Administrative court dismissed appeal against fixed fine for crossing road markings while overtaking.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul a police decision imposing a fixed fine for crossing road markings. The applicant argued he was driving at the legal speed and the maneuver was permitted by road markings, but the court found the police protocol's time discrepancy and the mandatory nature of the fine under the Administrative Offences Code. Consequently, the court upheld the original penalty because the statutory sanction for this specific violation allowed no discretion in the fine amount.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.31 panta 1. daļa; Ceļu satiksmes noteikumi 314.1. punkts: When a fixed fine is prescribed by law for a specific traffic violation, the authority has no discretion to alter the amount, and procedural arguments regarding speed or road markings do not negate the established breach.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.A42339405 143/AA43-0201-08/10
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 18.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente M.Osmane, tiesneši S.Gintere un E.Puriņš,
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes pārstāvim Jevgēnijam Tihonovam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S.S. (personas kods /dzēsts personas kods/) pieteikumu par Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 31.maija lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.033/SR031211 atcelšanu un lietvedības izbeigšanu minētajā lietā, sakarā ar S.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 16.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2005.gada 11.maijā Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.033/SR031211, kurā konstatēts, ka 2005.gada 11.maijā plkst.20:50 S.S. Rēzeknes rajonā uz ceļa A-12 97.km no Ludzas Jēkabpils virzienā vadīja transportlīdzekli VW Golf ar valsts reģistrācijas numuru (turpmāk – v/n) /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ un, veicot apdzīšanas manevru, šķērsoja brauktuves nepārtraukto apzīmējumu Nr.920, kā arī, veicot apgriešanās manevru 96.km pie signālstabiņa 400 m, šķērsoja brauktuves apzīmējumu Nr.920. Tādējādi S.S. pārkāpa Ministru kabineta 2004.gada 29.jūlija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 314.1.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.31panta pirmajā daļā (920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošana vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošana no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot). Ievērojot minēto, S.S. uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā. Nepiekrītot minētajam lēmumam, S.S. to apstrīdēja.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com
[2] Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks ar 2005.gada 31.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.033/SR031211 apstrīdēto lēmumu atstāja negrozītu.
[3] 2005.gada 1.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts S.S. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas (turpmāk arī – atbildētāja) priekšnieka vietnieka 2005.gada 31.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.033/SR031211 (turpmāk arī –pārsūdzētais lēmums) un izbeigt lietvedību minētajā lietā. Pieteikums pamatots šādi. [3.1] Pieteicējs, braucot ar atļauto ātrumu, veica apdzīšanas manevru atļautā vietā, jo to atļāva sadalošā ceļa joslu līnija. Manevrs tika veikts tieši
150 m pirms Rēzeknes upes tilta. Pieteicējs nav veicis apgriešanās manevru pie nepārtrauktas sadalošās brauktuves joslu līnijas. [3.2] Pieteicējam nav saprotams, kāda ir uzrādītā pārkāpuma izdarīšanas vieta, proti, vai minētie 97 km no Ludzas Jēkabpils virzienā atbilst tai vietai, kur pieteicēju reāli arī apturēja Ceļu policijas inspektors. Tāpat pieteicējam nav saprotams, kas domāts ar „96.km (400 m stabiņš)”. Pieteicējs lūdz izvērtēt, vai norādītā pārkāpuma vieta atbilst LAPK 248.panta noteikumam. [3.3] Protokolā norādītais pārkāpuma laiks plkst.20:50 neatbilst tam laikam, kad pieteicēju apturēja Ceļu policijas inspektors. Paskaidrojumā norādīts faktiskais apturēšanas laiks.
[4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētāja norāda, ka pieteikumu neatzīst un atsaucas uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus sniedz šādus paskaidrojumus. [4.1] Pārkāpums izdarīts autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Krievijas robežas 97.km atbilstoši konkrētā autoceļa kilometru norādītajai numerācijai. Protokola sastādīšanas vieta ir dotā autoceļa 96.km, proti, vieta, kur transportlīdzeklis apturēts. [4.2] Liecinieku V.K. un O.D. paskaidrojumi ir pilnīgi identiski un tāpēc vērtējami kritiski. Tāpat vērtējams kritiski pieteicēja apgalvojums, ka apdzīšanas manevrs veikts tieši 150 m pirms tilta pāri Rēzeknes upei, jo transportlīdzekļa kustības un apdzīšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt attālumu līdz priekšā esošajam objektam. [4.3] Pieteicēja apgalvojums, ka izdarītā pārkāpuma laiks plkst.20:50 neatbilst tam laikam, kad viņu apstādināja Ceļu policijas inspektors, ir noraidāms. Pieteicējs netika apturēts tieši pārkāpuma izdarīšanas brīdī, jo pēc tā izdarīšanas Ceļu policijas inspektors sekoja pieteicējam un apturēja viņu jau citā ceļa posmā.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com [5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 16.novembra spriedumu S.S. pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem motīviem. [5.1] Tiesa secinājusi, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējs:
1) veica apdzīšanas manevru, šķērsojot 920.nepārtraukto ceļa apzīmējumu, un 2) veica apgriešanās manevru, šķērsojot 920.nepārtraukto ceļa apzīmējumu. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2005.gada 11.maijā ap plkst.21:00 vadīja transportlīdzekli VW Golf uz autoceļa A-12 ceļa posmā Rēzekne – Jēkabpils virzienā uz Jēkabpili un pirms Rēzeknes upes tilta veica apdzīšanas manevru. [5.2] Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors A.O. 2005.gada 11.maija dienesta ziņojumā norādījis, ka tad, kad viņš šķērsojis krustojumu ar ceļu P-36 un atradies pret ceļa numura stabiņu, tas ir, apmēram 50 m aiz krustojuma (97.km, 700 m stabiņš), pamanīja, ka transportlīdzeklis, kas bija panācis policijas dienesta automašīnu, ieslēdza kreiso pagriezienu un strauji izdarīja apdzīšanas manevru, šķērsojot 920.nepārtraukto brauktuves apzīmējumu un turpināja braukt Viļānu virzienā.
Šajā posmā nepārtrauktā brauktuves apzīmējuma garums ir apmēram 300 m. Konstatējot šādu pārkāpumu, inspektors ieslēdzis zilās bākugunis un speciālo gaismas signālu un braucis pakaļa šai automašīnai. Automašīna apstājās ceļa labajā pusē. Policijas automašīna tika apturēta pirms šīs automašīnas. Policijas inspektors pienācis klāt un stādījies priekšā, automašīnas vadītājs atzinis, ka esot vainīgs, jo steidzās uz Rīgu. Kad A.O. stādījis administratīvo pārkāpuma protokolu, priekšā stāvošai automašīnai tika ieslēgts kreisais pagrieziena rādītājs un tā uzsāka apgriešanās manevru atkal šķērsojot brauktuves 920.nepārtraukto līniju un aizbrauca Ludzas virzienā.
Līdzīga satura ziņojumu sniedza arī Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors S.G.. [5.3] Tiesa norādījusi, ka nav pamata apšaubīt A.O. un S.G. ziņojumā sniegtās ziņas, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem. Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tiesas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.666-05/5 15.1.punktu). Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti pieteicēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nav konstatējusi arī policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to vēlmi pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu.
Turklāt sniegtās liecībās un dienesta ziņojumos nav konstatējamas pretrunas. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka abi
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com policijas darbinieki varēja pārskatīties un kļūdīties secinājumā, ka pieteicējs, veicot apdzīšanas manevru un apgriešanās manevru, šķērsoja 920.ceļa apzīmējumu. [5.4] O.D. un V.K. paskaidrojumus tiesa vērtējusi kritiski, jo tie ir pilnīgi identiski, kas liecina, ka šie paskaidrojumi ir savstarpēji saskaņoti. Tiesas ieskatā divām personām par vienu un to pašu notikumu ir iespējams sniegt ļoti līdzīgus, bet ne pilnīgi identiskus paskaidrojumus. Tiesa konstatējusi, ka O.D. ir pieteicēja darba kolēģis un var būt ieinteresēts sniegt liecību par labu pieteicējam.
Minētā iemelsa dēļ O.D. tiesas sēdē sniegto liecību tiesa vērtējusi kritiski. [5.5] Tiesas ieskatā no braucošas automašīnas nav iespējams pilnīgi noteikt attālumu līdz objektam, tāpēc tiesa noraidījusi pieteicēja argumentu, ka manevrs tika veikts tieši 150 m pirms Rēzeknes upes tilta. Tiesa konstatējusi, ka 2005.gada 11.maija paskaidrojumā pieteicējs paskaidro, ka apdzīšanas manevru veicis kādus 150 m pirms Rēzeknes upes tilta, savukārt tiesā sniegtajā paskaidrojumā kā iespējamo apdzīšanas manevra attālumu no tilta norāda 150 – 200 m.
Tiesa noraidījusi kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka pieteicējs nav veicis apgriešanās manevru pie nepārtrauktas sadalošās brauktuves joslu līnijas, jo šī apgalvojuma patiesumu neapstiprina neviens cits pierādījums lietā. [5.6] Pieteicējs norādījis, ka protokolā norādītais laiks plkst.20:50 neatbilst tam laikam, kad pieteicēju apturēja inspektors, un pieteicēja protokolam pievienotajā paskaidrojumā ir norādīts faktiskais apturēšanas laiks. Saskaņā ar LAPK 248.panta pirmo daļu protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda (..) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku (..).
Tā kā pieteicējs netika apturēts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tas ir, apdzīšanas manevra veikšanas laikā, bet gan pēc tam, administratīvā pārkāpuma protokolā kā pārkāpuma laiks norādīts tas laiks, kad tika veikts apdzīšanas manevrs. Līdz ar to tiesa noraidījusi minēto pieteicēja argumentu kā nepamatotu. [5.7] Pieteicējs norādījis, ka nav saprotams kāda ir pārkāpuma izdarīšanas vieta, proti, vai minētie 97 km no Ludzas Jēkabpils virzienā atbilst tai vietai, kur pieteicēju apturēja Ceļu policijas inspektors (150 m no Rēzeknes upes tilta), un kas par vietu ir „96 km (400 m stabiņš)”.
Pieteicējs lūdzis izvērtēt, vai norādītā vieta atbilst LAPK 248.panta prasībai norādīt pārkāpuma vietu. Atbilstoši LAPK 248.pantam administratīvā pārkāpuma protokolā norāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu. Lēmumā kā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta ir norādīts autoceļa A-12 97.km pie 700 m signālstabiņa no Ludzas Jēkabpils virzienā un 96.km pie 400 m signālstabiņa Rēzeknes rajonā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.9.apakšpunktu ceļa kompleksā ietilpst (..) signālstabiņi.
Saskaņā ar vispārpieņemto praksi signālstabiņi tiek novietoti ik pēc 100 metriem.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com Tiesas ieskatā administratīvā pārkāpuma vieta gan protokolā, gan pārsūdzētajā lēmumā ir norādīta atbilstoši LAPK 248.panta prasībām un tajā norādītās ziņas apstiprinājās ar policijas darbinieku dienesta ziņojumiem. Tiesa konstatējusi, ka pieteicēja iebildumi par apdzīšanas manevra veikšanas vietu nav pamatoti. Tiesa uzskatījusi, ka pieteicēja iebildumi, ka nav saprotama protokolā norādītā pārkāpuma izdarīšanas vieta, neatspoguļo patiesās ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem un ir sniegti ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības un soda. [5.8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 65.panta pirmā daļa noteic, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Tiesa konstatējusi, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 149.31panta pirmā daļa, ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 40 apmērā uzlikšanu, ja persona, vadot transportlīdzekli, ir šķērsojusi 920. un 947.ceļa apzīmējuma līniju vai 928.ceļa apzīmējuma līniju no nepārtrauktās līnijas puses, apdzenot. Tātad pārsūdzētais lēmums ir obligātais administratīvais akts, un atbildētājam nepastāvēja rīcības brīvība izlemt, kāds konkrētajā gadījumā ir piemērojamā naudas soda lielums, kur piemērots sankcijā paredzētais sods Ls 40 apmērā.
[6] Par Administratīvās rajona tiesa 2006.gada 16.novembra spriedumu S.S. ir iesniedzis apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem. [6.1] Pieteicēja norādītais, ka apdzīšanas manevrs veikts 150 m pirms Rēzeknes upes tilta, ir jāsaprot tādējādi, ka apdzīšanas manevrs tika veikts 150 m tieši pirms Rēzeknes upes tilta. Līdz ar to pareizs ir pieteicēja tiesas sēdē minētais apdzīšanas manevra veikšanas attālums, proti 150 –
200 m pirms Rēzeknes upes tilta. [6.2] Pieteicējs piekrīt tiesas viedoklim, ka no braucošas automašīnas nav iespējams pilnīgi noteikt attālumu līdz objektam. Pieteicējs norādījis, ka konkrētajā ceļa posmā apdzīšanas manevrs ir atļauts ceļa nogrieznī 700 m pirms Rēzeknes upes tilta. Līdz ar to pat O.D. kļūda aprēķinos, nosakot attālumu, iekļaujas nogrieznī 700 m, kurā ir atļauts apdzīšanas manevrs pirms Rēzeknes upes tilta, braucot no Rēzeknes puses. [6.3] Pieteicējs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka O.D. un V.K. paskaidrojumi vērtējami kritiski, jo neviens normatīvais akts nereglamentē to rakstīšanas formu un kārtību. Liecību satura ticamība ir pamatota ar apstākli, ka O.D. tika brīdināts par saukšanu pie kriminālatbildības par atteikšanos liecināt vai par nepatiesu liecību. Ja tiesa vērtējusi kritiski O.D. liecību, tad būtu jāvērtē arī A.O. un S.G. liecības, jo arī viņi ir darba kolēģi un var būt ieinteresēti.
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com [6.4] A.O. un S.G. norādījuši, ka pārkāpums veikts 97.km pie 700.signālstabiņa, kas vērtējams kritiski. LAPK 248.pants noteic, ka protokolā jānorāda pārkāpuma izdarīšanas vieta. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 1.1.punkta noteic, ka apdzīšana ir braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties braukšanas joslā (brauktuves pusē). Līdz ar to secināms, ka apdzīšana nevar tikt veikta viena kilometra garumā, kas izriet arī no lietas materiāliem. Turklāt Ceļu policijas darbinieki pieteicēja pārkāpumus fiksējuši tieši vietās, kurās ir ceļa signālstabiņi – 97.km 700.signālstabiņš un 96.km 400.signālstabiņš, kas ir pietiekams pamats apšaubīt viņu godaprātu. [6.5] Pārkāpuma fiksēšanas laiks protokolā neatbilst laikam, kad pieteicēju apturēja Ceļu policijas inspektors. Fakts, ka protokolā kļūdaini fiksēts pārkāpuma laiks, apstiprinās ar 2006.gada 21.jūlija Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja J.Tihonova rakstveida paskaidrojumos norādīto. No Ceļu policijas informācijas un lietā esošajiem faktiem (pieteicējs braucis ar konkrētajā ceļa posmā atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h) izriet, ka Ceļu policijas ekipāža pieteicēja vadīto automašīnu varēja apturēt tikai pēc 30 km. Līdz ar to protokolā norādītais pārkāpuma izdarīšanas laiks nav korekts. [6.6] A.O. protokolā patvaļīgi kā atbildību mīkstinošo apstākli norādīja, ka pārkāpējs vaļsirdīgi nožēloja izdarīto pārkāpumu, kas neatbilst patiesībai. S.G. ziņojums nesatur tā sastādīšanas datumu un līdz ar to apšaubāms tā tapšanas laiks, kas, iespējams, norāda uz ļaunprātīgu Ceļu policijas inspektoru rīcību. Tāpat nav saprotama atbildētāja pievienotā foto tabulas jēga, jo no tās nav saprotams, kas tā ir tieši par vietu. Foto tabula sastādīta pēc notikuma un pie tās sastādīšanas pieteicējs nav piedalījies. [6.7] Pirmās instances tiesas sēdes protokols sastādīts, pārkāpjot APL 210.panta noteikumus par tiesas sēdes gaitas fiksēšanu. Pieteicējs netika informēts par laiku, kad varēs iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un iesniegt pie tā piezīmes.
[7] Atbildētāja paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka to neatzīst, un atsaucas uz rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai paskaidroto. Papildus paskaidro, ka Ceļu policijas darbinieki ar pieteicēju iepriekš nebija pazīstami, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka starp pusēm pastāv negatīvas attiecības un Ceļu policijas darbinieki ir ieinteresēti izdot pieteicējam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Signālstabiņš
700 m ietilpst autoceļa 97.km garumā un konkrētajā ceļa posmā signālstabiņi ir novietoti ik pēc 100 m. Starpība starp pārkāpuma izdarīšanas laiku un protokola sastādīšanas laiku ir 10 minūtes, kā arī Ceļu policijas darbiniekiem bija nepieciešams laiks, lai pienāktu pie apturētā transportlīdzekļa un izskaidrot tā vadītājam pārkāpuma būtību. Pievienotās
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com foto tabulas mērķis ir sniegt vizuālu priekšstatu par ceļa posmiem, kur izdarīts pārkāpums, un ceļa elementiem tajos.
[8] Uz tiesas sēdi pieteicējs nebija ieradies. Atbilstoši APL 214.panta pirmajai daļai Administratīvā apgabaltiesa nolēma lietu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību uzturēja.
Motīvu daļa
[9] Noklausījusies atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[10] Pieteicējs ir saukts pie atbildības par LAPK 149.31panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar LAPK 149.31panta pirmo daļu par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot, izliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā. Pieteicējam ir piemērots LAPK 149.31panta pirmās daļas sankcijā paredzētais sods – naudas sods Ls 40 apmērā.
[11] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, izvērtējot lietas materiālus un pieteicēja paskaidrojumus, pamatoti konstatējusi, ka pieteicējs ir vainīgs LAPK 149.31panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un viņam piemērotais sods ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, kas minēta apgabaltiesas sprieduma [5.1]-[5.8] punktos, un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda. Līdz ar to nav pamata Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 31.maija lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.033/SR031211 atcelšanai, jo tas ir tiesisks un pamatots. Apgabaltiesas ieskatā lēmumā ietverts pareizs un pietiekams pamatojums secinājumam, ka pieteicējs ir izdarījis Ceļu
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com satiksmes noteikumu 314.1.punkta pārkāpumu, par ko atbildība ir paredzēta LAPK 149.31panta pirmajā daļā.
[12] Apgabaltiesa nevērtē apelācijas sūdzības apsvērumus, ka pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi pierādījumus lietā, jo pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, apgabaltiesa atzina to par pareizu, tai skaitā, par pareizu atzīstot lietā esošo pierādījumu novērtējumu.
[13] Par apelācijas sūdzības argumentu, ka pārkāpuma fiksēšanas laiks protokolā neatbilst laikam, kad pieteicēju apturēja Ceļu policijas inspektors, kas apstiprinās ar atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīto, apgabaltiesa secina turpmāk minēto. Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka protokols par administratīvo pārkāpumu Nr.033/SR031211 sastādīts 2005.gada 11.maijā plkst.21:00 (lietas 15.-16.lapa). Arī protokolā par administratīvo pārkāpumu Nr.033/SR031211 norādīts tā sastādīšanas laiks – 2005.gada 11.maijs plkst.21:00 (lietas 17.lapa), līdz ar to pieteicēja norādītais neatbilst apgabaltiesas konstatētajiem apstākļiem. Nav saprotams pieteicēja apgalvojums, ka, ja viņš braucis ar ātrumu 90 km/h, tad Ceļu policijas ekipāžai viņa vadīto automašīnu vajadzēja apturēt tikai pēc 30 kilometriem, jo kā pats pieteicējs norāda savā 2005.gada 11.maija paskaidrojumā, „ceļu policijas trafaretā a/m pietuvojās ar daudz lielāku ātrumu” (lietas 20.lapa). Turklāt lietā nav nozīmes, ar kādu tieši ātrumu pārvietojās pieteicēja vadītā automašīna un Ceļu policijas ekipāžas automašīna, jo pieteicējs nav sodīts par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet par 920.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, apdzenot.
[14] Pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu nemaina tas apstāklis, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu Nr.033/SR031211 ir atsauce uz LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu (vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto), jo augstāka iestāde, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, šādu atbildības mīkstinošu apstākli nav vērtējusi. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši LAPK 149.31panta pirmās daļas sankcijai atbildētājai nepastāvēja rīcības brīvība piemērojamā naudas soda apmēra noteikšanā, tā kā minētā panta sankcija par 920.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot paredz fiksēta naudas soda uzlikšanu Ls 40 apmērā.
[15] Nav nozīmes apelācijas sūdzības argumentiem par atbildētāja pievienoto foto tabulu jēgu, jo pieteicēja administratīvā pārkāpuma lietas izlemšanā foto tabulas netika izmantotas.
[16] Nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka pieteicējs netika informēts par laiku, kad varēs iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un iesniegt pie tā piezīmes. No 2006.gada 6.novembra tiesas sēdes protokola
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com redzams, ka procesa dalībniekiem izskaidrotas procesuālās tiesības un pienākumi (lietas 42.lapa). Tiesas sēdes protokolā norādīts, ka ar protokolu var iepazīties un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt piezīmes (lietas 46.lapa). Līdz ar to apgabaltiesai nerodas šaubas, ka minētās tiesības pieteicējam tika izskaidrotas. Par tiesas sēdes gaitas fiksēšanu, lietojot diktofonu, apgabaltiesa paskaidro, ka tiesai, fiksējot tiesas sēdes gaitu diktofonā, nav jāprasa procesa dalībnieku piekrišana vai viedoklis.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:
Noraidīt S.S. pieteikumu par Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 31.maija lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.033/SR031211 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane
Tiesneši S.Gintere
E.Puriņš
PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com