Legislator Case Law & Legislation
C27150213 / C-0552-16 AI generated

Court partially allows claim for snow damage and moral damages against city management and property manager.

Case Number C27150213 / C-0552-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's civil suit against the Riga City Council and the property management company regarding snow damage to a vehicle. While the plaintiff argued for full compensation due to the defendants' negligence and failure to pay for over three years, the court recognized the plaintiff as a legally protected party. Consequently, the court awarded a reduced moral damages sum of EUR 800 and a small portion of the claimed financial losses, rejecting the remainder of the claim. The decision established that partial liability applies when specific conditions for full compensation are not met, yet the plaintiff's status warrants some redress.

Legislator headnote

AI generated

Civil Process Law Art. 41; Civil Law Art. 1779: The court may partially satisfy a claim against a legally protected party when the plaintiff has suffered damage from the defendant's fault but fails to meet all statutory prerequisites for full compensation, thereby awarding a proportionate amount of damages and costs.

Keywords

AI generated
partial claim satisfaction moral damages award legally protected party snow removal negligence property management liability

Cited Legislation

AI generated
Civil Process Law Art. 41
Civil Process Law Art. 204.1
Civil Process Law Art. 8
Civil Process Law Art. 97
Civil Law Art. 1779
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C27150213

Lietas arhīva Nr. C-0552-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 18. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

ar sekretāri I. Siliņu- Duļjaņinovu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/un advokātei D. Strautai, atbildētājas- Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvei

advokātei A. Šauriņai un atbildētājas- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. B/

2016. gada 4. februārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret RĪGAS

PILSĒTAS PAŠVALDĪBU un SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības

piedziņu, un

konstatēja:

2013.gada 17.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā celta /pers. C/ prasība par zaudējumu un morālā kaitējuma

atlīdzības piedziņu, un 2015.gada 2.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, izsakot prasību jaunā redakcijā,

pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu,

kur lūgts:

1. piedzīt solidāri no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ zaudējumus EUR 1486.85

( LVL 1044,97) apmērā;

2. piedzīt no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ morālo kaitējumu EUR 1422,87

apmērā;

3. piedzīt no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ visus tiesāšanās izdevumus, tai

skaitā valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka 2011.gada 08.janvārī ap plkst. 11.00 uz ēkas Rīgā, /adrese//, jumta

nebija notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nebija norobežota, kā rezultātā liela daļa sniega ar ledu no minētās ēkas jumta

aptuveni 5 metru garumā noslīdēja lejā, un uzkrita uz prasītājam piederošā transportlīdzekļa Volvo V70, valsts reģistrācijas

Nr. /TL numurs/, tādējādi nodarot bojājumus minētajam transportlīdzeklim kopējo zaudējuma summas LVL 1006,15 (EUR

1431.62) apmērā.

Par minēto faktu tika izsaukta Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija Zemgales priekšpilsētas pārvalde un LR IeM

VP RRP Rīgas Zemgales iecirknis, kuras minēto negadījumu fiksēja.

2011.gada 09.martā prasītājs vērsās ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma izmaksu Rīgas domē.

2011.gada 29.aprīlī saņēma atbildi par zaudējumu atlīdzināšanu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Zemgale”.

2011.gada 23.maijā saņēma vēl vienu atbildi no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirknis „Zemgale”, kurā tika norādīts, ka

ir pieņemts lēmums par zaudējumu izmaksu LVL 1044.97. 2011.gada 02.augustā iesniedza iesniegumu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” iesniegumu, bet uz šo iesniegumu atbildi likumā noteiktajā kārtībā prasītājs nav saņēmis.

2012.gada 06.martā iesniedza Rīgas domē iesniegumu par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma izmaksu.

2012.gada 11.aprīlī saņēma atbildi, kurā atsaka izmaksāt zaudējumu atlīdzību un morālo kaitējumu.

Citē Civillikuma 1775., 1779., 994.pantu un norāda, ka no publiskā reģistra ir redzams, ka nekustamā īpašuma

īpašnieks ir Rīgas pašvaldība. Citē Civillikuma 1.pantu.

Norāda, ka Latvijas Republikas Satversmes 92.panta norma ir konkretizēta Civillikuma 1635.pantā. Līdz ar to, ar

morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības vai šajā gadījumā bezdarbības

rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka par atbildētāja prettiesisko rīcību atbilstīgs atlīdzinājums par prasītājam

nodarīto morālo kaitējumu ir EUR 1422,87 apmērā.

Atbildētāju vainas dēļ prasītājam ir nodarīts gan mantisks, gan morāls kaitējums. Mantiskais zaudējums ir LVL 1044.97

(EUR 1486.858) apmērā, kas sastāv no Transportlīdzekļa remonta izmaksas, ekspertīzes izmaksas, kā arī morālā kaitējuma

nodarīšanu, jo prasītājs faktiski palika bez transportlīdzekļa, prasītājam ir nepilngadīgs bērns /pers. I/, prasītājam tika

nodarīti zaudējumi un neērtības, kas radīja lielu apgrūtinājumu, stresu, pārdzīvojumus, pazemojumus u.c.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības vai šajā gadījumā

bezdarbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Uzskata, ka par atbildētāja prettiesisko rīcību atbilstīgs atlīdzinājums par nodarīto morālo kaitējumu ir EUR 1422,87.

Konkrētās lietas kontekstā ievērojot to, ka morālais kaitējums izpaužas kā personas garīgās ciešanas, attiecībā uz

atlīdzinājuma apmēru ir jāņem vērā konkrētu faktisko apstākļu ietekme uz personas psihi, tas ir, (1) vai persona cieta; (2)

kādas ciešanas personai radītas; (3) cik lielā mērā ciešanas ir ietekmējušas personu. Vienlaikus, vērtējot iepriekšminēto

ietekmi, jāpievērš uzmanība apstākļiem, kas, iespējams, varētu ietekmēt personas psihi, tas ir, (a) vai personai ir ģimene; (b)

vai personai ir laba reputācija un raksturojums. Tāpat konkrētā gadījumā ir jāņem vērā: (1) aizskāruma smagums attiecība uz

personu; (2) sekas, kādas radītas ar prettiesisko rīcību - bezdarbību.

Norāda, ka vairākkārt runājis ar atbildētājiem par iespēju panākt vienošanos, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, bet

no atbildētāja tikai saņemti noraidījumi.

Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635.pants, citē 1635.panta otro daļu un

norāda, ka, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto

kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā

nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas

aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt

nesamērīgi mazs. Pat ja tiesa šādu atlīdzinājumu piespriedīs, tad īsti tas gandarījumu nesniegs, jo nodarījums ir daudz

lielāks, bet prasītājam nav lieku naudas līdzekļu lai iesniegtu samērīgu prasījumu tiesā. Jāņem vērā arī fakts, ka minētajā

transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita sniegs ar ledu, varēja atrasties visa prasītāja ģimene.

Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 1., 2., 3.punktu

Prasītājs noskaidrojis, ka 2011.gada 05.jūlijā ir noslēgts „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums” Nr. RD-11-910-lī.

Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma 2.1.punktu,

Rīgas domes 2008.gada 08.jūlija saistošo noteikumu Nr. 125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

noteikumi” 15.1.4.punktu.

Uzskata, ka tā kā īsti nav saprotams, kuram ir pienākums maksāt prasītājam nodarītos zaudējumus, jo nekustamā

īpašuma īpašnieks zemesgrāmatā ir Rīgas dome, bet no noslēgtā 2011.gada 05.jūlija „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līguma” Nr. RD-11-910-K izriet, ka pienākums maksāt zaudējumus būtu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, bet tā kā prasītāja

rīcībā šī līguma nav, tad uzskata, ka ir pamats solidārai piedziņai gan no Rīgas domes, gan no SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”.

Norāda, ka iztiesāšanas gaitā papildus tika radīti zaudējumi EUR 1,85 par dokumentu kopijām un EUR 2,845 apmērā

par transportlīdzekļa stāvvietu lietas izskatīšanas dienā pie tiesu nama Abrenes ielā 3, Rīgā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1773., 1775., 1776.panta trešo daļu, 1779., 1770., 1772., 1776., 1784., 1792.,

1084., 2358., 2359., 1402 pantu.

2013.gada 21.maijā tiesā saņemti atbildētāja Rīgas domes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 29917, adrese: /adrese/, ir norādīts, ka, saskaņā ar Rīgas valsts

un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 15.11.2001. izziņu, dzīvojamā mājā ir 21 dzīvokļu īpašums.

Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 1., 2., 3.punktu, Dzīvokļu īpašuma likuma 4.pantu. Ievērojot

minēto tiesisko regulējumu, prasītāja apgalvojums, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks

nav pamatots. Tieši pretēji - nekustamais īpašums /adrese/, ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, t.sk., skaitā arī dzīvoklis

/adrese/.

Attiecībā uz saraksti ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidro, ka no prasības

pieteikumam pievienotajiem sarakstes dokumentiem redzams, ka prasītājs ir iesniedzis SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

viņam izsniegto rēķinu-faktūru par transportlīdzekļa remontu, bet nav iesniedzis nekādus apliecinošus dokumentus, ka ir

tikusi veikta rēķinā norādītās naudas summas samaksa.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvalde, izskatot prasītāja 05.03.2012.

iesniegumu par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” rīcību neatlīdzinot viņam nodarītos zaudējumus, 11.04.2012. vēstulē Nr.

DMV-12-6634-ap informēja prasītāju, ka dzīvojamā mājā /adrese/ pārvaldīšanas uzdevumu veic SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” saskaņā ar 05.07.2011. noslēgto „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu” Nr.RD-11-910-lī [..]. Minētajā

vēstulē prasītājs tika informēts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības policija 08.01.2011. apskates protokolā ir konstatējusi, ka no

nama jumta nav notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nav norobežota, un ka ņemot vērā minēto un pamatojoties uz

Civillikuma 1775. , 1779.pantiem, viņam atkārtoti ir jāvēršas pie SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar prasību atlīdzināt

nodarītos zaudējumus. Savukārt, ja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atkārtoti atsakās segt viņam radītos zaudējumus, tad

atbilstoši Civilprocesa likuma 1.panta pirmajai daļai, viņam ir tiesības ar šādu prasību vērsties tiesā.

Citē Civillikuma 1635. un 1779.pantu un paskaidro, ka prasītājs nav norādījis nevienu konkrētu pierādījumu savam

apgalvojumam - kā tieši Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodarījusi viņam zaudējumus vai kādā veidā ir radījusi viņa tiesību

aizskārumu.

2015.gada 11.februārī tiesā saņemti atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidrojumi, kuros lūdz

prasību noraidīt. Norāda, ka nav skaidrs, no kādām pozīcijām sastāv prasījums par zaudējumu EUR 1486.858 piedziņu.

Norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā nav transportlīdzekļu, bet ir nepilngadīgi bērni. Tas nenozīmē, ka arī viņiem

tiek nodarīts morāls kaitējums, ja nevar šādu transporta līdzekli iegādāties. Pie tā nav vainojama valsts. Līdz ar to nav

pamata apmierināt prasību daļā par morālās kompensācijas piedziņu.

Citē Civillikuma 1635.pantu un norāda, ka atbilstoši panta otrajai daļai prasītājam ir jāpierāda morālā kaitējuma

aizskārums, kas šajā prasībā nav pierādīts. Nav radītas ciešanas personas psihei. Ir nodarīts kaitējums mantai - transporta

līdzeklim, radušies zaudējumi, papildus izdevumi. Tas nav „nemantisko tiesību aizskārums”. Šādiem faktiskajiem apstākļiem

nav nekāda sakara ar „personas labu reputāciju”, „labu raksturojumu”, „personas pazemojumu”, uz ko norādīts prasībā.

Citē Civillikuma 1776.pantu un norāda, ka pantā minētos pasākumus cietušais netika veicis, jo redzot un zinot, ka uz

mājas jumta ir sniegs un ledus, novietoja savu transporta līdzekli pie mājas, nerēķinoties ar šo faktu, tādā veidā pakļaujot

gan sevi, gan transporta līdzekli nejaušam notikumam, kā sniega noslīdēšanai uz transporta līdzekļa jumtu.

Citē Civillikuma 1774. un 1773.pantu un norāda, ka šajā gadījumā ir runa par nejaušu notikumu, kas saistīts ar sniega

uzkrišanu prasītāja automašīnai. Pie tā nav vainojams atbildētājs. Prasītājam, kā dzīvojamās mājas kopīpašniekam arī bija

jārūpējas par sniega notīrīšanu no mājas jumta, ko prasītājs nebija darījis.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un

motīviem.

Atbildētāja Rīgas domes pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Uzturēja tiesā sniegtos rakstveida paskaidrojumus.

Paskaidroja, ka Rīgas dome nevar būt atbildētājs šajā lietā, jo nama pārvaldīšanu veic SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, ar

ko noslēgts attiecīgs līgums.

Atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina. Uzturēja tiesā sniegtos

rakstveida paskaidrojumus.

Noklausoties pušu paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Lietā nav strīda, ka prasītājam piederošajam transportlīdzeklim Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (lpp.

32), tika nodarīti bojājumi 2011.gada 08.janvārī Rīgā, /adrese/, no ēkas jumta nokrītot sniegam un ledum uz prasītājam

piederošā transportlīdzekļa.

Rīgas pašvaldības policija Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2011.gada 08.janvāra apskates protokolā konstatēts, ka

no nama Rīgā, /adrese/ jumta nav notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nav norobežota. Daļa sniega un ledus no jumta

aptuveni 5m garumā noslīdējis, uzkrītot transportlīdzeklim Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/. Rīgas

pašvaldības policijas Zemgales rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības inspektors Raivis Pujacevičs kopā ar Rīgas

pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes inspektoru Zinti Jaunpujenu-Pujenu pieņēma prasītāja

paskaidrojumu un ar fotoattēliem fiksēja prasītājam piederošo automašīnu, tās stāvokli, sniega un ledus atrašanos apkārt

automašīnai (lpp. 21-30).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt zaudējumus LVL 1044.97 (EUR 1486.858) apmērā, kas sastāv no

Transportlīdzekļa remonta izmaksām un ekspertīzes izmaksām, solidāri no Rīgas pilsētas pašvaldības un no SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”.

Tiesai jākonstatē, vai ir konstatējama tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī

novērtējumu no vainojamības viedokļa (darbība vai bezdarbība); zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp zaudējumiem

un neatļauto darbību (sk. Civillikuma 1775. un 1779.pantu, kā arī K. Torgāns. Saistību tiesības. I. daļa. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006, 209.lpp).

Lietā konstatēts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/,

norādīts, ka, saskaņā ar Rīgas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 15.11.2001. izziņu, dzīvojamā

mājā /adrese/, Rīgā ir 21 dzīvokļu īpašums (lpp. 39-40).

Lietā nav strīds, ka dzīvojamā mājā /adrese/ pārvaldīšanas uzdevumu veic SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” saskaņā ar

2011.gada 5.jūlijā noslēgto „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu” Nr. RD-11-910-lī.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir ēkas /adrese/ Rīgā apsaimniekotāja. Nekustamo īpašumu pārvaldīšana, kas saskaņā

ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, ietver arī ēku apsaimniekošanu, ir galvenais SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

saimnieciskās darbības veids, ar ko tā nodarbojas (saskaņā ar publiski pieejamo informāciju no Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra datu bāzes).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu,pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma

apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka

pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā

noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, kas

izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, 6.2.punkts nosaka, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie

teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) no tīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un

sniega krišanu no ēkas jumta. dzēsām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un saskaņā ar 6.3.punktu - bīstamu

vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Pasākumi apdraudējuma novēršanai veicami laikus, lietojot visus

iespējamos drošības līdzekļus.

Arī Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošie noteikumi Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju

uzturēšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, paredz komercsabiedrībām atbilstoši noslēgtajam

līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem,

pārvaldniekiem-pilnvarniekiem, lietotājiem-nomniekiem pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma un piegulošajā teritorijā

esošo gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam,

pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams,

visas dienas laikā. Tāpat arī minēto noteikumu 15.1.4.punkts uzliek par pienākumu notīrīt sniegu un ledu no balkoniem,

lodžijām, ēku jumtiem, nolauzt lāstekas, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un

balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, ir jāveic bīstamo vietu norobežošana,

steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības

līdzekļus.

Saskaņā ar minētajām tiesību normām, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” bija pienākums notīrīt sniegu,

ledus gabalus un lāstekas no ēkas /adrese/, jumta, kā arī pienākums norobežot bīstamās vietas gājēju un transportlīdzekļu

drošībai, turklāt lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

Tādējādi tiesa konstatē atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesisku rīcību, kas izpaudās bezdarbības

veidā, t.i., SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nebija notīrījusi sniegu, ledus gabalus un lāstekas no ēkas jumta un pagalma,

radot apdraudējumu gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem, savukārt atbildētāja Rīgas domes prettiesiska rīcība konkrētajā

tiesiskajā situācijā nav konstatējama, līdz ar minēto, prasība daļā pret Rīgas domi ir noraidāma, sakarā ar to, ka iztrūkst

nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas pamatam.

Civillikuma 1779.pants uzliek pienākumu uz zaudējumu atlīdzināšanu, ko kāds ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis. Ievērojot to, izriet tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no Civillikuma 2358.-2359.pantā norādītās personas (šajā

gadījumā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”), jo zaudējumi nodarīti sniega un ledus gabalu nokrišanas no ēkas jumta uz

prasītāja automašīnas un tās bojāšanas dēļ, un tāpēc, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir minētās ēkas pārvaldītāja un

apsaimniekotājs.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka nodarīto bojājumu rezultātā, bija nepieciešams veikt transportlīdzeklim Volvo

V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, nodarīto bojājumu vērtējumu, kā arī veikt tā remontu.

Prasītājs, kā zaudējumu apmēru pamatojošus dokumentus, prasības pieteikumam pievienojis SIA “GD AUTO”

2011.gada 18.janvāra rēķinu (lpp. 37) un rēķina apmaksu pamatojošu maksājuma dokumentu Nr. 729 (lpp. 38), no kā

redzams, ka prasītājs par transportlīdzekļa Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, vērtēšanu veicis samaksu LVL

30.50 apmērā, kā arī pievienojis eksperta veiktu 2011.gada 20.janvāra zaudējumu aprēķinu, no kā redzams, ka kopējā

transportlīdzekļa remonta vērtība ar PVN sastāda LVL 1006.15 (lpp. 35-36) un 2011.gada 14.aprīļa Rēķinu- faktūru Nr.

02/2011, no ka redzams, ka prasītājam izrakstīts rēķins par transportlīdzekļa remontu (lpp. 119).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu, zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā

gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Civillikuma 1772.pants nosaka, ka jau cēlies zaudējums

var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Lietā konstatējams jau cēlies zaudējums (cietušā tagadējās mantas samazinājums), kas dod tiesību uz atlīdzību.

Prasītājs prasības pieteikumā papildus atsaucas uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011.gada 23.maija atbildi Par

zaudējumu atlīdzināšanu (lpp. 12), kurā norādīts, ka sabiedrības pieņēma lēmumu atlīdzināt nodarītos mantiskos

zaudējumus LVL 1044.97 apmērā.

Lietā nav strīds, ka minēto naudas summu prasītājs nav saņēmis.

No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” prasību neatzīst.

Vērtējot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011.gada 23.maija atbildi, tiesa atzīst, ka minētā vēstule, nevar tikt vērtēta

kā zaudējumu apmēru pamatojošs pierādījums Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas izpratnē, jo vēstulē nav

identificējams SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieņemtais lēmums, t.i., nav norādīts lēmuma datums un numurs, turklāt

šāds lēmums nav pievienots arī lietas materiāliem.

Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis mantisko zaudējumu LVL 30.50 ( EUR 43,40) apmērā, par ko ir iesniegts

maksājumu apliecinošs dokuments.

Attiecībā uz prasījumu par LVL 1006.15 apmērā piedziņu, norādāms, ka prasītājs nav iesniedzis zaudējumu

apstiprinošus rakstveida pierādījumus, jo iesniegtais zaudējumu aprēķins un Rēķins-faktūra neapliecina faktiskās

transportlīdzekļa remonta izmaksas, t.i., prasītāja veikto samaksu par transportlīdzekļa remonta darbiem, tādēļ

konstatējams, ka prasītājs nav pierādījis sava prasījuma pamatotību daļā par zaudējumu LVL 1006.15 apmērā piedziņu, kā

to paredz Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa.

Līdz ar minēto prasība daļā par zaudējumu LVL 1006.15 apmērā piedziņu ir noraidāma, sakarā ar to, ka iztrūkst

nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas pamatam.

No visa augstāk minētā izriet, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” bija pienākums nodrošināt ledus notīrīšanu no ēkas

jumta, lai nepieļautu tā krišanu, un bija pienākums veikt bīstamo vietu norobežošanu, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

kā ēkas /adrese/ apsaimniekotāja un pārvaldītāja nebija pienācīgi veikusi ēkas apkopi atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Secināms, ka šāda normatīvo aktu neievērošana (bezdarbība) ir radījusi zaudējumus, līdz ar ko SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” iestājas atbildība, pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ir iestājušies visi civiltiesību teorijā atzītie zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai

nepieciešamie priekšnoteikumi, respektīvi:

1. ir konstatēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesiska bezdarbība, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir

vainojama automašīnai radīto bojājumu nodarīšanā prettiesiskās bezdarbības dēļ;

2. ir konstatēta konkrētu zaudējumu esamība un to apmērs, t.i., nodarītie bojājumi transportlīdzeklim Volvo V70,

valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ EUR 43,40 (LVL 30,50) apmērā;

3. pastāv cēloniskais sakars starp SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesisko rīcību, kas izpaudās bezdarbības

veidā, un nodarītajiem zaudējumiem.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība,

kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl

viņu par šo darbību var vainot. Darbība jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas

ir, bezdarbību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir pamats atlīdzināt zaudējumus

prasītājam EUR 43,40 (LVL 30,50) apmērā.

Vienlaikus prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1635.pantu, pieteicis prasījumu atlīdzināt morālo kaitējumu un piedzīt

EUR 1422.87.

Prasītājs ir raksturojis viņam nodarīto morālo kaitējumu – prasītājs faktiski palika bez transportlīdzekļa, prasītājam ir

nepilngadīgs bērns /pers. I/, prasītājam tika nodarīti zaudējumi un neērtības, kas radīja lielu apgrūtinājumu, stresu,

pārdzīvojumus, pazemojumus u.c. Bez tam, minētajā transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita sniegs ar ledu, varēja atrasties visa

prasītāja ģimene.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas

ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru

par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji- piedzenot prasītāja labā EUR 800,00.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesai nav nekādu šaubu par to, ka sniega un ledus uzkrišana prasītājam piederošajam transportlīdzeklim personai var

radīt tikai un vienīgi negatīvas emocijas, kā arī neērtības, apgrūtinājumus, stresu, pārdzīvojumus, u.tml.

Tiesa ņem vērā, ka uz notikuma brīdi prasītāja apgādībā bija 3 mēnešus vecs bērns un vienīgā transportlīdzekļa

zudums radīja papildus neērtības. Turklāt prasītājs norādījis arī uz bailēm, ka minētajā transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita

sniegs ar ledu, varēja atrasties visa prasītāja ģimene.

Tiesa atzīst, ka nepamatotā bezdarbība no atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasītājam izraisīja gan

neērtības, gan stresu, kas saistīti ar ģimenes vienīgā transportlīdzekļa zudumu.

Morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijai jāpilda trīs galvenās funkcijas: taisnīguma funkcija; prevencijas funkcija – lai

piespriestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē; samierināšanas

funkcija – cietušajam jādod tik liela atlīdzība, kas viņu apmierinātu, saprātīgi izvērtējot atbildētāja spēju dot šādu atlīdzību.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, veicot dzīvojamā nama apsaimniekošanu un

pārvaldīšanu, vienlaicīgi arī piestāda dzīvokļu īpašniekiem ikmēneša rēķinus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, un rēķina savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā apsaimniekotājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt

līgumsodu.

Izskatāmajā strīdā nav iegūti pierādījumi tam, ka /pers. C/ nav pildījis savus dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka

pienākumus, nav maksājis dzīvokļa pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, savukārt, ir viennozīmīgi pierādīts, ka

savus tiešos pienākumus nav pildījis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Izskatāmās lietas ietvaros tiesa ir nonākusi pie atziņas, ka pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” atrodas

priviliģētākā stāvoklī, nekā jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kurai Rīgas pilsētā pieder namīpašums un kurai ir

pienākums to apsaimniekot.

Vispārzināms ir fakts, ka namīpašniekam par savlaicīgu jumta nenotīrīšanu no sniega un ledus var uzlikt

administratīvo sodu, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” var nesodīti neveikt savus pienākumus, kā tas izriet no lietas

materiālos esošās Rīgas domes Pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes vēstules, kurā norādīts, ka

“saukšana pie administratīvās atbildības nav iespējama”, “jebkuri budžeta samazinājumi atstātu negatīvu iespaidu uz

pašvaldības budžetu, jo šajā gadījumā pašvaldība sodītu pati sevi”( lpp. 18).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā strīdā prasītājs ir atzīstams par tiesiski neaizsargātāko pusi, kurš,

būdams cietis no atbildētāja prettiesiskas bezdarbības, tajā pašā laikā gandrīz trīs gadu garumā nav saņēmis nekādu

atlīdzinājumu par sev nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

Tiesa uzskata, ka morālā kaitējuma atlīdzība EUR 800,00 apmērā ir samērīga un saprātīga, kas stimulēs SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” savlaicīgi un pilnā apmērā pildīt savus apsaimniekotāja pienākumus, nepieļaujot analoģisku situāciju

rašanos nākotnē un kaitējuma nodarīšanu personām.

Pārējā daļā – par EUR 686.86 morālā kaitējuma atlīdzināšanu prasība noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi EUR 134,34, kas sastāv

no samaksātās valsts nodevas par prasības pieteikumu proporcionāli tiesas apmierinātā prasījuma apmēram, t.i., EUR

126.51 (lpp. 7), un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 7.11 ( LVL 5.00) (lpp. 8) apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt iztiesāšanas gaitā papildus radītos zaudējumus EUR 1,85 (lpp. 99) apmērā par dokumentu

kopijām un EUR 2,84 (lpp. 87) apmērā par transportlīdzekļa stāvvietu lietas izskatīšanas dienā pie tiesu nama Abrenes ielā

3, Rīgā. Tiesa uzskata, ka minētie prasītāja izdevumi nav atzīstami par zaudējumiem, kas būtu piedzenami no atbildētāja, jo

iztrūkst Civillikuma 1779. pantā paredzētie priekšnoteikumi to atlīdzināšanai, tāpēc prasība par zaudējumu EUR 4,69

apmērā piedziņu noraidāma.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģ. nr. 40103362321 par labu /pers. C/, personas kods

/personas kods/ zaudējumus EUR 43,40 (LVL 30,50), morālā kaitējuma atlīdzību EUR 800,00 un tiesas izdevumus EUR

134,34, bet kopā EUR 977,74, nosakot atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

Naudas summa iemaksājama /pers. C/SEB bankas kontā Nr./konta numurs/.

Prasību daļā par zaudējumu EUR 1443,45 apmērā, papildus zaudējumu EUR 4,69 apmērā un morālā kaitējuma

atlīdzības piedziņu EUR 622,87 apmērā noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 ( divdesmit) dienu laikā no

pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 4. marts.

Faktiski pilnais spriedums sastādīts 2016. gada 11.martā.

Tiesnese S. Meliņa