendenta.

Spriedumā, no vienas puses, norādīts, ka gadījumā, ja līgumslēdzējai iestādei atļautu lūgt, lai kandidāts, kura piedāvājumu tā uzskata par neprecīzu

vai neatbilstošu iepirkuma procedūras tehniskajām specifikācijām, sniedz paskaidrojumus šajā ziņā, pastāvētu risks, ka gadījumā, ja šā kandidāta

piedāvājums beigās tiktu izvēlēts, varētu šķist, ka šī līgumslēdzēja iestāde ar to ir risinājusi konfidenciālas sarunas, kaitējot pārējiem kandidātiem, un ir

pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu (sk. sprieduma 37.punktu).

No otras puses, atzīts, ka direktīvas 2004/18 2.pants pieļauj tādu valsts tiesību aktu noteikumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde būtībā var

rakstveidā lūgt kandidātus precizēt savu piedāvājumu, ja tā nepieprasa veikt vai neakceptē jebkādus piedāvājuma grozījumus. Īstenojot rīcības

brīvību, kas šajā ziņā ir līgumslēdzējai iestādei, tai pret dažādiem kandidātiem ir jāizrāda vienlīdzīga un lojāla attieksme, lai tās lūgums sniegt precizējumus

piedāvājumu atlases procedūras beigās un ņemot vērā tās rezultātu nešķistu tāds, kas nepamatoti radījis priekšrocības vai nelabvēlīgu situāciju

kandidātam vai kandidātiem, kuriem šis lūgums tika izteikts (sk. sprieduma 45.punktu).

Tādējādi arī t.s. mazajā iepirkumā pasūtītājam nebūtu jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro

piedāvājumu, nevis papildina vai groza to.

[4.2] Lai secinātu, ka vēlāk iesniegtā instrukcija (instrukcijas precizējumi, papildinājumi) ir piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā būtu

jāsalīdzina ar pieteicējas sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības.

[4.3] Kā izriet no 2015.gada 23.novembra tiesas sēdes protokola, pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē ir demonstrējuši alkometru un paskaidrojuši,

ka bezkontakta režīmā ierīci iespējams lietot bez adaptera vai ar to – pēc lietotāja izvēles; adapteri iespējams uzlikt, piemēram, ja ārā ir stiprs vējš vai citi

fiziski faktori, kas var ietekmēt mērījumu. Tādējādi secināms, ka pieteicējas pārstāvju paskaidrojumi ņemti vērā tikai daļēji, pārējā daļā atstājot tos bez

ievērības.

[4.4] Tiesa arī norāda uz eksperta atzinumu, no kura izriet, ka vērtēts gan pieteicējas tehniskais piedāvājums, gan testēta pieteicējas mērierīce, un

rezultātā apstiprināts, ka alkometri lietojami tikai ar iemuti. Tomēr eksperta atzinumā saistībā ar pieteicējas mērierīces neatbilstību šai prasībai norādīts, ka

saskaņā ar alkometra instrukciju bezkontakta mērījumu veikšanai alkometrā jāievieto iemutis. Tas liek apsvērt, vai eksperta secinājumi par iemuša

nepieciešamību nav balstīti vienīgi uz instrukciju (kura, kā noskaidrots iepriekš, vēlāk precizēta), nevis uz alkometra testēšanas rezultātiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus demonstrējot alkometra

darbību bezkontakta režīmā ar iemuti un bez tā, nospiežot bezkontakta pūšanas režīmā ekrānā redzamo pogu „pasīvais mērījums”, pēc lietotāja izvēles.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un tiesas sēdē uzklausījusi lietas dalībnieku

paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[7] No lietas materiāliem izriet, un par to strīds nepastāv, ka pasūtītāja, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 8.2 pantu, izsludināja iepirkumu

par portatīvo mērierīču alkohola koncentrācijas noteikšanai piegādi, kurā savu piedāvājumu citu starp iesniedza pieteicēja. Vērtējot iesniegtos

piedāvājumus, pasūtītāja pieņēma lēmumu (lietas 20.–23.lapa) noraidīt pieteicējas piedāvājumu, jo tehniskais piedāvājums neatbilst tehniskās

specifikācijas prasībām – alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša, un alkometram ir uzstādīta funkcija, kad pirms standarta

testa veikšanas vispirms nepieciešams ievadīt testa veikšanas vietu, veicēja vārdu u.t.t., bet šāda funkcija nav paredzēta tehniskajā specifikācijā.

Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti izslēgta no dalības iepirkumā saistībā ar neatbilstību iepirkuma tehniskās

specifikācijas prasībām.

[8] Tehniskās specifikācijas 1.7.punktā (lietas 93.–94. lapa) norādīta mērierīces prasība - nodrošina testa veikšanu aktīvā režīmā (ar iemuti) un

pasīvā režīmā (bez iemuša).

Tātad iepirkuma tehniskajā specifikācijā ir izvirzīta skaidra un nepārprotama prasība, ka alkometram ir jānodrošina testa veikšanu pasīvā režīmā

bez iemuša.

[9] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicēja sava tehniskā piedāvājuma (lietas 2.sēj. 111.lapa) 7.punktā ir norādījusi, ka piedāvātais

alkometrs „Alcovisor Mercury Nordic” nodrošina testa veikšanu aktīvā režīmā (ar iemuti) un pasīvā režīmā (bez iemuša un ar bezkontakta iemuti).

Piedāvājumam klāt pievienota alkometra lietošanas instrukcija (lietas 2.sēj. 117.–126.lapa), kurā aprakstīta bezkontakta mērījuma veikšana, izmantojot

ierīces bezkontakta iemuti. Proti, lietošanas instrukcijas 13.lapas 2.punktā noteikts, ka pēc mērījuma veikšanas bezkontakta iemuti ir nepieciešams

noņemt un notīrīt (lietas 2.sēj. 120.lapa), savukārt 17.lapas 1.punktā attiecībā uz bezkontakta mērījumu veikšanu norādīts – ievietojiet bezkontakta

iemuti tam paredzētajā vietā (lietas 2.sēj. 124.lapa).

Tehnisko piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītāja 2015.gada 8.aprīlī pieņēma lēmumu pieaicināt ekspertus tehnisko piedāvājumu atbilstības

pārbaudei iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām (lietas 95.lapa), kā arī nolēma pieprasīt pretendentiem iesniegt izvērtēšanai iepirkumam

piedāvātās preces paraugu (lietas 113.lapa).

Eksperta 2015.gada 12.maija atzinumā (lietas 97.-99.lapa) norādīts, ka pieteicējas tehniskais piedāvājums alkometram neatbilst tehniskās

specifikācijas prasībām, jo alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša (saskaņā ar alkometra lietošanas instrukciju bezkontakta

mērījumu veikšanai alkometrā jāievieto iemutis tam paredzētā vietā). Pasīvā režīma izmantošana savā būtībā nozīmē veikt ātru testu pēc iespējas īsākā

laikā, piemēram, veicot masveida pārbaudes. Līdz ar to, nepieciešamība izmantot iemuti, veicot mērījumu ar alkometru pasīvajā režīmā, paildzina

kontroles procesu un rada policijai nelietderīgus finansiālus izdevumus.

Pieteicēja 2015.gada 22.maijā pasūtītājai iesniedza alkometra lietošanas instrukcijas pielikumu un vizuālo lietošanas pamācību (lietas 122.-

131.lapa). Lietošanas instrukcijas pielikumā norādīta terminoloģija: 1) automātiskais mērījums – ja testējamā persona ir pati veikusi pietiekamu gaisa

plūsmu pūšanas laikā un mērījums ir fiksēts automātiski, bez iejaukšanās; 2) pasīvais mērījums – ja testējamā persona pati nav veikusi vai nav spējīga

veikt (plaušu mazspēja, atteikšanās no pūšanas u.c.) pietiekamu gaisa plūsmu pūšanas laikā un mērījums ir fiksēts manuāli, nospiežot ekrāna pogu –

„Pasīvais mērījums”, kas ļauj alkometram veikt pasīvo mērījumu – alkometra pumpim ievilkt ierīcē pūsto gaisu un fiksēt mērījumu; 3) bezkontakta

mērījums – ja mērījums ir veikts bezkontakta pūšanas režīmā (nepieskaroties ierīcei vai parauga savākšanas piltuvei). Mērījuma rezultāts atspoguļo, vai

testējamā persona ir lietojusi alkoholu vai arī nav lietojusi alkoholu. Alkometra bezkontakta mērījums/pūšana: 1) izmantojot bezkontakta parauga

savākšanas piltuvi; 2) neizmantojot bezkontatkta savākšanas piltuvi. Attiecībā uz alkometra bezkontakta mērījumu/pūšanu, neizmantojot bezkontakta

parauga savākšanas piltuvi, norādīts, ka pārbaudāmajai personai pūšot alkometra virzienā vai pieliekot alkometru pie mutes/deguna, jānospiež

bezkontakta pūšanas režīmā ekrānā redzamā poga „pasīvais mērījums”.

Pasūtītājas 2015.gada 27.maija ziņojumā par lēmuma pieņemšanu (lietas 20.–23.lapa) norādīts, ka 2015.gada 22.maijā, izvērtējot pretendentu

iesniegtos tehniskos piedāvājumus un ekspertu atzinumu, komisija secināja, ka pieteicējas tehniskais piedāvājums neatbilst tehniskās specifikācijas

nosacījumiem - alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša (saskaņā ar alkometra lietošanas instrukciju bezkontakta mērījumu

veikšanai alkometrā jāievieto iemutis tam paredzētā vietā). Pasīvā režīma izmantošana savā būtībā nozīmē veikt ātru testu pēc iespējas īsākā laikā,

piemēram, veicot masveida pārbaudes. Līdz ar to, nepieciešamība izmantot iemuti, veicot mērījumu ar alkometru pasīvajā režīmā, paildzina kontroles

procesu un rada policijai nelietderīgus finansiālus izdevumus.

[10] No iepriekš 9.punktā konstatētā tiesa secina, ka pieteicēja sava tehniskā piedāvājuma 7.punktā apstiprina, ka piedāvātais alkometrs

„Alcovisor Mercury Nordic” nodrošina testa veikšanu pasīvā režīmā bez iemuša. Savukārt pievienotajā alkometra lietošanas instrukcijā ir aprakstīta tikai

bezkontakta mērījuma veikšana, kurā izmantojams ierīces bezkontakta iemutis, taču pasīvā režīma mērījuma veikšanas apraksta nav.

Tātad, tiesas ieskatā, pasūtītājai pēc būtības pastāvēja pamatotas šaubas vai pieteicējas piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas prasībai –

alkometrs nodrošina testa veikšanu pasīvā režīmā (bez iemuša).

Pasūtītāja piedāvājumu vērtēšanas laikā nolēma pieaicināt ekspertus tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei. Pieaicinātie eksperti sniedza

atzinumu, ka pieteicējas tehniskais piedāvājums alkometram neatbilst tehniskās specifikācijas prasībām, jo alkometrs nenodrošina testa veikšanu pasīvajā

režīmā bez iemuša saskaņā ar alkometra lietošanas instrukciju. Taču eksperta atzinums nesatur ziņas par to, tieši kādā veidā konstatēta alkometra

neatbilstība tehniskās specifikācijas prasībām, un no atzinuma teksta izriet, ka eksperti savu secinājumu izdarījuši, izvērtējot alkometra lietošanas

instrukciju, to apskatot, taču faktiski neveicot alkometra funkciju pārbaudi.

Savukārt pasūtītāja, pieņemot lēmumu un noraidot pieteicējas piedāvājumu, ir balstījusies tikai un vienīgi uz eksperta atzinumu, kaut gan pirms

lēmuma pieņemšanas pieteicēja pēc savas iniciatīvas iesniedza alkometra lietošanas instrukcijas pielikumu un vizuālo lietošanas pamācību, kurā

nepārprotami norādīts, ka piedāvātais alkometrs nodrošina testa veikšanu pasīvā režīmā bez iemuša.

No minētā izriet, ka pasūtītāja, kā arī eksperti tehniskā piedāvājuma vērtēšanas laikā ir vadījušies tikai un vienīgi ņemot vērā iesniegto lietošanas

instrukciju.

[11] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 45.panta trešajai daļai, piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota

tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un

pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību.

Savukārt tehniskās specifikācijas 4.2.punktā pretendentiem piedāvājumu vērtēšanas gaitā ir izvirzīta prasība pašiem demonstrēt iepirkuma komisijai

mērierīces darbību, izņemot gadījumu, ja šāda modeļa mērierīce jau tiek izmantota Valsts policijas darbā.

[11.1] Augstākā tiesa šajā lietā norādījusi, ka konkrētais iepirkums veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2pantu. Tajā tieši nav paredzēts

pasūtītāja pienākums prasīt pretendentiem sniegt papildu informāciju, kā arī nav reglamentēta iestādes rīcība, ja pretendents šādu informāciju sniedz pēc

savas iniciatīvas. Tomēr tas nenozīmē, ka šāda informācija principā nav ņemama vērā. Paturot prātā, vispārējos publiskā iepirkuma mērķus, tostarp valsts

un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, nav pieļaujams noraidīt piedāvājumu vienīgi formālu nepilnību

dēļ, ja tās viegli novēršamas, neapdraudot vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Arī Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta spriedumā lietā

C-599/10 nav principā izslēgtas pasūtītāja tiesības prasīt paskaidrojošu informāciju no pretendenta. Spriedumā atzīts, ka direktīvas 2004/18 2.pants

pieļauj tādu valsts tiesību aktu noteikumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde būtībā var rakstveidā lūgt kandidātus precizēt savu piedāvājumu, ja tā

nepieprasa veikt vai neakceptē jebkādus piedāvājuma grozījumus.

Tādējādi arī t.s. mazajā iepirkumā pasūtītājam nebūtu jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro

piedāvājumu, nevis papildina vai groza to.

[11.2] No lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka pasūtītāja, šauboties par alkometra atbilstību tehniskai specifikācijai, ir lūgusi pieteicēju iesniegt

jebkādus precizējumus vai skaidrojumus piedāvājumā pievienotajai instrukcijai vai lūgusi pieteicējai demonstrēt iepirkuma komisijai mērierīces darbību,

kā tas noteikts tehniskās specifikācijas 4.2.punktā.

Tiesas ieskatā, ja piedāvājumā pastāvēja pretrunas starp piedāvājuma 7.punktā norādīto attiecībā uz alkometra funkcijām, kas nodrošina testa

veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša, un alkometra instrukciju, kurā šāda funkcija nebija aprakstīta, tad šīs pretrunas bija novēršamas laicīgi, pieprasot

pieteicējai papildu informāciju, tajā skaitā izskaidrot konstatētās pretrunas, iesniedzot attiecīgus dokumentus vai pieteicējai demonstrējot ierīces darbību.

[11.3] Vienlaicīgi no lietas materiāliem arī izriet, ka pasūtītāja, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nekādā veidā nav vērtējusi pieteicējas iesniegto

alkometra lietošanas instrukcijas pielikumu un vizuālo lietošanas pamācību, kas apstiprina alkometra atbilstību tehniskās specifikācijas prasībām.

Tiesas ieskatā pieteicējas iesniegtais alkometra lietošanas instrukcijas pielikums un vizuālā lietošanas pamācība nav grozījusi sākotnēji iesniegto

tehnisko piedāvājumu, bet gan tikai papildinājusi un izskaidrojusi tehniskajā piedāvājumā jau sākotnēji piedāvātās ierīces lietošanas instrukciju, nemainot

ne piedāvāto ierīces modeli, ne tā funkcijas.

Līdz ar to pasūtītājai, lemjot par pieteicējas tehniskā piedāvājuma atbilstību, bija jāņem vērā šie precizējumi, no kuriem nepārprotami redzams, ka

alkometrs nodrošina testa veikšanu pasīvā režīmā divos veidos - ar bezkontakta iemuti (bezkontakta parauga savākšanas piltuve) un bez iemuša (bez

bezkontakta parauga savākšanas piltuves).

[11.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas piedāvājums jau sākotnēji atbilda tehniskās specifikācijas 1.7.punkta prasībām, jo

alkometrs „Alcovisor Mercury Nordic” nodrošina testa veikšanu aktīvā režīmā (ar iemuti) un pasīvajā režīmā bez iemuša. Tas izriet no pieteicējas

piedāvājumā ietvertās informācijas, alkometra instrukcijas, instrukcijas pielikuma un alkometra vizuālās pamācības. Savukārt tas apstāklis, ka pasīvā

mērījuma veikšanas kārtība nav aprakstīta piedāvājumam pievienotajā ierīces lietošanas instrukcijā, vēl neliecina, ka šādas funkcijas alkometram nav.

Pasūtītājai bija iespējas pilnībā pārliecināties par pieteicējas piedāvājuma atbilstību iepirkuma tehniskajai specifikācijai, lūdzot pieteicēju, kurai ir

atbilstošas zināšanas par konkrētā alkometra modeļa tehniskajām iespējām, mērierīci demonstrēt darbībā, bet pasūtītāja šādas tiesības neizmantoja un

līdz ar to nenovērsa visas šaubas par piedāvājuma atbilstību konkursa tehniskajai specifikācijai.

[12] Lai arī pasūtītāja konstatējusi, ka pieteicējas piedāvātajam alkometram ir uzstādīta funkcija, kas nav paredzēta tehniskajā specifikācijā, tiesa

secina, ka lēmumā pasūtītāja nekādā veidā nav pamatojusi, kādai tehniskās specifikācijas prasībai šādas funkcijas esamība neatbilst.

Paskaidrojumos tiesai pasūtītāja ir norādījusi, ka pieteicējas piedāvātajam alkometram ir uzstādīta funkcija, kad pirms standarta testa veikšanas

vispirms nepieciešams ievadīt testa veikšanas vietu, veicēja vārdu un citus parametrus, kas nav norādīti tehniskajā specifikācijā, tādējādi būtiski paildzinot

kontroles procesu, jo norādītās papildus funkcijas nav piemērotas policijas darbam un minētais neatbilst iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības

1.10.punktam.

Tehniskās specifikācijas 1.10.punktā ir noteikts, ka mērierīcei ir jābūt aprīkotai ar displeju, kas elektroniskā veidā uz displeja vienlaicīgi uzrāda

faktiskā alkohola koncentrāciju (promilēs), kā arī veiktā mērījuma datumu un laiku; informāciju uz displeja var nolasīt vismaz 10 minūtes.

Tā kā pasūtītāja neapstrīd, ka pieteicējas piedāvātais alkometrs ir aprīkots ar displeju, kas elektroniskā veidā uz displeja vienlaicīgi uzrāda faktiskā

alkohola koncentrāciju (promilēs), kā arī veiktā mērījuma datumu un laiku un informāciju uz displeja var nolasīt vismaz 10 minūtes, tad nav pamatots

pasūtītājas arguments, ka papildus uzstādītā funkcija neatbilst iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības 1.10.punktam.

Tiesa piekrīt, ka dažādu parametru (testa veikšanas vieta, veicēja vārds, u.t.t.) ievadīšana mērierīcē var paildzināt kontroles procesu, taču, kā

norāda pieteicēja, strīdus funkciju, kad pirms standarta testa veikšanas vispirms nepieciešams ievadīt testa veikšanas vietu, veicēja vārdu utt., ir iespējams

noņemt un pasūtītājai bija iespējams to precizēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas piedāvājums atbilda tehniskās specifikācijas 1.10.punkta prasībām, jo alkometrs „Alcovisor

Mercury Nordic” ir aprīkots ar displeju, kas elektroniskā veidā uz displeja vienlaicīgi uzrāda faktiskā alkohola koncentrāciju (promilēs), kā arī veiktā

mērījuma datumu un laiku un informāciju uz displeja var nolasīt vismaz 10 minūtes. Pasūtītājai bija iespējas pilnībā pārliecināties par pieteicējas

piedāvājuma atbilstību iepirkuma tehniskajai specifikācijai, pieprasot pieteicējai papildu informāciju par mērierīces funkcionālajām iespējām vai

demonstrēt mērierīci darbībā, bet pasūtītāja šādas tiesības neizmantoja un līdz ar to nenovērsa visas šaubas par piedāvājuma atbilstību konkursa

tehniskajai specifikācijai.

[13] Tā kā tiesa ir atzinusi, ka pieteicējas piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas 1.10. un 1.7.punkta prasībām, proti, alkometrs „Alcovisor

Mercury Nordic” ir aprīkots ar displeju, kas elektroniskā veidā uz displeja vienlaicīgi uzrāda faktiskā alkohola koncentrāciju (promilēs), kā arī veiktā

mērījuma datumu un laiku un informāciju uz displeja var nolasīt vismaz 10 minūtes, kā arī nodrošina testa veikšanu pasīvajā režīmā bez iemuša, attiecīgi ir

secināms, ka pieteicēja nepamatoti izslēgta no dalības iepirkumā saistībā ar neatbilstību iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām.

Līdz ar to iestāde ir ierobežojusi pieteicējas tiesības brīvas konkurences apstākļos piedalīties iepirkumā. Šāds pārkāpums objektīvi varēja ietekmēt

pasūtītājas lēmumu par iepirkuma rezultātu, tādēļ pārsūdzētais lēmums atzīstams par prettiesisku.

[14] Pieteicēja lūgusi arī atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas kopā sastāda 83 975,97 euro.

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajā teikumā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa

likuma 92.pantā. Savukārt Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu administratīvajā

procesā detalizē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu

vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Tādējādi zaudējumu atlīdzināšanas pamats ir prettiesisks administratīvais akts vai prettiesiska faktiskā rīcība. Konkrētajā gadījumā pārsūdzēto

lēmumu, uz kuru pieteicēja balsta savu prasījumu par atlīdzinājumu, tiesa ir atzinusi par prettiesisku. Tātad ir konstatējams zaudējumu atlīdzināšanas

pamats.

[15] Atlīdzināšanas likuma 6.pants noteic, ka tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto

zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām,

proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv

gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

No minētā izriet, ka zaudējuma atlīdzināšanai kā obligāts priekšnosacījums ir jākonstatē tieša cēloņsakarība starp iestādes prettiesisku rīcību un

nodarīto zaudējumu, proti, ka iestādes prettiesiskā rīcība rada šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir bijis galvenais radīto seku faktors.

Pieteicēja uzskata, ka pasūtītājas prettiesiskā lēmuma dēļ tai ir radušies mantiskie zaudējumi 83 975,97 euro apmērā. Zaudējumu aprēķins sastāv

no: 1) zaudējumi, kas saistīti ar sagatavošanos iepirkumam 4416,03 euro; 2) zaudējumi no iepirkuma produkta virzīšanas tirgū 8141,04 euro; 3) tiesas

izdevumi 51,90 euro: 4) iepirkuma pasūtījuma atrauto peļņu 6727,50 euro: 5) 2015.gada atrauto peļņu bez tiešās iepirkuma pasūtījuma atrautās peļņas

64639,50 euro.

[16] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams

pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Civillikuma 1770.panta izpratnē jēdziens „pametums” saprotams kā jebkāds mantas samazinājums, zudums, kā arī peļņas atrāvums, papildu

izdevumi un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. K.Torgāns. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības.-Rīga, Mans īpašums,

1998.-267.lpp.).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrajā daļā ir īpaši atrunāta mantiskā zaudējuma jeb pametuma sastāvā ietilpstošais peļņas atrāvums jeb

neiegūtā peļņa. Minētajā tiesību normā noteikts, ka, aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu

parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

Sagaidāmās peļņas atrāvums (zudušais labums, negūtā peļņa) ir lielums, kas raksturo pietiekami droši paredzamas peļņas samazinājumu sakarā ar

tiesību aizskārumu, tās apmēra noteikšana galvenokārt balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem, ņemot vērā dažādus tirgus faktorus, kas konkrētos

apstākļos var palielināt vai samazināt peļņu (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 26.janvāra sprieduma lietā Nr.SKC-0314/2011 11.punktu).

Civillikuma 1787.pants nosaka, ka aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt

pierādītam līdz tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei, ka šāds zaudējums cēlies no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, atrautās peļņas institūta mērķis ir atlīdzināt cietušajam to, ko viņš noteikti būtu saņēmis, ja prettiesiskā rīcība nebūtu

notikusi jeb novērst tās kaitīgās sekas, ko prettiesiskā rīcība noteikti nodarītu cietušā mantai nākotnē. Lai gan ne vienmēr iespējams un nepieciešams

noteikt precīzu atrautās peļņas apmēru, likums nepieļauj apmierināt prasījumu par atrauto peļņu, pamatojoties uz spekulācijām par atrautās peļņas

esamību un apmēru (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 2.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-94/2009 12.punktu, 2010.gada 18.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-122/2010 13.punktu).

[17] Pieteicēja ir aprēķinājusi zaudējumus, kas saistīti ar iepirkuma pasūtījuma atrauto peļņu 6727,50 euro apmērā.

Izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, tiesa atzīst, ka pieteicējas norādītais zaudējumu apmērs ir ticams (reāls).

Prasījums par zaudējumu – neiegūtās peļņas – atlīdzinājumu ir balstīts uz pieņēmumu, ka pieteicēja būtu ieguvusi līguma slēgšanas tiesības.

Tiesa saskata objektīvu apstiprinājumu šādam pieņēmumam un līdz ar to konstatē cēloņsakarību starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem.

Proti, saskaņā ar iepirkuma uzaicinājumu piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu. Atbilstoši iepirkuma komisijas lēmumā

norādītajam, piedāvājumus dalībai iepirkumā iesniedza tika divi pretendenti: pieteicēja ar piedāvāto cenu 600 euro bez PVN un SIA „KJ SERVISS” ar

piedāvāto cenu 780 euro bez PVN. No minētā secināms, ka pieteicēja varēja pamatoti paļauties uz to, ka tajā gadījumā, ja netiktu pieļauta prettiesiska

rīcība (proti, ja pasūtītāja nepamatoti neizslēgtu no dalības iepirkumā pieteicējas piedāvājumu), tieši pieteicējai tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības kā

pretendentam, kura piedāvājumam ir viszemākā cena.

Pasūtītāja noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA „KJ SERVISS” par 45 alkometru iegādi 35 100 euro apmērā bez PVN. Tātad, ja pasūtītāja būtu

noslēgusi līgumu ar pieteicēju par 45 alkometru iegādi, līguma cena būtu noteikta 27 000 euro apmērā.

No „Rovico OŪ”Alcovisor Mrrcury Nordic piedāvājuma pieteicējai (lietas 104.lapa) konstatējams, ka viena alkometra iegādes cena ar atlaidi

10%, ja pasūtījums ir lielāks par 35 vienībām, ir 450,50 euro par vienību, kas kopā sastāda 20 272,50 euro par 45 vienībām.

Pie minētiem apstākļiem, ja ar pieteicēju tiktu noslēgts iepirkuma līgums par 45 alkometru iegādi, tās peļņa reāli sastādītu 6727,50 euro.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka pieteicējai ir atlīdzināmi zaudējumi 6727,50 euro apmērā par neiegūto peļņu.

[18] Pieteicēja ir aprēķinājusi zaudējumus, kas saistīti ar 2015.gada atrauto peļņu bez tiešās konkursa pasūtījuma atrautās peļņas 64639,50 euro

apmērā, tai skaitā zaudējumi, kas saistīti ar juridisko palīdzību 400 euro apmērā.

[18.1] Pieteicēja zaudējumu aprēķinā paskaidroja, ka, novērtējot konkurentu piedāvājumus un salīdzinot tos ar uzņēmuma produktu, tika secināts,

ka uzņēmuma piedāvātais produkts vairākos aspektos ir labāks par konkurentu produktu. Novērtējot iespējas saņemt konkursa pasūtījumu, uzņēmums

plānoja pārdošanas apjoma pieaugumu, ņemot vērā, ka no ražotāja tiks saņemta atlaide turpmākiem alkometru iepirkumiem, kā arī to, ka sadarbība ar

Valsts policiju veicinās uzņēmuma atpazīstamību.

Tiesa nenoliedz, ka sadarbība ar Valsts policiju varētu veicināt uzņēmuma atpazīstamību, taču, cik lielā mērā un kādā apjomā pieteicējas piedāvātie

alkometri būtu pieprasīti tirgū, nav paredzams un tādā gadījumā, kāda peļņa uzņēmumam būtu reāli iestājusies, nav aprēķināma. Pieteicēja iesniegusi

zaudējumu aprēķinu tabulas formā, kurā atspoguļotas kopējās uzņēmuma izmaksas un neto apgrozījums par 2015.gada pirmo pusgadu, kā arī plānotie

uzņēmuma radītāji 2015.gada otrajam pusgadam. Taču tiesas ieskatā plānotā peļņa, saņemot pasūtījumu, 2015.gada otrajam pusgadam ir izteikta tikai

varbūtības formā un ir apšaubāma tādējādi nav pierādīta līdz tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei. Konkrētajā gadījumā nepastāv sagaidāmās peļņas

atrāvums, tas ir, nepastāv reāla iespēja, ka pieteicēja norādīto summu kā peļņu būtu ieguvusi iepirkuma rezultātā.

Līdz ar to, novērtējot lietā esošos un pieejamos pierādījumus par pieteicējas mantiskajiem zaudējumiem – neiegūto peļņu bez tiešās iepirkuma

pasūtījuma atrautās peļņas, tiesa redz, ka tie līdzinās spekulācijām par atrautās peļņas esamību un apmēru un tie nav pierādīti. Tāpēc nav pamata piešķirt

mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu 64239,50 euro apmērā, un tāpēc pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[18.2] Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 7.panta trešajā daļā noteikto mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta

atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī

izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

Mantisko zaudējumu pierādīšanai tiesā iesniegts SIA „IVS Grupa” 2015.gada 3.jūlija rēķins Nr.030/715 un rēķins Nr.030/715-1 (lietas 81.-

82.lapa), kas pieteicējai izrakstīts par juridiskajiem pakalpojumiem – dokumentu izpēte, sūdzības modifikācija iesniegšanai Valsts policijas priekšniekam,

sūdzības modifikācija iesniegšanai Iiekšlietu ministrijā, sūdzības modifikācija iesniegšanai Saeimas atbildīgajā komisijā, papildinājuma sūdzība tiesā,

sūdzības modifikācija iesniegšanai Valsts kontrolē, sūdzības modifikācija iesniegšanai KNAB, zaudējumu aprēķins. Vienlaicīgi lietā nav iesniegts

maksājumu apliecinošs dokuments, kas pierādītu pieteicējas radušos zaudējumus 400 euro apmērā, kas nodarīti saistībā ar juridisko palīdzību.

Līdz ar to mantiskie zaudējumi 400 euro apmērā saistībā ar juridisko palīdzību nav atlīdzināmi, jo šie zaudējumi ar atbilstošiem pierādījumiem nav

pamatoti.

[19] Pieteicēja ir aprēķinājusi zaudējumus, kas saistīti ar sagatavošanos iepirkumam 4416,03 euro apmērā, kas sastāda: 1) algas izmaksas

4376,03 euro; 2) parauga ratifikācija 40 euro.

Pieteicēja zaudējumu aprēķinā paskaidroja, ka sakarā ar sagatavošanos iepirkumam, uzņēmuma vadītāji palielināja savas darba stundas, kas radīja

uzņēmumam papildus izmaksas. Papildus izmaksas radīja arī tas, ka, sagaidot pārdošanas apjoma pieaugumu, uzņēmums pieņēma darbā jaunus

darbiniekus, ar mērķi nodrošināt pasūtījuma izpildi.

Eiropas Savienības Tiesas institūcija Vispārējā Tiesa ir atzinusi, ka pretendenti, kuri publiskajā iepirkumā ir zaudējuši, nevar sagaidīt, lai viņiem

atlīdzinātu izdevumus par piedāvājuma sagatavošanu, jo šādas izmaksas veido normālu ekonomisko risku, kas ir raksturīgs komerciālām aktivitātēm.

Uzņēmuma izvēle piedalīties publiskajā iepirkumā jebkurā gadījumā nerada paredzamu iznākumu (sk. Vispārējās Tiesas 1998.gada 17.decembra

sprieduma lietā Nr.T-203/96 75.-76.punktu, 2008.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.C-337/05 56.punktu, Vispārējās Tiesas 2011.gada

23.novembra sprieduma lietā Nr.T-514/09 173.punktu).

Tiesa atzīst, ka pieteicējas norādītie izdevumi - darba apmaksa darbiniekiem un parauga ratifikācija – ir raksturīgi ikdienas komercdarbībai un nav

saskatāma konkrēta cēloņsakarība starp iepirkuma rezultātiem un komersanta izdevumiem. Proti, nav saskatāma sakarība, ka gadījumā, ja pieteicēja

nepiedalītos iepirkumā, pieteicējai nebūtu norādītie izdevumi. Turklāt pieteicēja darba stundu palielinājumu un jauno darbinieku pieņemšanu pamato ar to,

ka tika sagaidīts pārdošanas apjoma pieaugums. No lietas materiāliem ir redzams, ka Valsts policija ir noslēgusi līgumu pa 45 alkometru iegādi. Šāds

pārdošanas apjoms nekādā veidā nav uzskatāms par tādu, kas radītu nepieciešamību uzņēmumam palielināt darba stundas vai pieņemt darbā jaunus

darbiniekus. Tiesas ieskatā saprātīgs uzņēmējs nepieņems darbā jaunus darbiniekus, ja darba apjoms vēl nav palielinājies, tādējādi radot sev tikai

zaudējumus, izmaksājot algas darbiniekiem, kuri vēl netiek nodarbināti.

Attiecībā uz alkometra ratifikāciju, tiesa norāda, ka lietā nav iesniegts maksājumu apliecinošs dokuments, kas pierādītu pieteicējas radušos

zaudējumus 40 euro vērtībā.

Tā kā nav saskatāma zaudējumu un iepirkuma procedūras cēloņsakarība, tad mantisko zaudējumu prasījums 4376,03 euro apmērā saistībā ar

algas izmaksām nav pamatots, savukārt mantiskie zaudējumi 4 0 euro apmērā saistībā ar alkometra ratifikāciju nav dokumentāli pierādīti. Tāpēc

pieteikums daļā par mantisko zaudējumu atlīdzību 4416,03 euro apmērā ir noraidāms.

[20] Pieteicēja ir aprēķinājusi zaudējumus, kas saistīti ar produkta virzīšanu tirgū 8141,04 euro apmērā, kas sastāda: 1) nomas izmaksas 2947,44

euro; 2) mārketinga izmaksas 5193,60 euro.

Kā izriet no pieteicējas paskaidrojumiem, zaudējumi, kas saistīti ar produkta virzīšanu tirgū, izriet no tā, ka līguma noslēgšanas gadījumā, pēc

pieteicējas domām, pieaugtu citu tirgus dalībnieku ieinteresētība iegādāties pieteicējas piedāvāto preci, tādējādi tika plānots pārdošanas apjoma

pieaugums, kā rezultātā tika iznomātas papildus noliktavas telpas un veikti mārketinga pasākumi.

Pirmkārt, pieteicēja nav iesniegusi dokumentālu apliecinājumu, ka minētie zaudējumi reāli ir iestājušies. Otkārt, pieteicējas norādītie zaudējumi ir

pamatoti tikai ar pieņēmumu, ka pārdošanas apjomi strauji pieaugs.

Tā kā nav saskatāma zaudējumu un iepirkuma procedūras cēloņsakarība, tad mantisko zaudējumu prasījums 8141,04 euro apmērā saistībā ar

produkta virzīšanu tirgū nav pamatots un dokumentāli pierādīts. Tāpēc pieteikums daļā par mantisko zaudējumu atlīdzību 8141,04 euro apmērā ir

noraidāms.

[21] Pieteicēja ir aprēķinājusi tiesas izdevumus 51,90 euro apmērā, kas sastāda: 1) valsts nodevu 28,46 euro par pieteikuma iesniegšanu; 2) valsts

nodevu 14,23 euro par pagaidu aizsardzību: 3) mantiskos zaudējumus 7,11 euro saistība ar izziņas pieprasīšanu no Uzņēmumu reģistra; 4) mantiskos

zaudējumus 2,10 euro saistība ar kopēšanas darbiem.

[21.1] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro (lietas 18.lapa) par pieteikuma iesniegšanu un valsts

nodevu 14,23 euro (lietas 29.lapa) par pagaidu aizsardzību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese 2015.gada 7.jūlija lēmumā norādījusi, ka, pagaidu aizsardzības lūgums konkrētajā gadījumā nav pieļaujams,

un jautājuma par pagaidu aizsardzības piemērošanu skatīšana pēc būtības ir atsakāma. Līdz ar to tiesnese saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

125.panta otrās daļas 1.punktu ir lēmusi pieteicējai atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas 7,12 euro apmērā.

Līdz ar to pieteicējai no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 28,46 euro apmērā par pieteikuma iesniegšanu un valsts nodevu 7,12 euro par

pagaidu aizsardzību.

[21.2] Pieteicēja lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 7,11 euro vērtībā, kas nodarīti saistībā ar izziņas pieprasīšanu no Uzņēmumu reģistra un

saistībā ar kopēšanas darbiem 2,10 euro vērtībā.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir lietā iesniegusi Uzņēmumu reģistra izsniegto izziņu (lietas 48.lapa), taču lietā nav iesniegts maksājumu

apliecinošs dokuments, kas pierādītu pieteicējas radušos zaudējumus 7,11 euro vērtībā, kas nodarīti saistībā ar izziņas pieprasīšanu no Uzņēmumu

reģistra. Lietā nav iesniegts arī maksājumu apliecinošs dokuments, kas pierādītu pieteicējas radušos zaudējumus 2,10 euro vērtībā, kas nodarīti saistībā

ar kopēšanas darbiem. Līdz ar to mantiskie zaudējumi 9,21 euro apmērā saistībā ar dokumentu kopēšanu un izziņas pieprasīšanu nav atlīdzināmi, jo šie

zaudējumi ar atbilstošiem pierādījumiem nav pamatoti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, un 289.-291.pantu, Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta astoņpadsmito daļu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts policijas iepirkuma komisijas 2015.gada 27.maija lēmumu.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia”

mantiskos zaudējumus 6727,50 euro apmērā.

Noraidīt „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia” pieteikumu daļā par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu 77 212,89 euro apmērā.

Piespriest no Valsts policijas budžeta līdzekļiem par labu „Rovico Buroo OU” filiāles „Rovico Latvia” valsts nodevu 35,58 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese L.Andersone