Court partially allows claim for snow damage and moral damages against city management and property manager.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's civil suit against the Riga City Council and the property management company regarding snow damage to a vehicle. While the plaintiff argued for full compensation due to the defendants' negligence and failure to pay for over three years, the court recognized the plaintiff as a legally protected party. Consequently, the court awarded a reduced moral damages sum of EUR 800 and a small portion of the claimed financial losses, rejecting the remainder of the claim. The decision established that partial liability applies when specific conditions for full compensation are not met, yet the plaintiff's status warrants some redress.
Legislator headnote
AI generatedCivil Process Law Art. 41; Civil Law Art. 1779: The court may partially satisfy a claim against a legally protected party when the plaintiff has suffered damage from the defendant's fault but fails to meet all statutory prerequisites for full compensation, thereby awarding a proportionate amount of damages and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C27150213
Lietas arhīva Nr. C-0552-16/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016. gada 18. februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa
ar sekretāri I. Siliņu- Duļjaņinovu
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/un advokātei D. Strautai, atbildētājas- Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvei
advokātei A. Šauriņai un atbildētājas- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. B/
2016. gada 4. februārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret RĪGAS
PILSĒTAS PAŠVALDĪBU un SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības
piedziņu, un
konstatēja:
2013.gada 17.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā celta /pers. C/ prasība par zaudējumu un morālā kaitējuma
atlīdzības piedziņu, un 2015.gada 2.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, izsakot prasību jaunā redakcijā,
pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu,
kur lūgts:
1. piedzīt solidāri no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ zaudējumus EUR 1486.85
( LVL 1044,97) apmērā;
2. piedzīt no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ morālo kaitējumu EUR 1422,87
apmērā;
3. piedzīt no Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu /pers. C/ visus tiesāšanās izdevumus, tai
skaitā valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka 2011.gada 08.janvārī ap plkst. 11.00 uz ēkas Rīgā, /adrese//, jumta
nebija notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nebija norobežota, kā rezultātā liela daļa sniega ar ledu no minētās ēkas jumta
aptuveni 5 metru garumā noslīdēja lejā, un uzkrita uz prasītājam piederošā transportlīdzekļa Volvo V70, valsts reģistrācijas
Nr. /TL numurs/, tādējādi nodarot bojājumus minētajam transportlīdzeklim kopējo zaudējuma summas LVL 1006,15 (EUR
1431.62) apmērā.
Par minēto faktu tika izsaukta Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija Zemgales priekšpilsētas pārvalde un LR IeM
VP RRP Rīgas Zemgales iecirknis, kuras minēto negadījumu fiksēja.
2011.gada 09.martā prasītājs vērsās ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma izmaksu Rīgas domē.
2011.gada 29.aprīlī saņēma atbildi par zaudējumu atlīdzināšanu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Zemgale”.
2011.gada 23.maijā saņēma vēl vienu atbildi no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirknis „Zemgale”, kurā tika norādīts, ka
ir pieņemts lēmums par zaudējumu izmaksu LVL 1044.97. 2011.gada 02.augustā iesniedza iesniegumu SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks” iesniegumu, bet uz šo iesniegumu atbildi likumā noteiktajā kārtībā prasītājs nav saņēmis.
2012.gada 06.martā iesniedza Rīgas domē iesniegumu par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma izmaksu.
2012.gada 11.aprīlī saņēma atbildi, kurā atsaka izmaksāt zaudējumu atlīdzību un morālo kaitējumu.
Citē Civillikuma 1775., 1779., 994.pantu un norāda, ka no publiskā reģistra ir redzams, ka nekustamā īpašuma
īpašnieks ir Rīgas pašvaldība. Citē Civillikuma 1.pantu.
Norāda, ka Latvijas Republikas Satversmes 92.panta norma ir konkretizēta Civillikuma 1635.pantā. Līdz ar to, ar
morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības vai šajā gadījumā bezdarbības
rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka par atbildētāja prettiesisko rīcību atbilstīgs atlīdzinājums par prasītājam
nodarīto morālo kaitējumu ir EUR 1422,87 apmērā.
Atbildētāju vainas dēļ prasītājam ir nodarīts gan mantisks, gan morāls kaitējums. Mantiskais zaudējums ir LVL 1044.97
(EUR 1486.858) apmērā, kas sastāv no Transportlīdzekļa remonta izmaksas, ekspertīzes izmaksas, kā arī morālā kaitējuma
nodarīšanu, jo prasītājs faktiski palika bez transportlīdzekļa, prasītājam ir nepilngadīgs bērns /pers. I/, prasītājam tika
nodarīti zaudējumi un neērtības, kas radīja lielu apgrūtinājumu, stresu, pārdzīvojumus, pazemojumus u.c.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības vai šajā gadījumā
bezdarbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.
Uzskata, ka par atbildētāja prettiesisko rīcību atbilstīgs atlīdzinājums par nodarīto morālo kaitējumu ir EUR 1422,87.
Konkrētās lietas kontekstā ievērojot to, ka morālais kaitējums izpaužas kā personas garīgās ciešanas, attiecībā uz
atlīdzinājuma apmēru ir jāņem vērā konkrētu faktisko apstākļu ietekme uz personas psihi, tas ir, (1) vai persona cieta; (2)
kādas ciešanas personai radītas; (3) cik lielā mērā ciešanas ir ietekmējušas personu. Vienlaikus, vērtējot iepriekšminēto
ietekmi, jāpievērš uzmanība apstākļiem, kas, iespējams, varētu ietekmēt personas psihi, tas ir, (a) vai personai ir ģimene; (b)
vai personai ir laba reputācija un raksturojums. Tāpat konkrētā gadījumā ir jāņem vērā: (1) aizskāruma smagums attiecība uz
personu; (2) sekas, kādas radītas ar prettiesisko rīcību - bezdarbību.
Norāda, ka vairākkārt runājis ar atbildētājiem par iespēju panākt vienošanos, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, bet
no atbildētāja tikai saņemti noraidījumi.
Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635.pants, citē 1635.panta otro daļu un
norāda, ka, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto
kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā
nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas
aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt
nesamērīgi mazs. Pat ja tiesa šādu atlīdzinājumu piespriedīs, tad īsti tas gandarījumu nesniegs, jo nodarījums ir daudz
lielāks, bet prasītājam nav lieku naudas līdzekļu lai iesniegtu samērīgu prasījumu tiesā. Jāņem vērā arī fakts, ka minētajā
transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita sniegs ar ledu, varēja atrasties visa prasītāja ģimene.
Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 1., 2., 3.punktu
Prasītājs noskaidrojis, ka 2011.gada 05.jūlijā ir noslēgts „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums” Nr. RD-11-910-lī.
Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma 2.1.punktu,
Rīgas domes 2008.gada 08.jūlija saistošo noteikumu Nr. 125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas
noteikumi” 15.1.4.punktu.
Uzskata, ka tā kā īsti nav saprotams, kuram ir pienākums maksāt prasītājam nodarītos zaudējumus, jo nekustamā
īpašuma īpašnieks zemesgrāmatā ir Rīgas dome, bet no noslēgtā 2011.gada 05.jūlija „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
līguma” Nr. RD-11-910-K izriet, ka pienākums maksāt zaudējumus būtu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, bet tā kā prasītāja
rīcībā šī līguma nav, tad uzskata, ka ir pamats solidārai piedziņai gan no Rīgas domes, gan no SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks”.
Norāda, ka iztiesāšanas gaitā papildus tika radīti zaudējumi EUR 1,85 par dokumentu kopijām un EUR 2,845 apmērā
par transportlīdzekļa stāvvietu lietas izskatīšanas dienā pie tiesu nama Abrenes ielā 3, Rīgā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1773., 1775., 1776.panta trešo daļu, 1779., 1770., 1772., 1776., 1784., 1792.,
1084., 2358., 2359., 1402 pantu.
2013.gada 21.maijā tiesā saņemti atbildētāja Rīgas domes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.
Paskaidro, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 29917, adrese: /adrese/, ir norādīts, ka, saskaņā ar Rīgas valsts
un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 15.11.2001. izziņu, dzīvojamā mājā ir 21 dzīvokļu īpašums.
Citē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 1., 2., 3.punktu, Dzīvokļu īpašuma likuma 4.pantu. Ievērojot
minēto tiesisko regulējumu, prasītāja apgalvojums, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks
nav pamatots. Tieši pretēji - nekustamais īpašums /adrese/, ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, t.sk., skaitā arī dzīvoklis
/adrese/.
Attiecībā uz saraksti ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidro, ka no prasības
pieteikumam pievienotajiem sarakstes dokumentiem redzams, ka prasītājs ir iesniedzis SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
viņam izsniegto rēķinu-faktūru par transportlīdzekļa remontu, bet nav iesniedzis nekādus apliecinošus dokumentus, ka ir
tikusi veikta rēķinā norādītās naudas summas samaksa.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvalde, izskatot prasītāja 05.03.2012.
iesniegumu par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” rīcību neatlīdzinot viņam nodarītos zaudējumus, 11.04.2012. vēstulē Nr.
DMV-12-6634-ap informēja prasītāju, ka dzīvojamā mājā /adrese/ pārvaldīšanas uzdevumu veic SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks” saskaņā ar 05.07.2011. noslēgto „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu” Nr.RD-11-910-lī [..]. Minētajā
vēstulē prasītājs tika informēts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības policija 08.01.2011. apskates protokolā ir konstatējusi, ka no
nama jumta nav notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nav norobežota, un ka ņemot vērā minēto un pamatojoties uz
Civillikuma 1775. , 1779.pantiem, viņam atkārtoti ir jāvēršas pie SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar prasību atlīdzināt
nodarītos zaudējumus. Savukārt, ja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atkārtoti atsakās segt viņam radītos zaudējumus, tad
atbilstoši Civilprocesa likuma 1.panta pirmajai daļai, viņam ir tiesības ar šādu prasību vērsties tiesā.
Citē Civillikuma 1635. un 1779.pantu un paskaidro, ka prasītājs nav norādījis nevienu konkrētu pierādījumu savam
apgalvojumam - kā tieši Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodarījusi viņam zaudējumus vai kādā veidā ir radījusi viņa tiesību
aizskārumu.
2015.gada 11.februārī tiesā saņemti atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidrojumi, kuros lūdz
prasību noraidīt. Norāda, ka nav skaidrs, no kādām pozīcijām sastāv prasījums par zaudējumu EUR 1486.858 piedziņu.
Norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā nav transportlīdzekļu, bet ir nepilngadīgi bērni. Tas nenozīmē, ka arī viņiem
tiek nodarīts morāls kaitējums, ja nevar šādu transporta līdzekli iegādāties. Pie tā nav vainojama valsts. Līdz ar to nav
pamata apmierināt prasību daļā par morālās kompensācijas piedziņu.
Citē Civillikuma 1635.pantu un norāda, ka atbilstoši panta otrajai daļai prasītājam ir jāpierāda morālā kaitējuma
aizskārums, kas šajā prasībā nav pierādīts. Nav radītas ciešanas personas psihei. Ir nodarīts kaitējums mantai - transporta
līdzeklim, radušies zaudējumi, papildus izdevumi. Tas nav „nemantisko tiesību aizskārums”. Šādiem faktiskajiem apstākļiem
nav nekāda sakara ar „personas labu reputāciju”, „labu raksturojumu”, „personas pazemojumu”, uz ko norādīts prasībā.
Citē Civillikuma 1776.pantu un norāda, ka pantā minētos pasākumus cietušais netika veicis, jo redzot un zinot, ka uz
mājas jumta ir sniegs un ledus, novietoja savu transporta līdzekli pie mājas, nerēķinoties ar šo faktu, tādā veidā pakļaujot
gan sevi, gan transporta līdzekli nejaušam notikumam, kā sniega noslīdēšanai uz transporta līdzekļa jumtu.
Citē Civillikuma 1774. un 1773.pantu un norāda, ka šajā gadījumā ir runa par nejaušu notikumu, kas saistīts ar sniega
uzkrišanu prasītāja automašīnai. Pie tā nav vainojams atbildētājs. Prasītājam, kā dzīvojamās mājas kopīpašniekam arī bija
jārūpējas par sniega notīrīšanu no mājas jumta, ko prasītājs nebija darījis.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un
motīviem.
Atbildētāja Rīgas domes pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Uzturēja tiesā sniegtos rakstveida paskaidrojumus.
Paskaidroja, ka Rīgas dome nevar būt atbildētājs šajā lietā, jo nama pārvaldīšanu veic SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, ar
ko noslēgts attiecīgs līgums.
Atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina. Uzturēja tiesā sniegtos
rakstveida paskaidrojumus.
Noklausoties pušu paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma daļēji, vadoties no sekojošiem
motīviem.
Lietā nav strīda, ka prasītājam piederošajam transportlīdzeklim Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (lpp.
32), tika nodarīti bojājumi 2011.gada 08.janvārī Rīgā, /adrese/, no ēkas jumta nokrītot sniegam un ledum uz prasītājam
piederošā transportlīdzekļa.
Rīgas pašvaldības policija Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2011.gada 08.janvāra apskates protokolā konstatēts, ka
no nama Rīgā, /adrese/ jumta nav notīrīts sniegs un ledus, kā arī šī vieta nav norobežota. Daļa sniega un ledus no jumta
aptuveni 5m garumā noslīdējis, uzkrītot transportlīdzeklim Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/. Rīgas
pašvaldības policijas Zemgales rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības inspektors Raivis Pujacevičs kopā ar Rīgas
pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes inspektoru Zinti Jaunpujenu-Pujenu pieņēma prasītāja
paskaidrojumu un ar fotoattēliem fiksēja prasītājam piederošo automašīnu, tās stāvokli, sniega un ledus atrašanos apkārt
automašīnai (lpp. 21-30).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt zaudējumus LVL 1044.97 (EUR 1486.858) apmērā, kas sastāv no
Transportlīdzekļa remonta izmaksām un ekspertīzes izmaksām, solidāri no Rīgas pilsētas pašvaldības un no SIA “Rīgas
namu pārvaldnieks”.
Tiesai jākonstatē, vai ir konstatējama tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī
novērtējumu no vainojamības viedokļa (darbība vai bezdarbība); zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp zaudējumiem
un neatļauto darbību (sk. Civillikuma 1775. un 1779.pantu, kā arī K. Torgāns. Saistību tiesības. I. daļa. Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2006, 209.lpp).
Lietā konstatēts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/,
norādīts, ka, saskaņā ar Rīgas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 15.11.2001. izziņu, dzīvojamā
mājā /adrese/, Rīgā ir 21 dzīvokļu īpašums (lpp. 39-40).
Lietā nav strīds, ka dzīvojamā mājā /adrese/ pārvaldīšanas uzdevumu veic SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” saskaņā ar
2011.gada 5.jūlijā noslēgto „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu” Nr. RD-11-910-lī.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir ēkas /adrese/ Rīgā apsaimniekotāja. Nekustamo īpašumu pārvaldīšana, kas saskaņā
ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, ietver arī ēku apsaimniekošanu, ir galvenais SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
saimnieciskās darbības veids, ar ko tā nodarbojas (saskaņā ar publiski pieejamo informāciju no Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra datu bāzes).
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu,pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma
apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka
pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā
noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.
2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, kas
izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, 6.2.punkts nosaka, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie
teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) no tīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un
sniega krišanu no ēkas jumta. dzēsām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un saskaņā ar 6.3.punktu - bīstamu
vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Pasākumi apdraudējuma novēršanai veicami laikus, lietojot visus
iespējamos drošības līdzekļus.
Arī Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošie noteikumi Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju
uzturēšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, paredz komercsabiedrībām atbilstoši noslēgtajam
līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem,
pārvaldniekiem-pilnvarniekiem, lietotājiem-nomniekiem pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma un piegulošajā teritorijā
esošo gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam,
pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams,
visas dienas laikā. Tāpat arī minēto noteikumu 15.1.4.punkts uzliek par pienākumu notīrīt sniegu un ledu no balkoniem,
lodžijām, ēku jumtiem, nolauzt lāstekas, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un
balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, ir jāveic bīstamo vietu norobežošana,
steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības
līdzekļus.
Saskaņā ar minētajām tiesību normām, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” bija pienākums notīrīt sniegu,
ledus gabalus un lāstekas no ēkas /adrese/, jumta, kā arī pienākums norobežot bīstamās vietas gājēju un transportlīdzekļu
drošībai, turklāt lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.
Tādējādi tiesa konstatē atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesisku rīcību, kas izpaudās bezdarbības
veidā, t.i., SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nebija notīrījusi sniegu, ledus gabalus un lāstekas no ēkas jumta un pagalma,
radot apdraudējumu gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem, savukārt atbildētāja Rīgas domes prettiesiska rīcība konkrētajā
tiesiskajā situācijā nav konstatējama, līdz ar minēto, prasība daļā pret Rīgas domi ir noraidāma, sakarā ar to, ka iztrūkst
nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas pamatam.
Civillikuma 1779.pants uzliek pienākumu uz zaudējumu atlīdzināšanu, ko kāds ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījis. Ievērojot to, izriet tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no Civillikuma 2358.-2359.pantā norādītās personas (šajā
gadījumā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”), jo zaudējumi nodarīti sniega un ledus gabalu nokrišanas no ēkas jumta uz
prasītāja automašīnas un tās bojāšanas dēļ, un tāpēc, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir minētās ēkas pārvaldītāja un
apsaimniekotājs.
Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka nodarīto bojājumu rezultātā, bija nepieciešams veikt transportlīdzeklim Volvo
V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, nodarīto bojājumu vērtējumu, kā arī veikt tā remontu.
Prasītājs, kā zaudējumu apmēru pamatojošus dokumentus, prasības pieteikumam pievienojis SIA “GD AUTO”
2011.gada 18.janvāra rēķinu (lpp. 37) un rēķina apmaksu pamatojošu maksājuma dokumentu Nr. 729 (lpp. 38), no kā
redzams, ka prasītājs par transportlīdzekļa Volvo V70, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, vērtēšanu veicis samaksu LVL
30.50 apmērā, kā arī pievienojis eksperta veiktu 2011.gada 20.janvāra zaudējumu aprēķinu, no kā redzams, ka kopējā
transportlīdzekļa remonta vērtība ar PVN sastāda LVL 1006.15 (lpp. 35-36) un 2011.gada 14.aprīļa Rēķinu- faktūru Nr.
02/2011, no ka redzams, ka prasītājam izrakstīts rēķins par transportlīdzekļa remontu (lpp. 119).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība.
Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu, zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā
gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Civillikuma 1772.pants nosaka, ka jau cēlies zaudējums
var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Lietā konstatējams jau cēlies zaudējums (cietušā tagadējās mantas samazinājums), kas dod tiesību uz atlīdzību.
Prasītājs prasības pieteikumā papildus atsaucas uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011.gada 23.maija atbildi Par
zaudējumu atlīdzināšanu (lpp. 12), kurā norādīts, ka sabiedrības pieņēma lēmumu atlīdzināt nodarītos mantiskos
zaudējumus LVL 1044.97 apmērā.
Lietā nav strīds, ka minēto naudas summu prasītājs nav saņēmis.
No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” prasību neatzīst.
Vērtējot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011.gada 23.maija atbildi, tiesa atzīst, ka minētā vēstule, nevar tikt vērtēta
kā zaudējumu apmēru pamatojošs pierādījums Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas izpratnē, jo vēstulē nav
identificējams SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieņemtais lēmums, t.i., nav norādīts lēmuma datums un numurs, turklāt
šāds lēmums nav pievienots arī lietas materiāliem.
Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis mantisko zaudējumu LVL 30.50 ( EUR 43,40) apmērā, par ko ir iesniegts
maksājumu apliecinošs dokuments.
Attiecībā uz prasījumu par LVL 1006.15 apmērā piedziņu, norādāms, ka prasītājs nav iesniedzis zaudējumu
apstiprinošus rakstveida pierādījumus, jo iesniegtais zaudējumu aprēķins un Rēķins-faktūra neapliecina faktiskās
transportlīdzekļa remonta izmaksas, t.i., prasītāja veikto samaksu par transportlīdzekļa remonta darbiem, tādēļ
konstatējams, ka prasītājs nav pierādījis sava prasījuma pamatotību daļā par zaudējumu LVL 1006.15 apmērā piedziņu, kā
to paredz Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa.
Līdz ar minēto prasība daļā par zaudējumu LVL 1006.15 apmērā piedziņu ir noraidāma, sakarā ar to, ka iztrūkst
nepieciešamais priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas pamatam.
No visa augstāk minētā izriet, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” bija pienākums nodrošināt ledus notīrīšanu no ēkas
jumta, lai nepieļautu tā krišanu, un bija pienākums veikt bīstamo vietu norobežošanu, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
kā ēkas /adrese/ apsaimniekotāja un pārvaldītāja nebija pienācīgi veikusi ēkas apkopi atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Secināms, ka šāda normatīvo aktu neievērošana (bezdarbība) ir radījusi zaudējumus, līdz ar ko SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” iestājas atbildība, pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ir iestājušies visi civiltiesību teorijā atzītie zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai
nepieciešamie priekšnoteikumi, respektīvi:
1. ir konstatēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesiska bezdarbība, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir
vainojama automašīnai radīto bojājumu nodarīšanā prettiesiskās bezdarbības dēļ;
2. ir konstatēta konkrētu zaudējumu esamība un to apmērs, t.i., nodarītie bojājumi transportlīdzeklim Volvo V70,
valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ EUR 43,40 (LVL 30,50) apmērā;
3. pastāv cēloniskais sakars starp SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesisko rīcību, kas izpaudās bezdarbības
veidā, un nodarītajiem zaudējumiem.
Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība,
kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl
viņu par šo darbību var vainot. Darbība jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas
ir, bezdarbību.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir pamats atlīdzināt zaudējumus
prasītājam EUR 43,40 (LVL 30,50) apmērā.
Vienlaikus prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1635.pantu, pieteicis prasījumu atlīdzināt morālo kaitējumu un piedzīt
EUR 1422.87.
Prasītājs ir raksturojis viņam nodarīto morālo kaitējumu – prasītājs faktiski palika bez transportlīdzekļa, prasītājam ir
nepilngadīgs bērns /pers. I/, prasītājam tika nodarīti zaudējumi un neērtības, kas radīja lielu apgrūtinājumu, stresu,
pārdzīvojumus, pazemojumus u.c. Bez tam, minētajā transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita sniegs ar ledu, varēja atrasties visa
prasītāja ģimene.
Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas
ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru
par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji- piedzenot prasītāja labā EUR 800,00.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas
balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tiesai nav nekādu šaubu par to, ka sniega un ledus uzkrišana prasītājam piederošajam transportlīdzeklim personai var
radīt tikai un vienīgi negatīvas emocijas, kā arī neērtības, apgrūtinājumus, stresu, pārdzīvojumus, u.tml.
Tiesa ņem vērā, ka uz notikuma brīdi prasītāja apgādībā bija 3 mēnešus vecs bērns un vienīgā transportlīdzekļa
zudums radīja papildus neērtības. Turklāt prasītājs norādījis arī uz bailēm, ka minētajā transportlīdzeklī, brīdi kad nokrita
sniegs ar ledu, varēja atrasties visa prasītāja ģimene.
Tiesa atzīst, ka nepamatotā bezdarbība no atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasītājam izraisīja gan
neērtības, gan stresu, kas saistīti ar ģimenes vienīgā transportlīdzekļa zudumu.
Morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijai jāpilda trīs galvenās funkcijas: taisnīguma funkcija; prevencijas funkcija – lai
piespriestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē; samierināšanas
funkcija – cietušajam jādod tik liela atlīdzība, kas viņu apmierinātu, saprātīgi izvērtējot atbildētāja spēju dot šādu atlīdzību.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, veicot dzīvojamā nama apsaimniekošanu un
pārvaldīšanu, vienlaicīgi arī piestāda dzīvokļu īpašniekiem ikmēneša rēķinus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, un rēķina savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā apsaimniekotājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt
līgumsodu.
Izskatāmajā strīdā nav iegūti pierādījumi tam, ka /pers. C/ nav pildījis savus dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka
pienākumus, nav maksājis dzīvokļa pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, savukārt, ir viennozīmīgi pierādīts, ka
savus tiešos pienākumus nav pildījis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Izskatāmās lietas ietvaros tiesa ir nonākusi pie atziņas, ka pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” atrodas
priviliģētākā stāvoklī, nekā jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kurai Rīgas pilsētā pieder namīpašums un kurai ir
pienākums to apsaimniekot.
Vispārzināms ir fakts, ka namīpašniekam par savlaicīgu jumta nenotīrīšanu no sniega un ledus var uzlikt
administratīvo sodu, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” var nesodīti neveikt savus pienākumus, kā tas izriet no lietas
materiālos esošās Rīgas domes Pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes vēstules, kurā norādīts, ka
“saukšana pie administratīvās atbildības nav iespējama”, “jebkuri budžeta samazinājumi atstātu negatīvu iespaidu uz
pašvaldības budžetu, jo šajā gadījumā pašvaldība sodītu pati sevi”( lpp. 18).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā strīdā prasītājs ir atzīstams par tiesiski neaizsargātāko pusi, kurš,
būdams cietis no atbildētāja prettiesiskas bezdarbības, tajā pašā laikā gandrīz trīs gadu garumā nav saņēmis nekādu
atlīdzinājumu par sev nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.
Tiesa uzskata, ka morālā kaitējuma atlīdzība EUR 800,00 apmērā ir samērīga un saprātīga, kas stimulēs SIA “Rīgas
namu pārvaldnieks” savlaicīgi un pilnā apmērā pildīt savus apsaimniekotāja pienākumus, nepieļaujot analoģisku situāciju
rašanos nākotnē un kaitējuma nodarīšanu personām.
Pārējā daļā – par EUR 686.86 morālā kaitējuma atlīdzināšanu prasība noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi EUR 134,34, kas sastāv
no samaksātās valsts nodevas par prasības pieteikumu proporcionāli tiesas apmierinātā prasījuma apmēram, t.i., EUR
126.51 (lpp. 7), un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 7.11 ( LVL 5.00) (lpp. 8) apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt iztiesāšanas gaitā papildus radītos zaudējumus EUR 1,85 (lpp. 99) apmērā par dokumentu
kopijām un EUR 2,84 (lpp. 87) apmērā par transportlīdzekļa stāvvietu lietas izskatīšanas dienā pie tiesu nama Abrenes ielā
3, Rīgā. Tiesa uzskata, ka minētie prasītāja izdevumi nav atzīstami par zaudējumiem, kas būtu piedzenami no atbildētāja, jo
iztrūkst Civillikuma 1779. pantā paredzētie priekšnoteikumi to atlīdzināšanai, tāpēc prasība par zaudējumu EUR 4,69
apmērā piedziņu noraidāma.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģ. nr. 40103362321 par labu /pers. C/, personas kods
/personas kods/ zaudējumus EUR 43,40 (LVL 30,50), morālā kaitējuma atlīdzību EUR 800,00 un tiesas izdevumus EUR
134,34, bet kopā EUR 977,74, nosakot atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā
stāšanās.
Naudas summa iemaksājama /pers. C/SEB bankas kontā Nr./konta numurs/.
Prasību daļā par zaudējumu EUR 1443,45 apmērā, papildus zaudējumu EUR 4,69 apmērā un morālā kaitējuma
atlīdzības piedziņu EUR 622,87 apmērā noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 ( divdesmit) dienu laikā no
pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 4. marts.
Faktiski pilnais spriedums sastādīts 2016. gada 11.martā.
Tiesnese S. Meliņa