Legislator Case Law & Legislation
111017214 / 105AA-0016-15 AI generated

Court dismisses appeal in administrative violation case, upholding first instance decision due to lack of proven violation elements.

Case Number 111017214 / 105AA-0016-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal dismissed the appellant's complaint and upheld the first instance court's decision to leave the administrative commission's ruling unchanged. The appellant claimed obstruction of access to his property due to an unauthorized servitude path, but the lower court found no evidence of an administrative violation under the relevant code. The appellate court agreed that the first instance correctly evaluated the evidence and that the commission's decision to terminate proceedings was lawful because the essential elements of the violation were not established.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants; 289.12 pants 2. daļa 1. punkts: The court of appeal must review the legality of the lower court's decision based on the evidence presented, and if the lower court correctly found no administrative violation elements, the appeal is inadmissible.

Keywords

AI generated
administrative violation appeal court review lack of evidence termination of proceedings victim status determination

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants 2. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261 pants 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261 pants 5. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.111017214

Lietas arhīva Nr.105AA-0016-15/1

SPRIEDUMS

Valmierā 2015.gada 26.februārī

VIDZEMES APGABALTIESA šādā sastāvā:

tiesnese referente E.Knēgere

tiesneši E.Driba un M.Ābele

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. C/ sūdzību par

Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu lietā, kas ierosināta par 2014.gada

15.augusta Nosaukumspašvaldības administratīvās komisijas lēmumu Nr.15.

Aprakstošā daļa

2013.gada 31.oktobrī /pers. C/ iesniedzis iesniegumu Valsts policijas Vidzemes

reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim par to, ka traucēta piekļuve viņa nekustamam

īpašumam /Nosaukums D /, jo uzarts servitūta ceļš, kurš bijis vienīgais ceļš, pa kuru

nokļūt viņam piederošajā īpašumā.

2013.gada 4.novembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu policijas

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs /pers. E/ atteicis

uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, nesaskatot notikušajā administratīvā

pārkāpuma sastāvu.

Izskatot /pers. C/ iesniegumu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

priekšnieks /pers. F/ 2013.gada 27.novembrī atcēlis 2013.gada 4.novembra lēmumu,

uzdodot turpināt 2013.gada 31.oktobrī konstatētā fakta apstākļu pārbaudi.

2014.gada 19.februārī atkārtoti Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Valsts amatpersona nolēmis atteikt

uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, nesaskatot notikušajā administratīvā

pārkāpuma sastāvu.

2014.gada 5.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas priekšniece /pers. G/ atcēlusi vecākā inspektora Valsts

amatpersona 2014.gada 19.februāra lēmumu un nolēmusi uzsākt administratīvo lietvedību

pēc Latvijas APK 140.panta otrās daļas.

2014.gada 15.augustā Nosaukumspašvaldības Administratīvā komisija izskatījusi no

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa 2014.gada 8.jūlijā saņemtos

administratīvās lietvedības materiālus Nr.20/17-2-2/74 par Latvijas APK 140.panta otrajā

daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Izvērtējot administratīvās lietvedības materiālus un lietas dalībnieku paskaidrojumus

Administratīvā komisija atzinusi, ka nav pierādīta /pers. I/ vaina, kā arī nav konstatēts

administratīvā pārkāpuma sastāvs Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tādēļ nolēmusi izbeigt administratīvo lietvedību pēc

materiāliem Nr.20/17-2-2/74 un noraidīt /pers. C/ 2014.gada 10.jūnija iesniegumu par viņa

atzīšanu par cietušo, jo administratīvajā lietvedībā netiek konstatēts administratīvā

pārkāpuma sastāvs.

/pers. C/ šo lēmumu pārsūdzējis Cēsu rajona tiesā.

Ar Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu atstāts negrozīts

Nosaukumspašvaldības administratīvās komisijas 2014.gada 15.augusta lēmums Nr.15 par

atteikumu /pers. C/ piešķirt cietušā statusu un par administratīvā pārkāpuma lietas

Nr.20/17-2-2/74 izbeigšanu, bet /pers. C/ sūdzība noraidīta.

Tiesa atzinusi, ka ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīts, ka nekustamajam

īpašumam Adrese, /Nosaukums B/ (turpmāk- īpašums /Nosaukums

B/) Nosaukums Nosaukums zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/iedaļā par lietu

tiesībām, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ir izdarīta atzīme - ceļa servitūts 0,5 km.

Atbilstoši Civillikuma 1235.pantam no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un

spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc

servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās, līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi

personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien

izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.

Servitūtam kā apgrūtinājumam, saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta

"a" apakšpunktu, jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā

apgrūtinājumam un šāds ieraksts zemesgrāmatā īpašumam /Nosaukums B/ atzīmes veidā ir

izdarīts. Tā arī īpašumam /Nosaukums B/ 1998.gadā izgatavotajā zemes robežu plānā

servitūta ceļš kā apgrūtinājums ir norādīts un iezīmēts plānā ar norādi, ka tas ir 5 metrus

plats.

Tiesa secinājusi, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina

braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu /pers. C/ īpašumam /Nosaukums D /, jo

atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs, tās vai nu pārvēršas par ierakstiem vai arī izzūd, par

ierakstiem nepārvēršoties. Atzīme aizstājama ar ierakstu, ja zemes īpašnieks vai attiecīgā

ieinteresētā persona iesniedz nostiprinājuma lūgumu. (sk. Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2013. gada 9.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-458/2013).

Tiesa atzinusi, ka administratīvā komisija ir vērtējusi pierādījumus par ceļa esamību

dabā konkrētā vietā. Tas, ka dabā pastāv servitūta ceļš, nav apstrīdams un tas ir pierādīts

gan ar apgrūtinājuma atzīmi zemesgrāmatā, gan ar īpašuma /Nosaukums B/ zemes robežu

plānu, gan ar pašvaldības attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītāja /pers.

K/ rakstveida paskaidrojumu, gan bijušā /Nosaukums B/ īpašnieka /pers. L/, īpašuma

/Nosaukums D/ īpašnieces /pers. M/, īpašuma /Nosaukums E/ īpašnieka /pers. N/

paskaidrojumiem, gan ar bijušās Kaives pagasta zemes ierīkotājas /pers. O/

paskaidrojumiem.

Izvērtējot visus iesniegtos pierādījumus, tiesa atzinusi, ka strīdus servitūta ceļa vieta

dabā nav bijusi stingri noteikta, un tā, atkarībā no dabas un laika apstākļiem, ir mainījusi

savu atrašanās vietu.

To, ka servitūta ceļš reāli dabā ir tikai ceļa vieta pa pļavu, kas sākas pie mājām

/Nosaukums F/ un beidzas pie /Nosaukums A/, kā arī smagās lauksaimniecības tehnikas

pārvietošanās rezultātā ceļa vieta reizēm pārvietojas uz vienu vai otru pusi, atzinis pats

/pers. C/ savā 2014.gada 4.septembra iesniegumā Vecpiebalgas novada domes

priekšsēdētājai. Iesniegumā lūgts rast iespēju veikt ceļa marķēšanu dabā uz vietas, lai

izslēgtu domstarpības starp zemju īpašniekiem, kuru zemes šķērso ceļa vieta un tās

izmantotājiem, kā arī rast iespēju sakārtot un pārveidot ceļa vietu par ceļu, kas atbilstu

normatīvo aktu prasībām, un pa kuru varētu normāli pārvietoties ar jebkuru transporta

līdzekli visos gada laikos, kas būtu ceļš dabā, nevis tikai Vecpiebalgas novada kartē.

Pie šādiem konstatētiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka strīdus servitūta ceļš nav bijis

izbūvēts, lai tas atbilstu Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punktā noteiktajam, ka ceļš ir

jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, vai likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā

minētajam, ka autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas

izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām

slodzēm un gabarītiem.

Par servitūta ceļa vietas maiņu atkarībā no laika un dabas apstākļiem, kā arī par

neprecīzu tā atrašanās vietu liecina īpašuma /Nosaukums D / tuvējo kaimiņu /pers. N/,

/pers. L/, /pers. M/, /pers. O/ un /pers. K/ paskaidrojumi, kuri sniegti Valsts policijas

Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa inspektoram Valsts amatpersona.

Arī 2013.gada 10.decembrī sastādītajā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

apskates protokolā konstatēts, ka servitūta ceļš atrodas Adrese (pretī mājai /Nosaukums E/

Adrese) labajā pusē. Ceļa malā atrodas zemes robežzīmes kupica. No kupicas pa kreisi ir

neaparta zemes josla, no kuras tālāk gar ceļu Nosaukums atrodas aparts lauks. Gar

neapartās zemes joslas malu uz apartā lauka redzama tumšas krāsas augsne. Uz apartā

lauka un tam līdzās esošās neapartās zemes joslas nav redzami ceļa būvkonstrukcijas

elementi (grants, smilts, betons, akmeņi u.c). Blakus neapartai joslai pa labi atrodas

mājlopu aploka mieti ar stiepli. No ceļa Nosaukums uz neaparto zemes joslu, blakus

zemes robežkupicai ir traktortehnikas iebraukta nobrauktuve. Apskates protokolam ir

pievienotas trīs melnbaltās fotogrāfijas, kuras tiesai nav devušas pietiekamu pārliecību, lai

konstatētu, ka aparts ir servitūta ceļš. Lietai /pers. C/ ir pievienojis krāsainu fotogrāfiju kā

pielikumu Nr.5 savai sūdzībai, kura visvairāk atbilst melnbaltajai fotogrāfijai Nr.2, pēc

kuras tiesa pievienojusies apskates protokolā secinātajam, ka blakus zemes robežkupicai ir

traktortehnikas iebraukta nobrauktuve.

Tiesa kā ticamu un objektīvu vērtējusi Nosaukums novada pašvaldības attīstības

plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītāja /pers. K/ 2013.gada 1.novembra

rakstveida paskaidrojumu, ka izbraucot uz vietas konstatējis, ka servitūta ceļš ved no

pašvaldības ceļa nosaukums pāri īpašumam /Nosaukums B/. Servitūta ceļš atrodas 8

metrus no kupicas, kura atrodas ceļa malā un atdala īpašumu /Nosaukums B/ no

/Nosaukums E/ un pēc 40 metriem servitūta ceļš cieši iet gar īpašuma robežu. Aizbraucot

uz vietas uz īpašumu /Nosaukums B/ konstatējis, ka īpašums (lauks) ir aparts, bet servitūta

ceļš nav aparts, jo pēc zemes plāna servitūta ceļš sākas 8 metrus no kupicas Nr.13 un pēc

40 metriem cieši iet gar īpašuma robežu. Iespējams, ka iebrauktais ceļš bijis citā vietā, bet

tas neatbilda servitūta ceļam pēc zemes plāna.

Secinājums par citu ceļa vietu saskan arī ar vēlākajiem paskaidrojumiem, kurus

2013.gada decembrī snieguši /Nosaukums A/ kaimiņi. Īpašuma /Nosaukums B/

īpašnieks /pers. I/ 2013.gada 4.novembrī paskaidrojis, ka zinājis par servitūta ceļu, tādēļ

arot zemi, stingri vadījies pēc sava zemes plāna, un kategoriski noliedz, ka būtu uzaris

servitūta ceļu.

Tiesa secinājusi, ka lietas dokumentos nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu

apšaubīt šo paskaidrojumu objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka pagasta

pašvaldības amatpersona /pers. K/ būtu tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā

jebkādu motīvu dēļ.

Tiesa uzskatījusi, ka, novērtējot visus šos paskaidrojumus kopsakarā ar tiesas rīcībā

iesniegtajiem pierādījumiem, administratīvā komisija pieņēmusi pareizu lēmumu, jo nav

konstatēta kādas personas vaina un notikušajā nav saskatāms administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

Tiesa atzinusi, ka 2014.gada 10.jūnijā /pers. C/ Latvijas APK 261.panta paredzētajā

kārtībā pieteicis lūgumu atzīt viņu par cietušo šajā lietā.

Saskaņā ar Latvijas APK 261.panta otro un trešo daļu pēc personas izteikta lūguma

šo personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt

administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt

arī rezolūcijas veidā. Lēmumu par atteikšanos atzīt personu par cietušo administratīvā

pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to

paziņojot attiecīgajai personai.

Tiesa konstatējusi, ka Nosaukumspašvaldības administratīvā komisija nav izlēmusi

jautājumu par /pers. C/ atzīšanu par cietušo sakarā ar viņa iesniegumu, kā arī nav pieņemts

rakstveida lēmums par atteikšanos atzīt viņu par cietušo, tomēr /pers. C/ bijis pamatots

iemesls uzskatīt, ka viņam ir piešķirts cietušā statuss šajā administratīvajā lietā, un šādu

pārliecību radīja komisijas rakstisks uzaicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanu 2014.gada 15.augustā.

Tiesa uzskatījusi, ka Nosaukumspašvaldības administratīvā komisija nav ievērojusi

Latvijas APK 261.panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības, taču konkrētā gala

lēmuma pieņemšanas rezultātu tas nav ietekmējis, jo notikumā netiek konstatēts

administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar to nav arī cietušās personas.

/pers. C/ (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegtajā apelācijas sūdzībā lūdz atcelt Cēsu

rajona tiesas pieņemto lēmumu.

Iesniedzējs uzskata, ka tiesa nav pārbaudījusi faktu, ka Cēsu policijas iecirknis

ignorējis Valsts policijas Vidzemes reģiona policijas priekšnieka lēmumu par lietvedības

uzsākšanu un atkārtoti atteikts uzsākt administratīvo lietvedību, kas uzsākta tikai pēc

otrreizējas pārsūdzēšanas.

Nepiekrīt tiesas konstatētajam, ka sabojātais servitūta ceļa /Nosaukums F/-

/Nosaukums D / sākuma posms nav bijis izbūvēts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta

2.punktā noteiktajam un likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā minētajam, jo Ceļu

satiksmes likuma 1.panta 2.punkts skaidro terminu "ceļa pārvaldītājs” - īpašnieks vai cita

fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā) un

pamatot to sūdzības atteikumā neesot korekti. Neesot bijis iesniedzis prasību par satiksmei

izbūvētas teritorijas sabojāšanu, bet gan par ceļa sabojāšanu uz savu saimniecību, kas

2012.gada 27.jūnijā aktualizētajā Zemes vienības robežu situācijas apgrūtinājuma plāna

zemes vienībai ar kadastra apzīmējuma/numurs/ atzīmēts kā servitūta ceļš 0,5 km garumā.

Ceļš Civillikuma 1156.panta izpratnē esot ne vien ar ceļa klātni un segas konstruktīvo

kārtu ierīkota inženierbūve, bet arī braukšanai vai iešanai iebraukta zemes josla, pa kuru

iespējama gājēju vai transportlīdzekļu kustība, un tādi esot lielākā daļa Latvijas lauku ceļu

(Valsts policijas aptaujāto zemes īpašnieku pieminētās iebrauktās sliedes pa lauku), arī

uzartais servitūta ceļa sākuma posms uz īpašumu /Nosaukums D /.

Iesniedzējs tiesas spriedumam nepiekrīt arī tāpēc, ka objektīvi spriest par to, kas ir

aparts un kur aparts, kas ir braukts, kā un kur braukts, varot tikai pēc dabā veiktiem

mērījumiem notikumu vietā, sastādot notikumu vietas plānu, nevis, kā pati tiesa atzinusi,

balstoties uz neskaidrām melnbaltām fotogrāfijām.

Plānu neesot sastādījusi ne policijas amatpersona, kas izmeklējusi pārkāpumu, ne

arī Nosaukums amatpersona /pers. K/, kurš pēc aculiecinieku liecībām piedalījies kopā

ar /pers. I/ servitūta ceļa sākuma posma uzaršanā. Tas tomēr /pers. K/ netraucējis vēlāk

pārkāpuma vietā uzņemties eksperta pienākumus. Esot noskaidrojis, ka /pers. K/ ir

sertificēts mērnieks ar atbilstošām mērnieku zināšanām, kuras apstiprinātas ar attiecīgiem

sertifikātiem.

Uzskata, ka nav veikta notikumu vietas plāna sastādīšana, tā mēģinot noslēpt

patiesību par to, ka ceļa sākuma posms uz Iesniedzēja mājām ir ticis uzarts, radot šķērsli

piekļūšanai viņa īpašumam. Nesaprotot, kāpēc tiesa uzskatījusi, ka /pers. I/ ir sniedzis

patiesu informāciju par to, ka nav uzaris servitūta ceļu, ja pēc pašas tiesas secinājuma, it kā

neviens nav precīzi zinājis par servitūta ceļa maršrutu, jo nekādi uzmērījumi dabā nav

tikuši veikti. Notikumu vietas plāna nesastādīšana pierādot, ka servitūta ceļa sākuma

posms bijis uzarts.

Iesniedzējs uzskata, ka tīši vai netīši viņam ticis radīts kaitējums. /pers. I/ zinājis par

servitūta ceļa eksistenci un pirms jebkuru darbu veikšanas vajadzējis noskaidrot servitūta

ceļa maršrutu, veikt uzmērījumus dabā, informēt kaimiņus par nodomu veikt aršanas

darbus, izvērtēt, vai aparot to, kādam citam netiks radīts kaitējums, nevis bez saskaņošanas

uzsākt darbību, tāpēc nepiekrīt tiesas lēmumam, ka notikušajā nav saskatāms

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

/pers. C/ nepiekrīt tiesas lēmumam atteikt piešķirt cietušā statusu, jo, ja nekāds

lēmums nav bijis, tad kāpēc viņam tikušas nosūtītas lietas materiālu kopijas uz 106 lapām.

Lietas materiālu nosūtīšana pierādot, ka ir bijis lēmums par cietušā statusa piešķiršanu.

Tiesa neesot sniegusi vērtējumu par trešās personas - Nosaukums novada pašvaldības

izpilddirektora /pers. T/ iesaistīšanos lietas izskatīšanā.

Uzskata, ka nepievienojot lietai pielikumā Nr.2 minētos dokumentus, komisija savu

lēmumu faktiski jau pieņēmusi pirms 2014.gada 15.augusta sēdes, tāpēc nav ieradies uz šo

sēdi.

Iesniedzējs uzskata, ka tiesa spriedumu ir pieņēmusi, balstoties uz nepilnīgu lietas

dokumentāciju, jo lietā, iespējams, iztrūkstot kādi no pielikumā Nr.2 minētajiem

dokumentiem.

2015.gada 22.janvārī /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzības papildinājumus, bet

apelācijas instances tiesa tos nevērtē, jo iesniegti pēc Latvijas APK 289.pantā noteiktā

nolēmuma pārsūdzības termiņa notecēšanas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvās pārkāpuma lietas Nr.111017214 materiālus, pievienotos

Nosaukumspašvaldības Administratīvās komisijas materiālu oriģinālus un izvērtējusi lietā

esošos pierādījumus, pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā norādītos

apstākļus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesas spriedums atstājams

negrozīts, bet /pers. C/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.

Apelācijas instancē iesniegtā sūdzība, saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu,

tika izskatīta rakstveida procesā.

Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par ceļu [..]

bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu [..].

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta

teritorija (autoceļš, [..] un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā[..]).

Likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā definēts, kas ir autoceļš - kompleksa

inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar

noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.

Administratīvā pārkāpuma lietā esošie pierādījumi neapstiprina to, ka uz /pers. C/

īpašumu /Nosaukums D / Adresebūtu bijis izbūvēts ceļš vai autoceļš, atbilstoši iepriekš

norādītajām likuma normām.

To apstiprinājis pats /pers. C/ savā 2013.gada 4.septembrī rakstītajā

iesniegumāNosaukums novada domes priekšsēdētājai, kurā norādījis, ka uz

Nosaukumsmāju grupu /Nosaukums D/ un /Nosaukums D / ceļa nav - ir tikai ceļa vieta pa

pļavu, kas sākas pie mājām /Nosaukums F/ un beidzas pie /Nosaukums A/. Pa šo "ceļu" uz

mājām /Nosaukums D/ un /Nosaukums D / iespējams piebraukt tikai sausajos gada laika

mēnešos ar nosacījumu, ka nav lijis. Pārējos gada laikos pie iepriekš minētām mājām ir

iespējams piekļūt tikai ar traktoru. Līdz ar to iedzīvotāju veselības problēmu gadījumā vai

ugunsgrēka gadījumā šo māju iedzīvotājiem nekādu operatīvu palīdzību neviens nespēs

sniegt, nekāda ekonomiska rakstura aktivitātes šajā teritorijā bez ceļa nav iespējamas. Pa

šo ceļa vietu pārvietojas arī smagā lauksaimniecības tehnika, kas ceļa vietā atstāj citreiz

neizbraucamas rises. Lūdz veikt ceļa vietas marķēšanu dabā, lai izslēgtu domstarpības

starp zemju īpašniekiem un rast iespēju sakārtot un pārveidot ceļa vietu par ceļu, kas

atbilstu normatīvo aktu prasībām, un pa kuru varētu normāli pārvietoties ar jebkuru

transportlīdzekli visos gada laikos, kas būtu ceļš dabā, nevis tikai novada kartē (sk.

pievienoto Administratīvās komisijas materiālu 61.lapu).

Nosaukums novada pašvaldības sniegtajā atbildē 2013.gada 3.oktobrī norādīts, ka par

servitūta ceļa atzīmēšanu dabā jāgriežas pie sertificēta mērnieka un novada teritorijas

plānošanas dokumentu izstrādes laikā no 17.08.2011. līdz 26.11.2012. nav saņemts

neviens iesniegums par ceļu uz /Nosaukums D/ un /Nosaukums A/ mājām, līdz ar to šis

ceļš nav iekļauts attīstāmo ceļu sarakstā.

2013.gada 31.oktobrī rakstītajā iesnieguma protokolā Valsts policijas Vidzemes

reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim /pers. C/ norādījis, ka ceļš, kurš no mājām /Nosaukums

F/ pāri laukiem iet uz viņa īpašumu /Nosaukums D / ir aparts. Šis ceļš ir iebraukts ganu

ceļš, nav speciāli būvēts.

Lietā, kā to pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, neatrodas pierādījumi, ka

zemesgrāmatā, atbilstoši Civillikuma 1235.pantam un Zemesgrāmatu likuma 17.pantam,

būtu īpašumam /Nosaukums B/ ierakstīts apgrūtinājums par braucamā ceļa servitūta

nodibināšanu par labu tieši /pers. C/ īpašumam /Nosaukums D /, bet ceļa servitūts 0,5 km

kā atzīme ir ierakstīts Nosaukumstiesas zemesgrāmatu nodaļas Nosaukumszemesgrāmatu

nodalījumā Numurs, kadastra Nr./numurs A/, /pers. I/ īpašumam /Nosaukums B/ Adrese.

Ar zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānu apstiprinās, ka servitūta ceļš

iet gar šī īpašuma robežu.

Šādu faktu savā 2013.gada 1.novembra paskaidrojumā ir apstiprinājis arī Nosaukums

novada pašvaldības attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītājs /pers. K/,

kurš norādījis, ka servitūta ceļš, kas ved no pašvaldības ceļa Nosaukums pāri īpašumam

/Nosaukums B/ atrodas 8 metrus no kupicas, kura atrodas ceļa malā un atdala īpašumu

/Nosaukums B/ no /Nosaukums E/ un pēc 40 metriem servitūta ceļš cieši iet gar īpašuma

robežu.

Aizbraucot uz vietas, /pers. K/ konstatējis, ka lauks ir aparts, bet servitūta ceļš nav

aparts, jo pēc zemes plāna servitūta ceļš sākas 8 metrus no kupicas Nr.13 un pēc 40

metriem cieši iet gar īpašuma robežu. Pieļauj iespēju, ka iebrauktais ceļš bijis citā vietā,

bet tas nav atbildis servitūta ceļam pēc zemes plāna.

2013.gada 10.decembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa

inspektora Valsts amatpersona, veicot servitūta ceļa apskati, konstatējis, ka servitūta ceļš

atrodas ceļa Nosaukumslabajā pusē. Ceļa malā atrodas zemes robežzīmes kupica, no kuras

pa kreisi ir neaparta zemes josla, no kuras tālāk gar ceļa Nosaukums atrodas aparts lauks.

Uz apartā lauka un tam līdzās esošās neapartās zemes joslas nav redzami ceļa

būvkonstrukcijas elementi (grants, smilts, betons, akmeņi, u.c.). Blakus neapartai joslai pa

labi atrodas mājlopu aploka mieti ar stiepli. No ceļa Nosaukumsuz neaparto zemes joslu

blakus zemes robežkupicai ir traktortehnikas iebraukta nobrauktuve.

Apelācijas instances tiesa, ņemot vērā pārbaudītos pierādījumus, atzīst, ka

/Nosaukums B/ īpašnieks /pers. I/ nav uzaris servitūta ceļa vietu, kas viņa īpašumam kā

apgrūtinājuma atzīme ierakstīta zemesgrāmatā, jo gar īpašuma robežu, atbilstoši zemes

plānam, atstājis neapartu lauka malu, kuru iespējams izmantot kā servitūta ceļu.

Šī atstātā ceļa vieta atbilst tam, pa kādu pārvietojušies /Nosaukums A/ un

/Nosaukums D/ īpašnieki, kas pierādīts ar sekojošo:

- /pers. C/ norādījis, ka uz mājām ceļa nav - ir tikai ceļa vieta pa pļavu, iebraukts ganu

ceļš;

- /Nosaukums D/ īpašniece /pers. M/ norādījusi, ka ceļš nekad nav bijis būvēts, bet ir

iebrauktas sliedes pāri pļavai;

- Nosaukums pagasta pārvaldes vadītāja /pers. O/ norādījusi, ka iebrauktais ceļš pa

īpašumu /Nosaukums B/ nekad nav bijis būvēts ceļš, tas tikai bijis iebraukts ar

automašīnām pāri laukam, zemes īpašnieks vadījies pēc zemes plāna un servitūta ceļa

vietu atstājis tur, kur tā ir iezīmēta plānā;

- īpašuma /Nosaukums E/ īpašnieks /pers. N/ norādījis, ka uz mājām /Nosaukums D /

un /Nosaukums D/ pāri īpašumam /Nosaukums B/ un pēc tam pāri viņa īpašumam iet

servitūta ceļš, kurš nekad nav būvēts, ir iebrauktas divas risas pāri laukam;

- bijušais īpašuma /Nosaukums B/ īpašnieks /pers. L/ norādījis, ka pa īpašumu iet

servitūta ceļš uz /Nosaukums A/, kurš nekad nav bijis būvēts, tikai iebrauktas divas

sliedes.

No lietai pievienotajām fotogrāfijām (lietas 42.lapa un 61.lapa) apelācijas instances

tiesa konstatē, ka servitūta ceļa vieta gar /Nosaukums B/ īpašuma robežu ir atstāta un ir

iespējams pārvietoties arī pa šī ceļa sākumu, nobraucot no vietējās nozīmes ceļa, ko

apliecina traktortehnikas iebrauktās pēdas, kas konstatētas policijas darbinieka sastādītajā

apskates protokolā. Lietā neatrodas nekādi pierādījumi tam, ka servitūta ceļa vieta būtu

atradusies citā vietā, nekā to atstājis īpašuma /Nosaukums B/ īpašnieks, atbilstoši zemes

robežu plānam, kas atrodas Cēsu rajona Nosaukums pagasta saimniecības /Nosaukums B/

projekta Nr.364 robežu ierādīšanas lietā un zemesgrāmatā.

Ievērojot minēto, nav pamata konstatēt, ka būtu bojāts vai iznīcināts ceļš, līdz ar to

nav noticis Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums un

pamatoti Nosaukums novada pašvaldības Administratīvā komisija izbeigusi administratīvo

lietvedību, nekonstatējot /pers. I/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK divdesmit trešās "a" nodaļas 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis,

izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams.

Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa

taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a"

nodaļas prasībām, tad iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas

instances tiesā.

Pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un tos

atreferējusi spriedumā, tādēļ apelācijas instances tiesa pievienojas pārsūdzētajā spriedumā

izteiktajai argumentācijai un savā nolēmumā to neatkārto.

Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam

attiecībā par cietušā statusa noteikšanu /pers. C/. Neskatoties uz to, ka VNosaukums

novada pašvaldības Administratīvā komisija, atbilstoši Latvijas APK 261.panta otrās daļas

normām, nebija ar rezolūciju vai lēmumu atzinusi /pers. C/ par cietušo, tomēr lietas

izskatīšanas laikā viņam tika nodrošinātas visas cietušā tiesības, jo pēc pieprasījuma viņam

nosūtīti lietas materiāli, kā arī uzaicināts uz Administratīvās komisijas sēdi, uz kuru nav

ieradies. Tā arī /pers. C/, atbilstoši Latvijas APK 261.panta piektajai daļai, kā cietušajam

dotas tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Nekonstatējot notikumā administratīvā

pārkāpuma sastāvu, nav pamata kādu personu atzīt par cietušo.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesa ir izvērtējusi lietā esošos

pierādījumus un pieņēmusi likumīgu spriedumu, atstājot negrozītu Nosaukumsnovada

pašvaldības Administratīvās komisijas 2014.gada 15.augusta lēmumu Nr.15, bet iesniegtā

apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.

Nepamatoti apelācijas sūdzībā /pers. C/ uzskatījis, ka pirmās instances tiesai bija

jāpārbauda policijas atteikumi uzsākt lietvedību. Atbilstoši Latvijas APK 288.pantam,

pirmās instances tiesa pārbaudīja augstākas iestādes - Nosaukums novada pašvaldības

Administratīvās komisijas - pieņemtā lēmuma likumību.

Lietā neatrodas pierādījumi par trešās personas iesaistīšanos administratīvā

pārkāpuma lietā, kā to uzskata apelācijas sūdzības iesniedzējs, jo 2014.gada

8.jūlijā Nosaukums novada pašvaldības izpilddirektors /pers. T/ kā amatpersona ir

parakstījis /pers. C/ nosūtītu paziņojumu par administratīvās lietvedības materiālu

atgriešanu papildus sagatavošanai Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu

iecirknim, bet nav ziņu par /pers. T/ iesaistīšanos lietas izskatīšanā.

Apelācijas sūdzībā nekorekti norādīts, ka, iespējams, tiesa spriedumu pieņēmusi,

balstoties uz nepilnīgu lietas dokumentāciju. Pirmās instances tiesā atradās ne tikai

sūdzībai pievienotie materiāli, bet arī Nosaukums novada pašvaldības Administratīvās

komisijas lietas oriģināls uz 109 lapām, kas pievienots lietai pa tās izskatīšanas laiku, un

bija arī apgabaltiesas rīcībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.111017214, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts un

pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 26.februārī.

Tiesnese

referente E.Knēgere

Tiesneši E.Driba

M.Ābele