Court dismisses appeal in administrative violation case, upholding first instance decision due to lack of proven violation elements.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's complaint and upheld the first instance court's decision to leave the administrative commission's ruling unchanged. The appellant claimed obstruction of access to his property due to an unauthorized servitude path, but the lower court found no evidence of an administrative violation under the relevant code. The appellate court agreed that the first instance correctly evaluated the evidence and that the commission's decision to terminate proceedings was lawful because the essential elements of the violation were not established.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants; 289.12 pants 2. daļa 1. punkts: The court of appeal must review the legality of the lower court's decision based on the evidence presented, and if the lower court correctly found no administrative violation elements, the appeal is inadmissible.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.111017214
Lietas arhīva Nr.105AA-0016-15/1
SPRIEDUMS
Valmierā 2015.gada 26.februārī
VIDZEMES APGABALTIESA šādā sastāvā:
tiesnese referente E.Knēgere
tiesneši E.Driba un M.Ābele
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. C/ sūdzību par
Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu lietā, kas ierosināta par 2014.gada
15.augusta Nosaukumspašvaldības administratīvās komisijas lēmumu Nr.15.
Aprakstošā daļa
2013.gada 31.oktobrī /pers. C/ iesniedzis iesniegumu Valsts policijas Vidzemes
reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim par to, ka traucēta piekļuve viņa nekustamam
īpašumam /Nosaukums D /, jo uzarts servitūta ceļš, kurš bijis vienīgais ceļš, pa kuru
nokļūt viņam piederošajā īpašumā.
2013.gada 4.novembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu policijas
iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs /pers. E/ atteicis
uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, nesaskatot notikušajā administratīvā
pārkāpuma sastāvu.
Izskatot /pers. C/ iesniegumu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes
priekšnieks /pers. F/ 2013.gada 27.novembrī atcēlis 2013.gada 4.novembra lēmumu,
uzdodot turpināt 2013.gada 31.oktobrī konstatētā fakta apstākļu pārbaudi.
2014.gada 19.februārī atkārtoti Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu
iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Valsts amatpersona nolēmis atteikt
uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, nesaskatot notikušajā administratīvā
pārkāpuma sastāvu.
2014.gada 5.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas priekšniece /pers. G/ atcēlusi vecākā inspektora Valsts
amatpersona 2014.gada 19.februāra lēmumu un nolēmusi uzsākt administratīvo lietvedību
pēc Latvijas APK 140.panta otrās daļas.
2014.gada 15.augustā Nosaukumspašvaldības Administratīvā komisija izskatījusi no
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa 2014.gada 8.jūlijā saņemtos
administratīvās lietvedības materiālus Nr.20/17-2-2/74 par Latvijas APK 140.panta otrajā
daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Izvērtējot administratīvās lietvedības materiālus un lietas dalībnieku paskaidrojumus
Administratīvā komisija atzinusi, ka nav pierādīta /pers. I/ vaina, kā arī nav konstatēts
administratīvā pārkāpuma sastāvs Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tādēļ nolēmusi izbeigt administratīvo lietvedību pēc
materiāliem Nr.20/17-2-2/74 un noraidīt /pers. C/ 2014.gada 10.jūnija iesniegumu par viņa
atzīšanu par cietušo, jo administratīvajā lietvedībā netiek konstatēts administratīvā
pārkāpuma sastāvs.
/pers. C/ šo lēmumu pārsūdzējis Cēsu rajona tiesā.
Ar Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu atstāts negrozīts
Nosaukumspašvaldības administratīvās komisijas 2014.gada 15.augusta lēmums Nr.15 par
atteikumu /pers. C/ piešķirt cietušā statusu un par administratīvā pārkāpuma lietas
Nr.20/17-2-2/74 izbeigšanu, bet /pers. C/ sūdzība noraidīta.
Tiesa atzinusi, ka ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīts, ka nekustamajam
īpašumam Adrese, /Nosaukums B/ (turpmāk- īpašums /Nosaukums
B/) Nosaukums Nosaukums zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/iedaļā par lietu
tiesībām, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ir izdarīta atzīme - ceļa servitūts 0,5 km.
Atbilstoši Civillikuma 1235.pantam no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un
spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc
servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās, līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi
personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien
izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.
Servitūtam kā apgrūtinājumam, saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta
"a" apakšpunktu, jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā
apgrūtinājumam un šāds ieraksts zemesgrāmatā īpašumam /Nosaukums B/ atzīmes veidā ir
izdarīts. Tā arī īpašumam /Nosaukums B/ 1998.gadā izgatavotajā zemes robežu plānā
servitūta ceļš kā apgrūtinājums ir norādīts un iezīmēts plānā ar norādi, ka tas ir 5 metrus
plats.
Tiesa secinājusi, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina
braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu /pers. C/ īpašumam /Nosaukums D /, jo
atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs, tās vai nu pārvēršas par ierakstiem vai arī izzūd, par
ierakstiem nepārvēršoties. Atzīme aizstājama ar ierakstu, ja zemes īpašnieks vai attiecīgā
ieinteresētā persona iesniedz nostiprinājuma lūgumu. (sk. Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta 2013. gada 9.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-458/2013).
Tiesa atzinusi, ka administratīvā komisija ir vērtējusi pierādījumus par ceļa esamību
dabā konkrētā vietā. Tas, ka dabā pastāv servitūta ceļš, nav apstrīdams un tas ir pierādīts
gan ar apgrūtinājuma atzīmi zemesgrāmatā, gan ar īpašuma /Nosaukums B/ zemes robežu
plānu, gan ar pašvaldības attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītāja /pers.
K/ rakstveida paskaidrojumu, gan bijušā /Nosaukums B/ īpašnieka /pers. L/, īpašuma
/Nosaukums D/ īpašnieces /pers. M/, īpašuma /Nosaukums E/ īpašnieka /pers. N/
paskaidrojumiem, gan ar bijušās Kaives pagasta zemes ierīkotājas /pers. O/
paskaidrojumiem.
Izvērtējot visus iesniegtos pierādījumus, tiesa atzinusi, ka strīdus servitūta ceļa vieta
dabā nav bijusi stingri noteikta, un tā, atkarībā no dabas un laika apstākļiem, ir mainījusi
savu atrašanās vietu.
To, ka servitūta ceļš reāli dabā ir tikai ceļa vieta pa pļavu, kas sākas pie mājām
/Nosaukums F/ un beidzas pie /Nosaukums A/, kā arī smagās lauksaimniecības tehnikas
pārvietošanās rezultātā ceļa vieta reizēm pārvietojas uz vienu vai otru pusi, atzinis pats
/pers. C/ savā 2014.gada 4.septembra iesniegumā Vecpiebalgas novada domes
priekšsēdētājai. Iesniegumā lūgts rast iespēju veikt ceļa marķēšanu dabā uz vietas, lai
izslēgtu domstarpības starp zemju īpašniekiem, kuru zemes šķērso ceļa vieta un tās
izmantotājiem, kā arī rast iespēju sakārtot un pārveidot ceļa vietu par ceļu, kas atbilstu
normatīvo aktu prasībām, un pa kuru varētu normāli pārvietoties ar jebkuru transporta
līdzekli visos gada laikos, kas būtu ceļš dabā, nevis tikai Vecpiebalgas novada kartē.
Pie šādiem konstatētiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka strīdus servitūta ceļš nav bijis
izbūvēts, lai tas atbilstu Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punktā noteiktajam, ka ceļš ir
jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, vai likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā
minētajam, ka autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas
izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām
slodzēm un gabarītiem.
Par servitūta ceļa vietas maiņu atkarībā no laika un dabas apstākļiem, kā arī par
neprecīzu tā atrašanās vietu liecina īpašuma /Nosaukums D / tuvējo kaimiņu /pers. N/,
/pers. L/, /pers. M/, /pers. O/ un /pers. K/ paskaidrojumi, kuri sniegti Valsts policijas
Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa inspektoram Valsts amatpersona.
Arī 2013.gada 10.decembrī sastādītajā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes
apskates protokolā konstatēts, ka servitūta ceļš atrodas Adrese (pretī mājai /Nosaukums E/
Adrese) labajā pusē. Ceļa malā atrodas zemes robežzīmes kupica. No kupicas pa kreisi ir
neaparta zemes josla, no kuras tālāk gar ceļu Nosaukums atrodas aparts lauks. Gar
neapartās zemes joslas malu uz apartā lauka redzama tumšas krāsas augsne. Uz apartā
lauka un tam līdzās esošās neapartās zemes joslas nav redzami ceļa būvkonstrukcijas
elementi (grants, smilts, betons, akmeņi u.c). Blakus neapartai joslai pa labi atrodas
mājlopu aploka mieti ar stiepli. No ceļa Nosaukums uz neaparto zemes joslu, blakus
zemes robežkupicai ir traktortehnikas iebraukta nobrauktuve. Apskates protokolam ir
pievienotas trīs melnbaltās fotogrāfijas, kuras tiesai nav devušas pietiekamu pārliecību, lai
konstatētu, ka aparts ir servitūta ceļš. Lietai /pers. C/ ir pievienojis krāsainu fotogrāfiju kā
pielikumu Nr.5 savai sūdzībai, kura visvairāk atbilst melnbaltajai fotogrāfijai Nr.2, pēc
kuras tiesa pievienojusies apskates protokolā secinātajam, ka blakus zemes robežkupicai ir
traktortehnikas iebraukta nobrauktuve.
Tiesa kā ticamu un objektīvu vērtējusi Nosaukums novada pašvaldības attīstības
plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītāja /pers. K/ 2013.gada 1.novembra
rakstveida paskaidrojumu, ka izbraucot uz vietas konstatējis, ka servitūta ceļš ved no
pašvaldības ceļa nosaukums pāri īpašumam /Nosaukums B/. Servitūta ceļš atrodas 8
metrus no kupicas, kura atrodas ceļa malā un atdala īpašumu /Nosaukums B/ no
/Nosaukums E/ un pēc 40 metriem servitūta ceļš cieši iet gar īpašuma robežu. Aizbraucot
uz vietas uz īpašumu /Nosaukums B/ konstatējis, ka īpašums (lauks) ir aparts, bet servitūta
ceļš nav aparts, jo pēc zemes plāna servitūta ceļš sākas 8 metrus no kupicas Nr.13 un pēc
40 metriem cieši iet gar īpašuma robežu. Iespējams, ka iebrauktais ceļš bijis citā vietā, bet
tas neatbilda servitūta ceļam pēc zemes plāna.
Secinājums par citu ceļa vietu saskan arī ar vēlākajiem paskaidrojumiem, kurus
2013.gada decembrī snieguši /Nosaukums A/ kaimiņi. Īpašuma /Nosaukums B/
īpašnieks /pers. I/ 2013.gada 4.novembrī paskaidrojis, ka zinājis par servitūta ceļu, tādēļ
arot zemi, stingri vadījies pēc sava zemes plāna, un kategoriski noliedz, ka būtu uzaris
servitūta ceļu.
Tiesa secinājusi, ka lietas dokumentos nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu
apšaubīt šo paskaidrojumu objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka pagasta
pašvaldības amatpersona /pers. K/ būtu tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā
jebkādu motīvu dēļ.
Tiesa uzskatījusi, ka, novērtējot visus šos paskaidrojumus kopsakarā ar tiesas rīcībā
iesniegtajiem pierādījumiem, administratīvā komisija pieņēmusi pareizu lēmumu, jo nav
konstatēta kādas personas vaina un notikušajā nav saskatāms administratīvā pārkāpuma
sastāvs.
Tiesa atzinusi, ka 2014.gada 10.jūnijā /pers. C/ Latvijas APK 261.panta paredzētajā
kārtībā pieteicis lūgumu atzīt viņu par cietušo šajā lietā.
Saskaņā ar Latvijas APK 261.panta otro un trešo daļu pēc personas izteikta lūguma
šo personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt
administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt
arī rezolūcijas veidā. Lēmumu par atteikšanos atzīt personu par cietušo administratīvā
pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to
paziņojot attiecīgajai personai.
Tiesa konstatējusi, ka Nosaukumspašvaldības administratīvā komisija nav izlēmusi
jautājumu par /pers. C/ atzīšanu par cietušo sakarā ar viņa iesniegumu, kā arī nav pieņemts
rakstveida lēmums par atteikšanos atzīt viņu par cietušo, tomēr /pers. C/ bijis pamatots
iemesls uzskatīt, ka viņam ir piešķirts cietušā statuss šajā administratīvajā lietā, un šādu
pārliecību radīja komisijas rakstisks uzaicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīšanu 2014.gada 15.augustā.
Tiesa uzskatījusi, ka Nosaukumspašvaldības administratīvā komisija nav ievērojusi
Latvijas APK 261.panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības, taču konkrētā gala
lēmuma pieņemšanas rezultātu tas nav ietekmējis, jo notikumā netiek konstatēts
administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar to nav arī cietušās personas.
/pers. C/ (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegtajā apelācijas sūdzībā lūdz atcelt Cēsu
rajona tiesas pieņemto lēmumu.
Iesniedzējs uzskata, ka tiesa nav pārbaudījusi faktu, ka Cēsu policijas iecirknis
ignorējis Valsts policijas Vidzemes reģiona policijas priekšnieka lēmumu par lietvedības
uzsākšanu un atkārtoti atteikts uzsākt administratīvo lietvedību, kas uzsākta tikai pēc
otrreizējas pārsūdzēšanas.
Nepiekrīt tiesas konstatētajam, ka sabojātais servitūta ceļa /Nosaukums F/-
/Nosaukums D / sākuma posms nav bijis izbūvēts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta
2.punktā noteiktajam un likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā minētajam, jo Ceļu
satiksmes likuma 1.panta 2.punkts skaidro terminu "ceļa pārvaldītājs” - īpašnieks vai cita
fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā) un
pamatot to sūdzības atteikumā neesot korekti. Neesot bijis iesniedzis prasību par satiksmei
izbūvētas teritorijas sabojāšanu, bet gan par ceļa sabojāšanu uz savu saimniecību, kas
2012.gada 27.jūnijā aktualizētajā Zemes vienības robežu situācijas apgrūtinājuma plāna
zemes vienībai ar kadastra apzīmējuma/numurs/ atzīmēts kā servitūta ceļš 0,5 km garumā.
Ceļš Civillikuma 1156.panta izpratnē esot ne vien ar ceļa klātni un segas konstruktīvo
kārtu ierīkota inženierbūve, bet arī braukšanai vai iešanai iebraukta zemes josla, pa kuru
iespējama gājēju vai transportlīdzekļu kustība, un tādi esot lielākā daļa Latvijas lauku ceļu
(Valsts policijas aptaujāto zemes īpašnieku pieminētās iebrauktās sliedes pa lauku), arī
uzartais servitūta ceļa sākuma posms uz īpašumu /Nosaukums D /.
Iesniedzējs tiesas spriedumam nepiekrīt arī tāpēc, ka objektīvi spriest par to, kas ir
aparts un kur aparts, kas ir braukts, kā un kur braukts, varot tikai pēc dabā veiktiem
mērījumiem notikumu vietā, sastādot notikumu vietas plānu, nevis, kā pati tiesa atzinusi,
balstoties uz neskaidrām melnbaltām fotogrāfijām.
Plānu neesot sastādījusi ne policijas amatpersona, kas izmeklējusi pārkāpumu, ne
arī Nosaukums amatpersona /pers. K/, kurš pēc aculiecinieku liecībām piedalījies kopā
ar /pers. I/ servitūta ceļa sākuma posma uzaršanā. Tas tomēr /pers. K/ netraucējis vēlāk
pārkāpuma vietā uzņemties eksperta pienākumus. Esot noskaidrojis, ka /pers. K/ ir
sertificēts mērnieks ar atbilstošām mērnieku zināšanām, kuras apstiprinātas ar attiecīgiem
sertifikātiem.
Uzskata, ka nav veikta notikumu vietas plāna sastādīšana, tā mēģinot noslēpt
patiesību par to, ka ceļa sākuma posms uz Iesniedzēja mājām ir ticis uzarts, radot šķērsli
piekļūšanai viņa īpašumam. Nesaprotot, kāpēc tiesa uzskatījusi, ka /pers. I/ ir sniedzis
patiesu informāciju par to, ka nav uzaris servitūta ceļu, ja pēc pašas tiesas secinājuma, it kā
neviens nav precīzi zinājis par servitūta ceļa maršrutu, jo nekādi uzmērījumi dabā nav
tikuši veikti. Notikumu vietas plāna nesastādīšana pierādot, ka servitūta ceļa sākuma
posms bijis uzarts.
Iesniedzējs uzskata, ka tīši vai netīši viņam ticis radīts kaitējums. /pers. I/ zinājis par
servitūta ceļa eksistenci un pirms jebkuru darbu veikšanas vajadzējis noskaidrot servitūta
ceļa maršrutu, veikt uzmērījumus dabā, informēt kaimiņus par nodomu veikt aršanas
darbus, izvērtēt, vai aparot to, kādam citam netiks radīts kaitējums, nevis bez saskaņošanas
uzsākt darbību, tāpēc nepiekrīt tiesas lēmumam, ka notikušajā nav saskatāms
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
/pers. C/ nepiekrīt tiesas lēmumam atteikt piešķirt cietušā statusu, jo, ja nekāds
lēmums nav bijis, tad kāpēc viņam tikušas nosūtītas lietas materiālu kopijas uz 106 lapām.
Lietas materiālu nosūtīšana pierādot, ka ir bijis lēmums par cietušā statusa piešķiršanu.
Tiesa neesot sniegusi vērtējumu par trešās personas - Nosaukums novada pašvaldības
izpilddirektora /pers. T/ iesaistīšanos lietas izskatīšanā.
Uzskata, ka nepievienojot lietai pielikumā Nr.2 minētos dokumentus, komisija savu
lēmumu faktiski jau pieņēmusi pirms 2014.gada 15.augusta sēdes, tāpēc nav ieradies uz šo
sēdi.
Iesniedzējs uzskata, ka tiesa spriedumu ir pieņēmusi, balstoties uz nepilnīgu lietas
dokumentāciju, jo lietā, iespējams, iztrūkstot kādi no pielikumā Nr.2 minētajiem
dokumentiem.
2015.gada 22.janvārī /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzības papildinājumus, bet
apelācijas instances tiesa tos nevērtē, jo iesniegti pēc Latvijas APK 289.pantā noteiktā
nolēmuma pārsūdzības termiņa notecēšanas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi administratīvās pārkāpuma lietas Nr.111017214 materiālus, pievienotos
Nosaukumspašvaldības Administratīvās komisijas materiālu oriģinālus un izvērtējusi lietā
esošos pierādījumus, pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā norādītos
apstākļus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesas spriedums atstājams
negrozīts, bet /pers. C/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.
Apelācijas instancē iesniegtā sūdzība, saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu,
tika izskatīta rakstveida procesā.
Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par ceļu [..]
bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu [..].
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta
teritorija (autoceļš, [..] un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā[..]).
Likuma "Par autoceļiem" 2.panta pirmajā daļā definēts, kas ir autoceļš - kompleksa
inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar
noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.
Administratīvā pārkāpuma lietā esošie pierādījumi neapstiprina to, ka uz /pers. C/
īpašumu /Nosaukums D / Adresebūtu bijis izbūvēts ceļš vai autoceļš, atbilstoši iepriekš
norādītajām likuma normām.
To apstiprinājis pats /pers. C/ savā 2013.gada 4.septembrī rakstītajā
iesniegumāNosaukums novada domes priekšsēdētājai, kurā norādījis, ka uz
Nosaukumsmāju grupu /Nosaukums D/ un /Nosaukums D / ceļa nav - ir tikai ceļa vieta pa
pļavu, kas sākas pie mājām /Nosaukums F/ un beidzas pie /Nosaukums A/. Pa šo "ceļu" uz
mājām /Nosaukums D/ un /Nosaukums D / iespējams piebraukt tikai sausajos gada laika
mēnešos ar nosacījumu, ka nav lijis. Pārējos gada laikos pie iepriekš minētām mājām ir
iespējams piekļūt tikai ar traktoru. Līdz ar to iedzīvotāju veselības problēmu gadījumā vai
ugunsgrēka gadījumā šo māju iedzīvotājiem nekādu operatīvu palīdzību neviens nespēs
sniegt, nekāda ekonomiska rakstura aktivitātes šajā teritorijā bez ceļa nav iespējamas. Pa
šo ceļa vietu pārvietojas arī smagā lauksaimniecības tehnika, kas ceļa vietā atstāj citreiz
neizbraucamas rises. Lūdz veikt ceļa vietas marķēšanu dabā, lai izslēgtu domstarpības
starp zemju īpašniekiem un rast iespēju sakārtot un pārveidot ceļa vietu par ceļu, kas
atbilstu normatīvo aktu prasībām, un pa kuru varētu normāli pārvietoties ar jebkuru
transportlīdzekli visos gada laikos, kas būtu ceļš dabā, nevis tikai novada kartē (sk.
pievienoto Administratīvās komisijas materiālu 61.lapu).
Nosaukums novada pašvaldības sniegtajā atbildē 2013.gada 3.oktobrī norādīts, ka par
servitūta ceļa atzīmēšanu dabā jāgriežas pie sertificēta mērnieka un novada teritorijas
plānošanas dokumentu izstrādes laikā no 17.08.2011. līdz 26.11.2012. nav saņemts
neviens iesniegums par ceļu uz /Nosaukums D/ un /Nosaukums A/ mājām, līdz ar to šis
ceļš nav iekļauts attīstāmo ceļu sarakstā.
2013.gada 31.oktobrī rakstītajā iesnieguma protokolā Valsts policijas Vidzemes
reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim /pers. C/ norādījis, ka ceļš, kurš no mājām /Nosaukums
F/ pāri laukiem iet uz viņa īpašumu /Nosaukums D / ir aparts. Šis ceļš ir iebraukts ganu
ceļš, nav speciāli būvēts.
Lietā, kā to pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, neatrodas pierādījumi, ka
zemesgrāmatā, atbilstoši Civillikuma 1235.pantam un Zemesgrāmatu likuma 17.pantam,
būtu īpašumam /Nosaukums B/ ierakstīts apgrūtinājums par braucamā ceļa servitūta
nodibināšanu par labu tieši /pers. C/ īpašumam /Nosaukums D /, bet ceļa servitūts 0,5 km
kā atzīme ir ierakstīts Nosaukumstiesas zemesgrāmatu nodaļas Nosaukumszemesgrāmatu
nodalījumā Numurs, kadastra Nr./numurs A/, /pers. I/ īpašumam /Nosaukums B/ Adrese.
Ar zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānu apstiprinās, ka servitūta ceļš
iet gar šī īpašuma robežu.
Šādu faktu savā 2013.gada 1.novembra paskaidrojumā ir apstiprinājis arī Nosaukums
novada pašvaldības attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma daļas vadītājs /pers. K/,
kurš norādījis, ka servitūta ceļš, kas ved no pašvaldības ceļa Nosaukums pāri īpašumam
/Nosaukums B/ atrodas 8 metrus no kupicas, kura atrodas ceļa malā un atdala īpašumu
/Nosaukums B/ no /Nosaukums E/ un pēc 40 metriem servitūta ceļš cieši iet gar īpašuma
robežu.
Aizbraucot uz vietas, /pers. K/ konstatējis, ka lauks ir aparts, bet servitūta ceļš nav
aparts, jo pēc zemes plāna servitūta ceļš sākas 8 metrus no kupicas Nr.13 un pēc 40
metriem cieši iet gar īpašuma robežu. Pieļauj iespēju, ka iebrauktais ceļš bijis citā vietā,
bet tas nav atbildis servitūta ceļam pēc zemes plāna.
2013.gada 10.decembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa
inspektora Valsts amatpersona, veicot servitūta ceļa apskati, konstatējis, ka servitūta ceļš
atrodas ceļa Nosaukumslabajā pusē. Ceļa malā atrodas zemes robežzīmes kupica, no kuras
pa kreisi ir neaparta zemes josla, no kuras tālāk gar ceļa Nosaukums atrodas aparts lauks.
Uz apartā lauka un tam līdzās esošās neapartās zemes joslas nav redzami ceļa
būvkonstrukcijas elementi (grants, smilts, betons, akmeņi, u.c.). Blakus neapartai joslai pa
labi atrodas mājlopu aploka mieti ar stiepli. No ceļa Nosaukumsuz neaparto zemes joslu
blakus zemes robežkupicai ir traktortehnikas iebraukta nobrauktuve.
Apelācijas instances tiesa, ņemot vērā pārbaudītos pierādījumus, atzīst, ka
/Nosaukums B/ īpašnieks /pers. I/ nav uzaris servitūta ceļa vietu, kas viņa īpašumam kā
apgrūtinājuma atzīme ierakstīta zemesgrāmatā, jo gar īpašuma robežu, atbilstoši zemes
plānam, atstājis neapartu lauka malu, kuru iespējams izmantot kā servitūta ceļu.
Šī atstātā ceļa vieta atbilst tam, pa kādu pārvietojušies /Nosaukums A/ un
/Nosaukums D/ īpašnieki, kas pierādīts ar sekojošo:
- /pers. C/ norādījis, ka uz mājām ceļa nav - ir tikai ceļa vieta pa pļavu, iebraukts ganu
ceļš;
- /Nosaukums D/ īpašniece /pers. M/ norādījusi, ka ceļš nekad nav bijis būvēts, bet ir
iebrauktas sliedes pāri pļavai;
- Nosaukums pagasta pārvaldes vadītāja /pers. O/ norādījusi, ka iebrauktais ceļš pa
īpašumu /Nosaukums B/ nekad nav bijis būvēts ceļš, tas tikai bijis iebraukts ar
automašīnām pāri laukam, zemes īpašnieks vadījies pēc zemes plāna un servitūta ceļa
vietu atstājis tur, kur tā ir iezīmēta plānā;
- īpašuma /Nosaukums E/ īpašnieks /pers. N/ norādījis, ka uz mājām /Nosaukums D /
un /Nosaukums D/ pāri īpašumam /Nosaukums B/ un pēc tam pāri viņa īpašumam iet
servitūta ceļš, kurš nekad nav būvēts, ir iebrauktas divas risas pāri laukam;
- bijušais īpašuma /Nosaukums B/ īpašnieks /pers. L/ norādījis, ka pa īpašumu iet
servitūta ceļš uz /Nosaukums A/, kurš nekad nav bijis būvēts, tikai iebrauktas divas
sliedes.
No lietai pievienotajām fotogrāfijām (lietas 42.lapa un 61.lapa) apelācijas instances
tiesa konstatē, ka servitūta ceļa vieta gar /Nosaukums B/ īpašuma robežu ir atstāta un ir
iespējams pārvietoties arī pa šī ceļa sākumu, nobraucot no vietējās nozīmes ceļa, ko
apliecina traktortehnikas iebrauktās pēdas, kas konstatētas policijas darbinieka sastādītajā
apskates protokolā. Lietā neatrodas nekādi pierādījumi tam, ka servitūta ceļa vieta būtu
atradusies citā vietā, nekā to atstājis īpašuma /Nosaukums B/ īpašnieks, atbilstoši zemes
robežu plānam, kas atrodas Cēsu rajona Nosaukums pagasta saimniecības /Nosaukums B/
projekta Nr.364 robežu ierādīšanas lietā un zemesgrāmatā.
Ievērojot minēto, nav pamata konstatēt, ka būtu bojāts vai iznīcināts ceļš, līdz ar to
nav noticis Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums un
pamatoti Nosaukums novada pašvaldības Administratīvā komisija izbeigusi administratīvo
lietvedību, nekonstatējot /pers. I/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Latvijas APK divdesmit trešās "a" nodaļas 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis,
izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas
iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav
nepieciešams.
Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa
taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a"
nodaļas prasībām, tad iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas
instances tiesā.
Pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un tos
atreferējusi spriedumā, tādēļ apelācijas instances tiesa pievienojas pārsūdzētajā spriedumā
izteiktajai argumentācijai un savā nolēmumā to neatkārto.
Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam
attiecībā par cietušā statusa noteikšanu /pers. C/. Neskatoties uz to, ka VNosaukums
novada pašvaldības Administratīvā komisija, atbilstoši Latvijas APK 261.panta otrās daļas
normām, nebija ar rezolūciju vai lēmumu atzinusi /pers. C/ par cietušo, tomēr lietas
izskatīšanas laikā viņam tika nodrošinātas visas cietušā tiesības, jo pēc pieprasījuma viņam
nosūtīti lietas materiāli, kā arī uzaicināts uz Administratīvās komisijas sēdi, uz kuru nav
ieradies. Tā arī /pers. C/, atbilstoši Latvijas APK 261.panta piektajai daļai, kā cietušajam
dotas tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Nekonstatējot notikumā administratīvā
pārkāpuma sastāvu, nav pamata kādu personu atzīt par cietušo.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesa ir izvērtējusi lietā esošos
pierādījumus un pieņēmusi likumīgu spriedumu, atstājot negrozītu Nosaukumsnovada
pašvaldības Administratīvās komisijas 2014.gada 15.augusta lēmumu Nr.15, bet iesniegtā
apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.
Nepamatoti apelācijas sūdzībā /pers. C/ uzskatījis, ka pirmās instances tiesai bija
jāpārbauda policijas atteikumi uzsākt lietvedību. Atbilstoši Latvijas APK 288.pantam,
pirmās instances tiesa pārbaudīja augstākas iestādes - Nosaukums novada pašvaldības
Administratīvās komisijas - pieņemtā lēmuma likumību.
Lietā neatrodas pierādījumi par trešās personas iesaistīšanos administratīvā
pārkāpuma lietā, kā to uzskata apelācijas sūdzības iesniedzējs, jo 2014.gada
8.jūlijā Nosaukums novada pašvaldības izpilddirektors /pers. T/ kā amatpersona ir
parakstījis /pers. C/ nosūtītu paziņojumu par administratīvās lietvedības materiālu
atgriešanu papildus sagatavošanai Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu
iecirknim, bet nav ziņu par /pers. T/ iesaistīšanos lietas izskatīšanā.
Apelācijas sūdzībā nekorekti norādīts, ka, iespējams, tiesa spriedumu pieņēmusi,
balstoties uz nepilnīgu lietas dokumentāciju. Pirmās instances tiesā atradās ne tikai
sūdzībai pievienotie materiāli, bet arī Nosaukums novada pašvaldības Administratīvās
komisijas lietas oriģināls uz 109 lapām, kas pievienots lietai pa tās izskatīšanas laiku, un
bija arī apgabaltiesas rīcībā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22pantu,
289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes apgabaltiesa
nosprieda:
atstāt negrozītu Cēsu rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu administratīvā
pārkāpuma lietā Nr.111017214, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā.
Spriedums sastādīts un
pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 26.februārī.
Tiesnese
referente E.Knēgere
Tiesneši E.Driba
M.Ābele