Court dismisses appeal against police fine for driving uninspected vehicle, upholding minimum penalty.

Lietas Nr. 128048915

Lietas arhīva Nr. 1-0050-16/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 5.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Pelēci, piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/ un Valsts

policijas pilnvarotajai pārstāvei I.Kraujau,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.decembra lēmumu Nr.2495 lietā Nr.PF 658146.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2015.gada 10.novembrī plkst.13.44 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors E.Stūrmanis sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PF658146 par Ceļu satiksmes likuma (turpmāk arī CSL) 16.panta 5.daļas prasību neievērošanu, proti, 2015.gada 10.novembrī

plkst.13.39 Rīgā pa Mūkusalas ielu virzienā no Bieķensalas ielas Laivu ielas virzienā /pers. A/, personas kods /personas kods/(turpmāk arī sūdzības

iesniedzējs) vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149.24panta pirmās daļas nosacījumiem, jaunākai inspektors

pieņēma lēmumu sodīt sūdzības iesniedzēju ar naudas sodu 55 euro apmērā.

2015.gada 24.novembrī /pers. A/ iesniedza sūdzību par minēto protokolu, kas ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.decembra lēmumu noraidīta, atstājot spēkā 2015.gada 10.novembrī VP RRP KPP PPP CPB

jaunākā inspektora E.Stūrmaņa pieņemto lēmumu.

Lēmumā norādīts, ka, piemērojot sodu par minēto administratīvo pārkāpuma izdarīšanu, jaunākais inspektors atzīmēja mīkstinošo apstākli, kas

noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktā, proti, atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina

apstāklis, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, un piemēroja naudas sodu 55 euro apmērā (minimālais likumā noteiktais

soda apmērs).

Lēmumā konstatēts, ka CSL 16.panta piektā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā

piecas dienas pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis reģistrēts Latvijā. Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem transportlīdzekļiem veic

katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

Savukārt CSL 16.panta pirmā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu

transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kā arī lai aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru un

traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos

aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē. Lai pastāvīgi kontrolētu to transportlīdzekļu

tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kuri piedalās ceļu satiksmē un kurus izmanto komercpārvadājumiem, tiek veikta

transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem. Savukārt, šī paša panta otrā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu valsts tehniskās

apskates laikā tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vide aizsardzības

prasībām un ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu

satiksmē (piemēram, samaksāta transportlīdzekļa ikgadējā nodeva, samaksāts uzliktais naudas sods un veikta

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana), transportlīdzeklim Ceļu satiksmes drošības

direkcija vai attiecīgi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu

satiksmē apliecina šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktie dokumenti un uzlīmes, kas ir izdrukas no transportlīdzekļu un

to vadītāju valsts reģistra.

Tomēr, pastāv arī gadījumi, kuros transportlīdzekļiem ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē bez izietas ikgadējās tehniskās

apskates. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.466 „Noteikumi par transportlīdzekļu valsts

tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” ir iespējams noformēt vienas dienas atļauju piedalīties ceļu satiksmē.

Minēto noteikumu 49.punkts nosaka, ka vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē ir pagaidu atļauja piedalīties ceļu

satiksmē transportlīdzekļu reģistrā norādītajā datumā, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) varētu

aizbraukt līdz tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kam beidzies termiņš atļaujai vai pagaidu atļaujai piedalīties

ceļu satiksmē (nav spēkā esošas tehniskās apskates uzlīmes).

CSDD Informācijas sistēmā norādīts, ka transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/,

valsts tehniskā apskate bija jāveic 2015.gada 26.oktobrī. Uz pārkāpuma konstatēšanas brīdi, proti, 2015.gada 10.novembri

plkst. 13:39, dotajam transportlīdzeklim nebija ne veikta valsts tehniskā apskate, kā arī nebija saņemta vienas dienas atļauja

piedalīties ceļu satiksmē.

2015.gada 14.decembrī Valsts policijā saņemta /pers. A/ sūdzība par minēto lēmumu.

Sūdzībā tās iesniedzējs norādīja, ka 2015.gada 10.novembrī, atgriežoties no komandējuma viņa valdījumā esošajam

transportlīdzeklim, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, konstatēts, ka ir beigusies tehniskā apskate un nolēma

nekavējoties doties uz tehniskās apskates staciju Bauskas ielā, lai veiktu tehnisko apskati. Tas, ka brauca uz tehnisko apskati

bez tehniskās apskates apliecības viņu nemulsināja, jo, kad pēdējo reizi (aptuveni pirms 10 gadiem) atradies līdzīgā situācijā

un viņu apturēja policijas darbinieks, kurš noskaidroja gala mērķi, kas sakrita ar faktisko maršrutu un atļāva bez soda

turpināt braukšanu. Līdz ar to saprata, ka līdzīga prakse ir normāla un, ka var braukt ar transportlīdzekli nolūkā to nogādāt

uz tehniskās apskates staciju. Esot pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk arī CSDD) kases, konstatēja, ka

tehniskās apskates iziešanai ir jāsamaksā 900 euro. Tik lielas naudas summas viņa rīcībā nebija, jo pirmo reizi ar doto

transportlīdzekli veica tehnisko apskati, līdz ar to nebija lietas kursā par summas apmēru. Nolūkā iziet tehnisko apskati,

nolēma aizbraukt līdz mājām, lai paņemtu vajadzīgo naudas summu. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskata, ka

tādā situācijā pārkāpums ir pieļaujams. Pa ceļam piecu minūšu attālumā no CSDD sūdzības iesniedzēju apturēja policijas

darbinieks. Sūdzības iesniedzējs paskaidrojis situāciju, uzrādījis tehniskās apskates rindas numuru. Policijas darbinieks

nevēlējās ņemt vērā sūdzības iesniedzēja argumentus, norādot, ka tādā gadījumā vajadzēja paņemt vienas dienas atļauju

braukšanai uz tehniskās apskates vietu. Sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka par tādu iespēju dzird pirmo reizi. Apzinoties savu

pārkāpuma būtību un savu vainu, sūdzības iesniedzējs piedāvāja nekavējoties atstāt savu transportlīdzekli un tālāk doties ar

sabiedrisko transportu. Policijas darbinieks paskaidroja, ka tas nemainīs situāciju. Nākamajā dienā rīkojies godprātīgi un

vēlējies saņemt vienas dienas atļauju, taču izrādījās, ka sistēma darbojas tikai teorētiski nevis praktiski. Sūdzības iesniedzējs

norāda, ka atrodas bez darba, kā arī dotais transportlīdzeklis ar kuru pārvietojās tiek pārdots, viņa apgādībā ir trīs bērni,

apzinās savu vainu un lūdz atcelt vai samazināt piemēroto sodu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2015.gada 22.decembra lēmumu /pers. A/ sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība, kā arī

nolemts izskatīt sūdzību rakstveida procesā 2016.gada 29.martā.

2016.gada 23.martā tiesā saņemts sūdzības iesniedzēja lūgums izskatīt sūdzību tiesas sēdē, jo lietas pilnvērtīga izskatīšana nav iespējama bez liecību

saņemšanas no liecinieka un sūdzības iesniedzēja klātienes.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese 2016.gada 23.martā pieņēma lēmumu par sūdzības skatīšanu mutvārdu procesā un nolēma

izskatīt sūdzību atklātā tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī plkst.11.00.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts korekti – viņš ir braucis ar automašīnu, kurai nebija

veikta valsts tehniskā apskate. Papildus sūdzības iesniedzējs norādījis, ka viņam nebija zināms par vienas dienas atļauju, un lūdza atcelt piemēroto sodu

vai samazināt to.

Tiesas sēdē iestādes pilnvarotā pārstāve Iveta Krauja lūdza noraidīt sūdzību kā nepamatotu, jo tās iesniedzējs ir pārkāpis likumu, par ko viņam

piemērots minimālais sods.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar tiesas sēdē lietas dalībniekiem sniegtiem paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.decembra lēmums Nr.2495 lietā Nr.PF 658146 ir likumīgs un

pamatots, tas ir atstājams spēkā, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu, augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda

pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

LAPK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu klāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 3.decembra lēmumā Nr.2495 lietā Nr.PF

658146 izklāstītajiem motīviem un argumentiem. Tiesa uzskata, ka lietā nav ziņu, kas dotu pamatu apšaubīt lietā iegūtos pierādījumus.

Saskaņā ar LAPK 149.24 panta pirmo daļu par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts

tehniskā apskate, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs 2015.gada 10.novembrī plkst.13.39 Rīgā pa Mūkusalas ielu virzienā no Bieķensalas ielas Laivu ielas

virzienā vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate.

Tiesa uzskata, ka piemērojot sodu 55 euro apmērā, ir ievēroti LAPK 32.panta noteikumi un uzliktais sods atbilst vispārējiem sodu piemērošanas

principiem, kā arī norāda, ka piemērotais sods ir minimālais sods, kāds vispār paredzēts likumā par izdarīto pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto un ievērojot LAPK 289.13 panta trešās daļas nosacījumus, tiesa atzīst, ka atkārtots argumentu izklāsts spriedumā netiek

atspoguļots. Pārsūdzētais lēmums atbilst LAPK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas,

tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Ņemot vērā minēto, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 3.decembra lēmums Nr.2495 lietā Nr.PF

658146 ir likumīgs un pamatots, tā atcelšanai nav pamata, savukārt /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu un 289.18 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 3.decembra

lēmumu Nr.2495 lietā Nr.PF 658146 un noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas – 2016.gada 5.maija, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Augustāne