Legislator Case Law & Legislation
C20211015 / C-0387-16 AI generated

Court partially allowed landlord's eviction and debt claim against tenants for breach of tenancy agreement.

Case Number C20211015 / C-0387-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially allowed the landlord's claim for eviction, debt collection, and interest against two tenants who breached their tenancy agreement. While the tenant admitted the debt, the court reduced the agreed penalty to 10% of the base rent and ordered the eviction of the property. The judgment established that tenants must pay the reduced penalty and legal interest while covering the court costs proportionally.

Legislator headnote

AI generated

Par dzīvojamo telpu īri likums 6., 11., 11.3, 12., 28.2, 44. pants; Civillikums 1717., 1756., 1765. pants; Civilprocesa likums 1., 24., 26., 34., 127., 195., 41., 39., 42., 2041. pants: The court may reduce contractual penalty clauses to a reasonable percentage of the base debt and order eviction when tenants fail to vacate, while awarding statutory interest and enforcing cost allocation.

Keywords

AI generated
tenancy agreement breach eviction order enforcement contractual penalty reduction statutory interest award court cost allocation landlord tenant dispute debt collection procedure

Cited Legislation

AI generated
Par dzīvojamo telpu īri likums 6., 11., 11.3, 12., 28.2, 44. pants
Civillikums 1717., 1756., 1765. pants
Civilprocesa likums 1., 24., 26., 34., 127., 195., 41., 39., 42., 2041. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C20211015

Lietas arhīva Nr. C-0387-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 19.februārī

Liepājas tiesa šādā sastāvā

tiesnese Inta Pūce

tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže

tulce Liene Korņijenko

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. C/ un /pers. B/ par īres līguma laušanu, izlikšanu no

dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja

Liepājas tiesā 2015.gada 19.jūnijā prasītāja cēlusi prasību pret atbildētājiem par īres līguma laušanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda

993,92 EUR un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus no pamatparāda līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 21.augustā puses noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. RIAM/D/I/485/2011 (turpmāk – īres

līgums) par dzīvokļa Nr./adrese/, izīrēšanu līdz 2015.gada 20.augustam. Īres maksa noteikta EUR 70 mēnesī plus pievienotās vērtības nodoklis. Īres

līguma 7.5. punktā noteikts, ja pēc līguma izbeigšanas atbildētājs neatbrīvo telpu un turpina tajā dzīvot, atbildētājam paliek pienākums samaksāt visus

maksājumus par pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem. Saskaņā ar īres līguma 6.1.punktu papildus apmaksā pamatpakalpojumus,

papildpakalpojumus, maksājot prasītājas norādītajā kontā. Saskaņā ar īres līguma 7.7.punktu atbildētājs maksā līgumsodu par jebkuru īres līgumā minētā

maksājuma kavējumu 0,1% dienā no savlaicīgi nesamaksātās summa. Atbildētājiem 2014.gada 4.decembrī tika nosūtīts brīdinājums par īres maksas

parādu un izlikšanu no dzīvojamās telpas. Uz 2015.gada 26.maiju pamatparāds par īri ir 856,94 EUR un līgumsods 136,98 EUR laikā no 2014.gada

20.jūnija līdz 2015.gada 13.maijam. Puses 2011.gada 16.jūnijā bija noslēgušas īres līgumu, kura pārkāpumus pieļāva atbildētāji. Naudas samaksa

veicama kontā /konta numurs//Nosaukums B/.

Prasības pieteikums pamatots uz likuma ``Par dzīvojamo telpu īri`` 6., 11., 11. 3, 12., 28.2 , 44.pantu, Civillikuma 1717., 2112., 2141.pantu un

Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34.,127., 195.pantu.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem, samazinot līgumsodu apmēru līdz 10% no

pamatparāda summas, tas ir 85,69 EUR. Paskaidroja, ka atbildētāji vēl joprojām lieto dzīvojamo telpu, lai gan 2015.gada 20.augustā ir beidzis īres

līgumā noteiktais termiņš. Lūdz prasību apmierināt uzturētajā apmērā.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību atzina daļā par parādu 942,63 EUR. Paskaidroja, ka dēls strādā Igaunijā, arī pati dabūjusi darbu,

tāpēc cer, ka varēs parādu samaksāt un nevajadzēs dzīvokli atbrīvot.

Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Atbildētājs nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa secina, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes, jo par lietas izskatīšanu ir paziņots

likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka izskatot prasību pēc būtības, tā ir apmierināma uzturētajā apmērā.

Prasības pieteikumā norādītie apstākļi pierādīti ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem (lietas 13.-36.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem konstatēts, ka 2014.gada 21.augustā puses noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. NIAM/D/I/1567/2014

(lietas 16.-18.lapa) un līgumu par parāda samaksas kārtību (lietas 19.lapa).

Īres līguma 1.3.punkta noteikts, ka atbildētāji maksā prasītājai īres maksu 70 EUR un papildus pievienotās vērtības nodokli katru mēnesi līdz tā

20.datumam (5.1.punkts). Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar telpas lietošanu, noteikta īres līguma 6.punktā. Savukārt tā 7.7. punktā puses

pielīgušas līgumsodu par nesavlaicīgu maksājumu veikšanu 0,1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 2141.pants paredz īrnieka pienākumu samaksāt īres maksu līgumā noteiktos termiņos, bet novilcinot maksājumus, īrniekam

jāmaksā nokavējuma procenti.

Savukārt Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētājiem ir bijusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamās telpas un izmantot pamatpakalpojumus, bet

atbildētāji nav pildījuši īres līgumu, nav pilnībā un regulāri norēķinājušies par tajā pielīgto īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt,

atbildētāja /pers. B/ ir atzinusi prasību daļā par īres un komunālo pakalpojumu parādu, taču nav atzinusi to daļā par izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Tiesa atzīst, ka atbildētāji regulāri nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Panta trešajā daļā noteikts, ka pieaugošais līgumsods nedrīkst pārsniegt desmit % no pamatparāda. Minētā

likuma 1720.panta 1.punktā paredzēts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts.

Noslēdzot īres līgumu, puses vienojušās, ka līgumsods noteikts 0,1% dienā no kavētās summas (lietas 17.lapa).

Vērtējot apstākļus atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, secināms, ka atbildētāju, kā patērētāju tiesības nav nepamatoti

ierobežotas – līgumsods 85,69 EUR apmērā aprēķināts par pamatparādu atbilstoši līgumam un likumam, to aprobežot nav pamata.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā

atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Tiesa secina, ka abi atbildētāji dzīvoklī Nr./adrese/, ir iemitināti kā īrnieki (lietas 16.lapa).

Pie šādiem apstākļiem, ievērojot Civillikuma 1682.,1683.pantu, prasība daļā par īres un pamatpakalpojumu parāda solidāru piedziņu no

atbildētājiem ir pamatota un apmierināma.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos parāda aprēķinus (lietas 35.lapa), kā arī to, ka prasības periodā atbildētāji dzīvokli nav

atbrīvojuši.

Līdz ar to tiesas konstatē, ka no atbildētājiem solidāri piedzenams pamatparāds 856,94 EUR laika periodā no 2014.gada 2.jūnija līdz

2015.gada 5.maijam un līgumsods 85,69 EUR apmērā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas

īres līgums. Savukārt minētā likuma 6.pants nosaka, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts un noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka

pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu.

Lietā nav strīda par to, ka pušu starpā noslēgtā īres līguma termiņš bija 2015.gada 20.augusts (lietas 16.lapa).

2014.gada 4.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājiem brīdinājumu, ka tā nepagarinās īres līguma termiņu un atbildētājiem dzīvojamās telpas

ir jāatbrīvo (lietas 20.lapa).

Tiesa secina, ka piemērojama arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmā daļa - izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Ņemot vērā, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta trešo daļu, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta

pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1.panta pirmajā daļā minētajam īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam,

kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Tiesas rīcībā nav

informācijas vai atbildētāji atbilst kādai no 36.1.panta pirmās daļā noteiktajai kategorijai.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par /pers. B/ un /pers. C/ izlikšanu no dzīvokļa Nr./adrese/, sprieduma izpildes stadijā,

pārbaudot vai atbildētāji atbilst īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uzlikumu. Civillikuma 1765.

pants nosaka, ja procentu apmērs nav noteikts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, apmierināms prasītājas lūgums noteikt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no

neapmaksātā pamatparāda līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajam prasījumu apmēram.

No atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva 212,54 EUR = (942,63x15%+71,14) un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 10,96 EUR (lietas 12.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu, no katra atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,07 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,10..,12., 97., 187., 195.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa

Nr., /adrese/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu 942,63 EUR (deviņus simtus četrdesmit divus euro sešdesmit trīs centus), ko veido pamatparāds 856,94

EUR laika periodā no 2014.gada 2.jūnija līdz 2015.gada 5.maijam un līgumsods 85,69 EUR.

Piedzīt par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 111,75 EUR (vienu simtu vienpadsmit euro septiņdesmit piecus centus) no katra.

Naudas samaksa veicama kontā /konta numurs/ AS /Nosaukums B/.

Atzīt SIA /Nosaukums A/ tiesību saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus 8,07 EUR

(astoņus euro septiņus centus) no katra.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316,konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase BIC

kods TRELLV22.

Noteikt atbildētājiem minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās. Izskaidrojot, ka

pierādījumi par tiesas izdevumu samaksu valsts labā jāiesniedz/jāatsūta Liepājas tiesas kancelejā Republikas ielā 14, Liepājā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese I.Pūce