Court orders partial debt collection against one borrower and dismisses claims against the second borrower in a mortgage enforcement case.

Lieta Nr.C33262123

Nr. C-2621-23/30

ECLI:LV:RIRT:2023:0928.C33262123.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2023.gada 28.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 4.janvārī tiesā saņemts prasītājas SIA “Intrum Latvia” prasības pieteikums par parāda piedziņu pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers.

B/.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1278., 1319.-1326., 1587., 1590., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1760., 1934.,

1943.pantu, lūdz:

1) piedzīt solidāri no atbildētājiem no /datums/hipotekārā aizdevuma līguma Nr./numurs A/ izrietošo parādu, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas 144 488,76 euro, kavētajiem procentu par aizdevuma izmantošanu maksājumiem 8681,38 euro, līgumsoda 11 883,00 euro par saistību

izpildes kavējumu, likumiskajiem procentiem 10 355,69 euro (aprēķināti par laika posmu no 20.08.2021. līdz 30.10.2022.), nekustamā īpašuma

piespiedu apdrošināšanas prēmijas maksājumiem 644,25 euro, kopā 176 053,08 euro;

2) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās

parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai);

4) piedzīt solidāri no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/starp AS „Latvijas Krājbanka” un aizņēmējiem /pers. A/ un /pers. B/ tika noslēgts hipotekārā

aizdevuma līgums Nr./numurs A/ par aizdevuma izsniegšanu 236 000,00 euro apmērā, ar mērķi: saistību refinansēšana no AS “SEB Unibanka” un

nekustamā īpašuma iegāde.

Aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš tika noteikts 2032.gada 15.februāris.

[1.2] No minētā aizdevuma līguma izrietošās bankas prasījuma tiesības, pamatojoties uz starp banku un ķīlas devēju /pers. C/ /datums/noslēgto

hipotēkas līgumu Nr./numurs B/, tika nodrošinātas ar ķīlas devējai /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/.

[1.3] 2007.gada 28.augustā starp banku un atbildētājiem tika noslēgta vienošanās par grozījumiem /datums/hipotekārā aizdevuma līgumā, saskaņā

ar kuru tika noteikta jauna aizdevuma atmaksas kārtība, kā arī jauns nodrošinājums no aizdevuma līguma izrietošo prasījuma tiesību nodrošināšanai – par

labu bankai tika ieķīlāts atbildētāja /pers. A/ nekustamais īpašums /adrese B/ (turpmāk – arī Nekustamais īpašums Nr.1). Pēc minētās vienošanās

speciālo nosacījumu izpildes banka apņēmās dzēst hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese A/.

[1.4] 2007.gada 13.novembrī starp banku un atbildētājiem tika noslēgta vienošanās par grozījumiem /datums/hipotekārā aizdevuma līgumā,

saskaņā ar kuru tika noteikts papildus nodrošinājums no aizdevuma līguma izrietošo prasījuma tiesību nodrošināšanai – par labu bankai tika ieķīlātas

atbildētājam /pers. A/ piederošās 161/27400 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese C/ (turpmāk – arī Nekustamais īpašums Nr.2).

[1.5] Atbildētāji ar aizdevuma līgumu apņēmās atmaksāt bankai visu saņemto aizdevuma summu, kā arī par aizdevuma izmantošanu apņēmās

maksāt procentus. Par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai procentiem atbildētāji apņēmās maksāt līgumsodu.

[1.6] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 23.decembra spriedumu lietā Nr.C04523311 pasludināta bankas

maksātnespēja. 2013.gada 23.augustā starp banku kā pārdevēju un Baltics Credit Solutions Latvia SIA kā uzņēmuma ieguvēju tika noslēgts Uzņēmuma

pārejas līgums, kas paredz, ka visas saistības un prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, ir nodotas Baltics Credit Solutions Latvia SIA.

Uzņēmuma pārejas līgums pēc noslēgšanas tika iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kura 2013.gada 7.novembrī pieņēma lēmumu par atļaujas

sniegšanu uzņēmuma pārejai Baltics Credit Solutions Latvia SIA īpašumā. 2014.gada 3.jūlijā uzņēmuma daļa, kurā ietilpst arī visas bankas prasījuma

tiesības pret atbildētājiem, pārgāja Baltics Credit Solutions Latvia SIA.

2018.gada 13.decembrī starp Baltics Credit Solutions Latvia SIA un SIA “Intrum Latvia” tika parakstīts Pirkuma līgums (cesija), saskaņā ar kuru

cesijas kārtībā Baltics Credit Solutions Latvia SIA visas prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no aizdevuma līguma, tika nodotas prasītājai.

[1.7] Atbildētāji vairākkārt ir informēti par nenokārtotajām saistībām ar atgādinājuma vēstulēm, kurās atbildētājiem atgādināts par parādu, aicinot

labprātīgi izpildīt kavētās saistības.

Atbildētāji ilgāk par 60 kalendārām dienām kavēja no aizdevuma līguma izrietošos kredīta un procentu maksājumus (pēdējais maksājums bija

2017.gada 3.maijā).

Prasītāja 2021.gada 14.jūnijā nosūtīja atbildētājiem vēstuli par vienpusēju atkāpšanos no hipotekārā aizdevuma līguma Nr./numurs A/, ar kuru

aicināja atbildētājus labprātīgi, bet ne vēlāk kā līdz 2021.gada 20.augustam samaksāt visus kavētos aizdevuma pamatsummas, procentu par aizdevuma

izmantošanu maksājumus un līgumsodu, ar norādi, ja līdz noteiktajam termiņas tas netiks izdarīt, tad prasītāja vienpusēji atkāpsies no aizdevuma līguma ar

2021.gada 20.augustu.

Atbildētājam vēstules sūtītas gan ar VAS “Latvijas Pasts” starpniecību, gan ar AS “Unifiedpost” (iepriekš AS “Fitek”) starpniecību. Prasītāja

ieskatā AS “Unifiedpost” apliecinājumi ir pietiekami droši, ticami un apliecina faktu, ka attiecīgie dokumenti ir pienācīgi nosūtīti atbildētājiem.

[1.8] Ņemot vērā to, ka atbildētāji aizdevumu nav samaksājuši, atbildētāju parāda apmērs ir 176 053,08 euro, kas sastāv no:

1) neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 144 488,76 euro;

2) kavētajiem procentu par aizdevuma izmantošanu maksājumiem 8681,38 euro par laika posmu no 15.05.2017. līdz 20.08.2021.;

3) līgumsoda 11 883,00 euro par saistību izpildes kavējumu par laika posmu no 20.03.2017. līdz 15.02.2019.;

4) likumiskajiem procentiem 10 355,69 euro par laika posmu no 20.08.2021. līdz 30.10.2022.;

5) nekustamā īpašuma piespiedu apdrošināšanas prēmijas maksājumiem 644,25 euro.

Ievērojot to, ka atbildētājs neveica Nekustamā īpašuma Nr.1 apdrošināšanu, prasītāja apdrošināja ieķīlāto Nekustamo īpašumu Nr.1, kā rezultātā

prasītājai ir pamats prasīt ar ķīlas apdrošināšanu saistīto izdevumu samaksu.

[2] 2023.gada 20.jūlijā tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka civillietas ietvaros 2023.gada 10.jūlijā no atbildētāja

/pers. B/ ir saņemts maksājums par kopējo summu 15 000,00 euro, kas novirzīts likumisko procentu 10 355,69 euro par laika posmu no 20.08.2021.

līdz 30.10.2022. pilnīgai segšanai, kā arī 4644,31 euro novirzīts daļējai kavēto procentu par aizdevuma izmantošanu segšanai.

Ņemot vērā minēto, prasītāja atsakās no prasības pret atbildētāju /pers. B/ un uztur prasību tikai pret atbildētāju /pers. A/.

Prasītāja lūdz:

1) piedzīt no /pers. A/ no /datums/hipotekārā aizdevuma līguma Nr./numurs A/ izrietošo parādu, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas 144 488,76 euro, kavētajiem procentu par aizdevuma izmantošanu maksājumiem 4037,07 euro, līgumsoda 11 883,00 euro par saistību

izpildes kavējumu, nekustamā īpašuma piespiedu apdrošināšanas prēmijas maksājumiem 644,25 euro, kopā 161 053,08 euro;

2) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda summas

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai);

4) piedzīt no /pers. A/ tiesāšanās izdevumus.

[3] 2023.gada 18.septembrī tiesā saņemts prasītājas iesniegums, kurā norādīts, ka pēc prasības pieteikuma precizējumu nosūtīšanas lietas faktiskie

apstākļi nav mainījušies, tajā skaitā nav notikusi saistību labprātīga izpilde. Prasītāja uztur prasību uz tajā norādītā pamata, balstoties uz prasībai

pievienotajiem pierādījumiem, un ņemot vērā to, ka atbildētājs /pers. A/ par prasību nav sniedzis paskaidrojumus un/vai iebildumus, prasītāja lūdz izskatīt

lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

[4] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav snieguši, iebildumus nav cēluši, lūgumus nav pieteikuši.

[5] Uz tiesas sēdi atbildētāji neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējuši. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots

likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietām. Turklāt atbildētājam /pers. A/ tiesas pavēste nosūtīta arī

elektroniski uz viņa oficiālo elektronisko adresi.

Tiesā nav saņemti atbildētāju lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrās daļas regulējumam, tiesas sagatavotos dokumentus nosūta elektroniski, ar vienkāršu pasta sūtījumu

vai piegādā ziņnesis. Saskaņā ar šī panta 2.1daļu, tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību: 1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts

paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu; 2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka

piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko adresi; 3) uz adresāta oficiālo elektroniski adresi. Savukārt atbilstoši minētā panta 2.2 daļas noteikumiem,

tiesas dokumentus nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 2.3 daļas regulējumu, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētās dzīvesvietas adresē.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanu atbildētājiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu bez prasītājas

pārstāvja un atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā pret atbildētāju

/pers. A/ ir apmierināma, bet prasības daļā pret atbildētāju /pers. B/ tiesvedība ir izbeidzama.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktu, prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.

Minētā tiesība ir prasītāja speciālā tiesība, kas prasītājam piemīt atbilstoši civilprocesā raksturīgajam dispozitivitātes principam, saskaņā ar kuru

prasītājs ir tiesīgs izmantot prasības tiesības pēc saviem subjektīviem ieskatiem, tas ir, vai nu ceļot un uzturot prasību, vai arī atturoties no tā.

Dispozitivitātes princips jeb prāvnieku personīgā autonomija ir personīgās iniciatīvas tiesības procesa ietvaros un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem

aizstāvēšanās līdzekļiem procesā, kuru izlietošanā tiesa neiejaucas, tāpēc šo līdzekļu izlietošana ir pilnīgi atkarīga no personas. Tikai pati puse var zināt,

vai viņas tiesības ir aizskartas un vai viņai šo tiesību atjaunošanai ir jāgriežas pie tiesas vai nē. Dispozitivitātes princips ir civilprocesa pamatā, jo

civilprocess nevar iesākties un turpināties bez puses gribas (sk. Dr. jur. Vladimirs Bukovskis, Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora

izdevums, 1933, atkārtoti izdots 2015.gadā, 233.-234.lpp.).

Līdz ar to tiesības celt un uzturēt prasību, tāpat kā atteikties no tās uzturēšanas, ir prasītāja ekskluzīvas tiesības.

Ievērojot to, ka prasītāja ir izmantojusi savu speciālo tiesību un atteikusies no prasības uzturēšanas pret atbildētāju /pers. B/, tiesai ir pamats

piemērot Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības, izbeidzot tiesvedību

prasības daļā pret atbildētāju /pers. B/, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 225.pantā noteiktās tiesvedības izbeigšanas sekas, proti – ja

tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 144 488,76 euro, procentus par aizdevuma izmantošanu

4037,07 euro, līgumsodu 11 883,00 euro un nekustamā īpašuma piespiedu apdrošināšanas prēmijas maksājumus 644,25 euro.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka /datums/starp AS “Latvijas Krājbanka” un aizņēmējiem /pers. A/ un /pers. B/ tika nodibinātas līgumsaistības, noslēdzot

hipotekārā aizdevuma līgumu Nr./numurs A/ (lietas 9.-13.lapa), ar kuru aizņēmējiem piešķirts aizdevums 236 000,00 euro apmērā ar aizdevuma

atmaksas termiņu 2032.gada 15.februāri.

Saskaņā ar minētā līguma pamatnoteikumu (I daļa) 1.2.punktu, aizdevuma mērķis ir saistību refinansēšana no AS “SEB Unibanka” un nekustamā

īpašuma iegāde.

Atbilstoši līguma pamatnoteikumu 1.3.punktam, aizdevums izsniegts pa daļām šādā kārtībā: aizdevuma daļu, kas nepieciešama /pers. D/ saistību

refinansēšanai AS “SEB Unibanka”, saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp AS “Latvijas Krājbanka”, aizņēmējiem, AS “SEB Unibanka”, /pers. D/

un /pers. C/, pēc šī nosacījuma izpildes atlikušo aizdevuma daļu ieskaita aizņēmēja /pers. A/ kontā.

Līguma pamatnoteikumu 1.7.punktā pielīgts, ka aizdevums atmaksājams ar vienādiem maksājumiem 789,30 euro apmērā katra kalendārā mēneša

15.datumā, izņemot pēdējo maksājumu, kurš var būt atšķirīgs.

Saskaņā ar līguma pamatnoteikumu 1.9.punktu ir noteikta aizņēmuma mainīgā procentu likme 5,833% gadā, kas sastāv no nemainīgās daļas 2,00%

un mainīgās daļas r mēnešu starpbanku kredītu procentu likmju indeksa LIBOR EUR vērtības 2007.gada 22.februārī. Procentu likmes mainīgā daļa tiek

mainīta ik pēc 3 mēnešiem, skaitot no procentu likmes izmaiņu pirmā datuma. Procentu likmes par aizdevuma izmantošanu nemainīgā daļa tiek

paaugstināta par 1,00%, ja aizņēmējs divus mēnešus kavē aizdevuma atmaksu un/vai procentu samaksu par aizdevuma izmantošanu.

Līgumslēdzēji vienojušies, ka aizdevuma atmaksa jāuzsāk 2007.gada 15.aprīlī (līguma pamatnoteikumu 1.8.punkts).

Līguma pamatnoteikumu 1.15.punktā pielīgts aizņēmēju pienākums par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem maksāt

līgumsodu 0,2% dienā.

Līguma pamatnoteikumu 1.16.punktā ir pielīgts nodrošinājums – kārtējā hipotēka uz ieķīlātājai /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/.

Savukārt saskaņā ar līguma vispārīgo noteikumu (II daļa) 10.1.punktu, līgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas puses, un darbojas līdz pušu

saistību pilnīgai un pienācīgai izpildei.

[11] Lietas materiāli apstiprina, ka nolūkā nodrošināt aizņēmēju saistības saskaņā ar hipotekārā aizdevuma līgumu Nr./numurs A/, /datums/starp

AS “Latvijas Krājbanka” kā ķīlas ņēmēju un /pers. C/ kā ieķīlātāju noslēgts hipotēkas līgums Nr./numurs B/, ar kuru ieķīlātāja ieķīlājusi par labu bankai

viņai piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/ (lietas 17.-18.lapa).

[12] Bez tā lietas materiāli apstiprina, ka 2007.gada 28.augustā starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētājiem noslēgta vienošanās par

grozījumiem /datums/hipotekārā aizdevuma līgumā, ar kuru līgums papildināts ar papildu nodrošinājumu – pirmās kārtas hipotēku uz atbildētājam /pers.

A/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/, kā arī kapitālnoguldījumu saskaņā ar 2007.gada 28.augusta kapitālnoguldījuma apkalpošanas līgumu ar

noguldījuma summu 234 000,00 euro.

Turklāt 2007.gada 13.novembrī starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētājiem noslēgta vienošanās par grozījumiem /datums/hipotekārā

aizdevuma līgumā, ar kuru noteikts aizņēmēju saistību nodrošinājums – pirmās kārtas hipotēka uz atbildētājam /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu

/adrese B/; pirmās kārtas hipotēka uz atbildētājam /pers. A/ piederošajām 161/27400 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese C/; kā arī

finanšu ķīla saskaņā ar 2007.gada 13.novembra finanšu ķīlas līgumu ar noguldījuma summu 246 000,00 euro.

[13] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesa atzīst, ka iepriekš norādītās līgumsaistības ir nodibinātas atbilstoši Civillikuma prasībām, tās nav apstrīdētas, līdz ar to ir saistošas

līgumslēdzējpusēm.

[14] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[15] Kā izriet no prasībā norādītā un ko atbildētāji nav apstrīdējuši, uzņemtās saistības no aizdevēja puses ir izpildītas, izsniedzot atbildētājiem

aizdevumu 236 000,00 euro apmērā līgumā pielīgtajā kārtībā.

Aizdevuma izsniegšanu apliecina lietā esošais bankas konta izraksts par periodu no /datums/līdz 31.03.2007. (lietas 16.lapa), no kura redzams, ka

saskaņā ar hipotekārā aizdevuma līguma pamatnoteikumu 1.3. un 1.16.punktu 13.03.2007. un 21.03.2007. atbildētāja /pers. A/ bankas kontā aizdevējs

ieskaitījis aizdevuma summu 236 000,00 euro apmērā.

[16] Saskaņā ar lietā esošo 2015.gada 19.marta tiesību un saistību nodošanas apliecinājumu, kredītiestādes uzņēmuma daļas nodošanas rezultātā,

kas notika 2014.gada 3.jūlijā, likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka” ir nodevusi SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” īpašumā visus līgumus un prasījuma

tiesības, kas izriet no izbeigtajiem līgumiem ar Latvijas Krājbankas klientiem, kuru vārdi/nosaukumi ir norādīti minētā apliecinājuma 1.pielikumā, kā arī

visus līgumus, kas rada blakus saistības, tai skaitā ķīlas tiesības, garantijas, galvojuma līgumus un cesijas līgumus un no tiem izrietošās tiesības, minētā

apliecinājuma 1.pielikumā minēto personu saistību nodrošināšanai pret Latvijas Krājbanku (lietas 144.lapa).

No lietā esošā izraksta no apliecinājuma precizētā 1.pielikuma izriet, ka AS “Latvijas Krājbanka” ir nodevusi SIA “Baltics Credit Solutions Latvia”

saistības, kas izriet no hipotekārā aizdevuma līguma Nr./numurs A/, ar aizņēmējiem /pers. A/ un /pers. B/ (lietas 145.lapa).

Lietas materiāli apstiprina, ka ar 2016.gada 24.februāra brīdinājumu SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” pārstāvis informējis atbildētājus par

Latvijas Krājbanka kredītportfeļa nodošanu SIA “Baltics Credit Solutions Latvia”, kā arī informējis par parādu un aicinājis atbildētājus labprātīgi līdz

2016.gada 30.martam segt parādsaistības (lietas 102.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā izraksta no 2018.gada 13.decembra pirkšanas-pārdošanas līguma, kas noslēgts starp SIA “Baltics Credit

Solutions Latvia” un SIA “Intrum Latvia”, un izraksta no minētā līguma pielikuma Nr.1 izriet, ka SIA “Intrum Latvia” nodotas prasījuma tiesības, kas

izriet no hipotekārā aizdevuma līguma Nr. Nr./numurs A/, ar aizņēmējiem /pers. A/ un /pers. B/, kā arī ķīlas devēju /pers. A/ (lietas 98.-100.lapa).

Savukārt lietā esošais 2018.gada 21.decembra prasījumu nodošanas apliecinājums apstiprina, ka visi 2018.gada 13.decembrī noslēgtā pirkuma

līguma pielikumā Nr.1 norādītie SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” no AS “Latvijas Krājbanka” pārņemtie prasījumi un pie tiem piederīgās tiesības –

ķīlas (hipotēkas) tiesības, komercķīlas tiesības, galvojumi, garantijas u.c. 2018.gada 19.decembrī ir nodoti SIA “Intrum Latvia” (lietas 155.lapa).

Lietas materiāli apstiprina, ka ar 2019.gada 4.janvāra paziņojumiem prasītāja informējusi atbildētājus par kreditora maiņu un maksājumu veikšanas

jauno kārtību (lietas 108.-111.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi

prasījuma tiesības, kas izriet no prasībā norādītajiem līgumiem.

[17] No prasībā norādītā izriet, ka atbildētāji nav pienācīgā kārtā pildījuši ar līgumu uzņemtās saistības.

Lietas materiāli apstiprina, ka atbildētājiem vairākkārt nosūtītas brīdinājuma un atgādinājuma vēstules ar aicinājumiem izpildīt no aizdevuma līguma

izrietošās saistības. Proti, 2016.gada 7.aprīlī atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par parāda esamību un labprātīgu saistību izpildi (lietas 101., 103.-

106.lapa), 2017.gada 30.augustā atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par parāda esamību un saistību izpildi (lietas 107.lapa), 2020.gada 6.oktobrī

atbildētājiem nosūtītas atgādinājuma vēstules par saistību izpildi (lietas 112.-114.lapa).

No prasībā norādītā izriet, ka arī pēc brīdinājumu un atgādinājuma vēstuļu nosūtīšanas parāds pilnībā nav segts.

Kā redzams no lietas materiāliem, ar 2021.gada 14.jūnija paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no hipotekārā aizdevuma līguma Nr./numurs A/,

prasītāja informējusi atbildētājus par to, ka viņi kā aizņēmēji ilgāk par 60 kalendārām dienām kavē no aizdevuma līguma izrietošos maksājumus. Prasītāja

aicinājusi atbildētājus labprātīgi ne vēlāk kā līdz 2021.gada 20.augustam samaksāt visus kavētos pamatsummas, procentu maksājumus un līgumsodu,

vienlaikus informējot, ka gadījumā, ja minētie maksājumi netiks veikti, tad prasītāja vienpusēji izbeidz līgumu ar 2021.gada 20.augustu un pieprasa

nekavējoties samaksāt visu neatmaksātā aizdevuma pamatsummu, procentus un līgumsodu (lietas 115.-116.lapa). Šādas prasītājas tiesības izriet no pušu

noslēgtā hipotekārā aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 9.1. un 9.2.punkta.

Lietas materiāli apstiprina, ka arī pēc prasītājas vienpusējas atkāpšanās no līguma atbildētāji nav seguši no noslēgtā aizdevuma līguma izrietošās

saistības. Uz šī pamata prasītāja 2022.gada 16.jūnijā atkārtoti nosūtījusi atbildētājiem brīdinājumus par nenokārtotajām parādsaistībām, lūdzot tās segt

līdz 2022.gada 26.jūnijam (lietas 117.-120.lapa).

[18] Pierādījumi par parāda saistību pilnīgu samaksu lietā nav iesniegti, bet no prasītājas iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem izriet, ka

izskatāmās civillietas ietvaros 2023.gada 10.jūlijā no atbildētāja /pers. B/ ir saņemts maksājums 15 000,00 euro apmērā, ko prasītāja ir novirzījusi

likumisko procentu un daļējai procentu par aizdevuma izmantošanu segšanai. Vienlaikus prasītāja atteikusies no prasības daļā pret atbildētāju /pers. B/.

[19] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 144 488,76 euro, kuras apmērs izriet no

lietā esošā parāda aprēķina, kurā ir norādīti līguma darbības laikā veiktie maksājumi saistību segšanai. No minētā parāda aprēķina izriet, ka pēdējais

maksājums saistību segšanai ir veikts 2017.gada 3.maijā.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs /pers. A/ likumā noteiktajā kārtībā nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis

ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Turklāt Civillikuma 1838.pants noteic,

ka tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja /pers. A/ puses un prasībā norādītā aizdevuma pamatsummas parāda

144 488,76 euro esamība, kas piedzenams no atbildētāja prasītājas labā.

[20] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ procentus par aizdevuma izmantošanu 4037,07 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Kā tas norādīts iepriekš šajā spriedumā, aizdevuma līguma pamatnoteikumos ir pielīgta aizņēmuma mainīgā procentu likme 5,833% gadā, kas

sastāv no nemainīgās daļas 2,00% un mainīgās daļas 3 mēnešu starpbanku kredītu procentu likmju indeksa LIBOR EUR vērtības.

No prasībā norādītā izriet, ka aizdevuma izmantošanas procenti 4037,07 euro aprēķināti par laika periodu no 2017.gada 15.maija līdz 2021.gada

20.augustam.

Tā kā pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu, un ņemot vērā, ka lietā pierādīts apstāklis, ka

atbildētājs nav nodrošinājis līguma saistību izpildi, kā arī ievērojot to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu maksāšanas pienākumu un to

apmēru ir piekritis un prasībā norādīto procentu apmēru nav apstrīdējis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt aizdevuma lietošanas

procentus prasītājas norādītajā apmērā.

[21] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ līgumsodu 11 883,00 euro apmērā.

Aizdevuma līguma pamatnoteikumu 1.15.punktā pielīgts aizņēmēja pienākums par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem

procentiem maksāt līgumsodu 0,2% dienā.

Atbilstoši minētajam, prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 11 883,00 euro apmērā par periodu no 20.03.2017. līdz 15.02.2019.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā, kā to noteic

Civillikuma 1716.pants.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs līgumsodam ir piekritis un līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus nav apstrīdējis.

Lietā nav konstatējams kāds no Civillikuma 1656.vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam

neizdevīgām nokavējuma sekām.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa neatzīst to par nesamērīgu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju un attiecībā pret

pamatparāda apmēru, ņemot vērā, ka atbildētājs ar līgumu uzņēmies saistības par līgumsoda samaksu, taču ar līgumu uzņemtās maksājumu saistības nav

pildījis un ir pieļāvis ilgstošu saistību neizpildi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši

Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.

[22] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ nekustamā īpašuma piespiedu apdrošināšanas prēmijas maksājumu parādu 644,25 euro apmērā.

Atbilstoši aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 6.5.7. un 6.5.8.punktu nosacījumiem, aizņēmējam (hipotēkas objekta īpašniekam) noteikts

pienākums visā līguma darbības laikā nepārtraukti apdrošināt hipotēkas objektu, iesniedzot aizdevējam hipotēkas objekta apdrošināšanas polises

oriģinālu un apdrošināšanas prēmijas samaksu apliecinošus dokumentus.

Savukārt aizdevuma līguma pamatnoteikumu 6.5.9.punkts paredz pilnvarojumu aizdevējam aizņēmēja vietā apdrošināt hipotēkas objektu aizdevēja

izvēlētajā apdrošināšanas sabiedrībā un/vai veikt apdrošināšanas prēmijas samaksu gadījumā, ja aizņēmējs nav izpildījis līguma 6.5.8.punktā minētos

pienākumus.

Lietas materiāli apstiprina, ka prasītāja ir veikusi hipotēkas objekta /adrese B/, apdrošināšanu AAS “BALTA” ar apdrošināšanas līgumu termiņiem

periodā no 2018.gada 15.novembra līdz 2023.gada 31.maijam (lietas 125., 126., 132., 135., 138.lapa), kas atbilstoši lietā esošajiem izdevumu

aprēķiniem naudas izteiksmē veido kopējo summu 644,25 euro (lietas 122.-124., 127.-131., 133.-134., 136.-137.lapa).

Ievērojot to, ka lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājs no savas puses būtu veicis hipotēkas objekta apdrošināšanu, kā arī ņemot vērā to, ka no

atbildētāja puses nav celti iebildumi attiecībā uz prasītājas norādīto apdrošināšanas prēmijas maksājumu parādu un tā apmēru, tiesa atzīst, ka minētie

izdevumi piedzenami no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājai.

[23] Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..]”.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no piedzītās summas līdz sprieduma izpildes dienai.

[24] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja

samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 3362,66 euro apmērā.

[25] No lietas materiāliem redzams, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,00 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Tiesa atzīst, ka minētie izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un otrajai daļai, kā arī Ministru kabineta

2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punktam, ir piedzenami valsts ienākumos no

atbildētāja /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo un otro daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta

piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1pantu, 223.panta 4.punktu, 415.pantu, tiesa

nosprieda

prasību uzturētajā daļā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409 (bankas konts naudas iemaksai:

Nr.LV43RIKO0000081667899, AS “Luminor Bank”), neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 144 488,76 euro, procentus par aizdevuma izmantošanu

4037,07 euro par laika periodu no 15.05.2017. līdz 20.08.2021., līgumsodu 11 883,00 euro, nekustamā īpašuma piespiedu apdrošināšanas prēmijas

maksājumus 644,25 euro, valsts nodevu 3362,66 euro, kopā 164 415,74 euro (viens simts sešdesmit četri tūkstoši četri simti piecpadsmit euro, 74

centi).

Atzīt SIA “Intrum Latvia” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no

piedzītās summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā pret atbildētāju /pers. B/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,00 euro (divpadsmit euro, 00

centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija.

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU